Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 9. martā Senāta (Augstākās tiesas) senatoru kolÄ“Ä£ija trÄ«s tiesnešu sastāvā rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ pieņēma nepārsÅ«dzamu lÄ“mumu attiecÄ«bā uz divu plašÄkai sabiedrÄ«bai nezināmu kompāniju saimniecisku strÄ«du. It kā nekā interesanta, taču patiesÄ«bā šis lÄ“mums un tā pieņemšanas apstākļi spilgti demonstrÄ“ to, kā Jāņa Bordāna un Jura Juraša ieviestais „bezkompromisu tiesiskums” jau sāk iespraukties pat Augstākās tiesas koridoros.

Tas, protams, ir tikai pieņēmums, ka senatorei Intai Laukai varÄ“tu bÅ«t tuvas attiecÄ«bas ar kādu no Jurašu Ä£imenes. PieturÄ“simies pie faktiem: tātad senatoru kolÄ“Ä£ija šÄdā sastāvā - senatore Inta Lauka, senators Aivars Keišs un senatore Ä»ubova Kušnire rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja mazpazÄ«stamās SIA „Terahouse-Maxcapital” kasācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2020. gada 1. oktobra spriedumu civillietā SIA „Terahouse-Maxcapital” prasÄ«bā pret tikai nedaudz labāk zināmo SIA „Homeland” par kreditora prasÄ«juma apstrÄ«dÄ“šanu un zaudÄ“jumu piedziņu.

NepārsÅ«dzamais triju senatoru lÄ“mums – atteikt ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu. Paskaidrots nekas netiek, viss lÄ“mums ietilpst nepilnās divās lapiņās, pamatojums bÅ«tÄ«bā ietilpst vienā rindkopā - senatoru kolÄ“Ä£ijai izvÄ“rtÄ“jot kasācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“tos argumentus, „nav acÄ«mredzama pamata uzskatÄ«t, ka pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir bÅ«tiska nozÄ«me vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesÄ«bu tālākveidošanā”. Un, ja reiz nav „acÄ«mredzama pamata”, tad arÄ« nav, ko apgrÅ«tināt apgabaltiesu ar atkārtotu lietas izskatÄ«šanu.

Taču lieta patiesÄ«bā ir interesanta – un ne tik daudz lieta, cik tās izskatÄ«šanas vÄ“sture. SIA „Terahouse-Maxcapital” jau 2013.gada 15.aprÄ«lÄ« cÄ“la tiesā prasÄ«bu pret SIA „Homeland” par kreditora prasÄ«juma apstrÄ«dÄ“šanu un zaudÄ“jumu piedziņu. Lietas bÅ«tÄ«ba - SIA „Terahouse-Maxcapital” no SIA „Homeland” 2009.gada 30.decembrÄ« iegādājās divus nekustamos Ä«pašumus ar viesnÄ«cas aprÄ«kojumu, pirkuma cenu nosakot 6 500 000 eiro apmÄ“rā, turklāt SIA „Homeland” pircÄ“jai par pirkuma maksas daļu 5 000 000 eiro apmÄ“rā izsniedza prasÄ«tājai aizdevumu. Pusotru gadu vÄ“lāk summas tika mainÄ«tas attiecÄ«gi uz 5,5 un 3 miljoniem eiro.

2012. gadā sākās abu uzņēmumu nesaprašanās par viesnÄ«cu stāvokli un citām tehniskām detaļām – dažādiem slÄ“ptiem trÅ«kumiem. 2013. gadā abi uzņēmumi sāka tiesāties par zaudÄ“jumiem apmÄ“ram 200 000 eiro apmÄ“rā, un tiesāšanās turpinājās diezgan ilgi ar mainÄ«gām sekmÄ“m – RÄ«gas apgabaltiesa 2013. gadā apmierināja „Terahouse-Maxcapital” prasÄ«bu, Augstākā tiesa 2015. gadā apmierināja SIA „Homeland” apelācijas sÅ«dzÄ«bu un nodeva lietu jaunai izskatÄ«šanai apgabaltiesā, kas atbrÄ«voja „Terahouse-Maxcapital” no piespiedu maksājuma nepilniu 450 000 eiro apmÄ“rā, bet pārÄ“jos prasÄ«jumus noraidÄ«ja.

Un tad arÄ« sākās dÄ«vainÄ«bas, kas tieši saistāmas ar „bezkompromisa tiesiskuma” iedibinātāju „biznesa” interesÄ“m. 2020. gada 4. jÅ«nijā Augstākā tiesa (Senāts) ņēma un vÄ“lreiz atcÄ“la apgabaltiesas spriedumu, nododot lietu jaunai izskatÄ«šanai, pÄ“c kā notikumi sāka risināties zibenÄ«gā ātrumā. Jau 2020. gada 1. oktobrÄ« RÄ«gas apgabaltiesa šoreiz pilnÄ«bā noraidÄ«ja SIA „Terahouse-Maxcapital” prasÄ«bu, bet šÄ gada 9. martā lÄ«dz tam lietā tik vÄ“lÄ«gais Senāts šoreiz otrās puses kasācijas sÅ«dzÄ«bu vienkārši atteicās pieņemt.

Protams, uzņēmÄ“jdarbÄ«bā gadās visādi, taču zÄ«mÄ«gi: no Augstākās tiesas (tagad Senāta) iepriekšÄ“jiem lÄ“mumiem ir skaidri redzams, ka tiesa ir iedziļinājusies lietā, analizÄ“jusi dažādas detaļas, ar vārdu sakot, godprātÄ«gi strādājusi. Jaunais lÄ“mums pÄ“c bÅ«tÄ«bas liek domāt, ka kāds „labvÄ“lis” ir tiesnešiem norādÄ«jis – uz šo lietu „neiespringstiet”. Un senatori arÄ« nav iespringuši, atsakot kasācijas izskatÄ«šanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas ar nepilnu rindkopu un pamatdomu – „nav acÄ«mredzama pamata uzskatÄ«t, ka pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs”.

Vai patiešÄm ir bijis „labvÄ“lis”, kas tā vai citādi saistÄ«ts ar J. Bordāna un J. Juraša politbiznesu, - kas to lai zina. Taču „bezkompromisu tiesiskums” kļūst aizvien biedÄ“jošÄks.