Iesaki rakstu:

Kas nošÄva cilvÄ“kus Bastejkalnā? Vai trešo Atmodu organizÄ“ja čeka? Vai nule atvÄ“rtajos čekas maisos visi ir ļaundari, un vai tur ir visi ļaundari?...

1991. gada 20. janvāra vakara un nakts notikumi pie Iekšlietu ministrijas Ä“kas, kas tolaik atradās Raiņa bulvārÄ«, bija asiņainākie mÅ«su valsts atjaunošanas laikā. Tonakt tika nogalināti RÄ«gas miliči Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, ievainoti Bauskas rajona miliči Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, ValÄ“rijs MarkÅ«ns. Pie Bastejkalna tika nogalināts kinooperators Andris Slapiņš un vidusskolÄ“ns Edijs Riekstiņš, nāvÄ«gi ievainots operators Gvido Zvaigzne. ApšaudÄ“ ievainoja arÄ« vairākus barikāžu dalÄ«bniekus (B. Dmitrenko, J. Zelču, A. Senčenko, J. Mezaku, D. Ozolu, J. Fodoru) un Krievijas žurnālistu V. Brežņevu.

Pierādījumi mistiski pazuda

Tolaik laikraksts “Diena” vÄ“l bija valstij piederošs laikraksts, kuru vadÄ«ja Viktors Daugmalis. PÄ“c šiem asiņainajiem notikumiem viņš uzdeva laikraksta komentÄ“tāju nodaļas vadÄ«tājam Dzintaram Zaļūksnim* un man, reportierim Jānim VilnÄ«tim* veikt savu – žurnālistu izmeklÄ“šanu. PārÄ“jās lietas tika noliktas malā un abi devās ielās, kā arÄ« uz OMON bāzi (kur gan pret jautājumiem izturÄ“jās visai piesardzÄ«gi), lai izprašÅ†Ätu lieciniekus. 

CilvÄ“ki bija atsaucÄ«gi – daudzi pÄ“c laikraksta aicinājuma ieradās redakcijā, citi zvanÄ«ja un sarunāja tikšanās ārpus redakcijas. Tika analizÄ“ti naktÄ« uzņemtie video, trasÄ“jošo ložu trajektorijas, ložu pÄ“das Bastejkalna kokos. Tika publicÄ“ti pirmie materiāli, kas liecināja, ka šajā vakarā šÄva ne tikai OMON, bet vÄ“l kādas nezināmas personas, kas acÄ«mredzami bija ieņēmušas savas kaujas pozÄ«cijas visapkārt ministrijai, vairākās Ä“kās Bastejkalna apkārtnÄ“ un pat pie Pulvertorņa. Tad abus žurnālistus uzaicināja uz tikšanos raidÄ«juma “Labvakar” vadÄ«tāji (šo tolaik vispopulārāko raidÄ«jumu vadÄ«ja EdvÄ«ns InkÄ“ns, Jānis ŠipkÄ“vics un Ojārs Rubenis). 

PÄ“c tikšanās ar ŠipkÄ“vicu un InkÄ“nu abus mÅ«s māca kaut kāda neizpratne – gribÄ“jās teikt, ka viņi ir saistÄ«ti ar čeku, bet nespÄ“jām tam noticÄ“t. Interesanti, ka mums pÄ“c tam lika pārtraukt izmeklÄ“šanu, un visi savāktie pierādÄ«jumi – čaulÄ«tes, liecÄ«bas, liecinieku vārdi, kontakti utt., kādā naktÄ« no apsargātajām redakcijas telpām pazuda. 

MÅ«su izmeklÄ“šanas virzienu nodÄ“vÄ“ja par nepareizo, LR ProkuratÅ«ra draudÄ“ja mÅ«s iesÄ“dināt, neskatoties pat uz to, ka arÄ« Slapiņa un Zvaigznes kolÄ“Ä£is, studijas vadÄ«tājs Juris Podnieks liecināja – Bastejkalnā manÄ«ti aizsargtÄ“rpos ģērbti cilvÄ“ki ar ieročiem. Tolaik VDK cilvÄ“ki pÄ“c šiem notikumiem bija dÄ«vaini satraukti. Tagad tā laika PSRS VDK analÄ«tiskās daļas vadÄ«tājs, Ä£enerālleitnants Nikolajs Ä»eonovs presei atzinis, ka viņi Baltijas republikām bija paredzÄ“juši savu scenāriju – Somijas variantu Krievijas impÄ“rijā: tādu kā savu valsti, tikai bez armijas utt. PSRS un Kompartijas vadÄ«bā bija cilvÄ“ki, kuriem tas ļoti nepatika. TāpÄ“c joprojām nekādi nevaru atteikties no versijas, ka 1991. gada janvārÄ« - gan pirms tam 13. datumā Viļņā pie televÄ«zijas torņa (zem tankiem gāja bojā desmitiem ļaužu), gan pÄ“c tam 20. janvārÄ« RÄ«gā savus noteikumus uzspieda tā laika PSRS armijas specdienesti. VarbÅ«t kādreiz, kad Krievijā tiks atslepenoti tā laika dokumenti, mÄ“s uzzināsim patiesÄ«bu.

