Iesaki rakstu:

Pirms dažām dienām raidÄ«jums Bez Tabu publicÄ“ja Ä«su interviju ar kādu it kā ukraini Ivanu, kurš žurnālistiem pastāstÄ«ja par savu pieredzi ar Latvijas Valsts policijas darbiniekiem: Ivana Ukrainas radinieku automašÄ«nai kādā RÄ«gas autostāvvietā uzzÄ«mÄ“ts burts Z un noskrÅ«vÄ“ta numurzÄ«me, bet, kad Ivans policistiem paziņoja, ka šÄ«s noziegums ir Latvijā krimināli sodāms kā kara attaisnošana, policisti viņa komentāru ignorÄ“ja. Ar vārdu sakot, intervijas tÄ“ma bija – ir vai nav Latvijas menti prokremliski. Protams, ka tā Ä«sti to rādÄ«s laiks, taču jautājumi par šo interviju rodas jau tagad.

0. Daudziem skatÄ«tājiem varÄ“tu rasties jautājums kāpÄ“c Ivans, kurš, šÄ·iet, ir iesaucamā vecumā, cÄ«nās par savas zemes brÄ«vÄ«bu nevis Ukrainā un nevis ar okupantiem, bet gan ar latviešu policistiem RÄ«gas autostāvvietās? Lai gan šis jautājums var šÄ·ist cinisks, tā pamatojums kļūs nozÄ«mÄ«gāks, izlasot visus pārÄ“jos jautājumus.

1. KāpÄ“c reportāžā nav ne redzami, ne dzirdami patiesie noziedznieku upuri - Ivana radinieki? Jo no noziedzniekiem cieta viņi, nevis Ivans. Bojātā automašÄ«na, pÄ“c Ivana teiktā, pieder radiniekiem, par remontu bÅ«s jāmaksā radiniekiem, prokremliskie menti aizskar pirmām kārtām radiniekus. Bet ne tikai radinieki vien reportāžā nav parādÄ«ti pat fonā, - žurnālisti nemin ne viņu vārdus, ne to, cik cilvÄ“ku kopā atbraukuši, ne pilsÄ“tu, no kuras radinieki nākuši, ne to, kam konkrÄ“ti no viņiem pieder bojāta mašÄ«na. Tā vietā stāstÄ«jums notiek trešajā personā, un sanāk, ka par radiniekiem mums vajadzÄ“tu Ivanam ticÄ“t uz vārda.

(Starp citu, interesanti, ka reportāžā nav ne vārda par to, kā visiem pārÄ“jiem ukraiņiem Latvijā bÅ«tu jārÄ«kojas, ja ar viņiem notiks lÄ«dzÄ«gi. Galu galā auto numurzÄ«mes atjaunošana svešÄ valstÄ« nebÅ«t nav tā vienkāršÄkā procedÅ«ra. Taču žurnālisti nolÄ“ma, ka TV materiālā par numurzÄ«mju zādzÄ«bu sniegt padomus, kā Latvijā var atjaunot nozāgtu Ukrainas numurzÄ«mi, nav tā labākā ideja.)

2. Reportāžā ir teikts, ka Ivans ar bÄ“rniem uz Latviju pārcÄ“lās pirms diviem gadiem un šajā laikā iemācÄ«jās latviešu valodu ļoti labā lÄ«menÄ«. Turklāt tādā lÄ«menÄ«, kas ļauj izprast policijas protokolus, dot padomus policistiem, kā šos protokolus aizpildÄ«t, un sniegt intervijas Latvijas televÄ«zijas kanāliem.

Ja skolas vecuma bÄ“rnu aizsÅ«tÄ«t uz nometni, piemÄ“ram, Spānijā, kur viņš spāņu valodu mācÄ«sies 5-6 stundas dienā, tad šÄdā laikā bÄ“rns pārvaldÄ«s alfabÄ“tu, iemācÄ«sies rakstÄ«t, lasÄ«t un pat runāt. Tiesa, ne pārāk labi.

Bet pieaugušais Ivans, kura smadzenes tik labi kā bÄ“rnam informāciju neuzsÅ«c un kuram laika 5-6  stundas dienā apgÅ«t valodu nav (reportāžā ir teikts, ka viņam ir trÄ«s bÄ“rni, sieva un darbs), divu gadu laikā iemācÄ«jās ne to vieglāko valodu pasaulÄ“ un Ä«paši augstā lÄ«menÄ«. Viņam pat izdevās savā vārdu krājumā absorbÄ“t “vārdus - parazÄ«tus”, ja uzmanÄ«gi klausÄ«sities viņa teiktajā. Lieliska spÄ“ja apgÅ«t svešvalodas, vai ne.

