BelÄ“viÄs mÄ“Ä£ina paklusÄm „izbÄ«dÄ«t†RozentÄlei paÅ¡ai „savu†valsts SIA
PIETIEK · 27.05.2016. · Komentāri (21)VeselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“viÄs nolÄ“mis paklusÄm mÄ“Ä£inÄt radÄ«t kÄdreizÄ“jai bÄ“dÄ«gi slavenajai ministrei Baibai RozentÄlei pašai „savu” valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu, nodalot no RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas atsevišÄ·u SIA InfektoloÄ£ijas centrs, - par to liecina VeselÄ«bas ministrijas sagatavotie dokumentu projekti, ko šodien publicÄ“jam.
PagÄjušÄ gada beigÄs BelÄ“viÄa pastÄvÄ«gais oponents, Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas prezidents PÄ“teris Apinis situÄciju ar RozentÄli un arÄ« pÄ“dÄ“jÄ laikÄ aktualizÄ“to C hepatÄ«ta ÄrstÄ“šanu aprakstÄ«ja šÄdi:
„Viņa centÄs kļūt par galveno speciÄlisti infektoloÄ£ijÄ, pÄ“c tam – atdalÄ«t InfektoloÄ£ijas centru no Austrumu slimnÄ«cas. Baiba RozentÄle šarmÄ“ja ministru, un viņš pÄ“kšÅ†i sÄka runÄt Baibas vÄrdiem – aizgÄja pat tik tÄlu, ka par daudzajiem ministra izcÄ«nÄ«tajiem miljoniem visas zÄles iepirks tieši InfektoloÄ£ijas centrs.
Visi, kas spÄ“j paraudzÄ«ties atpakaļ sešu – desmit gadu laikposmÄ, atceras, ka RozentÄles vadÄ«tajÄ InfektoloÄ£ijas centrÄ strÄdÄja divas – ÄrÄ“ja un iekšÄ“ja aptieka, kas piederÄ“ja vienai Ä«pašniecei. Pat KNABs pamanÄ«ja, ka šeit paveras neierobežotas iespÄ“jas pÄrdot pacientiem slimnÄ«cÄ it kÄ izlietotas zÄles, kÄ arÄ« nodoties dažÄdÄm zÄļu paralÄ“lÄ importa un eksporta formÄm. TaÄu tad InfektoloÄ£ijas centrs tika pievienots Austrumu KlÄ«niskajai slimnÄ«cai, bet zÄļu iepirkumi valstiski centralizÄ“ti caur apmaksÄto medikamentu sistÄ“mu.
Mums ar Gunti BelÄ“viÄu sanÄca asa saruna, kurÄ ministrs mani pÄrliecinÄja, ka viņam nav nekÄdu interešu attiecÄ«bÄ uz C hepatÄ«ta un HIV/AIDS zÄļu iepirkšanu, izņemot interesi ļaut izÄrstÄ“ties iespÄ“jami daudz pacientiem par ierobežoto naudas summu.
Daļa argumentu bija man iepriekš nezinÄmi un pÄrliecinÄja par ministra kompetenci šajÄ jomÄ. Kļuva skaidrs, ka nekÄda InfektoloÄ£ijas centra atdzimšana nenotiks, finansÄ“juma un iepirkuma sadalÄ«jums paliks NacionÄlajam veselÄ«bas dienestam (NVD), nodrošinot caurspÄ«dÄ«gumu. Un visas aizdomas par paralÄ“lo importu/eksportu ir pilnÄ«gi nepamatotas.
Bet te – otrais cÄ“liens: uz skatuves atkal uznÄk Baiba RozentÄle, izdara spiedienu, un NVD gatavojas daudz lielÄkÄ apjomÄ iepirkt (apmaksÄt) tÄs pašas ilgi lietotÄs zÄles – pegilÄ“tos interferonus un ribaverÄ«nu, nevis jaunos inovatÄ«vos preparÄtus. Pamatojums ir faktÄ, ka ribaverÄ«ns un pegilÄ“tie interferoni ir lÄ“tÄki.