Toties tagad zināms, ka “Labvakar” vadÄ«tāji ir čekas maisos, tur ir arÄ« daudzu citu Atmodas laikā ļoti redzamu un populāru cilvÄ“ku vārdi, un daudziem rodas jautājums, vai čeka bija tā, kas kaut kādā veidā virzÄ«ja tā laika notikumus. Par to visu uz sarunu aicināju žurnālistu Dzintaru Zaļūksni.

Kāpēc čekas maisus atvēra tagad

Dzintars Zaļūksnis: - Neviļus rodas jautājums, vai šÄ« čekas maisu kampaņa nebija radÄ«ta Atmodas diskreditÄ“šanai? Baigi labi tas viss sakrÄ«t, un cilvÄ“ki kaut kā pilnÄ«gi ignorÄ“ faktu, ka čekas maisu publiskošana notika tieši čekas dzimšanas dienā. Kur vÄ“l vairāk var paņirgāties par stulbenÄ«šiem, kuri nesaprata toreiz neko, un tagad saprot vÄ“l mazāk. Tad jau, protams, mÄ“s varÄ“tu visu pacelt kaut kādā ironiskā lÄ«menÄ«, bet ir divas lietas. 

Lieta numur viens. Ir pagājuši 28 gadi, un, lai ticÄ“tu šiem maisiem, ir jātic arÄ« visai mÅ«su politiskajai elitei, ka visus šos 28 gadus tā godÄ«gi ir izturÄ“jusies pret šiem maisiem. Es tam neticu. 

Lieta numur divi. Uz kurieni mÄ“s ejam? MÄ“s ejam pavisam pretÄ“jā virzienā, nekā savulaik padomju čeka bÅ«tu vedusi. BÅ«tÄ«bā tas nozÄ«mÄ“, ka, pirmkārt, vai nu čeka ir atdevusi mÅ«s CIPam, bet nezin kāpÄ“c paši joprojām šeit rullÄ“. Vai arÄ« CIPs ir pārņēmis čekas funkcijas, kas ir diezgan absurda situācija. TāpÄ“c par čekas maisiem šobrÄ«d runāt vispār ir vairāk nekā dÄ«vaini. 

Kas nošÄva cilvÄ“kus Bastejkalnā

Dz. Z. - Jā, es piekrÄ«tu, tas, kas notika 90. gados, lielā mÄ“rā bija varbÅ«t arÄ« gan čekas, gan citu inspirÄ“ts. Gan arÄ«, ja mÄ“s atskatāmies tagad atpakaļ - savā ziņā kontrolÄ“ts. Tādā gadÄ«jumā mums jābÅ«t pateicÄ«giem, ka te nenotika tas, kas notika Tbilisi vai Viļņā (kur PSRS armija nogalināja desmitiem civiliedzÄ«votāju - red. piez.). Katrs lai vÄ“rtÄ“ pÄ“c savas saprašanas… 

Bet ar kādiem fruktiem – atceries? - mÄ“s savulaik runājām. VecmÄ«lgrāvÄ« ar [Mļiņņika vietniekuSergeju] Parfjonovu. [RÄ«gas OMON faktiskais vadÄ«tājs milicijas virsnieks ÄŒeslavs] Mļiņņiks kaut kur skraidÄ«ja apkārt ar zobenu, es pat to zobenu atceros, ko viņi bija nospÄ“ruši.

Skaidrs, ka specdienesti savā starpā sazinājās. Savulaik, - atceries? -, kad bija Amerikas - padomju sabiedrÄ«bas video tilts, un pirms tam CIP ar VDK vienojās par zināmiem spÄ“les noteikumiem. ŠobrÄ«d mÄ“s redzam, ka tiešÄm tā droši vien arÄ« bija, viss par to liecina. Tas nozÄ«mÄ“, ka OMONs nebija KGB izsÅ«tāmais, kuru pasÅ«tÄ«ja šurp, pasÅ«tÄ«ja turp. ArÄ« tagad, rokoties atpakaļ pa šiem 1991.janvāra notikumiem, ir ļoti ticami, ka viņi tiešÄm nezināja, kas notiek. Es pat šobrÄ«d esmu vairāk pārliecināts nekā toreiz, kad mums to mÄ“Ä£ināja iestāstÄ«t Parfjonovs. Viņiem bija leÄ£enda, ka vienam no omoniešiem mÅ«su Iekšlietu ministrija ir nolaupÄ«jusi sievu, kura tur tiek izvarota - pilnÄ«gas muļķības, bez šaubām, bet viņi tam ticÄ“ja. Kā viņi tur stāvÄ“ja! Viņi stāvÄ“ja aizsardzÄ«bas pozÄ«cijās - es toreiz biju pie Iekšlietu ministrijas.

