Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Divi pÄ“dÄ“jā laikā viskarstāk diskutÄ“tie sociālekonomiskie temati - valdÄ«bas piedāvātais valsts budžets nākošajam gadam un “bÄ“gļi”. It kā divi savstarpÄ“ji nesaistÄ«ti temati. Taču patiesÄ«bā ir pavisam citādāk, un kopÄ«gā ir ļoti daudz.

Nemaz nav jāpiemin tas, ka abi šie jautājumi tiek “risināti” ar acÄ«mredzamu augstprātÄ«bu un ignoranci pret sabiedrÄ«bu, vien uzturot formālu dialogu ar to - ignorÄ“jot dialoga rezultātus vai pat vispār no tāda atsakoties, bet tik un tā nespÄ“jot noslÄ“pt no sabiedrÄ«bas savu nespÄ“ju un nekompetenci ne tikai spÄ“t risināt šos jautājumus, bet pat vispār apjÄ“gt notiekošo un tā cÄ“loņsakarÄ«bas, tādejādi izpelnoties pamatotus sabiedrÄ«bas pārmetumus un radot pieaugošas bažas par iespÄ“jamajām sekām no kārtÄ“jā bezatbildÄ«gā, nekompetentā valdÄ«bas lÄ“muma.

Nu jau gandrÄ«z katram mÅ«su sabiedrÄ«bā vÄ“rojot šo valdÄ«bas darbošanos nevilšus gribas izsaukties: “Vai viņi tur galÄ«gi apstulbuši vai arÄ« savā varas visatļautÄ«bā vispār jebkādu atbildÄ«bas sajÅ«tu pret sabiedrÄ«bu pazaudÄ“juši?!"

Jo tik tiešÄm ir jābÅ«t galÄ«gi “nobÄ«dÄ«tam “no realitātes, un ar pavisam aprobežotām saprāta drumslām, lai pilnā nopietnÄ«bā apgalvotu, ka “250 bÄ“gļi” arÄ« ir tas skaits, ar kuru bÅ«s jārÄ“Ä·inās Latvijai. Un tomÄ“r tas ir tieši tas, ko visu šo laiku uzstājÄ«gi ir centusies stāstÄ«t mÅ«su valdÄ«ba.

Tajā pašÄ laikā valdÄ«ba tā arÄ« nav bijusi spÄ“jÄ«ga paskaidrot pat to, kā tad tiks “integrÄ“ti” kaut vai šie paši valdÄ«bas nosauktie 250 cilvÄ“ki. Tā izvairās no jebkādām atbildÄ“m. Tādēļ pamatotas ir bažas par to, kāda jezga sāksies, kad patiesÄ«bā “integrÄ“t” nāksies krietni vairāk “bÄ“gļu”, ja pat par šo niecÄ«go skaitu nav skaidrs, kā tikt galā.

Savukārt valdÄ«bas postulÄ“tais, ka mÅ«su bÄ“gļi bÅ«s Ä«paši atlasÄ«ti – pÄ“c izglÄ«tÄ«bas, reliÄ£ijas, utt., jau skan kā “pilnÄ«gs ku–kÅ«!”. Jo pat, ja Latvijai izdotos vienoties ar “vecās Eiropas” valstÄ«m, lai tās “atdotu” mums (nez kāpÄ“c?) “labvÄ“lÄ«gākos” un ekonomiski “vÄ“rtÄ«gākos” imigrantus, ļoti gribÄ“tos dzirdÄ“t: balstoties uz kādām cilvÄ“ka tiesÄ«bu normām, direktÄ«vām un Eiropas vÄ“rtÄ«bu principiem, tiks Ä«stenota šÄ« atlase – kā tiks panākts, lai konkrÄ“tas, mums vajadzÄ«gas jomas speciālisti vai “atbilstošÄs kvalitātes” cilvÄ“ki - šie mÅ«su atlasÄ«tie vÄ“lÄ“tos doties uz Latviju, nevis paliktu valstÄ«s, kur tie ar savām prasmÄ“m (vai pat vispār neko nedarot) var nodrošināt sev augstāku labklājÄ«bas lÄ«meni? Ja mÄ“s pat saviem emigrÄ“jušajiem tautiešiem nespÄ“jam neko nodrošināt, lai tie vÄ“lÄ“tos atgriezties Latvijā, tad kā mÄ“s to panāksim ar šiem “bÄ“gļiem” - ar varu, ar apmānu piespiežot tos doties pie mums?

