Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

SaistÄ«bā ar Pietiek daudzkārt aprakstÄ«to tehniskās sāls iepirkumu, kurā uzvarÄ“jis acÄ«mredzami iepriekš sarunāts pircÄ“js, jāpiemin – tas nav vienÄ«gais "Ä«patnÄ“jais" iepirkums VAS Latvijas autoceļu uzturÄ“tājs tagadÄ“jās valdes laikā.

EsošÄ VAS Latvijas autoceļu uzturÄ“tājs (LAU) valde trÄ«s cilvÄ“ku sastāvā darbu uzsāka no 24.11.2017. pÄ“c pašreizÄ“jā valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (viena no atbildÄ«bas sfÄ“rām - iepirkumi) apstiprināšanas amatos.

LAU iepriekšÄ“jās valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Vladimirs Kononovs pirms tam “personÄ«gu iemeslu dēļ” atkāpās no amata, bet valdes locekle (vienlaikus arÄ« LAU Publisko iepirkumu departamenta direktore) Anastasija Udalova iesniedza atlÅ«gumu, kas tika apstiprināts LAU padomÄ“ 2018. gada aprÄ«lÄ«.

IespÄ“jams, tas notika saistÄ«bā ar ''savdabÄ«go" šÄ·embu iepirkumu "FrakcionÄ“tu šÄ·embu un dolomÄ«ta šÄ·embu maisÄ«jumu piegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2016/19_AK), kura rezultātā tika noslÄ“gts lÄ«gums Nr.3.1.-A.19/2016-90 ar vÄ“lÄ“tāju balsu pirkšanas par labu VienotÄ«bai krimināllietā figurÄ“jušo SIA Vlakon par 9 miljonu EUR lielu lÄ«guma summu.

Par šo iepirkumu un lÄ«guma izpildi ir ierosināta krimināllieta un publiski ir daudz informācijas, piemÄ“ram - https://www.tvnet.lv/6476508/knab-par-bezdarbibu-ierosina-apsudzet-bijuso-lau-valdes-priekssedetaju-kononovu. ŠÄ« iepirkuma sakarā tiek pieminÄ“ta arÄ« LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu lÄ«gumu kontroles daļas vadÄ«tāja Evija Rikveile, kura kādu laiku (par to vÄ“lāk) darbojās nolikumu un lÄ«gumu izstrādÄ“ arÄ« jaunā LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (iepirkumu kurators no valdes puses) vadÄ«bā un virzÄ«bā.

Materiālu un ceļu bÅ«vmateriālu iepirkumi (tai skaitā dažādu šÄ·embu iepirkumi) varÄ“tu bÅ«t "Ä«paši interesanti" arÄ« tagadÄ“jai valdei, jo valsts uzņēmumam ar pāri 70 miljonu EUR gada apgrozÄ«jumu liela daļa no visiem iepirkumiem ir vairākus miljonus vÄ“rti un, kā jau valsts uzņēmumiem pierasts, LAU ir drošs un stabils maksātājs uzņēmÄ“jiem lÄ«gumu izpildes laikā un salÄ«dzinoši kÅ«trs uz lÄ«gumsankciju piemÄ“rošanu, ja privātie komersanti kavÄ“ piegādes vai ir piegādājuši lÄ«guma nosacÄ«jumiem neatbilstošus materiālus.

Daži iepirkumu piemÄ“ri neliecina par esošo LAU valdi kā atbildÄ«gu un rÅ«pÄ«gu saimnieku, tāpÄ“c var izteikt aizdomas, ka "savdabÄ«gie" iepirkumi, iespÄ“jams, rada zaudÄ“jumus nodokļu maksātājiem un apdraud valsts uzņēmuma reputāciju (tai skaitā uzņēmÄ“ju vidÅ«). PiemÄ“ram, 2018. gada 12. aprÄ«lÄ« tika izsludināts LAU valdÄ“ saskaņotais un apstiprinātais atklātais konkurss "GranÄ«ta šÄ·embu iegāde", iepirkuma identifikācijas numurs VAS “LAU” 2018/30_AK (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576). Iepirkuma priekšmets - tikai trÄ«s veida granÄ«ta šÄ·embas (granÄ«ta škembu minerālmateriāls ar noteiktām tehniskām prasÄ«bām un raksturlielumiem, sk. iepirkuma nolikuma 2. pielikumu), kaut gan autoceļu segumu uzturÄ“šanā, remontos un izbÅ«vÄ“ LAU iepriekš iepirka, izmantoja un izmanto daudzus šÄ·embu paveidus un frakcijas.

