Menu
Pilnā versija

Bēgļi Eiropā. Ieguvēji un zaudētāji

Heinrihs Grass, Pietiek lasÄ«tājs · 10.09.2015. · Komentāri (60)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot ziņas saistÄ«bā ar bÄ“gļu invāziju, rodas iespaids, ka Eiropas attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s valda haoss un apjukums. Domāju, nekļūdÄ«šos, ja apgalvošu, ka šodienas scenārijam valdÄ«bas gatavas nebija, kaut gan vajadzÄ“tu, ņemot vÄ“rā, ka konflikta situācijas Tuvajos Austrumos neradās pÄ“dÄ“jā gada laikā.

Medijos tiek prognozÄ“ti dažādi apokaliptiski scenāriji, eiropeiskās kultÅ«ras bojāeju ieskaitot. Neņemos apgalvot, ka tā arÄ« bÅ«s, tomÄ“r dažas lietas var paredzÄ“t diezgan droši. Pirmkārt, cerÄ“t uz bÄ“gļu integrāciju nenākas, ņemot vÄ“rā kaut vai Vācijas pieredzi ar turkiem, kas tur jau mÄ«t labu laiku un, kā to atzina pati Vācijas kanclere, tā arÄ« nav spÄ“juši integrÄ“ties. Otrkārt, var diezgan droši prognozÄ“t noziedzÄ«bas lÄ«meņa celšanos, un nodrošināties pret radikāli noskaņotu islāmistu iekļūšanu uzņēmÄ“jvalstÄ«s diez vai bÅ«s iespÄ“jams.

Bet arÄ« tas nav galvenais. BÅ«tiskākais moments šajā situācijā ir Eiropas kopienas valstu nesaskaņas un šÄ·elšanās, kas noteiktos apstākļos var novest pie EK sabrukuma un, iespÄ“jams, atsevišÄ·u valstu izstāšanās no NATO bloka. Un tagad miniet trÄ«s reizes, kas no tā bÅ«s ieguvÄ“js un kas - zaudÄ“tājs.

Vainot Kremli situācijā ar bÄ“gļiem nebÅ«s Ä«sti korekti, kaut vai atceroties to, kas atbalstÄ«ja opozÄ«ciju LÄ«bijā un SÄ«rija, kas ieveda bruņotos spÄ“kus Irākā un Afganistānā. Neņemos viennozÄ«mÄ«gi apgalvot, ka to nevajadzÄ“ja darÄ«t, tomÄ“r viens fakts ir neapstrÄ«dams - šÄ«s darbÄ«bas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radÄ«ja pašreizÄ“jās problÄ“mas ar bÄ“gļiem. Turklāt ir iespaids, ka galvenais šo notikumu iedvesmotājs šodien noraugās no malas uz Eiropas problÄ“mām ar bÄ“gļiem, it kā tas uz viņu neattiektos.

Vai tiešÄm neattiecas? Kaut arÄ« Kremlis nebija tas, kas izraisÄ«ja šo situāciju, tomÄ“r cerÄ“t, ka neizmantos to savā labā, bÅ«tu naivi. LÅ«k arÄ« medijos svaiga informācija par Krievijas militārās klātbÅ«tnes palielināšanu SÄ«rijā. Vai tas darÄ«ts, lai eskalÄ“tu konfliktu, vai cita mÄ“rÄ·a labad, laiks rādÄ«s, tomÄ“r to, ka Maskava izmantos situāciju, lai šÄ·eltu EK valstis un NATO ar mÄ“rÄ·i pārvilināt kādas no tām savā Ä£eopolitisko interešu sfÄ“rā, var prognozÄ“t diezgan droši.

Bet varbÅ«t tas arÄ« labi, jo divpolāra pasaule un konkurence veicina attÄ«stÄ«bu. TāpÄ“c lai izdzÄ«vo tas, kura sabiedrÄ«bas modelis ir dzÄ«votspÄ“jÄ«gāks. KlusÄ«bā tomÄ“r ceru, ka Eiropa „savāksies”, bet ASV izvÄ“rtÄ“s savas kļūdas un izdarÄ«s pareizus secinājumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0