 Un pat, ja tas izdosies - kā mÄ“s viņus noturÄ“sim šeit un liegsim viņiem iespÄ“ju izmantot Eiropas cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas uz brÄ«vu pārvietošanos ES teritorijā?

LÄ«dz ar to amizanti divdomÄ«ga ir diskusija par obligāto kvotu sadali starp valstÄ«m. Kādā veidā ir domāts to Ä«stenot? Vai Eiropā tiks atjaunoti dzimtbÅ«šanas laiki – kad cilvÄ“ks tika piesaistÄ«ts konkrÄ“tai teritorijai, kurā tam bija lemts dzÄ«vot un strādāt, un nomirt? Vai arÄ« tas ir kārtÄ“jais mÅ«su “vecāko brāļu”, atvainojiet, “lohatrons”, kur mums, jaunajām Eiropas ekonomikām, lemts atkal bÅ«t par donoriem attÄ«stÄ«tākajām Eiropas valstÄ«m – šoreiz sagatavojot tiem importÄ“to darbaspÄ“ku - “bÄ“gļus”. Par ko mums, protams, paldies neviens nepateiks, bet visdrÄ«zāk argumentÄ“ti pierādÄ«s, ka tādejādi mÅ«su “bÄ“gļu kvota” nav izpildÄ«ta (jo “mÅ«su bÄ“gļi” ir emigrÄ“juši projām pie viņiem) un “solidāri” liks mums uzņemties un gatavot tiem nākamo “porciju”. Un tā bez gala. Pat nekādas kvotas nevajadzÄ“s paaugstināt, lai Ä«stenotu Eiropai vajadzÄ«go “solidaritāti”.

Atvainojiet, bet cik aprobežotam ir jābÅ«t, lai nespÄ“tu ieraudzÄ«t šo cÄ“loņsakarÄ«bu un bÅ«tu gatavs piekrist šiem “vecāko brāļu” izdomātajiem spÄ“les nosacÄ«jumiem?

Vai arÄ« - tie, kuriem jāpārstāv mÅ«su valsts intereses pie galda BriselÄ“, nemaz nav tik aprobežoti, vienkārši tas viņiem nemaz Ä«paši nerÅ«p, svarÄ«gi ir Ä«stenot savu personÄ«go “veiksmes stāstu”, tāpÄ“c vienkārši paklausÄ«gi jāpilda “vecāko brāļu” vÄ“lmes un padomi - savas smadzenes un mugurkauls var radÄ«t tikai liekus sarežģījumus. Tas varÄ“tu izskaidrot, kāpÄ“c lÄ«dz šim mÅ«su valdÄ«ba tā arÄ« nav spÄ“jusi neko sabiedrÄ«bai paskaidrot, kā tā domā Ä«stenot šo pašas paredzÄ“to “bÄ“gļu” integrāciju – jo “vecākie brāļi” vÄ“l nav izstāstÄ«juši, kas un kā mums bÅ«tu jādara.

Taču jau no tagad notiekošÄ nav grÅ«ti ieraudzÄ«t, ka piedāvātais patiesais risinājums bÅ«s mums šokÄ“joši grÅ«ti pieņemams, tāpÄ“c mÅ«su sabiedrÄ«ba tiek pamazām ar to iebarota – caur acÄ«mredzamiem meliem un noklusÄ“šanu. Lai pÄ“c jau ierastās shÄ“mas - kad pienāks piemÄ“rots brÄ«dis - mums tiktu paziņots, ka tā ir vienÄ«gā un labākā iespÄ“ja, kas mums ir palikusi. Kā parasti.

