BÄ“gļi - Latvijas “veiksmes stÄsta†loÄ£isks noslÄ“gums. Kas sagaida tÄlÄk?
Ivars Zariņš, Saeimas deputÄts · 09.09.2015. · Komentāri (52)Divi pÄ“dÄ“jÄ laikÄ viskarstÄk diskutÄ“tie sociÄlekonomiskie temati - valdÄ«bas piedÄvÄtais valsts budžets nÄkošajam gadam un “bÄ“gļi”. It kÄ divi savstarpÄ“ji nesaistÄ«ti temati. TaÄu patiesÄ«bÄ ir pavisam citÄdÄk, un kopÄ«gÄ ir ļoti daudz.
Nemaz nav jÄpiemin tas, ka abi šie jautÄjumi tiek “risinÄti” ar acÄ«mredzamu augstprÄtÄ«bu un ignoranci pret sabiedrÄ«bu, vien uzturot formÄlu dialogu ar to - ignorÄ“jot dialoga rezultÄtus vai pat vispÄr no tÄda atsakoties, bet tik un tÄ nespÄ“jot noslÄ“pt no sabiedrÄ«bas savu nespÄ“ju un nekompetenci ne tikai spÄ“t risinÄt šos jautÄjumus, bet pat vispÄr apjÄ“gt notiekošo un tÄ cÄ“loņsakarÄ«bas, tÄdejÄdi izpelnoties pamatotus sabiedrÄ«bas pÄrmetumus un radot pieaugošas bažas par iespÄ“jamajÄm sekÄm no kÄrtÄ“jÄ bezatbildÄ«gÄ, nekompetentÄ valdÄ«bas lÄ“muma.
Nu jau gandrÄ«z katram mÅ«su sabiedrÄ«bÄ vÄ“rojot šo valdÄ«bas darbošanos nevilšus gribas izsaukties: “Vai viņi tur galÄ«gi apstulbuši vai arÄ« savÄ varas visatļautÄ«bÄ vispÄr jebkÄdu atbildÄ«bas sajÅ«tu pret sabiedrÄ«bu pazaudÄ“juši?!"
Jo tik tiešÄm ir jÄbÅ«t galÄ«gi “nobÄ«dÄ«tam “no realitÄtes, un ar pavisam aprobežotÄm saprÄta drumslÄm, lai pilnÄ nopietnÄ«bÄ apgalvotu, ka “250 bÄ“gļi” arÄ« ir tas skaits, ar kuru bÅ«s jÄrÄ“Ä·inÄs Latvijai. Un tomÄ“r tas ir tieši tas, ko visu šo laiku uzstÄjÄ«gi ir centusies stÄstÄ«t mÅ«su valdÄ«ba.
TajÄ pašÄ laikÄ valdÄ«ba tÄ arÄ« nav bijusi spÄ“jÄ«ga paskaidrot pat to, kÄ tad tiks “integrÄ“ti” kaut vai šie paši valdÄ«bas nosauktie 250 cilvÄ“ki. TÄ izvairÄs no jebkÄdÄm atbildÄ“m. TÄdēļ pamatotas ir bažas par to, kÄda jezga sÄksies, kad patiesÄ«bÄ “integrÄ“t” nÄksies krietni vairÄk “bÄ“gļu”, ja pat par šo niecÄ«go skaitu nav skaidrs, kÄ tikt galÄ.
