Iesaki rakstu:

BÄ“dÄ«gi slavenās suņu barÄ«bas Dogo, ar kuru tiek saistÄ«ta daudzu suņu nāve no megaesophagus slimÄ«bas, ražotāja, nezināmiem akcionāriem piederošÄ AS Tukuma straume nolÄ“musi aplaimot arÄ« kaÄ·u Ä«pašniekus un jau 2015. gadā ir sākusi strādāt pie jauna zÄ«mola Catto izveides.

Publiski Aivara Podnieka vadÄ«tais uzņēmums nav pat ieminÄ“jies par to, ka gatavotos papildus Dogo barÄ«bai mÄ“Ä£ināt tirgÅ« laist arÄ« barÄ«bu kaÄ·iem. Taču Tukuma straumes gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzÄ“, uzņēmuma vadÄ«bas ziņojumā atklāts, ka „2015.gadā notiek intensÄ«vs darbs pie jauna zÄ«mola Catto - kaÄ·u barÄ«bas izveides un ieviešanas tirgÅ«”.

Nekāda sÄ«kāka informācija par uzņēmuma plāniem pagaidām nav sniegta, taču zināms, ka Tukuma straumei ir vitāli nepieciešama jauna produkcija, ar ko aizvietot bÄ“dÄ«gi slaveno Dogo barÄ«bu, kura, visticamākais, ir bijusi iemesls ievÄ“rojama skaita suņu mokošai nāvei.

„Saimnieciskās darbÄ«bas rezultāts 2015.gadā ir pozitÄ«vs. (..) 2015.gadā SabiedrÄ«ba strādājusi ar peļņu - taču ir vÄ“rojami saražotas produkcijas realizācijas apjomu un neto apgrozÄ«jumu kritumi, salÄ«dzinot ar 2014.gadu,” – tik lakoniski Tukuma straumes pagājušÄ gada darbÄ«bas rezultāti aprakstÄ«ti uzņēmuma gada pārskata vadÄ«bas ziņojumā.

Taču patiesÄ«bā uzņēmums – lielā mÄ“rā saistÄ«bā ar skandālu ap tā ražoto suņu barÄ«bu Dogo – ir piedzÄ«vojis ļoti dramatisku gadu. Kā rāda Tukuma straumes gada pārskats, uzņēmuma apgrozÄ«jums gada laikā ir sarucis no 16 lÄ«dz nepilniem 11 miljoniem eiro, savukārt peļņa – no 1,69 miljoniem eiro lÄ«dz 153 tÅ«kstošiem eiro. Vairāk nekā dubultojušÄs Ä«stermiņa kreditoru prasÄ«bas – lÄ«dz gandrÄ«z 4 miljoniem eiro.

Pat nepieminot problÄ“mas ap Dogo barÄ«bu, uzņēmums tomÄ“r spiests atzÄ«t, ka „patreiz un arÄ« nākotnÄ“ galvenā prioritāte ir esošÄ tirgus saglabāšana un klientu piesaiste Latvijā un ārpus tās robežām, kas nodrošinātu SabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu un stabilitāti”.

Gada pārskats atklāj arÄ« to, ka Tukuma straumei pagājušajā rudenÄ« ir sākušÄs nepatikšanas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - pagājušÄ gada 27. novembrÄ« VID pieņēmis lÄ“mumu sakarā ar pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa auditu, taču uzņēmums šo lÄ“mumu ir pārsÅ«dzÄ“jis administratÄ«vajā rajona tiesā.

Pietiek jau ir aprakstÄ«jis, kā, izmantojot Latvijas normatÄ«vo aktu Ä«patnÄ«bas, Tukuma straume mÄ“Ä£ina noslÄ“pt savus patiesos Ä«pašniekus. Taču pieejamā informācija netieši norāda, ka uzņēmumu faktiski pilnÄ«bā kontrolÄ“ Podnieku Ä£imene un lÄ«dz šim plašÄk nepiesaukts uzņēmÄ“js – miljonārs Vitauts Teličens.