MÄ“Ä£inot izprast, kāda tad Ä«sti varÄ“tu bÅ«t tālāko notikumu gaita, bÅ«tu vÄ“rts palÅ«koties uz Eiropas smagsvaru rÄ«cÄ«bu, vispirms jau Vācijas – jo tieši tās piekoptā politika noteiks to orbÄ«tu, kurā tālāk virpuļos Eiropa. Un tā ir visnotaļ skaidri iezÄ«mÄ“ta – “bÄ“gļiem” bÅ«s bÅ«t, un notiekošais ir tikai sākums…

Var, protams, taisnÄ«gā sašutumā šaustÄ«ties par tās izteiktajiem paziņojumiem, kuri tikai veicinās “bÄ“gļu” straumes uz Eiropu vÄ“l nebijušos apmÄ“ros, tāpat kā augstāko Eiropas amatpersonu paziņojumiem par tālāku kvotu sadali. Taču uzskatÄ«t, ka Eiropas politiskie smagsvari neapjÄ“dz, kādas sekas tas radÄ«s Eiropai, ir maksimāli naivi. TāpÄ“c vÄ“rts ir aizdomāties, kādu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai tas tiek darÄ«ts un kas tikai tādā veidā var tikt sasniegts?

Pirmkārt, jau uzreiz acÄ«mredzamais labums – Eiropa noveco, demogrāfiskā vecuma struktÅ«ra pasliktinās, lai nodrošinātu vajadzÄ«go sociālo stabilitāti un ilgtspÄ“ju, vajadzÄ«gas jaunas darba rokas. Austrumeiropa jau ir pamatÄ«gi izsmelta, ar imigrantiem no tās vien nepietiek. TāpÄ“c Eiropas valstÄ«m, kuras pirmās profilÄ“sies “bÄ“gļu” uzņemšanā, izstrādājot tiem saprotamu un pieņemamu piedāvājumu, bÅ«s iespÄ“ja “noslaukt krÄ“jumu” – vislabākās iespÄ“jas piesaistÄ«t vispiemÄ“rotāko, “visvÄ“rtÄ«gāko” Eiropā ieplÅ«stošo cilvÄ“ku resursu. Un kā mÄ“s redzam (bet nesaprotam) – sāncensÄ«ba par to starp mÅ«su “vecākajiem brāļiem” jau ir sākusies.

Tādēļ Vācijas valdÄ«bas gatavÄ«ba veltÄ«t 6 miljardus eiro bÄ“gļu uzņemšanai ir drÄ«zāk pragmatisks ekonomiskais aprÄ“Ä·ins, nevis vienkārši labdarÄ«ba, kas Vācijas attÄ«stÄ«tajai rÅ«pniecÄ«bai ļaus uzelpot ar jaunu sparu, nesot tai papildu labklājÄ«bu – radot pienācÄ«gu motivāciju jaunuzņemtajiem imigrantiem caur atbilstošÄm atbalsta shÄ“mām integrÄ“ties Vācijas ekonomiskajos procesos. Ir redzams, ka Vācijai ir gan resursi, gan plāns, kā to Ä«stenot, gan arÄ« darba iespÄ“jas, ko “bÄ“gļiem” piedāvāt. AtšÄ·irÄ«bā no Latvijas, kuras vadÄ«tājiem tā patÄ«k lepoties ar savu “veiksmes stāstu” un makroekonomiskajiem rādÄ«tājiem, neapjÄ“dzot fundamentālas lietas, kas ilgtermiņā šo “veiksmes stāstu” pārvÄ“rš katastrofālā nolemtÄ«bā mÅ«su valsts un tautas pastāvÄ“šanai, jo tas tiek Ä«stenots nevis caur mÄ“rÄ·tiecÄ«giem centieniem padarÄ«t mÅ«su tautsaimniecÄ«bu produktÄ«vāku, ceļot tās labklājÄ«bu, bet gan veidojot tādu vidi, kad tās konkurÄ“tspÄ“ja tiek nodrošināta caur izmaksu samazināšanu (nabadzÄ«bu), efektÄ«vāku (lÄ“tāku) esošo iespÄ“ju un resursu izmantošanu, kas rada salÄ«dzinoši straujas, bet Ä«slaicÄ«gas attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas - lÄ«dzÄ«gi kā kalnā kāpÄ“jam, kurš nometis savu uzkabi, visu, ko iespÄ“jams, pliks ātri skrien kalnā, tādejādi uz brÄ«di apsteidzot savos tempos visus pārÄ“jos, kuri nes visu nepieciešamo lÄ«dzi (saglabā finansÄ“jumu ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai nepieciešamajos pamatfaktorus – infrastruktÅ«rai, izglÄ«tÄ«bai, zinātnei, veselÄ«bai, u.c.).