Iepirkuma laikā pretendenti uzdeva jautājumus par nolikumu, uz kuriem LAU deva atbildes 26.04.2018. (detalizÄ“ti sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576 "Komisijas atbilde 26.04.2018. uz uzdotajiem jautājumiem"). Jautājuma bÅ«tÄ«ba - vai LAU šÄ« iepirkuma ietvaros LAU iepirks tikai šÄ·embas no granÄ«ta? Pretendenti saņēma Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu lÄ«gumu kontroles daļas vadÄ«tājas sakompilÄ“tu atbildi, kuras bÅ«tÄ«ba - LAU nemainÄ«s iepirkuma priekšmeta tehniskās prasÄ«bas, t.i. iepirks tikai trÄ«s veidu šÄ·embas ar noteiktām tehniskām prasÄ«bām un raksturlielumiem, un tikai šÄ·embas no granÄ«ta.

Iepirkuma rezultātā noslÄ“gtās VispārÄ«gās vienošanās par lÄ«gumsummu 1,5 milj. EUR ar izpildes termiņu lÄ«dz 31.12.2020. ietvaros "sekmÄ«gi" lielos apjomos (vairāk 50% no kopÄ“jā apjoma, pie kam detalizÄ“ta informācija, lÄ«dzÄ«gi kā publiski izskanÄ“jušajā ceļu kaisāmās sāls iepirkumā, tiek slÄ“pta) tika iepirkti cita veida šÄ·embu minerālmateriāli (no granodiorÄ«ta, gneisa, diabāza, kvarcdiorÄ«ta u.c., tai skaitā to kombinācijas ar granÄ«tu) un/vai šÄ·embas ar citām tehniskām prasÄ«bām un raksturlielumiem, nekā bija paredzÄ“ts nolikuma 2. pielikumā - par to var pārliecināties, apskatot piegādātāju iesniegtās Ekspluatācijas Ä«pašÄ«bu deklarāciju kopijas (tās piegādātājiem jāiesniedz LAU darbu vadÄ«tājiem saskaņā ar vienošanos) par piegādātām šÄ·embām.

Nolikuma vienošanās projektā un arÄ« noslÄ“gtajā vienošanās tekstā ir punkts 2.2.: "LÄ«dzÄ“ji vienojas, ka PircÄ“js ir tiesÄ«gs mainÄ«t Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacÄ«jumus un citas ar Vienošanās priekšmetu saistÄ«tās izmaiņas, kuru nepieciešamÄ«bu PircÄ“js uz LÄ«guma parakstÄ«šanas brÄ«di nevar paredzÄ“t.", un to LAU izmanto, iepÄ“rkot pavisam citus materiālus vai ar citām prasÄ«bām, [vispirms noslÄ“dzot vienošanos par viena veida preces piegādi, bet tad pieprasot piegādāt pavisam citu], kas rada aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, jo tad vienošanās maksimālā vienÄ«bas cena precei vairs nav spÄ“kā. Vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt piegādātā materiāla cenu, jo iesniegtās maksimālās vienÄ«bas cenas ir tikai konkursa nolikumā minÄ“tajiem trim šÄ·embu veidiem. Vienošanās arÄ« nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko normālos apstākļos nosaka Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Tādā veidā iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek "atslÄ“gti" citi piegādātāji (ražotāji).

LÄ«dz ar to valsts uzņēmums lÄ«dzÄ«gu shÄ“mu var piemÄ“rot arÄ« citos lÄ«gumos vai vispārÄ«gās vienošanās gadÄ«jumos, piemÄ“ram 24.05.2018. noslÄ“gtā VispārÄ«gā vienošanās Nr. 3.1.-A.19/2018-72 (iepirkuma identifikācijas Nr. VAS"LAU"2017/34_AK "FrakcionÄ“tas šÄ·embas un dolomÄ«ta šÄ·embu maisÄ«jumu iegāde Ceļu rajonu vajadzÄ«bām"). ArÄ« šÄ«s vienošanās ietvaros iznākumā tika iepirktas tādas šÄ·embas un šÄ·embu maisÄ«jumi, kuri nebija nolikumā minÄ“ti un atkal par piegādātāju noteiktām (neierobežotām) vienÄ«bas cenām, kas atkal rada pamatotas aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu.

Šo un citu "naudÄ«go" materiālu iepirkumu nolikumu veidotāja (saskaņā ar LAU valdes rÄ«kojumiem) bija LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu lÄ«gumu kontroles daļas vadÄ«tāja, kurai - iespÄ“jams, par pārāk lielas informācijas ieguvi un sapratni - LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tājs uzteica darbu 2018. gada beigās (pÄ“c neoficiālas informācijas, kā iemeslu minot kādu senāku tehniskās sāls piegādes lÄ«gumu - ne to, par kuru šogad raksta Pietiek.com). DarÄ«jumi esot tikuši veikti LAU vārdā, izmantojot iepriekšminÄ“to punktu 2.2., bet ne šogad minÄ“tās SIA LAT SALT TRADE vajadzÄ«bām. PÄ“c neoficiālās informācijas, atlaistā LAU darbiniece E. Rikveile iesniedza tiesā prasÄ«bu, bet tiesvedÄ«bas dokumenti, protams, atrodas LAU administrācijā un trešajām personām neesot pieejami. LAU tiesvedÄ«bu esot zaudÄ“jusi, un LAU kopÄ“jās izmaksas šim "darÄ«jumam" var pārsniegt 100 tÅ«kstošus eiro, kuras jāsedz nodokļu maksātājiem.