NepamanÄ«ts paliek fakts, ka vecÄ metode ir daudzkÄrt neefektÄ«vÄka – ar vienÄdu summu var izÄrstÄ“t vienu F3 vai F4 ar inovatÄ«viem preparÄtiem vai nosacÄ«ti izÄrstÄ“t 1.5 F1 pacientus ar pegilÄ“tajiem interferoniem un ribaverÄ«nu (tÄlÄkÄ tekstÄ ir skaidrojums, ka prioritÄte ir 1. genotipa 3. un 4. fibrozes pakÄpes slimnieku ÄrstÄ“šana). VÄrdu sakot, kÄds Latvijas valsts vÄrdÄ cenšas atgriezties pie principa „ÄrstÄ“t”, nevis „izÄrstÄ“t”...”
Projekts „Par atļauju sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca" lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanai kapitÄlsabiedrÄ«bÄ”
1. SaskaÅ†Ä ar Publiskas personas kapitÄla daļu un kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas likuma 4.panta otrÄs daļas 2.punktu, trešo daļu, 5.panta otro un ceturto daļu, atļaut sabiedrÄ«bai ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca" (vienotais reÄ£istrÄcijas Nr.40003951628) (turpmÄk – Austrumu slimnÄ«ca) dibinÄt kapitÄlsabiedrÄ«bu – sabiedrÄ«bu ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs” un iegÅ«t 100% lÄ«dzdalÄ«bu jaundibinÄmajÄ sabiedrÄ«bÄ ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs”.
2. Noteikt, ka jaundibinÄmai sabiedrÄ«bai ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs” vispÄrÄ“jais stratÄ“Ä£iskais mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt iedzÄ«votÄjiem kvalitatÄ«vu un viņu vajadzÄ«bÄm atbilstošu veselÄ«bas aprÅ«pi, samazinÄt iedzÄ«votÄju saslimstÄ«bu ar infekcijas slimÄ«bÄm, novÄ“rst nevienlÄ«dzÄ«bu veselÄ«bas jomÄ, veicot pasÄkumus, lai nodrošinÄtu Latvijas iedzÄ«votÄjiem vienÄdas iespÄ“jas veselÄ«bas veicinÄšanÄ un veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, kÄ arÄ« samazinÄt priekšlaicÄ«gu mirstÄ«bu no infekciju slimÄ«bÄm, mazinot riska faktoru negatÄ«vo ietekmi uz veselÄ«bu.
3. Austrumu slimnÄ«cai izveidot komisiju materiÄlo un finanšu lÄ«dzekļu inventarizÄcijai, lai noteiktu mantas vÄ“rtÄ«bu un saistÄ«bu apjomu, kÄ arÄ« nodrošinÄtu finanšu lÄ«dzekļus, mantas, saistÄ«bu un lietvedÄ«bas nodošanu saskaÅ†Ä ar šÄ« rÄ«kojuma 1.punktÄ noteikto jaundibinÄmai sabiedrÄ«bai ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs”.
IesniedzÄ“js: VeselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“viÄs
VÄ«za: Valsts sekretÄre Solvita Zvidriņa
Ministru kabineta rÄ«kojuma projekta „Par atļauju sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca" lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanai kapitÄlsabiedrÄ«bÄ” sÄkotnÄ“jÄs ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojums (anotÄcija)
I. TiesÄ«bu akta projekta izstrÄdes nepieciešamÄ«ba
1. Pamatojums
SaskaÅ†Ä ar Publiskas personas kapitÄla daļu un kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas likuma (turpmÄk – KapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas likums) 4.panta otrÄs daļas 2.punktu, publiskas personas kapitÄlsabiedrÄ«bai var bÅ«t lÄ«dzdalÄ«ba citÄ kapitÄlsabiedrÄ«bÄ, ja „lÄ«dzdalÄ«ba tieši nodrošina publiskas personas kapitÄlsabiedrÄ«bas vai publiski privÄtÄs kapitÄlsabiedrÄ«bas vispÄrÄ“jo stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·u un vidÄ“ja termiņa darbÄ«bas stratÄ“Ä£ijÄ noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanu.”