 Nu šis skrÄ“jiens “pa pliko” tuvojas savam loÄ£iskajam noslÄ“gumam – skrÄ“jÄ“js nosalis, noguris, neÄ“dis meklÄ“ sev patvÄ“ruma iespÄ“jas. Visuzskatāmāk to mÄ“s redzam caur valsts budžeta veidošanu un to, kā uz to reaģē šajā skrÄ“jienā izdzÄ«tā tautsaimniecÄ«ba, kas daudz kur jau ir izsmÄ“lusi savas iespÄ“jas turpināt šo “veiksmes stāstu”, tāpÄ“c katrs valdÄ«bas centiens palielināt izmaksas, Ä«stenojot kārtÄ“jo reizi “ļoti pārdomātu un ilgtspÄ“jÄ«gu” nodokļu politiku, ir tai sāpÄ«gs un smagi panesams. Jo mÅ«su konkurÄ“tspÄ“ja, mÅ«su eksports pamatā balstās nevis uz mÅ«su spÄ“ju piedāvāt jaunus produktus ar augstāku pievienoto vÄ“rtÄ«bu, bet gan, konkurÄ“jot ar izmaksu lÄ“tumu.

Tādēļ, lai esošÄ vara varÄ“tu turpināt šo “veiksmes stāstu, “bÄ“gļi” - kā lÄ“ta darba spÄ“ka iespÄ“ja - tai ir absolÅ«ti nepieciešami.

Ironiski, ka valdÄ«ba vÄ“l joprojām nav spÄ“jusi apjÄ“gt elementāru patiesÄ«bu, ka 250 “bÄ“gļi” bez sajÄ“gas un spÄ“jas tos atbilstoši integrÄ“t radÄ«s daudz lielākas problÄ“mas nekā 2500 atbilstoši valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m sekmÄ«gi integrÄ“ti “bÄ“gļi”, kas varÄ“tu nest pat pozitÄ«vu sociālo un ekonomisko pienesumu – nodrošinot mÅ«su uzņēmumu dzÄ«votspÄ“ju un iztrÅ«kstošÄs darba rokas izmirstošos reÄ£ionos, jo daudziem uzņēmumiem šÄ« ir atlikusi vienÄ«gā iespÄ“ja, kā piekoptā “veiksmes stāsta” ietvaros nodrošināt savu izdzÄ«vošanu.

Taču tāda integrācijas plāna, kurš spÄ“s nodrošināt šÄdu sekmÄ«gu “bÄ“gļu” integrāciju, mums nav un visdrÄ«zāk arÄ« nebÅ«s. Un tāpÄ“c mÄ“s iegÅ«sim nevis to, kas mums vajadzÄ«gs, bet gan to, kas paliks pāri no citiem. Protams, neskatoties ne uz ko, kāds imigrants paliks pie mums – par spÄ«ti salÄ«dzinoši niecÄ«gajiem sociālajiem atbalstiem, integrācijai nelabvÄ“lÄ«gajai videi, darba iespÄ“jām un klimatiskajiem apstākļiem. Kādēļ un kuri tie bÅ«s? VisdrÄ«zāk ne jau tie, kuri bÅ«s visspÄ“jÄ«gākie integrÄ“ties Eiropas sabiedrÄ«bā un sniegt tai savu pozitÄ«vo pienesumu. Vai vÄ“l vairāk – darÄ«s to pavisam citu motÄ«vu dēļ, savu personÄ«go pašlabumu ziedojot kādam “augstākam mÄ“rÄ·im”, lai to Ä«stenotu šeit, jo nav noslÄ“pums, ka šo “bÄ“gļu” straumi “dažādas organizācijas” izmanto kā lielisku aizsegu, lai iepludinātu Eiropas valstÄ«s savus pārstāvjus - un ne jau lai veidotu šeit saticÄ«gāku sabiedrÄ«bu. Å…emot vÄ“rā, ka ļoti daudzi “bÄ“gļi” dodas uz Eiropu pÄ“c taisnÄ«gas kompensācijas par sagrautajām dzÄ«vÄ“m, tiem radÄ«tajām ciešanām un zaudÄ“jumiem, ko ir radÄ«jusi Eiropa, Ä«stenojot to valstÄ«s pÄ“c savas izpratnes savus pareizas dzÄ«ves un kārtÄ«bas principus, radot haosu un ciešanas miljoniem cilvÄ“ku, – kāda bÅ«s šo cilvÄ“ku reakcija, sevišÄ·i tajās valstÄ«s, kur viņi nesaņems gaidÄ«to labumu?...