SavukÄrt valdÄ«bas postulÄ“tais, ka mÅ«su bÄ“gļi bÅ«s Ä«paši atlasÄ«ti – pÄ“c izglÄ«tÄ«bas, reliÄ£ijas, utt., jau skan kÄ “pilnÄ«gs ku–kÅ«!”. Jo pat, ja Latvijai izdotos vienoties ar “vecÄs Eiropas” valstÄ«m, lai tÄs “atdotu” mums (nez kÄpÄ“c?) “labvÄ“lÄ«gÄkos” un ekonomiski “vÄ“rtÄ«gÄkos” imigrantus, ļoti gribÄ“tos dzirdÄ“t: balstoties uz kÄdÄm cilvÄ“ka tiesÄ«bu normÄm, direktÄ«vÄm un Eiropas vÄ“rtÄ«bu principiem, tiks Ä«stenota šÄ« atlase – kÄ tiks panÄkts, lai konkrÄ“tas, mums vajadzÄ«gas jomas speciÄlisti vai “atbilstošÄs kvalitÄtes” cilvÄ“ki - šie mÅ«su atlasÄ«tie vÄ“lÄ“tos doties uz Latviju, nevis paliktu valstÄ«s, kur tie ar savÄm prasmÄ“m (vai pat vispÄr neko nedarot) var nodrošinÄt sev augstÄku labklÄjÄ«bas lÄ«meni? Ja mÄ“s pat saviem emigrÄ“jušajiem tautiešiem nespÄ“jam neko nodrošinÄt, lai tie vÄ“lÄ“tos atgriezties LatvijÄ, tad kÄ mÄ“s to panÄksim ar šiem “bÄ“gļiem” - ar varu, ar apmÄnu piespiežot tos doties pie mums?
Un pat, ja tas izdosies - kÄ mÄ“s viņus noturÄ“sim šeit un liegsim viņiem iespÄ“ju izmantot Eiropas cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas uz brÄ«vu pÄrvietošanos ES teritorijÄ?
LÄ«dz ar to amizanti divdomÄ«ga ir diskusija par obligÄto kvotu sadali starp valstÄ«m. KÄdÄ veidÄ ir domÄts to Ä«stenot? Vai EiropÄ tiks atjaunoti dzimtbÅ«šanas laiki – kad cilvÄ“ks tika piesaistÄ«ts konkrÄ“tai teritorijai, kurÄ tam bija lemts dzÄ«vot un strÄdÄt, un nomirt? Vai arÄ« tas ir kÄrtÄ“jais mÅ«su “vecÄko brÄļu”, atvainojiet, “lohatrons”, kur mums, jaunajÄm Eiropas ekonomikÄm, lemts atkal bÅ«t par donoriem attÄ«stÄ«tÄkajÄm Eiropas valstÄ«m – šoreiz sagatavojot tiem importÄ“to darbaspÄ“ku - “bÄ“gļus”. Par ko mums, protams, paldies neviens nepateiks, bet visdrÄ«zÄk argumentÄ“ti pierÄdÄ«s, ka tÄdejÄdi mÅ«su “bÄ“gļu kvota” nav izpildÄ«ta (jo “mÅ«su bÄ“gļi” ir emigrÄ“juši projÄm pie viņiem) un “solidÄri” liks mums uzņemties un gatavot tiem nÄkamo “porciju”. Un tÄ bez gala. Pat nekÄdas kvotas nevajadzÄ“s paaugstinÄt, lai Ä«stenotu Eiropai vajadzÄ«go “solidaritÄti”.
Atvainojiet, bet cik aprobežotam ir jÄbÅ«t, lai nespÄ“tu ieraudzÄ«t šo cÄ“loņsakarÄ«bu un bÅ«tu gatavs piekrist šiem “vecÄko brÄļu” izdomÄtajiem spÄ“les nosacÄ«jumiem?
Vai arÄ« - tie, kuriem jÄpÄrstÄv mÅ«su valsts intereses pie galda BriselÄ“, nemaz nav tik aprobežoti, vienkÄrši tas viņiem nemaz Ä«paši nerÅ«p, svarÄ«gi ir Ä«stenot savu personÄ«go “veiksmes stÄstu”, tÄpÄ“c vienkÄrši paklausÄ«gi jÄpilda “vecÄko brÄļu” vÄ“lmes un padomi - savas smadzenes un mugurkauls var radÄ«t tikai liekus sarežģījumus. Tas varÄ“tu izskaidrot, kÄpÄ“c lÄ«dz šim mÅ«su valdÄ«ba tÄ arÄ« nav spÄ“jusi neko sabiedrÄ«bai paskaidrot, kÄ tÄ domÄ Ä«stenot šo pašas paredzÄ“to “bÄ“gļu” integrÄciju – jo “vecÄkie brÄļi” vÄ“l nav izstÄstÄ«juši, kas un kÄ mums bÅ«tu jÄdara.