SaskaÅ†Ä ar KapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas likuma 5.pantÄ noteikto, atļauju publiskas personas kapitÄlsabiedrÄ«bai iegÅ«t lÄ«dzdalÄ«bu, iegÅ«t izšÄ·irošo ietekmi vai izbeigt izšÄ·irošo ietekmi citÄ kapitÄlsabiedrÄ«bÄ pieņem attiecÄ«gÄs publiskÄs personas augstÄkÄ lÄ“mÄ“jinstitÅ«cija.
2. PašreizÄ“jÄ situÄcija un problÄ“mas, kuru risinÄšanai tiesÄ«bu akta projekts izstrÄdÄts, tiesiskÄ regulÄ“juma mÄ“rÄ·is un bÅ«tÄ«ba
SabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca”, reÄ£istrÄcijas Nr.40003951628, (turpmÄk – RAKUS) ir daudzprofilu slimnÄ«ca, kas sniedz augsti specializÄ“tu stacionÄro un ambulatoro veselÄ«bas aprÅ«pi RÄ«gas pilsÄ“tas un Latvijas iedzÄ«votÄjiem, nodrošinot dažÄdu profilu ÄrstniecÄ«bas un diagnostikas darbu atbilstoši mÅ«sdienu tehnoloÄ£iju un medicÄ«nas zinÄšanu lÄ«menim, kÄ arÄ« veic zinÄtniski pÄ“tniecisko darbu un attÄ«stÄ«ta inovÄcijas, nodrošina jauno speciÄlistu apmÄcÄ«bu un Ä«steno pasÄkumus sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanai un veselÄ«bas veicinÄšanai. KopumÄ RAKUS sastÄvÄ ir seši slimnÄ«cas stacionÄri – „Gaiļezers”, „Linezers”, „BiÄ·ernieki”, „Latvijas OnkoloÄ£ijas centrs”, „Latvijas InfektoloÄ£ijas centrs”, „Tuberkulozes un plaušu slimÄ«bu centrs” un „PatoloÄ£ijas centrs”, kur nodarbinÄti aptuveni 4 500 darbinieku.
PerspektÄ«vÄ plÄnots stacionÄra „Latvijas InfektoloÄ£ijas centrs” integrÄcija vienotajÄ kompleksÄ, izveidojot patstÄvÄ«gu ÄrstniecÄ«bas iestÄdi „InfektoloÄ£ijas centrs”, kas bÅ«s RAKUS meitas kapitÄlsabiedrÄ«ba (100%).
1.ŠobrÄ«d stacionÄrs „Latvijas InfektoloÄ£ijas centrs" (turpmÄk – LIC) ir LatvijÄ vienÄ«gÄ specializÄ“tÄ ÄrstniecÄ«bas iestÄde infekciju jomÄ, kur pacients var saņemt profesionÄlus un kvalitatÄ«vus infekcijas slimÄ«bu (vÄ«rushepatÄ«ta B, vÄ«rushepatÄ«ta C, HIV/AIDS, ar Ä“rcÄ“m pÄrnesto infekcijas slimÄ«bu, tropisko un ceļotÄjslimÄ«bu, Ädas un seksuÄli transmisÄ«vo infekciju, parazitÄro slimÄ«bu, arÄ« reto un atdzimstošo infekcijas slimÄ«bu) ambulatorÄs un stacionÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.
Gada laikÄ LIC ÄrstÄ“jas vairÄk nekÄ 7000 pacientu, tiek diagnosticÄ“tas apmÄ“ram 400 dažÄdas infekcijas un „ne-infekcijas" (onkoloÄ£iskÄs, hematoloÄ£iskÄs, Ädas, aknu, u.c.) slimÄ«bas.
Pacientiem LIC pieejama infekcijas slimÄ«bu primÄra un apstiprinoša laboratoriskÄ diagnostika (t.sk., reto un bÄ«stamo infekcijas slimÄ«bu diagnostika), kur tiek izmantotas jaunÄkÄs metodoloÄ£iskÄs un zinÄtniskÄs rekomendÄcijas, lai nodrošinÄtu pasaules standartiem atbilstošu un izmaksu ziÅ†Ä efektÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu infekcijas slimÄ«bu pacientiem. LIC laboratorija iekļauta Eiropas BSL3/4 laboratoriju tÄ«klÄ, un laboratorijas funkcijas ir starptautiski paplašinÄtas potenciÄli bÄ«stamu bioloÄ£isko aÄ£entu identifikÄcijas jomÄ.