3. Ivans izrādÄ«jās ļoti sagatavots jauns cilvÄ“ks. Viņš zināja, kā pareizi aizpildÄ«t Latvijas policijas protokolus, zināja, kurš pants tajā bija jāieraksta, un pats galvenais – zināja, kur zvanÄ«t, ja policija atsakās no protokola aizpildÄ«šanas, ņemot vÄ“rā viņa ieteikumus. Esmu pārliecināts, ka jebkurš tipisks Latvijā dzÄ«vojošs ukrainis zina, kā to visu darÄ«t nesliktāk par Ivanu, - un jÅ«s?

4. NumurzÄ«mes noskrÅ«vÄ“šanas fakts Latvijā izskatās diezgan eksotiski. PÄ“dÄ“jo 10-15 gadu laikā es uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitÄ«t gadÄ«jumus, kad esmu dzirdÄ“jis par numurzÄ«mes zādzÄ«bu. Un pat tad tie parasti ir bijuši gadÄ«jumi kad nozog „blata numurus”, lai tad piedāvātu Ä«pašniekam tos izpirkt. Latvijā tas noteikti ir nišas noziegumu veids, un policisti to ļoti labi zina.

Bet, ja ievadÄ«sim GooglÄ“ frāzi “украли номер Украина”, tad redzÄ“sim ļoti lielu sarakstu ar Ukrainas uzņēmumiem, kas ir gatavi sniegt gan administratÄ«vo, gan juridisko palÄ«dzÄ«bu numurzÄ«mes zādzÄ«bas gadÄ«jumā. Ukrainā tas ir vesels tirgus un auto zādzÄ«bu segments. Atkal dÄ«vaina sakritÄ«ba?

5. Turpinot slepenÄ«bas žanru, žurnālisti nepiemin ne dienu, kad noticis negadÄ«jums, ne laiku. Interesanti bÅ«tu noskaidrot šÄ«s detaļas autostāvvietas, ar kuru saistÄ«ts šis stāsts, atrašanās vietas dēļ. PÄ“c žurnālistu domām, tā atrodas RÄ«gas klusajā centrā. PatiesÄ«bā šÄ« autostāvvieta atrodas klusajā centrā tikai tehniski. ŠÄ« ir bÅ«vniecÄ«bas autostāvvieta, kas atrodas aiz Džoker kluba un RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas starp KatrÄ«nas un RÅ«pniecÄ«bas ielām. Tie lasÄ«tāji, kuriem šÄ«s rajons ir pazÄ«stams, zina, ka šÄ«s autostāvvietas tuvumā nav nevienas pabeigtas dzÄ«vojamās Ä“kas un no tuvākās mājas redzÄ“t, kas tur notiek, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami. Esmu pārliecināts, ka arÄ« par to ļoti labi zināja policisti, kuri ieradās notikuma vietā.

Vai tas viss varÄ“tu bÅ«t iemesls, kāpÄ“c Bez Tabu “aizmirsa” pieminÄ“t precÄ«zu notikuma laiku?

6. "Policisti bija naidÄ«gi, kad saku viņiem ieteikt, ko vajag rakstÄ«t protokolā," Ivans saka, dodot mājienu, ka policisti atteicās aizpildÄ«t protokolu, kā to gribÄ“ja Ivans, jo viņš ir ukrainis.

Ivanam, kurš Latvijā it kā nodzÄ«vojis gadu, bÅ«tu jāzina, ka, sākot skaidrot latviešu policistiem vai policistiem jebkurā citā ES valstÄ«, kā pareizi aizpildÄ«t protokolus, pretÄ« var saņemt ne tikai rupjÄ«bas, bet arÄ« kuponu bezmaksas nakšÅ†ošanai policijas izolatorā. 

VÄ“l dÄ«vaināk šÄ« retorika izskatās uz vietÄ“jo žurnālistu fona, kuri lieliski zina, ka par policijas dokumentu aizpildÄ«šanas padomiem likumsargi labākajā gadÄ«jumā sÅ«tÄ«s trÄ«s mājas tālāk, absolÅ«ti nerÄ“Ä·inoties ar to vai tu esi latvietis, zviedrs, amerikānis vai ebrejs.

Un secinājums – vai ir iespÄ“jams, ka prokremliskie menti Ivanu neuztvÄ“ra nopietni, nevis tāpÄ“c, ka viņi ir pro vai antikremliski, bet vienkārši tāpÄ“c, ka viņi nav lohi un saprata, ka tā visticamāk bija (daļēji vai pilnÄ«bā) amatieriska provokācija?