Iesaki rakstu:

Tuvojas ZiemassvÄ“tki, un ne tikai bÄ“rni, bet arÄ« parādu jÅ«gā nonākušie cer saņemt ZiemassvÄ“tku dāvanas. Gluži kā dāsna SniegbaltÄ«te tās dala Siguldas tiesas tiesnese Vallija Grebežniece, turklāt pÄ“c principa “visas lozes pilnas”.

Lai gan jau pirms trim gadiem tika nolemts aizdomīgās darbībās pieķertajai Siguldas tiesnesei Vallijai Grebežniecei neuzticēt maksātnespējas lietas, tomēr jaunākā informācija liecina, ka viņa turpina savas nelikumīgās un aizdomīgās darbības, izdabājot iespējamiem krāpniekiem, lai tie panāktu sev vēlamus tiesas spriedumus.

Arvien jauni uzņēmumi turpina savas juridiskās adreses pārreÄ£istrÄ“t tādā veidā, lai lietas izskatÄ«šana nonāktu tieši Siguldas tiesā, kur gluži kā JÄ“zus piedzimšanas brÄ«nums šÄ«s lietas nonāk pie bÄ“dÄ«gi slavenās tiesneses Vallijas Grebežnieces.

Atgādināšu, ka jau pirms trim gadiem Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secināja, ka kādreizÄ“jā Siguldas tiesas, tagad RÄ«gas rajona tiesas tiesnese Vallija Grebežniece maksātnespÄ“jas procesos vairākkārtÄ«gi ir pieņēmusi lÄ“mumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu.

Viens no skaļākajiem gadÄ«jumiem, kurā negodprātÄ«gā rÄ«cÄ«bā tika pieÄ·erta Vallija Grebežniece, bija “Dobeles dzirnavnieka” mÄ“Ä£inājums no parādnieka – parādos iestigušÄs zemnieku saimniecÄ«bas “Zemzari” – piedzÄ«t par preci nesamaksātos 163 tÅ«kstošus eiro.

Lielais graudu pārstrādātājs gaidÄ«ja, kad viņam parādu atdos, bet tad ar «Zemzariem» sāka notikt dÄ«vainas lietas - visu saimniecÄ«bas mantu un nekustamo Ä«pašumu izpārdeva. Par jaunajiem Ä«pašniekiem kļuva acÄ«mredzami ar veco uzņēmumu saistÄ«ti cilvÄ“ki. NomainÄ«jās arÄ« «Zemzaru» juridiskā adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā. Tur maksātnespÄ“jas lietas skata viena tiesnese - Valija Grebežniece.

«Zemzari» vÄ“rsās pie viņas, tiesiskā aizsardzÄ«ba tika apstiprināta, lai uzņēmums pats varÄ“tu izkulties no parādiem, taču šajā plānā bez «Dobeles dzirnavnieka» negaidÄ«ti bija uzradušies citi, lielāki aizdevÄ“ji. «Dobeles dzirnavniekam» radās aizdomas, ka tie ir fiktÄ«vi, jo viens uzņēmums tikai tajā gadā bija dibināts, bet jau bija paspÄ“jis aizdot «Zemzariem», citam gada pārskats bija tikai par 2011.gadu, vÄ“l cits bija izslÄ“gts no PVN reÄ£istra. Visas šÄ«s shÄ“mas rezultātā “Dobeles dzirnavnieks” no lielākā kreditora pÄ“kšÅ†i nonāca kādā 4. vai 5.vietā.

“Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatÄ“t zemnieku saimniecÄ«bas «Zemzari» tiesiskās aizsardzÄ«bas pasākumu plāna atbilstÄ«bu MaksātnespÄ“jas likuma prasÄ«bām, jo šis atzinums nav nedz objektÄ«vs, nedz patiess,” skaidri un gaiši teikts Augstākās tiesas nolÄ“mumā.

Tāpat tieši Vallija Grebežniece lÄ“ma, ka bijušajam Latvijas Bankas prezidentam pienākas kompensācija no Latvijas Bankas par to, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs piemÄ“roja Ilmāram RimšÄ“vičam drošÄ«bas lÄ«dzekli – liegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Tiesnese Vallija Grebežniece bija ļoti radoša. Viņa secināja, ka Ilmārs RimšÄ“vičs aptuveni gadu bijis dÄ«kstāvÄ“. Tas nozÄ«mÄ“ – darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devÄ“js – banka – pienākumu veikšanu nav varÄ“jis nodrošināt. TāpÄ“c alga jāsaņem.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisijas secinājumā norādīts, ka Vallija Grebežniece no 2008. līdz 2014.gadam izskatījusi 1680 lietas, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas, četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.