LIC paredzÄ“ts turpinÄt attÄ«stÄ«t kÄ patstÄvÄ«gu ÄrstniecÄ«bas iestÄdes darbÄ«bu RAKUS meitas kapitÄlsabiedrÄ«bas statusÄ, nodrošinot to funkcijÄm atbilstošu ÄrstniecÄ«bas personu kompetenci un medicÄ«nas tehnoloÄ£iju klÄstu.
AttiecÄ«gi RAKUS dibinÄs meitas kapitÄlsabiedrÄ«bu – sabiedrÄ«bu ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs” un iegÅ«s 100% lÄ«dzdalÄ«bu jaundibinÄmajÄ sabiedrÄ«bÄ ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs”, tÄdÄ“jÄdi izveidojot specifisko ÄrstniecÄ«bas iestÄdi, kas nodrošinÄtu ar infekciju slimÄ«bu ÄrstniecÄ«bu saistÄ«to funkciju realizÄciju. JaundibinÄmÄs sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs” vispÄrÄ“jais stratÄ“Ä£iskais mÄ“rÄ·is – nodrošinÄt iedzÄ«votÄjiem kvalitatÄ«vu un viņu vajadzÄ«bÄm atbilstošu veselÄ«bas aprÅ«pi, samazinÄt iedzÄ«votÄju saslimstÄ«bu ar infekcijas slimÄ«bÄm, novÄ“rst nevienlÄ«dzÄ«bu veselÄ«bas jomÄ, veicot pasÄkumus, lai nodrošinÄtu Latvijas iedzÄ«votÄjiem vienÄdas iespÄ“jas veselÄ«bas veicinÄšanÄ un veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, kÄ arÄ« samazinÄt priekšlaicÄ«gu mirstÄ«bu no infekciju slimÄ«bÄm, mazinot riska faktoru negatÄ«vo ietekmi uz veselÄ«bu.
PlÄnotie ieguvumi:
1) Tiek izveidots vienots daudzprofilu diagnostikas un ÄrstniecÄ«bas centrs, izslÄ“dzot diagnostisko un palÄ«gdienestu dublÄ“šanos, samazinot "dÄrgo" struktÅ«rvienÄ«bu skaitu (operÄciju bloki, intensÄ«vÄs terapijas nodaļas);
2) EpidemioloÄ£iskÄs drošÄ«bas uzlabošana infekcijas slimÄ«bu, t.sk. HIV/AIDS ÄrstniecÄ«bÄ, izmantojot modernÄkÄs tehnoloÄ£ijas;
3) Augsti tehnoloÄ£isku pakalpojumu sniegšanas optimizÄcija, uzlabojot augstÄkÄ lÄ«meņa diagnostikas tehnoloÄ£iju pieejamÄ«bu visiem slimnÄ«cas pacientiem un paaugstinot to izmantošanas efektivitÄti;
4) Tiek optimizÄ“ta pacientu plÅ«sma, nodalot infekciju slimnieku pacientu aprÅ«pes organizÄciju no RAKUS kopÄ“jÄs pacientu plÅ«smas un aprÅ«pes organizÄcijas, jo esošajÄ situÄcijÄ pacientu plÅ«smas pÄrklÄšanÄs ar vispÄrÄ“jo pacientu stacionÄ“šanas kÄrtÄ«bu var aizkavÄ“t ar specifiskÄm infekcijas slimÄ«bÄm slimojošu pacientu aprÅ«pi.
Atslogojot centralizÄ“to pacientu uzņemšanu RAKUS no specifisku infekciju slimÄ«bu slimnieku aprÅ«pes, tiktu atvieglota arÄ« RAKUS pacientu rindu veidošanas organizÄcija, ko kÄ aktuÄli risinÄmu problÄ“mu akcentÄ“ RAKUS.