TaÄu jau no tagad notiekošÄ nav grÅ«ti ieraudzÄ«t, ka piedÄvÄtais patiesais risinÄjums bÅ«s mums šokÄ“joši grÅ«ti pieņemams, tÄpÄ“c mÅ«su sabiedrÄ«ba tiek pamazÄm ar to iebarota – caur acÄ«mredzamiem meliem un noklusÄ“šanu. Lai pÄ“c jau ierastÄs shÄ“mas - kad pienÄks piemÄ“rots brÄ«dis - mums tiktu paziņots, ka tÄ ir vienÄ«gÄ un labÄkÄ iespÄ“ja, kas mums ir palikusi. KÄ parasti.
MÄ“Ä£inot izprast, kÄda tad Ä«sti varÄ“tu bÅ«t tÄlÄko notikumu gaita, bÅ«tu vÄ“rts palÅ«koties uz Eiropas smagsvaru rÄ«cÄ«bu, vispirms jau VÄcijas – jo tieši tÄs piekoptÄ politika noteiks to orbÄ«tu, kurÄ tÄlÄk virpuļos Eiropa. Un tÄ ir visnotaļ skaidri iezÄ«mÄ“ta – “bÄ“gļiem” bÅ«s bÅ«t, un notiekošais ir tikai sÄkums…
Var, protams, taisnÄ«gÄ sašutumÄ šaustÄ«ties par tÄs izteiktajiem paziņojumiem, kuri tikai veicinÄs “bÄ“gļu” straumes uz Eiropu vÄ“l nebijušos apmÄ“ros, tÄpat kÄ augstÄko Eiropas amatpersonu paziņojumiem par tÄlÄku kvotu sadali. TaÄu uzskatÄ«t, ka Eiropas politiskie smagsvari neapjÄ“dz, kÄdas sekas tas radÄ«s Eiropai, ir maksimÄli naivi. TÄpÄ“c vÄ“rts ir aizdomÄties, kÄdu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai tas tiek darÄ«ts un kas tikai tÄdÄ veidÄ var tikt sasniegts?
PirmkÄrt, jau uzreiz acÄ«mredzamais labums – Eiropa noveco, demogrÄfiskÄ vecuma struktÅ«ra pasliktinÄs, lai nodrošinÄtu vajadzÄ«go sociÄlo stabilitÄti un ilgtspÄ“ju, vajadzÄ«gas jaunas darba rokas. Austrumeiropa jau ir pamatÄ«gi izsmelta, ar imigrantiem no tÄs vien nepietiek. TÄpÄ“c Eiropas valstÄ«m, kuras pirmÄs profilÄ“sies “bÄ“gļu” uzņemšanÄ, izstrÄdÄjot tiem saprotamu un pieņemamu piedÄvÄjumu, bÅ«s iespÄ“ja “noslaukt krÄ“jumu” – vislabÄkÄs iespÄ“jas piesaistÄ«t vispiemÄ“rotÄko, “visvÄ“rtÄ«gÄko” EiropÄ ieplÅ«stošo cilvÄ“ku resursu. Un kÄ mÄ“s redzam (bet nesaprotam) – sÄncensÄ«ba par to starp mÅ«su “vecÄkajiem brÄļiem” jau ir sÄkusies.
