Menu
Pilnā versija

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

Natālija Balode, bijušās Saldus 2. vidusskolas direktore · 08.03.2017. · Komentāri (57)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Vai par ļaunajiem cilvÄ“kiem zina mÅ«su Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas skolÄ“ns. Es domÄ«gi atbildu, ka noteikti nÄ“, jo viņam patiešÄm ir tik daudz citu lietu, ko zināt. “Bet Tu uzraksti viņam,” viņš neatlaižas. Jā, kāpÄ“c ne? VarbÅ«t patiesi jāuzraksta. Vai kādam bÅ«s pacietÄ«ba lasÄ«t, nezinu, droši vien, ka ne, bet es tomÄ“r mÄ“Ä£ināšu.

Esmu dzimusi LatgalÄ“, LÄ«vānos, mani senči vairākās paaudzÄ“s ir bijuši zemnieki, bet es jau no pirmās klases zināju, ka bÅ«šu skolotāja. Punkts. Nekas cits. No bÄ“rnÄ«bas visus savus vienaudžus dresÄ“ju un mācÄ«ju, pati neko no Ä«stās dzÄ«ves nezinot. Mani vecāki iemācÄ«ja man strādāt, sÅ«ri, neatlaidÄ«gi, man likās reizÄ“m bezjÄ“dzÄ«gi, bet strādāt! Un vÄ“l mani vecāki iemācÄ«ja neatlaidÄ«gi iet uz mÄ“rÄ·i, ticÄ“t tam un sasniegt. Tā arÄ« es devos uz savu mÄ“rÄ·i - kļūt par skolotāju.

Pirmais puns pienāca pavisam ātri, jo Liepājas pedagoÄ£iskajā institÅ«tā mani uzņēma vien kandidātos, jo es nebiju komjauniete. Kā tā? Visi taču bija Ä»eņina ideju turpinātāji, bet es nÄ“. Es apsolÄ«ju, ka iestāšos, un sāku mācÄ«ties dzimtās valodas gramatiku un literatÅ«ru. Ak, cik daudz tur bija prasmÄ«gu pasniedzÄ“ju, kas man lika iemÄ«lÄ“t latviešu valodas gramatiku lÄ«dz kaulam. Man nepavisam negāja viegli, jo studiju laikā es apprecÄ“jos un man piedzima meita, bet ar pārmaiņām personÄ«gajā dzÄ«vÄ“ pienāca arÄ« pārmaiņas manā karjerā: par manu pirmo darbavietu kļuva Saldus 2. vidusskola.

Kad es pirmo reizi eju pāri skolas slieksnim, mana sirds taisās izlÄ“kt pa muti, un manas kājas negrib klausÄ«t, kā un vai vispār mani te pieņems, vai es spÄ“šu bÅ«t laba latviešu valodas skolotāja? Mans direktors ir P.Kokins, Ä«sts darba rÅ«Ä·is, savdabÄ«gs lÄ«deris, goda vÄ«rs. Es tveru katru viņa vārdu un mācos. Viņš jaunajiem skolotājiem uztic pat pārāk daudz. Man iet ļoti raibi, es audzinu klasi un cenšos no sirds visiem likt iemÄ«lÄ“t dzimto valodu. Pirmo reizi uzvaram ar savu skolnieci Vinetu Latvijas konkursā, un man, padomju skolotājam, par uzvaru samaksā Austrālijas dolāros. Es tos turu pirmo reizi rokās un nesaprotu, vai tie tiešÄm ir man? MÄ“s ar literāro kompozÄ«ciju uzvaram O.Vācieša dzimtenÄ“, ar meiteņu kapellu “Brunči” konkursā “Ko Tu proti?”. Šis laiks ir krāsains, trauksmains, jo man patÄ«k bÅ«t skolotājai – prasÄ«gai, stingrai, taisnÄ«gai un stilÄ«gai.