Viņi nesaprata, no kurienes tagad gaidÄ«t, ka uz viņiem šaus. Viņi paši tur dragāja pāri pūļa galvām tikai tāpÄ“c, lai viņus nesaplosÄ«tu gabalos. Pašlaik to visu traktÄ“t ar mÅ«sdienu acÄ«m nebÅ«s Ä«paši godÄ«gi. Jo par tiem pašiem Medininkiem – nu...  (1991. gada 31. jÅ«lija uzbrukumā Lietuvas-Baltkrievijas robežas muitas punktam Medininkos tika nošauti septiņi Lietuvas muitnieki -red. piez.) Tur nav vispār nekāda runa.  Es brÄ«nos, ka viņus (OMON - red. piez.) vienkārši izraidÄ«ja ārā [no Latvijas] un bÅ«tÄ«bā cietumā gandrÄ«z neviens tāpat nesÄ“dÄ“ja.

J.V. - Tur vajadzēja mūža ieslodzījumu.

DZ.Z. - Jautājums ir, kāpÄ“c viņus izlaida ārā, jo tur mÄ“s ieraugām čekistu sazvÄ“restÄ«bu. Jā, viņus izmantoja. Jā, viņi nodarbojās ar netÄ«rām lietām, viņi sasmÄ“rÄ“jās ar asinÄ«m, bet kāds tak viņus izlaida ārā no Latvijas? Labi zinot, ka tur [Krievijā] viņiem nekāds sods nedraud. PÄ“c tam paskatÄ«jos tā paša Mļiņņika biogrāfiju pÄ“c 1991. gada, kad viņi izbrauca, -  viņu Krievijā pat iesÄ“dināja cietumā par nelegālu ieroča nÄ“sāšanu. Un, ja krievi to izdarÄ«ja, tad bija, par ko. Viņš jau nestaigāja pa ielu, noslÄ“pis ieroci kaut kur zem šineļa – viņš neplātÄ«jās. DrÄ«zāk tas bija saistÄ«ts ar ieroču jautājumu kā tādu. Viņiem ļāva izbraukt [no Latvijas] ar visiem ieročiem.

J.V. - Bet te ir viena lieta, ko es arī, tāpat kā tu, jau gadiem rokoties... Tagad tie čekas maisi mani pārliecināja, ka mums toreiz abiem bija tāda taisnība!

DZ.Z. - Par to man ir vislielākā škrobe. KāpÄ“c mums toreiz to [žurnālistu izmeklÄ“šanu par 20. janvāra notikumiem] nogrieza "Diena", galvenais redaktors Viktors Daugmalis, atceries?

J.V. - Mums pazuda visi savāktie pierādījumi.

DZ.Z. – Viktors [Daugmalis] mani izsauca un pateica, ir tāds EdvÄ«ns InkÄ“ns, vajag aiziet parunāt. MÄ“s aizgājām, un pÄ“c tam viss arÄ« nostopÄ“jās.

J.V. - Un viss pazuda. Tieši tāpÄ“c man bija toreiz aizdomas par InkÄ“nu. Teikšu atklāti - pÄ“c tās sarunas un pÄ“c tiem notikumiem man par to toreiz vairs nebija šaubu. GribÄ“ju teikt, ka tas, ko tu teici par OMONu un pārÄ“jiem, - man tagad savelkas kopā. Atceries, mums toreiz bija liecinieks, kurš liecināja, ka RÄ«gā bija iebraukusi armijas specvienÄ«ba, un pat norādÄ«ja, kur tā bija apmetusies. Un ņemot vÄ“rā, ka InkÄ“nam tik šausmÄ«gi interesÄ“ja, ko mÄ“s esam atklājuši, kas mums ir, un ņemot vÄ“rā to, ka bija prokuratÅ«ras izmeklÄ“šana (20.janvāra notikumus izmeklÄ“ja gan Latvijas Republikas, gan tobrÄ«d vÄ“l strādājošÄ LPSR ProkuratÅ«ra - red. piez.), - es pieļauju domu, ka bija arÄ« vÄ“l trešÄ izmeklÄ“šana - VDK izmeklÄ“šana. Un VDK izmeklÄ“ja tieši tāpÄ“c, ka viņi nesaprata, kas notika. Jo viņi bija darÄ«juši savus darbus, bet tie nesakrita ar notikušo. Bija tātad trešais [spÄ“ks], un tas ir armijas GRU (PSRS armijas pretizlÅ«košana - red. piez.). Šie šÄvÄ“ji, kas šÄva no tornÄ«ša, no stÅ«ra [Ä“kas BrÄ«vÄ«bas un Raiņa krustojumā] - to es atceros labi…

