Iesaki rakstu:

Ikviena biedrÄ«ba un nodibinājums Latvijā ir pakļauts riskam, ka veikli darboņi var piesavināties tā rÄ«cÄ«bā esošos naudas lÄ«dzekļus un mantu, jo Uzņēmumu reÄ£istram nav pienākums uzturÄ“t nevalstisko organizāciju biedru sarakstus, tādÄ“jādi ļaujot ikvienam uzdoties par organizācijas biedru un reÄ£istrÄ“t dokumentus par paraksta tiesÄ«go personu maiņu. Kāda biedrÄ«ba tikai laimÄ«gas nejaušÄ«bas un pazÄ«šanās dēļ izglābusies no situācijas, kurā veikli krāpnieki bÅ«tu iztukšojuši tās bankas kontus.

BiedrÄ«bai Anberlat bija divi biedri – Beatrise un Andris Vozkovi, kuri par valdes loceklÄ“m bija iecÄ“luši Dinu BlÅ«mu un Elizabeti Vizgunovu. Kādā dienā abi biedri saņēmuši zvanu no bankas, kuras darbinieki, bÅ«dami labi pazÄ«stami ar abiem biedriem, informÄ“juši, ka bankā ieradušÄs divas citas personas, lai izņemtu naudu no biedrÄ«bas bankas konta, turklāt bankas darbinieki Uzņēmumu reÄ£istrā (UR) pārliecinājušies, ka šÄ«s abas personas ir ieceltas par biedrÄ«bas valdes locekļiem.

Abi biedrÄ«bas dibinātāji nekavÄ“joties devušies uz Uzņēmumu reÄ£istru, kur noskaidrojies, ka UR ieradušÄs divas personas, kas atnesušas biedrÄ«bas biedru kopsapulces lÄ“mumu, ar kuru nomainÄ«tas abas valdes locekles. Tā kā UR nav pienākums glabāt un iesniegt biedrÄ«bu biedru sarakstus, tad UR darbinieki, balstoties uz atnesto biedrÄ«bas biedru kopsapulces lÄ“mumu, arÄ« izdarÄ«juši izmaiņas biedrÄ«bas valdes locekļu sastāvā.

Par viltus biedru uzrašanos abi biedrÄ«bas dibinātāji vÄ“rsušies policijā, ziņojot par krāpniecÄ«bu, un no policistu sarunām bijis noprotams, ka šis nav pirmais šÄds gadÄ«jums, turklāt viņiem paveicies, ka bankas darbinieki nav krāpniekiem izmaksājuši naudu, bet gan ziņojuši par aizdomÄ«gajām darbÄ«bām.

Beatrise un Andris Vozkovi arÄ« vÄ“rsušies UR ar jaunu biedrÄ«bas biedru sapulces protokolu, ar kuru par krāpšanos un viltus uzdošanos par biedrÄ«bas biedriem un patvaļīgu pašiecelšanu izpildinstitÅ«cijā abus krāpniekus – 1988.gadā dzimušos Alekseju Šaļāvinu un 1991.gadā dzimušo Å…ikitu Zaginalo izslÄ“guši no biedrÄ«bas un atcÄ“luši no valdes locekļu amatiem. ArÄ« šo dokumentu UR iegrāmatojis, paskaidrojot, ka UR nav pienākuma pārliecināties par biedrÄ«bas biedru autentiskumu un biedrÄ«bas biedru patieso sastāvu.

Policija ierosinājusi kriminālprocesu par krāpšanu un pÄ“c tās biedrÄ«bas „atdošanas” patiesajiem Ä«pašniekiem uzlikusi liegumu šai biedrÄ«bai reÄ£istrÄ“t izmaiņas izpildinstitÅ«cijās.

“MÄ“s labprāt iesniegtu Uzņēmumu reÄ£istrā biedru sarakstu, lai reÄ£istrs var pārliecināties, vai personas, kas par tādām uzdodas, tiešÄm tādas ir, taču likums to neparedz. LÄ«dz ar to no šÄdas krāpniecÄ«bas nav pasargāta neviena biedrÄ«ba. Mums paveicās, ka bankā esam labi pazÄ«stami un bankas darbinieki nevis akli izmaksāja prasÄ«to naudu, bet gan ziņoja mums par aizdomÄ«gajām personām,” saka biedrÄ«bas biedrs Andris Vozkovs.

Uzņēmumu reÄ£istrs par šo konkrÄ“to gadÄ«jumu nekādus skaidrojumus nesniedz, vien citÄ“ likumu normas, kas regulÄ“ UR darbÄ«bas saistÄ«bā ar biedrÄ«bām un nodibinājumiem.