TÄdēļ VÄcijas valdÄ«bas gatavÄ«ba veltÄ«t 6 miljardus eiro bÄ“gļu uzņemšanai ir drÄ«zÄk pragmatisks ekonomiskais aprÄ“Ä·ins, nevis vienkÄrši labdarÄ«ba, kas VÄcijas attÄ«stÄ«tajai rÅ«pniecÄ«bai ļaus uzelpot ar jaunu sparu, nesot tai papildu labklÄjÄ«bu – radot pienÄcÄ«gu motivÄciju jaunuzņemtajiem imigrantiem caur atbilstošÄm atbalsta shÄ“mÄm integrÄ“ties VÄcijas ekonomiskajos procesos. Ir redzams, ka VÄcijai ir gan resursi, gan plÄns, kÄ to Ä«stenot, gan arÄ« darba iespÄ“jas, ko “bÄ“gļiem” piedÄvÄt. AtšÄ·irÄ«bÄ no Latvijas, kuras vadÄ«tÄjiem tÄ patÄ«k lepoties ar savu “veiksmes stÄstu” un makroekonomiskajiem rÄdÄ«tÄjiem, neapjÄ“dzot fundamentÄlas lietas, kas ilgtermiÅ†Ä šo “veiksmes stÄstu” pÄrvÄ“rš katastrofÄlÄ nolemtÄ«bÄ mÅ«su valsts un tautas pastÄvÄ“šanai, jo tas tiek Ä«stenots nevis caur mÄ“rÄ·tiecÄ«giem centieniem padarÄ«t mÅ«su tautsaimniecÄ«bu produktÄ«vÄku, ceļot tÄs labklÄjÄ«bu, bet gan veidojot tÄdu vidi, kad tÄs konkurÄ“tspÄ“ja tiek nodrošinÄta caur izmaksu samazinÄšanu (nabadzÄ«bu), efektÄ«vÄku (lÄ“tÄku) esošo iespÄ“ju un resursu izmantošanu, kas rada salÄ«dzinoši straujas, bet Ä«slaicÄ«gas attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas - lÄ«dzÄ«gi kÄ kalnÄ kÄpÄ“jam, kurš nometis savu uzkabi, visu, ko iespÄ“jams, pliks Ätri skrien kalnÄ, tÄdejÄdi uz brÄ«di apsteidzot savos tempos visus pÄrÄ“jos, kuri nes visu nepieciešamo lÄ«dzi (saglabÄ finansÄ“jumu ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai nepieciešamajos pamatfaktorus – infrastruktÅ«rai, izglÄ«tÄ«bai, zinÄtnei, veselÄ«bai, u.c.).
Nu šis skrÄ“jiens “pa pliko” tuvojas savam loÄ£iskajam noslÄ“gumam – skrÄ“jÄ“js nosalis, noguris, neÄ“dis meklÄ“ sev patvÄ“ruma iespÄ“jas. VisuzskatÄmÄk to mÄ“s redzam caur valsts budžeta veidošanu un to, kÄ uz to reaģē šajÄ skrÄ“jienÄ izdzÄ«tÄ tautsaimniecÄ«ba, kas daudz kur jau ir izsmÄ“lusi savas iespÄ“jas turpinÄt šo “veiksmes stÄstu”, tÄpÄ“c katrs valdÄ«bas centiens palielinÄt izmaksas, Ä«stenojot kÄrtÄ“jo reizi “ļoti pÄrdomÄtu un ilgtspÄ“jÄ«gu” nodokļu politiku, ir tai sÄpÄ«gs un smagi panesams. Jo mÅ«su konkurÄ“tspÄ“ja, mÅ«su eksports pamatÄ balstÄs nevis uz mÅ«su spÄ“ju piedÄvÄt jaunus produktus ar augstÄku pievienoto vÄ“rtÄ«bu, bet gan, konkurÄ“jot ar izmaksu lÄ“tumu.
TÄdēļ, lai esošÄ vara varÄ“tu turpinÄt šo “veiksmes stÄstu, “bÄ“gļi” - kÄ lÄ“ta darba spÄ“ka iespÄ“ja - tai ir absolÅ«ti nepieciešami.