DZ.Z. - No Ä“ku jumtiem…

J.V. - Šie te šÄvÄ“ji bija armijas cilvÄ“ki, un čeka par viņiem ne mārrutka neko nezināja. Un tieši tāpÄ“c viņi InkÄ“nu sÅ«tÄ«ja mums virsÅ«, lai mÄ“s izstāstām, jo viņi paši vairs neko nesaprata. Tā ir mana versija tagad.

DZ.Z. - TāpÄ“c jau ar tiem notikumiem neviens tā arÄ« galā netika. Atceries, kā Rita Aksenoka [LR ProkuratÅ«ras sevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“tāja] uz mums bļaustÄ«jās, ka iesÄ“dinās cietumā? (smejamies) Es ar dziļu sirsnÄ«bu viņu atceros. Viņa tiešÄm ticÄ“ja tam visam, kas, acÄ«mredzot, viņai bija tur pastāstÄ«ts… 

J.V. - Man viņa tā neteica... Es ar viņu pÄ“c daudziem gadiem satikos, kad viņa bija prezidenta administrācijā, vai kā tur tas saucās, un - nu, neteiksim, ka viņa atvainojās... (smejas) NÄ“, nÄ“, viņa bija ļoti sirsnÄ«ga, atcerÄ“jās mani un tevi. Tad viņa lika saprast, ka [ProkuratÅ«rā] arÄ« bija aizdomas un viss liecināja, ka mums ir taisnÄ«ba, bet viņi saprata, ka to nekad nepierādÄ«s. Un tieši tāpÄ“c viņi gāja uz to, ka pie visa vainÄ«gs tikai un vienÄ«gi OMONs.

Dz.Z. - Tā ir saprotama lieta, bez šaubām, jo tāpÄ“c jau OMONs  abām grupām (VDK un GRU - red. piez.) patiesÄ«bā vajadzÄ«gs. OMONs bija tas, kuram visus suņus varÄ“ja piesiet.

Es vÄ“lreiz uzsveru, ka OMONs bija pelnÄ«juši to, ko viņi dabÅ«ja, un viens otrs mūža ieslodzÄ«jumu bija pelnÄ«juši, tur es tev absolÅ«ti piekrÄ«tu (par 1991.gada 31.jÅ«lijā notikušo uzbrukumu Medininku robežkontroles punktam, kurā dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ja septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki, mūža ieslodzÄ«jumu Lietuvā piesprieda omonietim KonstantÄ«nam Å…ikuļinam. Aizmuguriski Lietuva mūža ieslodzÄ«jumu piesprieda arÄ« Andrejam Laktionovam, ÄŒeslavam Mliņņikam un Aleksandram Rižovam. Krievija viņus atteicās izdot - red. piez.). Bet neviens te, Latvijā, negribÄ“ja kasÄ«ties par Medininkiem, kas bija/ir lietuviešu problÄ“ma, ne mÅ«su. CilvÄ“cÄ«gi, bez šaubām, tā ir visas cilvÄ“ces problÄ“ma. Un to es personÄ«gi nekad OMONam nevarÄ“šu piedot. Bet to, kas notika šeit? Nu, visdrÄ«zāk OMONs nenošÄva lielāko daļu no šÄ«s nakts upuriem. VarbÅ«t Vladimiru Gomonoviču viņi nošÄva.

J.V. - Es domāju, arī to skolnieku Ediju Riekstiņu.

Dz.Z.- VarbÅ«t. ArÄ« viņu varbÅ«t. PārÄ“jiem viņi nemaz trāpÄ«t nevarÄ“ja. Bet piesiet viņiem visus suņus nozÄ«mÄ“ja vÄ“l vienu lietu “pabeigt”, un viss kārtÄ«bā – nododam lietu arhÄ«vā un aizmirstam. Jebkurā pasaules policijā tā bÅ«tu rÄ«kojušies.