Un te pÄ“kšÅ†i... 33 gadu vecumā es kļūstu par savas – Saldus 2.vidusskolas – direktori. Ir uzrunāti jau visi spÄ“jÄ«gie, gudrie manas skolas skolotāji, neviens nepiekrÄ«t vadÄ«t skolu ar tÅ«kstoš bÄ“rniem, divām plÅ«smām un divām maiņām. Mans vÄ«rs mani piespiež piekrist, jo es ļoti baidos un nezinu, kā tas ir – bÅ«t direktorei. Sākums ir grÅ«ts, mani, bijušo latviešu valodas skolotāju, latgalieti, nepieņem pašas kolÄ“Ä£i. Jā, viņiem ir taisnÄ«ba, es nezinu neko no šÄ« jaunā un atbildÄ«gā darba, bet mans latgaļu raksturs un spÄ«ts liek nepadoties, un es mācos. Par prezidentu taču arÄ« nepiedzimst, par to kļūst soli pa solim. Man palÄ«dz senču spÄ«tÄ«ba un mÄ“rÄ·is, jo zinu, kurp doties. Es eju caur asarām un Ä“rkšÄ·iem. Soli pa solim mācos pati un mācu savus skolotājus. Es pārkrāsoju savu skolu gan iekšÄ“ji, gan ārÄ“ji, tajā uzzied saulespuÄ·es uz visām sienām un ienāk ļoti Ä«paša, nekad neredzÄ“ta aura. Es mÄ“rÄ·tiecÄ«gi veidoju arÄ« savu tÄ“lu - stingru, prasÄ«gu un lietišÄ·u - kopā ar skolas tÄ“lu, kas ir spÄ“cÄ«ga sportā, mÅ«zikā, eksaktajos priekšmetos un ar mācÄ«bu rezultātos. Man patÄ«k mans darbs, tur var realizÄ“t sapņus par Ä«stenÄ«bu, mÄ“s maināmies, un arÄ« skola mainās: no divām plÅ«smām tā kļūst par vienas plÅ«smas un ļoti latvisku skolu, ilgu laiku mums ir arÄ« sava Komercskola, un skolÄ“niem piedāvājam tādus priekšmetus kā ekonomika, mārketings un lietvedÄ«ba.

Es nevaru uzskaitÄ«t, cik daudz kopā padarÄ«ts 23 gados: neskaitāmi salidojumi ar absolventiem, kas grib savā skolā atgriezties, tradÄ«cijas, ar kurām lepojamies, izcili sasniegumi mācÄ«bas, sportā un mÅ«zikā. Mums izdevies izveidot iespaidÄ«gāko Nacionālo stÅ«rÄ«ti, kāds nav ne Saeimā, ne Valsts prezidentam. MÄ“s kļūstam ceturtā labākā skola KurzemÄ“ skolu reitingā. Un pats svarÄ«gākais- mÄ“s esam skola ar skatu uz visu pasauli un Eiropu: jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas SavienÄ«ba es uzsāku darbu ar starptautiskajiem projektiem, jo gribu dot sev un saviem skolotājiem un skolÄ“niem skatu uz pasauli, daudz lielāku par to, ko mÄ“s redzam no savas skolas logiem. Mani uzaicina pārstāvÄ“t valsti un skolu uz Lielbritāniju, kad Latviju uzņem Eiropas SavienÄ«bā. Es braucu ar tulku un nolemju, ka man jāsāk mācÄ«ties angļu valoda no nulles, un man tas arÄ« izdodas. Nemaz nevaru saskaitÄ«t, cik Eiropas SavienÄ«bas skolās esmu bijusi, mācÄ«jusies, guvusi iedvesmu un atvedusi jaunas idejas. Manu skolu apmeklÄ“ sadarbÄ«bas partneri no neskaitāmām Eiropas SavienÄ«bas un ne tikai, arÄ« no Jordānijas, Marokas, Taizemes, ASV un BrazÄ«lijas. Un visi kā viens viņi brÄ«nās par gaišajām skolas telpām, saulespuÄ·Ä“m, kas zied uz mÅ«su sienām, un Ä«pašo uzņemšanu, kurā vienmÄ“r dziedam, cienājam un iepriecinām mÅ«su viesus. Tikpat svarÄ«gi kā uzņemt viesus ir arÄ« parādÄ«t pasauli mÅ«su skolÄ“niem un skolotājiem: es bieži vien cenšos bezcerÄ«bu un naudas trÅ«kumu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā kompensÄ“t ar projektiem, mÄ“s ar skolÄ“niem dodamies uz Stokholmu, piedalāmies Pasaules Ūdens konferencÄ“ un saņemam Zviedrijas medaļas, mani skolÄ“ni kļūst par pasaules čempioniem orientÄ“šanās sacensÄ«bās Itālijā. MÄ“s aizvedam skolÄ“nus un aiznesam Saldus un Latvijas vārdu uz Itāliju, Spāniju, ÄŒehiju, NorvÄ“Ä£iju, Vāciju, Holandi, Lielbritāniju un vÄ“l citām tuvākām un tālākām valstÄ«m.

Un es gadu laikā esmu kļuvusi par skolas zÄ«molu. Man pārmet, ka saucu šo skolu par savu, tā tak ir pašvaldÄ«bas. Jā, bet es uzskatu, ka jebkurš darbs ir jādara ar dvÄ“seli un aizrautÄ«bu. Es un Saldus 2. vidusskola esam kļuvušas nešÄ·iramas. Es mācÄ«jos no skolas, un skola - no manis. Gadu gaitā iegÅ«stu MaÄ£istra grādu skolvadÄ«bā, pabeidzu Juridisko koledžu, iemācos angļu valodu un nemitÄ«gi papildinu savas zināšanas ārzemÄ“s. Kurzemniekiem nepatÄ«k lielÄ«ties, bet es to daru, uzslavÄ“ju savus skolotājus, skolÄ“nus un darbiniekus, man ir liels atbalsts no vecākiem.