MÄ“s uzņēmuma Ä«pašniekus un peļņas guvÄ“jus atklāt negribam un to arÄ« nedarÄ«sim, - šÄda ir bÅ«tÄ«ba Dogo ražotāja valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Aivara Podnieka atbildei, ko viņš sniedz ar Tukuma straumes noalgotās sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ras MM&A/Hill+Knowlton vecākās projektu vadÄ«tājas Ä’rikas Kirsones-Kriviņas starpniecÄ«bu.

„Å…emot vÄ“rā, ka dzÄ«vnieku barÄ«bas ražošanas uzņēmums Tukuma straume ir akciju sabiedrÄ«ba, Latvijas Republikas likumdošana neparedz pienākumu publiskot tās akcionāru reÄ£istra ziņas,” – šÄds ir Dogo ražotāja vadÄ«bas sniegtais pamatojums.

Tā patiešÄm arÄ« ir – Latvijas likumi paredz, ka atšÄ·irÄ«bā no sabiedrÄ«bām ar ierobežotu atbildÄ«bu akciju sabiedrÄ«bas faktiski ir „ofšori”: tām savi akcionāru saraksti nav jāiesniedz Uzņēmumu reÄ£istrā, un tie glabājas tikai pašÄ uzņēmumā, tā nodrošinot labvÄ“lÄ«gu augsni dažādām mahinācijām.

LÄ«dz ar to Tukuma straumes Ä«pašnieki var arÄ« neatklāt, kas un kādās proporcijās ir sadalÄ«jis, piemÄ“ram, 2014. gadā uzņēmuma gÅ«to peļņu – kā rāda Lursoft dati, vairāk nekā 1,75 miljonus eiro. (2015. gada pārskatu Dogo ražotājs vÄ“l nav iesniedzis.)

Taču ar nāvÄ“jošo suņu slimÄ«bu, visticamākais, cieši saistÄ«tās barÄ«bas Dogo ražotājam šÄ«s „paslÄ“pes” tomÄ“r nepalÄ«dzÄ“s, - virkne datu netieši, taču pietiekami skaidri norāda, ka uzņēmums pieder Podnieku Ä£imenei, kā arÄ« miljonāram Teličenam. Nav skaidrs tikai tas, kādās proporcijās sadalās akciju paketes.

Uzņēmumu reÄ£istra dati Lursoft rāda, ka Tukuma straumes valdÄ“ ir Podnieks, Teličens, kā arÄ« 1967. gadā dzimušais Jānis Podnieks, bet padomÄ“ ir vÄ“l viens Podnieks – 1991. gadā dzimušais Kārlis, kā arÄ« Rima Manukova un Aldona Šluka. Savukārt par Ä«pašniekiem norādÄ«ts Ä«si – ziņu nav.

TomÄ“r pilnÄ«gi noslÄ“pt pÄ“das Dogo ražotāja Ä«pašniekiem nav izdevies. Uzņēmuma akcionāru sapulces protokolā, kas datÄ“ts ar 2015. gada 27. jÅ«liju, ir minÄ“ts, ka pilnsapulcÄ“ bijuši pārstāvÄ“ti akcionāri, kuriem kopā pieder 98,1% no Tukuma straumes akcijām.

Akciju sadalÄ«jums gan nav atklāts, taču šie 98,1% akciju piederÄ“juši Aivaram Podniekam, Vitautam Teličenam, kā arÄ« vÄ“l vienai Podnieku dzimtas pārstāvei – Zintai Podniecei (nu jau bijušajai Tukuma straumes padomes priekšsÄ“dÄ“tājai) un SIA Matekss. Savukārt šÄ« SIA lÄ«dzÄ«gās daļās tāpat pieder Podniekam un Teličenam.

Lursoft datu bāzÄ“ tāpat atrodamajā Dogo ražotāja 2014. gada pārskatā norādÄ«ts, ka 98,10% visu uzņēmuma akciju piederot uzņēmumā strādājošajiem – tātad no nosauktajiem atkrÄ«t SIAMatekss.