Padomju SavienÄ«bā, ja atceries, bija ļoti augsts atklāšanas procents - nevis pierakstÄ«ts, bet bija tiešÄm ļoti daudz. TāpÄ“c, ka tur sÅ«tÄ«ja brigādÄ“m virsÅ«. Labi, ar ÄŒikatilo (PSRS laika maniaks, 53 cilvÄ“ku slepkava - red. piez.) vairākus gadu desmitus varÄ“ja ņemties tāpÄ“c, ka viņš bija vÄ“stures skolotājs un nevienam neienāca kaut kas tāds prātā. Bet principā tas bija izņēmums, nevis likumsakarÄ«ba. Toreiz, 1991. gadā, visi prokurori un policisti bija vÄ“l ar padomju domāšanu - nevar palikt neatklāta lieta.

ArÄ« tagad, palasot šos vecos materiālus, ir skaidri redzams šis trešais spÄ“ks. Tas nav definÄ“ts, neviens precÄ«zi nav pateicis, kas tas bija. ŠÄ« versija par GRU, jā, ir ticama. Bet atceries, toreiz teica arÄ«, ka tie bijuši bulgāru biatlonisti. 

J.V.- Labi, vai nu tie bija konkrÄ“ti biatlonisti (smejas), bet bulgāri tie varÄ“ja bÅ«t, jo, kā zināms, tad šÄ«s valsts specdienesti izpildÄ«ja netÄ«rākās PSRS pasÅ«tÄ«tās slepkavÄ«bas pa visu pasauli. 

Dz.Z. – Bulgāri jau bija kā 16. republika, bet tikpat labi varÄ“ja bÅ«t arÄ« kas cits…

J.V. – Bulgāri man neliekas ticami, jo viņi parasti izpildÄ«ja VDK uzdevumus, un tad jau RÄ«gas čekisti zinātu, kas notika.

Vai Atmodu organizēja čeka?

Dz.Z. – ZÄ«mÄ«gi, ka 1991. gada janvārÄ« man palÅ«dza uztaisÄ«t scenāriju komiksam. Man tur bija izdomāts čekas majors, kurš bija atsÅ«tÄ«ts uz šejieni, lai viņš visu to organizÄ“. Un vienā brÄ«dÄ« viņš sāk nesaprast, kas notiek. Tas bija tajā komiksā uztaisÄ«ts, ļoti brÄ«vi interpretÄ“jot to visu. Komiksā viss beidzās ar to, ka viņu uzspÄ“ra gaisā. 

Tagad domāju - ja cilvÄ“kam reizÄ“m gadās kaut kādi tādi brīži, kad viņš redz to, ko citādi nebÅ«tu redzÄ“jis, es pieņemu, ka tiešÄm tā varÄ“ja arÄ« notikt. Bija brÄ«dis, kad viss notiekošais kļuva nekontrolÄ“jams. IespÄ“jams, ka tajā brÄ«dÄ« arÄ« visas vienošanās starp CIP un VDK sāka jukt ārā. Viņi sāka viens otru turÄ“t aizdomās, ka kāds no viņiem netur vārdu. Un kurš varÄ“ja bÅ«t šis "kāds"? Jā, tas varÄ“tu bÅ«t GRU. Tie varÄ“ja bÅ«t specdienesti, kuriem nepatika, ka Padomju SavienÄ«ba juka ārā - un tas sākās ar mums, Baltijas republikām. ŠobrÄ«d runāt par to, ka visu organizÄ“ja kaut kāds VDK, un vispār visa Atmoda ir VDK roku darbs... Es bÅ«tu muļķis, ja tam piekristu. 

J.V. – Bet mani nepamet sajÅ«ta, ka beigās VDK nebremzÄ“ja Atmodu.

Dz.Z. – Jā, iespÄ“jams, ka daļēji, caur atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem to pat vadÄ«ja. Es vienmÄ“r atcerÄ“šos Mavriku Vulfsonu, kurš noteikti bija čekists. Un tieši viņš bija tas, kurš tautā iemeta šo formulÄ“jumu, kas tagad jau likumos nostiprināts, ka 1940. gadā notika okupācija. Bet patiesÄ«bā viņš, protams, zināja, ar ko okupācija atšÄ·iras no aneksijas. 

Tieši tāpat kā šobrÄ«d Krimā. Kurā vietā tā ir okupÄ“ta? Tā ir nelikumÄ«gi anektÄ“ta! To es arÄ« Maskavas studentiem stāstÄ«ju, un mÄ“s par šo jautājumu diskutÄ“jām. Viņi piekrita - Krima ir anektÄ“ta. Ar ko atšÄ·iras aneksija no okupācijas saskaņā ar starptautiskajām tiesÄ«bām? Principā ne ar ko - gan viens, gan otrs ir nelikumÄ«gs akts. Bet, ja mÄ“s paskatāmies Otrā pasaules kara vÄ“sturi, visas okupÄ“tās teritorijas – Kuriļu salas, KarÄ“lija – tā arÄ« ir palikušas okupÄ“tas. AnektÄ“tās teritorijas ir atdotas atpakaļ. Gan čehiem, gan austriešiem, poļiem. Vulfsons, sajaukdams šos jÄ“dzienus, zināja, ko dara. Tajā brÄ«dÄ«, nevis vÄ“lāk, mÄ“s atdevām Abreni - to pārÄ“jā pasaule joprojām nesaprot.