Ironiski, ka valdÄ«ba vÄ“l joprojÄm nav spÄ“jusi apjÄ“gt elementÄru patiesÄ«bu, ka 250 “bÄ“gļi” bez sajÄ“gas un spÄ“jas tos atbilstoši integrÄ“t radÄ«s daudz lielÄkas problÄ“mas nekÄ 2500 atbilstoši valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m sekmÄ«gi integrÄ“ti “bÄ“gļi”, kas varÄ“tu nest pat pozitÄ«vu sociÄlo un ekonomisko pienesumu – nodrošinot mÅ«su uzņēmumu dzÄ«votspÄ“ju un iztrÅ«kstošÄs darba rokas izmirstošos reÄ£ionos, jo daudziem uzņēmumiem šÄ« ir atlikusi vienÄ«gÄ iespÄ“ja, kÄ piekoptÄ “veiksmes stÄsta” ietvaros nodrošinÄt savu izdzÄ«vošanu.
TaÄu tÄda integrÄcijas plÄna, kurš spÄ“s nodrošinÄt šÄdu sekmÄ«gu “bÄ“gļu” integrÄciju, mums nav un visdrÄ«zÄk arÄ« nebÅ«s. Un tÄpÄ“c mÄ“s iegÅ«sim nevis to, kas mums vajadzÄ«gs, bet gan to, kas paliks pÄri no citiem. Protams, neskatoties ne uz ko, kÄds imigrants paliks pie mums – par spÄ«ti salÄ«dzinoši niecÄ«gajiem sociÄlajiem atbalstiem, integrÄcijai nelabvÄ“lÄ«gajai videi, darba iespÄ“jÄm un klimatiskajiem apstÄkļiem. KÄdēļ un kuri tie bÅ«s? VisdrÄ«zÄk ne jau tie, kuri bÅ«s visspÄ“jÄ«gÄkie integrÄ“ties Eiropas sabiedrÄ«bÄ un sniegt tai savu pozitÄ«vo pienesumu. Vai vÄ“l vairÄk – darÄ«s to pavisam citu motÄ«vu dēļ, savu personÄ«go pašlabumu ziedojot kÄdam “augstÄkam mÄ“rÄ·im”, lai to Ä«stenotu šeit, jo nav noslÄ“pums, ka šo “bÄ“gļu” straumi “dažÄdas organizÄcijas” izmanto kÄ lielisku aizsegu, lai iepludinÄtu Eiropas valstÄ«s savus pÄrstÄvjus - un ne jau lai veidotu šeit saticÄ«gÄku sabiedrÄ«bu. Å…emot vÄ“rÄ, ka ļoti daudzi “bÄ“gļi” dodas uz Eiropu pÄ“c taisnÄ«gas kompensÄcijas par sagrautajÄm dzÄ«vÄ“m, tiem radÄ«tajÄm ciešanÄm un zaudÄ“jumiem, ko ir radÄ«jusi Eiropa, Ä«stenojot to valstÄ«s pÄ“c savas izpratnes savus pareizas dzÄ«ves un kÄrtÄ«bas principus, radot haosu un ciešanas miljoniem cilvÄ“ku, – kÄda bÅ«s šo cilvÄ“ku reakcija, sevišÄ·i tajÄs valstÄ«s, kur viņi nesaņems gaidÄ«to labumu?...
Tas viss nenoliedzami kalpos par auglÄ«gu augsni augstÄkminÄ“to organizÄciju plÄnu Ä«stenošanai, iespÄ“jams, tÄdos mÄ“rogos un apmÄ“ros, kÄdi mums tagad pat ļaunÄkos murgos nerÄdÄs.