 Tas viss nenoliedzami kalpos par auglÄ«gu augsni augstākminÄ“to organizāciju plānu Ä«stenošanai, iespÄ“jams, tādos mÄ“rogos un apmÄ“ros, kādi mums tagad pat ļaunākos murgos nerādās.

Ja jau pat tagad mÄ“s nespÄ“jam nodrošināt mÅ«su atbildÄ«go institÅ«ciju kapacitāti - resursus, cilvÄ“kus, kompetenci, lai tās spÄ“tu efektÄ«vi un pietiekami droši pārraudzÄ«t pašreizÄ“jo svešzemnieku plÅ«smu, tad kā tas tiks nodrošināts, pieļaujot daudz nozÄ«mÄ«gākas imigrācijas plÅ«smas un riskus?

Un šis ir izaicinājums, kas visai Eiropai var izrādÄ«ties liktenÄ«gs. IespÄ“jams, ka tas arÄ« ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropas arhitekti pakļauj Eiropu šÄdam riskam, labi apzinoties, kādas sekas tas radÄ«s – lai izmantotu šÄ«s bÄ“gļu straumes kā instrumentu, caur kuru noārdÄ«t esošo Eiropas kārtÄ«bu, kas balstÄ«ta uz nacionālu valstu pastāvÄ“šanu, un veidotu jaunu Eiropas kārtÄ«bu – daudz ciešÄku Eiropas savienÄ«bu, nojaucot nacionālo valstu robežas, dažādās to Ä«patnÄ«bas un Ä«stenojot daudz ciešÄku Eiropas savienÄ«bas federalizāciju, par kuras nepieciešamÄ«bu, starp citu, jau savulaik bija izteikušies Eiropas lielvalstu lÄ«deri. Nu, pateicoties uz Eiropu saaicinātajiem “bÄ“gļiem”, tas kļūs Ä«stenojams demokrātiskā un tiesiski korektā veidā, atbilstoši Eiropas pamatvÄ“rtÄ«bām un principiem – dalÄ«bvalstÄ«m pašÄm par to lÅ«dzot, jo Eiropas valstis pašas nespÄ“s tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kurus radÄ«s Eiropas smagsvaru inspirÄ“tais imigrantu vilnis, kurš tikai vÄ“l uzņem savus apmÄ“rus un bÅ«s vismaz desmitiem reižu lielāks, bet jau tagad daudzām Eiropas valstÄ«m nav pa spÄ“kam.

Ja kāds naivi cer, ka Latvija šajā federalizācijas procesā bÅ«s ieguvÄ“ja (jo visi beidzot bÅ«sim pie kopÄ«ga galda, pie kopÄ«gās putras bļodas, nevis grauzÄ«sim savas garoziņas) – lai paskatās kartÄ“ un saliek to kopā ar Ä£eopolitiskajiem procesiem, kas tiek kurināti, lai pārzÄ«mÄ“tu pasaules karti: ja tagad nebÅ«sim pietiekami izmanÄ«gi un prasmÄ«gi, pastāvot par savām interesÄ“m, mums šajā spÄ“lÄ“ tiks Eiropas bufera loma ar visām no tā izrietošajām sekām. Kuram nav skaidrs, ko tas nozÄ«mÄ“ - lai paskatās uz savu auto. Buferim ir jābÅ«t tādam, lai nav žēl to sadauzÄ«t, ja sanāk sadursme…

P.S. Ko varam darīt?