“BiedrÄ«bu un nodibinājumu likuma 15.pantā noteikts ziņu apjoms, kas par biedrÄ«bām tiek ierakstÄ«ts biedrÄ«bu un nodibinājumu reÄ£istrā un saskaņā ar šÄ« panta noteikumiem ziņas par biedrÄ«bas biedriem biedrÄ«bu un nodibinājumu reÄ£istrā netiek ierakstÄ«tas. Atbilstoši Likuma 28.panta otrajai daļai ikviena biedrÄ«ba ved savu biedru reÄ£istru, informācija par biedrÄ«bas biedriem ir pieejama tikai attiecÄ«gās biedrÄ«bas biedriem, kā arÄ« kontrolÄ“jošÄm un tiesÄ«baizsardzÄ«bas institÅ«cijām. TādÄ“jādi likumdevÄ“js skaidri un nepārprotami ir noteicis, ka ziņas par biedrÄ«bas biedriem un izmaiņas tajās Uzņēmumu reÄ£istrā netiek iesniegtas. Saskaņā ar Likuma 45.panta sesto daļu, piesakot reÄ£istrācijai izmaiņas biedrÄ«bas izpildinstitÅ«cijas (valdes) sastāvā,  BiedrÄ«bai Uzņēmumu reÄ£istrā jāiesniedz biedru sapulces protokola izraksts ar lÄ“mumu par valdes locekļu ievÄ“lÄ“šanu vai atsaukšanu. PrasÄ«bas, kādām jāatbilst biedru sapulces protokolam, noteiktas Likuma 37.panta  ceturtajā prim daļā un atbilstoši tai biedru sapulces protokolā cita starpā norāda kopÄ“jo biedru skaitu biedrÄ«bā un cik no tiem piedalās sapulcÄ“. TādÄ“jādi Likums neparedz biedru sapulces protokolā norādÄ«t ziņas par biedrÄ«bas biedriem, tikai par to skaitu. Biedru sapulces protokolu jāparaksta sapulces vadÄ«tājam un protokolistam, tādÄ“jādi apliecinot dokumentā ietverto ziņu patiesumu. StrÄ«dus gadÄ«jumā to pārbauda un vÄ“rtÄ“ tiesa,” ar likuma skaidrojumu aprobežojas UR.

Turklāt UR sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Evija Idra norāda, ka valsts notārs nevÄ“rtÄ“, kas ir iesniedzis dokumentus Uzņēmumu reÄ£istrā, bet vÄ“rtÄ“ dokumentu atbilstÄ«bu normatÄ«vo aktu prasÄ«bām. Valsts notāra kompetence noteikta likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istru” 181.panta pirmajā daļā un atbilstoši tai, izskatot iesniegtos dokumentus valsts notārs pārbauda, vai iesniegti visi likumos paredzÄ“tie dokumenti, kurus reÄ£istrÄ“ (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrÄ«bu un nodibinājumu reÄ£istrā. Dokumentiem, kurus reÄ£istrÄ“ (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrÄ«bu un nodibinājumu reÄ£istrā, ir juridisks spÄ“ks un vai citas formas prasÄ«bas atbilst normatÄ«vajiem aktiem, kā arÄ« vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatÄ«vajiem aktiem un citiem reÄ£istrācijas lietā esošajiem dokumentiem.

“Ne likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istru”, ne BiedrÄ«bu un nodibinājumu likums nepiešÄ·ir Uzņēmumu reÄ£istram tiesÄ«bas veikt biedrÄ«bu lÄ“mumu pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudi. Tas nozÄ«mÄ“, ka likumdevÄ“js nav deleģējis Uzņēmumu reÄ£istram tiesÄ«bas veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādÄ«ti Uzņēmumu reÄ£istrā iesniegtie dokumenti. Valsts notārs pārbauda, vai reÄ£istrÄ“jamie dokumenti ir sastādÄ«ti atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstÄ«bu patiesÄ«bai. StrÄ«di par reÄ£istrÄ“jamo dokumentu sastādÄ«šanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārÄ“jās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtÄ«bā,” uzsver UR.

Tieslietu ministrija (TM), kura atbildīga par tiesisko regulējumu biedrībām, pagaidām nav sniegusi atbildi uz jautājumu, kā tā skaidro faktu, ka UR nav reģistrēts biedrību biedru saraksts, līdz ar to var izveidoties situācija, kad personas, kas nav biedrības biedri, iesniedz UR iesniegumu par biedrības amatpersonu maiņu. Tāpat TM nav atbildējusi, kāds ir paredzēts mehānisms, lai nepieļautu, ka viltus biedru iesniegto izmaiņu valdes sastāvā rezultātā var tikt nozagta biedrības manta. TM tika arī vaicāts, vai tā ir iniciējusi izmaiņas likumā, lai novērstu situācijas, kad viltus biedri iesniedz iesniegumu par biedrības valdes maiņu, tādā veidā iegūstot piekļuvi biedrības bankas kontiem un mantai.