Ja jau pat tagad mÄ“s nespÄ“jam nodrošinÄt mÅ«su atbildÄ«go institÅ«ciju kapacitÄti - resursus, cilvÄ“kus, kompetenci, lai tÄs spÄ“tu efektÄ«vi un pietiekami droši pÄrraudzÄ«t pašreizÄ“jo svešzemnieku plÅ«smu, tad kÄ tas tiks nodrošinÄts, pieļaujot daudz nozÄ«mÄ«gÄkas imigrÄcijas plÅ«smas un riskus?
Un šis ir izaicinÄjums, kas visai Eiropai var izrÄdÄ«ties liktenÄ«gs. IespÄ“jams, ka tas arÄ« ir viens no iemesliem, kÄdēļ Eiropas arhitekti pakļauj Eiropu šÄdam riskam, labi apzinoties, kÄdas sekas tas radÄ«s – lai izmantotu šÄ«s bÄ“gļu straumes kÄ instrumentu, caur kuru noÄrdÄ«t esošo Eiropas kÄrtÄ«bu, kas balstÄ«ta uz nacionÄlu valstu pastÄvÄ“šanu, un veidotu jaunu Eiropas kÄrtÄ«bu – daudz ciešÄku Eiropas savienÄ«bu, nojaucot nacionÄlo valstu robežas, dažÄdÄs to Ä«patnÄ«bas un Ä«stenojot daudz ciešÄku Eiropas savienÄ«bas federalizÄciju, par kuras nepieciešamÄ«bu, starp citu, jau savulaik bija izteikušies Eiropas lielvalstu lÄ«deri. Nu, pateicoties uz Eiropu saaicinÄtajiem “bÄ“gļiem”, tas kļūs Ä«stenojams demokrÄtiskÄ un tiesiski korektÄ veidÄ, atbilstoši Eiropas pamatvÄ“rtÄ«bÄm un principiem – dalÄ«bvalstÄ«m pašÄm par to lÅ«dzot, jo Eiropas valstis pašas nespÄ“s tikt galÄ ar tiem izaicinÄjumiem, kurus radÄ«s Eiropas smagsvaru inspirÄ“tais imigrantu vilnis, kurš tikai vÄ“l uzņem savus apmÄ“rus un bÅ«s vismaz desmitiem reižu lielÄks, bet jau tagad daudzÄm Eiropas valstÄ«m nav pa spÄ“kam.
Ja kÄds naivi cer, ka Latvija šajÄ federalizÄcijas procesÄ bÅ«s ieguvÄ“ja (jo visi beidzot bÅ«sim pie kopÄ«ga galda, pie kopÄ«gÄs putras bļodas, nevis grauzÄ«sim savas garoziņas) – lai paskatÄs kartÄ“ un saliek to kopÄ ar Ä£eopolitiskajiem procesiem, kas tiek kurinÄti, lai pÄrzÄ«mÄ“tu pasaules karti: ja tagad nebÅ«sim pietiekami izmanÄ«gi un prasmÄ«gi, pastÄvot par savÄm interesÄ“m, mums šajÄ spÄ“lÄ“ tiks Eiropas bufera loma ar visÄm no tÄ izrietošajÄm sekÄm. Kuram nav skaidrs, ko tas nozÄ«mÄ“ - lai paskatÄs uz savu auto. Buferim ir jÄbÅ«t tÄdam, lai nav žēl to sadauzÄ«t, ja sanÄk sadursme…
P.S. Ko varam darīt?
Vispirms jau šÄ« diskusija par valstÄ«m uzņemamo bÄ“gļu skaitu (kura pilnÄ nopietnÄ«bÄ tiek uzturÄ“ta kÄ centrÄlais diskusiju priekšmets) ir pavisam absurda un bezjÄ“dzÄ«ga, ja nav redzÄ“juma par visu kopÄ“jo ietvaru (kurš tiek slÄ“pts). Tad jebkura panÄktÄ vienošanÄs - tÄ ir vienkÄrši labprÄtÄ«ga sevis piemÄnÄ«šana. No sÄkuma, lai Eiropas valstis varÄ“tu vienoties par kopÄ«gu solidÄru rÄ«cÄ«bu, ir jÄbÅ«t skaidrÄ«bai par kopÄ“jo ietvaru – kÄds tad ir tas patiesais izaicinÄjuma apjoms. Tas bÅ«tu pamatoti un pareizi - uzstÄt, ka vispirms ir jÄbÅ«t skaidrÄ«bai, vismaz kopÄ“jam skatÄ«jumam par šo.