SpecializÄ“tÄs patstÄvÄ«gÄs ÄrstniecÄ«bas iestÄdes – RAKUS meitas kapitÄlsabiedrÄ«bas – sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs” izveide ir stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga un nepieciešama, jo tÄdÄ“jÄdi pastÄv iespÄ“ja efektÄ«vÄk panÄkt HIV/AIDS un VHC izplatÄ«bas samazinÄšanos lÄ«dz minimumam, nodrošinot specializÄ“to terapiju inficÄ“tajÄm personÄm, ņemot vÄ“rÄ, ka gan VHC gadÄ«jumu skaits, gan HIV inficÄ“to skaits ir palielinÄjies. SaskaÅ†Ä ar SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra datiem, 2015. gadÄ LatvijÄ ir uzskaitÄ«ti 1859 VHC gadÄ«jumi, no kuriem 70 ir akÅ«ta VHC un 1789 – hroniska VHC gadÄ«jumi. SalÄ«dzinot ar 2014. gadu, ir vÄ“rojams VHC gadÄ«jumu pieaugums par 95 gadÄ«jumiem (2014. gadÄ – 1 764 VHC gadÄ«jumi, t.sk. 58 akÅ«ta VHC gadÄ«jumi). Pieaudzis arÄ« gadÄ«jumu skaits uz 100 000 iedzÄ«votÄju – akÅ«ts VHC – 3,5 (2014.g. – 2,9) un hronisks VHC – 90,1 (2014.g. - 82,5 ). PÄ“c pÄ“tÄ«juma rezultÄtiem LatvijÄ VHC izplatÄ«ba ir aptuveni 2% (C hepatÄ«ta vÄ«rusa ribonukleÄ«nskÄbe – 1,7%, antivielas pret C hepatÄ«ta vÄ«rusu – 2,4%). LÄ«dz ar to saskaÅ†Ä ar provizoriskiem aprÄ“Ä·iniem aptuveni 34 000 – 48 000 Latvijas iedzÄ«votÄju ir inficÄ“ti ar C hepatÄ«ta vÄ«rusu. 2015.gada nogalÄ“ LatvijÄ ir reÄ£istrÄ“tas 5091 HIV inficÄ“tÄs personas, t.sk. HIV stadijÄ – 4 270 un AIDS stadijÄ – 821. Atbilstoši starptautisko organizÄciju rekomendÄcijÄm, lai panÄktu HIV infekcijas izplatÄ«bas EiropÄ samazinÄšanos lÄ«dz minimumam, antiretrovirÄlo (ART) terapiju jÄsaņem apmÄ“ram 80% HIV inficÄ“to personu. Lai pietuvotos starptautiskajÄm rekomendÄcijÄm, tuvÄkajos gados bÅ«tu jÄnodrošina, ka vismaz 50% no HIV inficÄ“tajiem saņem ART terapiju, kas nozÄ«mÄ“tu terapiju nodrošinÄt apmÄ“ram 2600 personÄm, kas ir par 1000 vairÄk kÄ šobrÄ«d, bet lai sasniegtu 80% Ä«patsvaru HIV ÄrstÄ“šanu bÅ«tu jÄsaņem vismaz 4000 HIV inficÄ“to personu. Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija pÄ“tÄ«jumos ir pierÄdÄ«jusi, ka, uzsÄkot agrÄ«nu HIV ÄrstÄ“šanu, var samazinÄt vÄ«rusu skaitu cilvÄ“ka organismÄ lÄ«dz minimumam, panÄkot situÄciju, ka HIV inficÄ“tais cilvÄ“ks nevar inficÄ“t apkÄrtÄ“jos un tÄdÄ“jÄdi samazinÄt infekcijas izplatÄ«bas risku par 20%. PÄ“tÄ«jumi arÄ« pierÄda, ka bez ART terapijas 100 inficÄ“ti cilvÄ“ki gada laikÄ inficÄ“ vÄ“l 12 cilvÄ“kus. Å…emot vÄ“rÄ to, ka LatvijÄ 2015.gada beigÄs ir reÄ£istrÄ“ta 5091 HIV inficÄ“ta persona, no kurÄm 1640 saņem ART. LÄ«dz ar to varam secinÄt, ka pastÄv risks, ka gada laikÄ var tikt inficÄ“tas ap 400 jaunas personas (2015.gadÄ ir reÄ£istrÄ“ti 393 jauni HIV gadÄ«jumi). TurklÄt, AIDS stadijÄ pacientu ÄrstÄ“šana ir ievÄ“rojami sarežģītÄka un ir nepieciešama daudz dÄrgÄka