Tā paiet man vienÄ«gajā darbavietā 33 gadi. Sākas nepārdomātas, nepamatotas skolu reformas. Saldus 2.vidusskolai ar starplaikiem pievieno divas skolas, vienu no tām KurzemÄ«tes pamatskolu, kas ir skola bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām. MÄ“s smagi cÄ«nāmies, lai KurzemÄ«tes bÄ“rni labi justos jaunajā vidÄ“, lai Saldus 2.vidusskolas skolÄ“ni pieņemtu jaunos biedrus. Mums nepalÄ«dz ne pašvaldÄ«ba, ne kādas naudas balvas. Interesnati tikai, ka tie paši deputāti, kas cÄ“luši rokas par KurzemÄ«tes skolas slÄ“gšanu bez nekādiem tālejošÄkiem plāniem, nākošajās vÄ“lÄ“šanās sola skolu atjaunot, un to veikli izmanto atkal savās politiskajās kampaņās.

VÄ“l neesam paspÄ“juši pacelt galvas no pievienošanas šoka, kad kā zibens spÄ“riens no Saldus deputātiem nāk lÄ“mums 2015.gada februārÄ« - likvidÄ“t Saldus 2.vidusskolu, pārveidojot to par pamatskolu. Kā? Tas nav iespÄ“jams, mÄ“s esam laba vidusskola, esam pārdzÄ«vojuši to laiku, kad skolÄ“nu skaits sarÅ«k lÄ«dz 300 skolÄ“niem. Pat ar 300 skolÄ“niem esam liela skola, kas ir spÄ“jÄ«ga izdzÄ«vot pati, ja tiešÄm solÄ«tā nauda “sekotu skolÄ“niem”. Manās idejās un priekšlikumos neviens neklausās, neviens neskaidro un nepamato, jo tautas kalpi kā grib, tā dara. Es runāju ar pilsÄ“tas vadÄ«bu, bet lÄ“mums netiek mainÄ«ts. Es nespÄ“ju samierināties ar šo deputātu nepamatoto rÄ«cÄ«bu un ātri vien nokļūstu “melnajā sarakstā” par pretÄ« runāšanu. Un te un sākas terors, kurš man liktos neticams Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«, ja pati nebÅ«tu to pieredzÄ“jusi.

Man darba devÄ“js piedāvā labprātÄ«gi aiziet, uzrakstot atlÅ«gumu, bet es iespÄ«tÄ“jos. JÅ«tos kā kuÄ£a kapteinis, kura kuÄ£is grimst, bet man piedāvā pirmajai no tā glābties. Es nepadodos, bet mana dzÄ«ve, kā jau viņi solÄ«ja, kļūst neciešama. Izpilddirektors man liek rakstÄ«t bez pamatojuma 20 dažādus paskaidrojumus 10 mÄ“nešu laikā. Domes darbiniece bez rÄ«kojuma un paskaidrojuma, izņem no skolas dokumentus, lai meklÄ“tu “manus noziegumus”, visas iespÄ“jamās inspekcijas mani nepārtraukti pārbauda. Mani pazemo vecāku, skolÄ“nu un skolotāju priekšÄ, saucot par “zagli”, nepaskaidrojot gan, ko tad Ä«sti esmu nozagusi. Man uzraksta rājienu, kuru es apstrÄ«du un kuru galu galā arÄ« atceļ. Manu direktora algu samazina lÄ«dz minimuma ar IzglÄ«tÄ«bas vadÄ«tājas skaidrojumu, ka man “vairāk nepienākas”. Un tad es gribu jautāt Valsts prezidentam: ,,Vai tā var notikt Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«?,, Var, mierÄ«gi!

Es neesmu šajā cīņā viena. Mani skolas skolotāji, vecāki un skolÄ“ni lÅ«dz palÄ«dzÄ«bu. KopÄ«gi iesÅ«dzam pat pašvaldÄ«bu tiesā, bet Latvijas Republikas Augstākā tiesa uzskata, ka skolu slÄ“gšana vai atvÄ“ršana ir tikai pašvaldÄ«bas ziņā, pat ja skola ir tik liela un spÄ“cÄ«ga kā Saldus 2.vidusskola. MÅ«s turpina neatlaidÄ«gi pazemot un iznÄ«cināt. To izcili prot Domes priekšsÄ“dÄ“tāja I.Rassa , izpilddirektors P.Dubra, viņam pievienojas IzglÄ«tÄ«bas pārvaldes vadÄ«tāja S.Levica. Viņi zina, ka ne ar ko neriskÄ“. Viņiem taču nav no kā baidÄ«ties, jo Latvijā pašvaldÄ«bu patvaļu neviens nevar apturÄ“t un kontrolÄ“t.