J.V. – Runājot par trešo spÄ“ku – tas izskaidro Slapiņa, kurš it kā atrodas čekas maisos, nāvi. Trešajam spÄ“kam bija vienaldzÄ«gi, ko viņi nošauj. Viņiem bija jānošauj operatori, jo tie varÄ“ja precÄ«zi pierādÄ«t viņu klātbÅ«tni. Ne velti Juris Podnieks vÄ“lāk liecināja, ka redzÄ“jis šos mistiskos vÄ«rus zaļajos tÄ“rpos. 

Dz.Z. - Tā Ä·Ä“zÄ«šanās ar Slapiņu šobrÄ«d vispār nevietā. CilvÄ“ks ir zaudÄ“jis dzÄ«vÄ«bu, vienalga, kā tas viss tur bija - viņš ir kritis karavÄ«rs. Lai kāds pierāda, ka viņš bija nelojāls šai valstij! Tas ir absolÅ«tais absurds.

Izvērtēt konkrētu rīcību, nevis piekārt birkas

Dz.Z. - Sāksim ar to, ka ir atšÄ·irÄ«ba starp čekistu un čekistu. Un arÄ« stukačiem. Atceries, 90. gadu sākumā bija vesela plejāde fruktu, kuri sniedza prasÄ«bas tiesā, un tiesa atzina, ka neko nevar pierādÄ«t. Roberts MÄ«lbergs, EdvÄ«ns InkÄ“ns un citi. Un arÄ« Pugulis (Ivara Godmaņa čekas kartÄ«tes segvārds - red.piez.), kuram vÄ“lāk JÅ«rmalas tiesā pazuda materiāli. Viņi NAV? Nu, beidz – viņi IR. 

Tagad, skatÄ«damies šajos maisos, mÄ“s nevaram izvÄ“rtÄ“t, cik labu vai sliktu šai valstij viņiem ir izdevies izdarÄ«t. Par Vulfsonu es jau teicu, - viņam pietika ar vienu vārdu, lai sačakarÄ“tu mums tuvāko 30 gadu vÄ“sturi. Viņš sačakarÄ“ja. MÄ“s vÄ“lāk varÄ“jām citādi rÄ«koties, ja viņš nebÅ«tu sajaucis šos jÄ“dzienus. Igauņi pieņēma it kā to pašu, bet aizgāja [no PSRS] miera vÄ“jos. Viņi pat varÄ“ja atļauties aizvākt no pilsÄ“tas padomju pieminekli. PamÄ“Ä£ini kaut ko tādu RÄ«gā izdarÄ«t… Mums vispār nav dialoga starp divām sabiedrÄ«bas daļām. Un to, ka tie ir čekisti, kas to (sabiedrÄ«bas šÄ·elšanos - red. piez.) uztaisÄ«juši – nesmÄ«diniet tautu.

Tagad ir lÄ«dzÄ«gi ar 91. gada notikumu dalÄ«bniekiem - kāds patÄ«k, kāds nepatÄ«k. Kurš patÄ«k, tam noņem visus grÄ“ciņus un piešuj vÄ“l spārniņus. Kurš nepatÄ«k, tam zÄ«mÄ“ klāt nagus un ragus. Tieši tas arÄ« šobrÄ«d [ar visu]. Nelaime ir tā, sasodÄ«ts, ka mÄ“s diskreditÄ“jam visu Atmodu. Vai tas ir vajadzÄ«gs?

Es pats laikrakstā “Atmoda” 90. vai 89. gadā rakstÄ«ju ne visai komplimentāru gabalu par Godmani un Kalnieti, kuri bija atbraukuši uz RÄ“zekni čangaļus mācÄ«t uzvesties. Elita Veidemane to toreiz neizņēma ārā – paldies viņai! Es jau tolaik redzÄ“ju, kas bija Godmanis. Viņš bija Tautas frontes referents, viņš pat nebija kaut kāda amatpersona. Viņš mācÄ«ja dzÄ«vot cilvÄ“kiem, padzÄ«vojošiem normāliem cilvÄ“kiem, ar tādu augstprātÄ«bu, ka nāca vÄ“miens. Toreiz radās jautājums, no kurienes viņš to visu zina. Tagad es saprotu, no kurienes. Bet atkal, - skatÄ«ties atpakaļ, kad 30 gadi pagājuši?