PÄ“c tam bÅ«tu jÄuzstÄj uz to, ka Eiropas valstÄ«m ir jÄvienojas par taisnÄ«gu solidaritÄtes mehÄnismu, saskaÅ†Ä ar kuru tiks Ä«stenota “bÄ“gļu” sadale. Tas nav izdarÄ«ts!
Ir vienkÄrši pÄrsteidzoši redzÄ“t, ka Latvijas valdÄ«ba paklausÄ«gi ir norijusi pašreiz Eiropas piedÄvÄto mehÄnismu kÄ taisnÄ«gu un solidÄru un vÄ“l cenšas pati to Ä«stenot, neapjÄ“dzot, kÄdas sekas tas radÄ«s Latvijai.
Ja jau “vecÄkajiem brÄļiem” tÄ patÄ«k spekulÄ“t ar Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm, lai panÄktu sev vÄ“lamo risinÄjumu - cilvÄ“ku tiesÄ«bÄm, solidaritÄti, utt., tad mums tas bÅ«tu jÄizmanto – vispirms lÅ«dzot precizÄ“t, kÄ tad ir iecerÄ“ts praktiski Ä«stenot šo “bÄ“gļu” dalÄ«šanu pa kvotÄm, ievÄ“rojot šos visus principus un vÄ“rtÄ«bas. Un, ja vÄ“l šajÄ posmÄ pašlaik piedÄvÄtais “solidÄrais” sadales mehÄnisms neuzkÄrsies, tad piedÄvÄt savÄ“jo, kas labÄk atbilstu proponÄ“tajÄm Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm un principiem:
PiemÄ“ram, daudz pareizÄk (atbilstoši augstÄk minÄ“tajiem principiem) bÅ«tu veidot “bÄ“gļu” sadali, par referenci ņemot nevis valstu IKP uz cilvÄ“ku (kÄ tas tiek piedÄvÄts tagad), bet gan tikai to IKP daļu, kas pÄrsniedz Eiropas vidÄ“jo IKP uz cilvÄ“ku - tÄtad, jo valstÄ« labklÄjÄ«bas lÄ«menis augstÄks, jo lielÄka tÄs iespÄ“ja asimilÄ“t bÄ“gļu plÅ«smu, nodrošinot bÄ“gļiem caurmÄ“rÄ lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu labklÄjÄ«bas lÄ«meni, salÄ«dzinot ar citÄm “bÄ“gļus” uzņemošajÄm valstÄ«m. SavukÄrt tÄm valstÄ«m, kurÄm IKP ir zem Eiropas vidÄ“jÄ, nebÅ«tu solidÄri vÄ“l uzlikt klÄt pienÄkumu uzņemt bÄ“gļus. TaÄu, lai dotu šÄ«m valstÄ«m iespÄ“ju solidÄri lÄ«dzdarboties un uzņemt “bÄ“gļus”, nodrošinot tiem daudzmaz lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus apstÄkļus, kÄ tas ir citÄs augstÄkas labklÄjÄ«bas valstÄ«s (jo savÄdÄk taÄu sanÄk šo “bÄ“gļu” cilvÄ“ku tiesÄ«bu diskriminÄcija – ja kÄdam tiek atņemtas iespÄ“jas par savu mÄ«tnes zemi izvÄ“lÄ“ties augstÄkas labklÄjÄ«bas valsti, kas citiem bÄ“gļiem netiek liegta!), šÄ«m augstÄkÄs labklÄjÄ«bas valstÄ«m bÅ«tu jÄveido kopÄ«gs “bÄ“gļu” fonds, caur kuru tiktu finansÄ“ta šÄ« iztrÅ«kstošÄ labklÄjÄ«bas komponente trÅ«cÄ«gajÄs Eiropas valstÄ«s, kuras apjoms izrietÄ“tu no šÄ«s negatÄ«vÄs IKP starpÄ«bas pret Eiropas vidÄ“jo vÄ“rtÄ«bu attiecÄ«gajÄ valstÄ«, nu, vai arÄ« salÄ«dzinot dažÄdos sociÄlos atbalsta mehÄnismus, izstrÄdÄjot tiem vienotus kritÄ“rijus, lai nediskriminÄ“tu “bÄ“gļus” ar pÄrÄk atšÄ·irÄ«giem mÄ«tnes valstu labklÄjÄ«bas lÄ«meņiem.