Es iesÅ«dzu Saldus novada pašvaldÄ«bu tiesu pret mani vÄ“rstajā nevienlÄ«dzÄ«gajā attieksmÄ“ (mobingā) 2015 .gada oktobrÄ«, taču viņu naids tikai aug augumā. Parādās ziņas no Valsts kontroles, ka Saldus novada pašvaldÄ«bas pārraudzÄ«bā esošÄs kapitālsabiedrÄ«bas nelietderÄ«gi iztÄ“rÄ“jušas pusmiljonu eiro, taču Saldus pašvaldÄ«bā par to neviens neuztraucas, jo viņu juristi diendienā meklÄ“ kļūdas manā un Saldus 2. vidusskolas darbā. Mani beidzot atbrÄ«vo 2015.gada 21.decembrÄ«, pÄ“c ZiemassvÄ“tku koncerta un lÄ«dz 22.decembra pÄ“cpusdienai visa mana 33 gadu darba mantÄ«ba no skolas ir jāaizvāc. Saldus novada pašvaldÄ«bas izpilddirektora mans darba uzteikums ir uz 10 lapām. To publicÄ“ju savā skolā un Internetā, lai pilnÄ«gi visi var izlasÄ«t, cik safabricÄ“ti un nepamatoti var bÅ«t darba uzteikumi, taču mana dvÄ“sele tiek salauzta.

Saldus rajona tiesa mani nekavÄ“joties atjauno amatā 2016.gada maijā. Pa šo laiku tie paši deputāti ir pārdomājuši, jo šoreiz tiks slÄ“gtas abas Saldus lielākas skolas: Saldus 1. un Saldus 2. vidusskola 2016 gada 1. jÅ«lijā. Tas nozÄ«mÄ“, ka tikko izveidotā pamatskola, nu jau kļūs par vienÄ«go vidusskolu SaldÅ«. 2016 .gada maijā es atgriežos darbā, taču represijas un mobings nav mazinājušies. Mani atkal atstādina no direktores amata, jo atsakos parakstÄ«t savu skolotāju atbrÄ«vošanu, kas ir pretlikumÄ«ga un ar atpakaļ ejošu datumu. Sods arÄ« man ilgi nav jāgaida: man kā direktorei neļauj piedallÄ«ties Saldus 2.vidusskolas pÄ“dÄ“jos izlaidumos.

 Pa šo laiku ir notikušas vairākas tiesas sÄ“des, un Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pret mani ir tiešÄm vÄ“rsts mobings ilgstošÄ laika posmā. Tāpat LR Augstākā tiesa ir noraidÄ«jusi pašvaldÄ«bas kasācijas sÅ«dzÄ«bu, lai šo lÄ“mumu atceltu. Esmu uzvarÄ“jusi tiesā, cienÄ«jamais Prezident, bet uzskatu, ka kompensācija, ko saņēmu par pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu pazemojumiem 1500 eiro apmÄ“rā, ir smieklÄ«ga. Tā nav pat Saldus izpilddirektora mÄ“nešalgas apmÄ“rā un viennozÄ«mÄ«gi neatlÄ«dzina manus godprātÄ«gi nostrādātos 33 gadus. PašvaldÄ«bas darboņi paliek nesodÄ«ti un bez sirdsapziņas pārmetumiem nu jau meklÄ“ nākošo cilvÄ“ku, kura dzÄ«vi un darbu iznÄ«cināt.

Es jÅ«tu, ka manā zemÄ“ mans prāts, pieredze, enerÄ£ija un atdotais mūžs skolai nevienam nav vajadzÄ«gs. Es domāju un redzu, ka šÄdi likteņi Latvijā ir ļoti daudz. NepretendÄ“ju ne uz labāko direktora, vai skolas statusu Latvijā, bet, vÄ“rojot RPIVA cīņu par izdzÄ«vošanu, ceru, ka šis stāsts palÄ«dzÄ“s citiem sasniegt mÄ“rÄ·i. Vai esmu padevusies? NÄ“, Prezidenta kungs! Es dodos uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesu, lai nu jau tiesātos pret savu valsti, kuru ļoti mÄ«lu, taču kura ļauj mierÄ«gi iznÄ«cināt savu patriotu dažu politisko interešu un ambÄ«ciju dēļ, kas rÄ«t jau ir mainÄ«jušÄs. Paldies visiem, kuri izlasÄ«ja manu un Saldus 2.vidusskolas dzÄ«vesstāstu. VarbÅ«t kādai skolai, direktoram, skolotājam, strādniekam šis stāsts palÄ«dzÄ“s nepadoties un cÄ«nÄ«ties par savu vietu zem saules, kuras Latvijā jau tā ir tik maz.

Novērtē šo rakstu:

0
0