J.V. – Man tomÄ“r dÄ«vains šÄ·iet tas fakts, ka 1991. gadā visi tā ļoti uzmanÄ«ja ÄŒekas māju Stabu ielā, bet tikmÄ“r šÄ« kvartāla otra puse pie vecās Ä¢ertrÅ«des baznÄ«cas, cik zinu, netika uzmanÄ«ta – varÄ“ja nest ārā, ko vÄ“las. Tiem, kas “uzmanÄ«ja” čeku – Muciņam, Seleckim un citiem - tas tak bija zināms!

Dz.Z. - Redzi, lustrācijai ir trÄ«s tipoloÄ£iski atšÄ·irÄ«gas pieejas. Pirmā pieeja, manuprāt, viskretÄ«niskākā, nevairÄ«šos šÄ« vārda, ir mÅ«sÄ“jā. GandrÄ«z 30 gadus marinÄ“t to visu un pÄ“c tam izgāzt ārā, kā ir, un nepaprasot pat šitiem te pseidozinātniekiem, lai viņi atdod atpakaļ iztÄ“rÄ“to miljonu. Ko tad viņi par to miljonu darÄ«ja?!

J.V. – Kaut kādas grāmatas esot sarakstÄ«juši.

Dz.Z. – Manis pÄ“c lai raksta, ko grib, bet izgāzt ārā tos mÄ“slus uz ielas, un paprasÄ«t 800 000 par to... Tas ir, mazākais, neÄ“tiski. Pa šo laiku jau nu varÄ“ja paspÄ“t visu normāli sakārtot pa plauktiņiem. Komentārus, kur vajag, pielikt, un tā tālāk. AbsolÅ«ti nebija nekādu problÄ“mu, varÄ“ja vÄ“l izdomāt labāku veidu, kā to visu taisÄ«t. 

Otrā pieeja ir tā, ko izdomāja Ungārijā. Ungāriem, kā zināms, bija diezgan spÄ“cÄ«gs izlÅ«kdienests pašiem par sevi, diezgan neatkarÄ«gs no [PSRS] čekas. Viņiem arÄ« visi arhÄ«vi palika. Viņiem nebija kā mums, ka kāds kaut kur veda, kāds nejauši atstāja, un kāds noÄ·Ä“ra. 

Ungāri 1991. gadā pateica, ka viss, kas ir bijis, ir bijis - aizmirstam un strādājam tālāk. Neatvēra vispār.

TrešÄ pieeja ir, kā mÅ«su kaimiņiem igauņiem. Igauņiem arhÄ«vi bija atstāti vÄ“l mazāk nekā mums. Vispār kaut kas smieklÄ«gs cipariņš. Viņa uzreiz iegāza internetā - skatieties. Un tas bija jau pirms 20 gadiem. Viņi nevilka kaÄ·i aiz astes, un sabiedrÄ«ba ir tikusi ar to galā. MÄ“s bÅ«tÄ«bā bijām vienÄ«gie, kas to tik ilgi vilka. Pirms gadiem desmit, manuprāt, bija izvÄ“le - tos maisus iznest Doma laukumā un sadedzināt. Tur [maisos] objektÄ«vās taisnÄ«bas vairs nav. Es neticu, ka mÅ«su politiskā elite 28 gadus staigāja apkārt un neviens neko nedarÄ«ja. Pirmkārt. 

Otrkārt. Esmu pret to, ka mÄ“s paņēmām tos, kam nepaveicās, bet tiem 99%, kam paveicās, tagad ir iemesls klapÄ“t pa krÅ«tÄ«m un bļaut - "es neesmu čekists". 

Tie maisi nepierāda neko. Pirmkārt, nepierāda to, ka tie, kuri ir tajos maisos, ir kaut ko sliktu izdarÄ«juši. Otrkārt, vÄ“l jo mazāk pierāda, ka tie, kas tajos maisos nav, neko sliktu nav izdarÄ«juši.

J.V. – Tā jau ir – piemÄ“ram, sakarā ar raidÄ«juma “Labvakar” večiem neko jaunu neuzzinājām. Guvu tikai pierādÄ«jumu tam, par ko bija aizdomas jau pÄ“c tikšanās [1991. gadā].

Dz.Z. – “Labvakar” ir beidzis savu darbÄ«bu pirms vairāk nekā 25 gadiem. Liela daļa sabiedrÄ«bas vispār nav redzÄ“juši nevienu "Labvakar" raidÄ«jumu. Kāda nozÄ«me?! Ne viņi zina, ko tajā brÄ«dÄ« nozÄ«mÄ“ja “Labvakar”, ne viņi zina to trijotni. SevišÄ·i, ja runa ir par jauno paaudzi zem 30 gadiem. Tas tagad bÅ«tu pÄ“tāms vÄ“sturniekiem. 