Lasot publiskā telpā pieejamo informāciju, redzams, ka tehniskās sāls iepirkumi arÄ« iepriekš bijuši pilni ar aizdomÄ«giem elementiem. Gadu gaitā šis materiāls nav iepirkts autoceļu segumu kaisÄ«šanai bez lielākiem vai mazākiem skandāliem. PiemÄ“ram, 2019. gada 7. janvārÄ« tika noslÄ“gta VispārÄ«gā vienošanās Nr. 3.1.-A.19/2019-2 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2019/SP_1) ar SIA Nilex trading, SIA LAT SALT TRADE, SIA AKTIVATORS, SIA Ceļi un tilti, SIA Ražošanas Komercfirma "M2" (visi piegādā dažādas kvalitātes tehnisko sāli un/vai halÄ«tu no Baltkrievijas ražotāja VAS Belaruskalij, kurš paralÄ“li kālija sāļiem eksportÄ“ arÄ« parasto nātrija hlorÄ«du) un SIA VIATEK 1 (piegādā tehnisko sāli no Vācijas ražotāja ESCO) par tehniskās sāls piegādi bez lÄ«gumsummas. Iepirkuma pamatojumu un izraudzÄ«to iepirkuma procedÅ«ru pārbaudÄ«ja IUB un pieņēma lÄ“mumu administratÄ«vā pārkāpuma lietā (pieejami IUB dokumenti). Valdes locekļi, izmantojot pieejamos administratÄ«vos resursus (par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem), tai skaitā "sava" advokātu biroja ārpakalpojumus, to apstrÄ«d. Cik šis "darÄ«jums" izmaksā LAU, t.i. nodokļu maksātājiem? Un kāda sakritÄ«ba, ka arÄ« šinÄ« iepirkumā SIA LAT SALT TRADE darbojās ar visai "interesantiem" finanšu dokumentiem.

Nevar izslÄ“gt, ka šai sabiedrÄ«bai "tehnisku palÄ«dzÄ«bu" sniedz LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tāja dzÄ«vesbiedre - Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, daudzu esošo un jau neesošo uzņēmumu valdes locekle un/vai saistÄ«tā persona Ilze Neimane-Nešpora, par kuras uzņēmumu darbÄ«bu nodokļu "optimizācijā" trešo valstu pilsoņu piederošiem uzņēmumiem publiskā telpā ir sens stāsts (http://www.db.lv/zinas/saistiba-ar-pagani-zonda-registraciju-aizdomas-par-apjomigu-bledibu-154202; https://www.la.lv/gadiem-ciesti-zaudejumi-bet-garaza-divi-superauto; https://www.delfi.lv/auto/zinas/vid-parbaudis-zaudejumus-nesoso-uznemumu-kas-iegadajas-1-8-miljonu-bugatti.d?id=48330871; u.c.). Cerams, ka sabiedrÄ«bai vajadzÄ«gā darbošanās nodibinājumā Hospiss LV nav saistÄ«ta ar nodokļu "optimizāciju". Par LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Ä£imenes iesaisti valsts lÄ«dzekļu "apgÅ«šanā" liek domāt arÄ« sievas iespÄ“jamā radinieka Mareka Neimaņa (iespÄ“jams, brālÄ“ns) kļūšana par jaunizveidota departamenta direktoru. Sākumā darbā pieņemšana, protams, notika ar nominācijas komisijas (valdei pakļautie LAU darbinieki) izvÄ“rtÄ“jumu saskaņā ar kandidāta atbilstÄ«bas kritÄ“rijiem. Bet - kāda sakritÄ«ba! - gala izvÄ“rtÄ“šanas sapulcÄ“ pie komisijas esot "nejauši" iegājis arÄ« valdes priekšsÄ“dÄ“tājs.

Jautājums: "Vai VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valde darbojas valsts un tās nodokļu maksātāju interesēs?"

Iepriekš par LAU iepirkumiem

https://www.pietiek.com/raksti/jauni_dokumenti_liek_secinat_peksnais_23_tukstosu_tonnu_sals_iepirkums_par_valsts_naudu_bijis_ieprieks_sarunats_lidz_vissikakajam_detalam

Novērtē šo rakstu:

0
0