UzkrÄ«toša ir tiesneses Vallijas Grebežnieces saikne ar maksātnespÄ“jas administratoru Andri BÄ“rziņu. Tiesnese skatÄ«jusi kopā 13 ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesus un tiesiskās aizsardzÄ«bas procesus, kurās administrators bija Andris BÄ“rziņš, vÄ“l vienā lietā administrators bija Agris LÅ«sis, kurš praktizÄ“ja vienā birojā ar Andri BÄ“rziņu. Tieslietu padomes ekspertu komisija uzsver, ka nevar vÄ“rtÄ“ kā nejaušÄ«bu apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/Ä€TAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainÄ«jis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritÄ«ga Siguldas tiesai.

Eksperti uzsvÄ“ruši, ka vairākās lietās pieteicÄ“jam labvÄ“lÄ«gi nolÄ“mumi pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas.

Jaunākā informācija liecina, ka joprojām ir parādos iestiguši uzņēmumi, kas par katru cenu mÄ“Ä£ina nokļūt Vallijas Grebežnieces dāsnajās rokās. Tā SIA “Avelon Capital”, kad banka no tās sāka piedzÄ«t nesamaksāto sešu miljonu eiro kredÄ«tu, aši vien no reālās atrašanās vietas Uriekstes ielā 3, RÄ«gā, kur atrodas tai piederošie zemesgabali, kā arÄ« birojs, savu juridisko adresi pārcÄ“la uz “Grietiņiem” SÄ“jas novadā, lai tiesu lietas piekristu izskatÄ«t Siguldas tiesā. Un, lai arÄ« cik pārsteidzoši tas nebÅ«tu, divas no lietām, kuru novilcināšana neļāva veikt piespiedu piedziņas darbus, nonāca tieši pie Vallijas Grebežnieces.

Tā kā “Avelon Capital” nebija pilnÄ«gi nekādu argumentu, kādēļ tā drÄ«kst parādu nemaksāt un piespiedu piedziņa bÅ«tu apturama, Vallijai Grebežniecei nācās rÄ«koties radoši, lai vismaz uz kādu laiku novilcinātu piespiedu piedziņu. Un radošais risinājums bija gana triviāls – viņa dažu dienu laikā pieņem lÄ“mumu, ka lÄ«dz lietas izskatÄ«šanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas parādu piedziņas process ir apturams.

Lai gan likums nosaka, ka sÅ«dzÄ«bas par zvÄ“rinātu tiesu izpildÄ«tāju izskata 15 dienu laikā, Vallija Grebežniece pamanÄ«jās kopumā lietas izskatÄ«šanu novilcināt par veseliem septiņiem mÄ“nešiem. Lai gan prasÄ«tāja pārstāvja neierašanās uz tiesu nav nekāds pamats lietas izskatÄ«šanas atlikšanai, tomÄ“r, kad pats “Avelon Capital” paziņo, ka nevarÄ“s ierasties tiesā, Vallija Grebežniece dāsni nākamo tiesas sÄ“di nozÄ«mÄ“ tikai pÄ“c trim mÄ“nešiem. Likums skaidri nosaka, ka arÄ« tad, ja prasÄ«tājs nav piedalÄ«jies tiesas sÄ“dÄ“, lietu drÄ«kst izskatÄ«t un prasÄ«tājam ir tiesÄ«bas to pārsÅ«dzÄ“t. TomÄ“r šis likums pants Vallijai Grebežniecei neliedz nozÄ«mÄ“t tiesas sÄ“di mÄ“nešiem vÄ“lāk.

Tā kā pie tiesneses ir veselas divas “Avelon Capital” sÅ«dzÄ«bas, tad kopÄ“jais novilcināšanas laiks ir septiņi mÄ“neši, kad tomÄ“r viņa ir spiesta pieņemt “Avelon Capital” nelabvÄ“lÄ«gu lÄ“mumu. Bet tikmÄ“r laiks rit, un parādnieks var turpināt iekasÄ“t naudu no saviem nomniekiem, veidot fiktÄ«vas shÄ“mas, lai nauda aizplÅ«stu nezināmā virzienā, kā arÄ« veikt radošas darbÄ«bas, lai pie apvāršÅ†a parādÄ«tos nepārprotami fiktÄ«vs kreditors, kas ļaus bankas prasÄ«bu padarÄ«t mazāk nozÄ«mÄ«gu un liegt bankai iespÄ“ju ietekmÄ“t uzņēmuma tiesiskās aizsardzÄ«bas vai maksātnespÄ“jas procesu.

Ja vÄ“l neesat paguvuši uzrakstÄ«t vÄ“stuli Santa Klausam uz Ziemeļpolu, tad varat droši adresÄ“t vÄ“stuli tiesnesei Vallijai Grebežniecei – Šveices iela 27, Sigulda LV 2150, Latvija.