Cenzūra ir joprojām - mūsu galvās

Pa 30 gadiem neesam izpÄ“tÄ«juši, kā Ä«sti bija ar latviešu strÄ“lniekiem Krievijā - kur ir viņu vieta mÅ«su vÄ“sturÄ“? Tas, ka mÅ«su [pirmās] neatkarÄ«bas atzÄ«šanas dokumentus parakstÄ«jis Vladimirs Iļjičs Uļjanovs "Ä»eņins" - tas ir vÄ“sturisks fakts, ir viņa paraksts. Tagad viens Krievijas garÄ«dznieks piedāvāja Latvijai savākt to mÅ«miju. SasodÄ«ts, sākumā man arÄ« nāca smiekli, pÄ“c tam es sapratu - kāpÄ“c nÄ“?! Tur apakšÄ ir milzÄ«gs kultÅ«ras slānis. Bet mÄ“s daudz ko negribam atzÄ«t. MÄ“s negribam atzÄ«t, ka strÄ“lnieki sargāja Ä»eņinu, ka viens no čekas dibinātājiem bija Peterss kopā ar poļu augstmani Feliksu Edmundoviču. Tās ir ārkārtÄ«gi interesantas lietas, kas netiek aiztiktas. VarbÅ«t, ja strÄ“lnieki nebÅ«tu malušies pa Krieviju, mums nemaz nebÅ«tu neatkarÄ«bas. Bet vÄ“sturÄ“ spriest, kas bÅ«tu bijis, ja bÅ«tu bijis, ir garām, galÄ«gi garām. 

Noticis ir tas, kas ir noticis - bet mÄ“s negribam atzÄ«t pat to, kas ir noticis. Tas pats ir ar 91. gadu - mums ir uztaisÄ«tas klišejas, klišejas ir sabāztas iekšÄ likumos. Tagad teikt, ka nebija okupācijas, ir likumpārkāpums - bet varbÅ«t tomÄ“r bija aneksija? Un ar šo viss beidzas. Tikko mÄ“s sākam skatÄ«ties un sākam loÄ£iski spriest, mÄ“s nevaram tālāk spriest un pārskatÄ«t. 

Tāpat ar visām šÄ«m klišejām par to, ka OMONs vienÄ«gais bija vainÄ«gs pie visiem šiem notikumiem, ka Rubiks bija vienÄ«gais komunists, ka Krievijā joprojām valda komunisti. MÄ“s vairs neko te nevaram izdarÄ«t. Krievijā komunisma šobrÄ«d ir mazāk nekā Latvijā. KāpÄ“c pie mums cilvÄ“kiem tiek dzÄ«ta galvā klišeja, ka Krievijā ir komunisms? Sociālisms šobrÄ«d ir Ķīnā. Un kurš teiks, ka Ä·Ä«nieši ir slikti? Ķīniešiem iet sasodÄ«ti labi. 

TāpÄ“c es ieteiktu cilvÄ“kiem, kuri ir šausmÄ«gi iedegušies par šiem čekas maisiem, bišÄ·i nomierināties, apsÄ“sties un padomāt: cik daudz neloÄ£isku lietu tur ir speciāli tam, lai pamuļķi uzÄ·ertos? Vai gribu bÅ«t pamuļķis? Nu, nezinu. Šveiks teica, jā, es esmu idiots, bet ir daudz tādu cilvÄ“ku, kuri to atzÄ«st? Muļķu partijas prezidentam - visu cieņu. Es arÄ« tur biju blakus. Bet viss ir nosacÄ«ti. Ir lietas, ko mÄ“s esam redzÄ“juši, tās mÄ“s varam vÄ“rtÄ“t, bet ir lietas, ko mÄ“s neesam redzÄ“juši. Tad jāpaļaujas uz informāciju - nav cita varianta.

J.V. – Ir pagājuši gandrÄ«z 30 gadi, bet situācija informācijas laukā gandrÄ«z nav mainÄ«jusies. ArÄ« informācijas pasniegšanas sistÄ“mā nekas nav mainÄ«jies - viens ir balts, otrs ir melns. 

Dz.Z. – MÄ“s esam atbraukuši atpakaļ tajā laikā, kad Preses namā 22. stāvā, kurš neeksistÄ“ja, sÄ“dÄ“ja Glavļits (PSRS laika cenzÅ«ras iestāde preses izdevumiem - red. piez.). Tikai tas Glavļits vairs nav fiziski redzams - politiskajai elitei un lielai daļai sabiedrÄ«bas tas kā Ä“rce sēž galvās. 

* Abi esam strādājuši žurnālistikā visus šos gadus.

Pārpublicēts no jurmalasvards.lv