Vispirms jau šÄ« diskusija par valstÄ«m uzņemamo bÄ“gļu skaitu (kura pilnā nopietnÄ«bā tiek uzturÄ“ta kā centrālais diskusiju priekšmets) ir pavisam absurda un bezjÄ“dzÄ«ga, ja nav redzÄ“juma par visu kopÄ“jo ietvaru (kurš tiek slÄ“pts). Tad jebkura panāktā vienošanās - tā ir vienkārši labprātÄ«ga sevis piemānÄ«šana. No sākuma, lai Eiropas valstis varÄ“tu vienoties par kopÄ«gu solidāru rÄ«cÄ«bu, ir jābÅ«t skaidrÄ«bai par kopÄ“jo ietvaru – kāds tad ir tas patiesais izaicinājuma apjoms. Tas bÅ«tu pamatoti un pareizi - uzstāt, ka vispirms ir jābÅ«t skaidrÄ«bai, vismaz kopÄ“jam skatÄ«jumam par šo.

PÄ“c tam bÅ«tu jāuzstāj uz to, ka Eiropas valstÄ«m ir jāvienojas par taisnÄ«gu solidaritātes mehānismu, saskaņā ar kuru tiks Ä«stenota “bÄ“gļu” sadale. Tas nav izdarÄ«ts!

Ir vienkārši pārsteidzoši redzÄ“t, ka Latvijas valdÄ«ba paklausÄ«gi ir norijusi pašreiz Eiropas piedāvāto mehānismu kā taisnÄ«gu un solidāru un vÄ“l cenšas pati to Ä«stenot, neapjÄ“dzot, kādas sekas tas radÄ«s Latvijai.

Ja jau “vecākajiem brāļiem” tā patÄ«k spekulÄ“t ar Eiropas vÄ“rtÄ«bām, lai panāktu sev vÄ“lamo risinājumu - cilvÄ“ku tiesÄ«bām, solidaritāti, utt., tad mums tas bÅ«tu jāizmanto – vispirms lÅ«dzot precizÄ“t, kā tad ir iecerÄ“ts praktiski Ä«stenot šo “bÄ“gļu” dalÄ«šanu pa kvotām, ievÄ“rojot šos visus principus un vÄ“rtÄ«bas. Un, ja vÄ“l šajā posmā pašlaik piedāvātais “solidārais” sadales mehānisms neuzkārsies, tad piedāvāt savÄ“jo, kas labāk atbilstu proponÄ“tajām Eiropas vÄ“rtÄ«bām un principiem:

PiemÄ“ram, daudz pareizāk (atbilstoši augstāk minÄ“tajiem principiem) bÅ«tu veidot “bÄ“gļu” sadali, par referenci ņemot nevis valstu IKP uz cilvÄ“ku (kā tas tiek piedāvāts tagad), bet gan tikai to IKP daļu, kas pārsniedz Eiropas vidÄ“jo IKP uz cilvÄ“ku - tātad, jo valstÄ« labklājÄ«bas lÄ«menis augstāks, jo lielāka tās iespÄ“ja asimilÄ“t bÄ“gļu plÅ«smu, nodrošinot bÄ“gļiem caurmÄ“rā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu labklājÄ«bas lÄ«meni, salÄ«dzinot ar citām “bÄ“gļus” uzņemošajām valstÄ«m. Savukārt tām valstÄ«m, kurām IKP ir zem Eiropas vidÄ“jā, nebÅ«tu solidāri vÄ“l uzlikt klāt pienākumu uzņemt bÄ“gļus. Taču, lai dotu šÄ«m valstÄ«m iespÄ“ju solidāri lÄ«dzdarboties un uzņemt “bÄ“gļus”, nodrošinot tiem daudzmaz lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus apstākļus, kā tas ir citās augstākas labklājÄ«bas valstÄ«s (jo savādāk taču sanāk šo “bÄ“gļu” cilvÄ“ku tiesÄ«bu diskriminācija – ja kādam tiek atņemtas iespÄ“jas par savu mÄ«tnes zemi izvÄ“lÄ“ties augstākas labklājÄ«bas valsti, kas citiem bÄ“gļiem netiek liegta!), šÄ«m augstākās labklājÄ«bas valstÄ«m bÅ«tu jāveido kopÄ«gs “bÄ“gļu” fonds, caur kuru tiktu finansÄ“ta šÄ« iztrÅ«kstošÄ labklājÄ«bas komponente trÅ«cÄ«gajās Eiropas valstÄ«s, kuras apjoms izrietÄ“tu no šÄ«s negatÄ«vās IKP starpÄ«bas pret Eiropas vidÄ“jo vÄ“rtÄ«bu attiecÄ«gajā valstÄ«, nu, vai arÄ« salÄ«dzinot dažādos sociālos atbalsta mehānismus, izstrādājot tiem vienotus kritÄ“rijus, lai nediskriminÄ“tu “bÄ“gļus” ar pārāk atšÄ·irÄ«giem mÄ«tnes valstu labklājÄ«bas lÄ«meņiem.

Pareizi konfigurÄ“jot šÄ« fonda darbÄ«bu atbilstoši situācijai, iespÄ“jams pat, ka starp trÅ«cÄ«gajām Eiropas valstÄ«m veidotos konkurence uz “bÄ“gļu” izmitināšanu savā valstÄ« un tādejādi “bÄ“gļu kvotu” jautājums atrisinātos, Ä«stenojot ekonomiskus, nevis administratÄ«vus instrumentus, un tos uzņemtu tās valstis, kas spÄ“j to izdarÄ«t efektÄ«vāk un ir vairāk tam gatavas.

Tālāk Eiropas valstÄ«m bÅ«tu jāvienojas, kā konkrÄ“ti tiks darbināts, pārraudzÄ«ts šis sadales mehānisms, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem tiks noteikts, vai Eiropas valsts ir atbilstoši izpildÄ«jusi savas saistÄ«bas un kā tās tiek koriģētas, ja nav.

Un tikai tad - kad ir zināms un ir vienošanās par kopÄ«go problÄ“mas apjomu, ko Eiropas valstis kopÄ«giem spÄ“kiem apņemas risināt, kad ir vienošanās par mehānismu, kādā veidā šis risinājums tiek Ä«stenots un pārlikts uz katras konkrÄ“tās valsts pleciem, kad ir atrunāts, kā šis mehānisms tiks darbināts, pārraudzÄ«ts un koriģēts - tikai tad bÅ«tu pamatoti runāt par taisnÄ«gu solidāru un Eiropas principiem atbilstošu “bÄ“gļu” uzņemšanu visām Eiropas kopienas valstÄ«m.

Reāli domājošam skeptiÄ·im, redzot, ka “bÄ“gļu” straumes jau gāžas virsÅ« Eiropai, var šÄ·ist, ka visam tam nav vairs laika un vietas. Tam nevar piekrist! Ja ir politiskā griba, par visu var vienoties ātri un var arÄ« nevienoties nekad. Bet tikmÄ“r, kamÄ“r kāds grib izspÄ“lÄ“t savas politiskās spÄ“les, nevis vienoties par taisnÄ«gu un patiesi solidāru “bÄ“gļu krÄ«zes” risinājumu Eiropai, lai pats uz sevis nes radÄ«tās sekas. Likmes ir pārāk augstas, lai šoreiz atkal paklausÄ«gi ietu piedāvāto notikumu pavadā – kā ierasts, bez smadzenÄ“m, bez mugurkaula, ar pakalpÄ«gi pieliektu muguriņu un dziļi kājstarpÄ“ iežmiegtu nacionālo pašapziņu, kas tiek kompensÄ“ta ar tukšu, bravÅ«rÄ«gu klaigāšanu…

Novērtē šo rakstu:

0
0