Pareizi konfigurÄ“jot šÄ« fonda darbÄ«bu atbilstoši situÄcijai, iespÄ“jams pat, ka starp trÅ«cÄ«gajÄm Eiropas valstÄ«m veidotos konkurence uz “bÄ“gļu” izmitinÄšanu savÄ valstÄ« un tÄdejÄdi “bÄ“gļu kvotu” jautÄjums atrisinÄtos, Ä«stenojot ekonomiskus, nevis administratÄ«vus instrumentus, un tos uzņemtu tÄs valstis, kas spÄ“j to izdarÄ«t efektÄ«vÄk un ir vairÄk tam gatavas.
TÄlÄk Eiropas valstÄ«m bÅ«tu jÄvienojas, kÄ konkrÄ“ti tiks darbinÄts, pÄrraudzÄ«ts šis sadales mehÄnisms, pÄ“c kÄdiem kritÄ“rijiem tiks noteikts, vai Eiropas valsts ir atbilstoši izpildÄ«jusi savas saistÄ«bas un kÄ tÄs tiek koriģētas, ja nav.
Un tikai tad - kad ir zinÄms un ir vienošanÄs par kopÄ«go problÄ“mas apjomu, ko Eiropas valstis kopÄ«giem spÄ“kiem apņemas risinÄt, kad ir vienošanÄs par mehÄnismu, kÄdÄ veidÄ šis risinÄjums tiek Ä«stenots un pÄrlikts uz katras konkrÄ“tÄs valsts pleciem, kad ir atrunÄts, kÄ šis mehÄnisms tiks darbinÄts, pÄrraudzÄ«ts un koriģēts - tikai tad bÅ«tu pamatoti runÄt par taisnÄ«gu solidÄru un Eiropas principiem atbilstošu “bÄ“gļu” uzņemšanu visÄm Eiropas kopienas valstÄ«m.
ReÄli domÄjošam skeptiÄ·im, redzot, ka “bÄ“gļu” straumes jau gÄžas virsÅ« Eiropai, var šÄ·ist, ka visam tam nav vairs laika un vietas. Tam nevar piekrist! Ja ir politiskÄ griba, par visu var vienoties Ätri un var arÄ« nevienoties nekad. Bet tikmÄ“r, kamÄ“r kÄds grib izspÄ“lÄ“t savas politiskÄs spÄ“les, nevis vienoties par taisnÄ«gu un patiesi solidÄru “bÄ“gļu krÄ«zes” risinÄjumu Eiropai, lai pats uz sevis nes radÄ«tÄs sekas. Likmes ir pÄrÄk augstas, lai šoreiz atkal paklausÄ«gi ietu piedÄvÄto notikumu pavadÄ – kÄ ierasts, bez smadzenÄ“m, bez mugurkaula, ar pakalpÄ«gi pieliektu muguriņu un dziļi kÄjstarpÄ“ iežmiegtu nacionÄlo pašapziņu, kas tiek kompensÄ“ta ar tukšu, bravÅ«rÄ«gu klaigÄšanu…