Tas nozÄ«mÄ“, ka, lai kā arÄ« Dogo ražotāja Ä«pašnieki un peļņas guvÄ“ji mÄ“Ä£inātu paslÄ“pties, ir skaidrs, ka šÄ« kontrolpakete pieder diviem Podnieku dzimtas pārstāvjiem un miljonāram Teličenam.

Nav skaidrs tikai tas, vai Podnieku Ä£imenes pārstāvjiem uzņēmumā pieder vÄ“rā ņemama akciju daļa un lÄ«dz ar to arÄ« tiesÄ«bas uz dividendÄ“m no iespaidÄ«gās peļņas, vai arÄ« viņi ir tikai aizsegs Teličenam, kurš, neraugoties uz vietu valdÄ“, saistÄ«bā ar suņu barÄ«bas skandālu no jebkādas publicitātes ir vairÄ«jies.

Toties ir skaidrs, ka tieši šÄ«s peļņas kripatiņas pÄ“c nāvÄ“jošÄs suņu slimÄ«bas uzliesmojuma ir tikušas divām valdošajām partijām – VienotÄ«bai un ZZS.

Pietiek jau informÄ“jis, ka faktiski pirmā Podnieka reakcija uz ziņām par nāvÄ“jošo suņu slimÄ«bu, kas, visticamākais, saistÄ«ta tieši ar Dogo pārtiku, reizÄ“ ar vÄ“ršanos pret kritiÄ·iem bijusi Ä·eršanās pie ziedojumiem valdošajām partijām, - tā rāda Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze.

Pirmās ziņas par Dogo iespÄ“jamo saistÄ«bu ar nāvÄ“jošo suņu slimÄ«bu publiski parādÄ«jās 2015. gada pavasarÄ«, un, kā rāda KNAB dati, 2015. gada 8. aprÄ«lÄ« Podnieks pirmoreiz mūžā veicis oficiālu ziedojumu politiskai partijai.

Šis ziedojums sākumā bijis tikai pieticÄ«gi 1000 eiro, kas ziedoti tobrÄ«dÄ“jai premjeres partijai VienotÄ«ba. Taču jau tā paša gada 14. augustā Dogo ražotājs VienotÄ«bai ziedojis jau desmitreiz lielāku summu – 10 000 eiro.

Savukārt šÄ gada februāra beigās Podnieks reaģējis uz politiskās situācijas maiņu: tikai 11. februārÄ« par jauno Ministru prezidentu kļuva Latvijas Zemnieku savienÄ«bas (LZS) pārstāvis Māris Kučinskis, savukārt jau divarpus nedēļas vÄ“lāk, 29. februārÄ« Dogo ražotājs šai partijai ziedojis 5000 eiro.

LZS pārstāvis ir arÄ« zemkopÄ«bas ministrs Jānis DÅ«klavs, un tieši viņa vadÄ«tā ministrija un tās pārziņā esošais Pārtikas un veterinārais dienests ir ilgstoši vilcinājušies ar adekvātu nāvÄ“jošÄs suņu slimÄ«bas iemeslu izpÄ“ti.

Savukārt nebÅ«t ne tik dāsns Dogo ražotājs ir bijis attiecÄ«bā uz finansÄ“jumu pÄ“tÄ«jumam par slimÄ«bas iemesliem. Tas gan izteica piedāvājumu finansÄ“t Latvijas Veterināru biedrÄ«bas organizÄ“tu pÄ“tÄ«jumu (tā kopÄ“jās izmaksas bÅ«tu aptuveni 31 tÅ«kstotis eiro), taču, saņemot aicinājumu finansÄ“jumu atbilstoši caurspÄ«dÄ«guma principiem iemaksāt fonda Ziedot.lv atvÄ“rtajā ziedojumu kontā, naudu tā arÄ« nepārskaitÄ«ja.