terapija. Par to arÄ« liecina HIV ambulatorai ÄrstÄ“šanai nepieciešamo kompensÄ“jamo zÄļu izmaksas, kas 2010 .gadÄ bija 2,03 miljoni eur (tika ÄrstÄ“tas 711 personas un vienas personas ÄrstÄ“šanas izmaksas mÄ“nesÄ« bija 237 eur), savukÄrt 2015.gadÄ HIV ambulatorai ÄrstÄ“šanai nepieciešamo zÄļu kompensÄcijai tika tÄ“rÄ“ti 7,7 miljoni eur (tika ÄrstÄ“tas 1640 personas un vienas personas ÄrstÄ“šanas izmaksas mÄ“nesÄ« bija 391 eur). MinÄ“to izmaksu analÄ«ze liecina, ka neskatoties uz to, ka HIV ÄrstÄ“šanai paredzÄ“to zÄļu cenas ar katru gadu samazinÄs, jo tirgÅ« ienÄk jauni Ä£enÄ“riskie medikamenti, HIV ÄrstÄ“šanas vidÄ“jÄs izmaksas palielinÄs. Tas liecina, ka palielinÄs komplicÄ“to slimnieku skaits, kam nepieciešamas dÄrgÄkas zÄles. Ja netiks nodrošinÄta HIV ÄrstÄ“šana agrÄ«nÄkÄ slimÄ«bas stadijÄ, kad ÄrstÄ“šanas izmaksas ir zemÄkas un ir panÄkams labÄks efekts, lai samazinÄtu HIV inficÄ“tÄs personas risku inficÄ“t citus cilvÄ“kus, HIV ÄrstÄ“šanas izmaksas pieaugs aizvien straujÄk un prasÄ«s ievÄ“rojamus resursus no veselÄ«bas budžeta, lai ÄrstÄ“tu smagus, ielaistus slimÄ«bas gadÄ«jumus.
ParedzÄ“to pasÄkumu ieviešana nodrošinÄs racionÄlu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu.
Papildus paredzÄ“ts dot uzdevumu RAKUS – izveidot komisiju materiÄlo un finanšu lÄ«dzekļu inventarizÄcijai, lai noteiktu mantas vÄ“rtÄ«bu un saistÄ«bu apjomu, kÄ arÄ« nodrošinÄtu finanšu lÄ«dzekļus, mantas, saistÄ«bu un lietvedÄ«bas nodošanu jaundibinÄmai sabiedrÄ«bai ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs”.
3. Projekta izstrÄdÄ“ iesaistÄ«tÄs institÅ«cijas
Veselības ministrija
4. Cita informÄcija
Nav
VII. TiesÄ«bu akta projekta izpildes nodrošinÄšana un tÄs ietekme uz institÅ«cijÄm
1. Projekta izpildÄ“ iesaistÄ«tÄs institÅ«cijas
SabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca”
2. Projekta izpildes ietekme uz pÄrvaldes funkcijÄm un institucionÄlo struktÅ«ru.
Jaunu institÅ«ciju izveide, esošu institÅ«ciju likvidÄcija vai reorganizÄcija, to ietekme uz institÅ«cijas cilvÄ“kresursiem
Tiks dibinÄta publiskas personas kapitÄlsabiedrÄ«bas – sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca” atkarÄ«gÄ kapitÄlsabiedrÄ«ba – sabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu „InfektoloÄ£ijas centrs”
3. Cita informÄcija
Nav
AnotÄcijas II, III, IV, V, VI sadaļa – rÄ«kojuma projekts šÄ«s jomas neskar.
VeselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“viÄs
VÄ«za: Valsts sekretÄre Solvita Zvidriņa
[1] No 2010.gadÄ HIV ambulatorai ÄrstÄ“šanai nepieciešamo zÄļu kompensÄcija ir iekļauta kompensÄ“jamo zÄļu sarakstÄ, iepriekš to centralizÄ“ti iepÄ“rkot nodrošinÄja „Latvijas infektoloÄ£ijas centrs”, tÄdēļ dati par iepriekšÄ“jiem gadiem nav salÄ«dzinÄmi.