Iesaki rakstu:

PÄ“c vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošÄ«bu saistÄ«tās struktÅ«rās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudÄ“ja toreizÄ“jā IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldes OperatÄ«vās darbÄ«bas daļas vadÄ«tāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildÄ«t prettiesiskus un pretlikumÄ«gus augstu VID amatpersonu izdotus rÄ«kojumus. Lai gan Gita Plaude par situāciju tolaik oficiāli iesniedza ziņojumus gan Ä£enerālprokuroram, gan Valsts kancelejas vadÄ«tājam, gan finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja. Šodien G. Plaude spiesta konstatÄ“t - gandrÄ«z visi viņas iesniegumā minÄ“tie riski ir kļuvuši par realitāti, un VID paspārnÄ“ faktiski gadiem ilgi darbojas ļaužu grupa, kas nodrošina augstu amatpersonu iespÄ“jamo likumpārkāpumu piesegšanu. Un ne tikai to.

KāpÄ“c pÄ“c 20 gadu ilga un veiksmÄ«ga darba VID pÄ“kšÅ†i kļuvāt par nevÄ“lamu personu? Vai tam bija kāds konkrÄ“ts iemesls?

Kā zināms, 2019. gads bija dažādu pārmaiņu laiks - mainÄ«jās izpildvara, arÄ« VID tika iecelta jauna Ä£enerāldirektore - Ieva Jaunzeme (attÄ“lā). Jau pirms viņas atnākšanas VID bija notikusi ievÄ“rojama reorganizācija - tika atsevišÄ·i izdalÄ«ta IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvalde ar izmeklÄ“šanas iestādes un operatÄ«vās darbÄ«bas funkcijām, kā arÄ«, apvienojot vairākas struktÅ«ras, izveidota Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP).

GandrÄ«z vienlaikus ar Jaunzemes atnākšanu IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldes vadÄ«tāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks. Vienlaikus uz NMPP direktora vietnieka amatu tika “atrotÄ“ta” iepriekš korupcijas risku dēļ citā amatā pārceltā KristÄ«ne Prusaka-Brinkmane, turklāt tas notika ar tiešu Jaunzemes rÄ«kojumu. Kā zināms, uzvārdu sakritÄ«ba nav nejauša - KristÄ«ne Prusaka-Brinkmane ir bijusÄ« Aigara Prusaka dzÄ«vesbiedre, viņiem ir kopÄ«gs bÄ“rns.

Kad 2019. gada septembrÄ« es atgriezos no ikgadÄ“jā atvaļinājuma, no kolÄ“Ä£iem uzzināju, ka tiek gatavots speciāls A. Prusaka rÄ«kojums, pamatojoties uz kuru jebkāda informācija par iespÄ“jamiem K. Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem tiek nodota nevis tieši IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldes direktoram un tālāk iespÄ“jamu operatÄ«vo darbÄ«bu veikšanai OperatÄ«vās darbÄ«bas daļas vadÄ«tājai, tas ir, man, bet gan pārvaldes Pirmstiesas izmeklÄ“šanas daļas vadÄ«tājai.

PÄ“c dažām dienām šis rÄ«kojums tika izdots arÄ« oficiāli. ŠÄds solis bija klajā pretrunā ar OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma normām, A. Prusaks faktiski nodeva savas kompetences struktÅ«rvienÄ«bai, kas vispār nenodarbojas ar operatÄ«vo darbÄ«bu. Turklāt arÄ« pašam dienesta direktoram nav kompetences operatÄ«vā darba veikšanai, bet gan tikai likuma piemÄ“rošanas un izpildes uzraudzÄ«bas un kontroles funkcijas.

Izskaidrojiet, lÅ«dzu, vienkāršÄk, jo ne visi izprot juridiskos terminos ietvertu informāciju.

Vienkārši sakot, Aigars Prusaks ar oficiālu rÄ«kojumu izveidoja legālu “jumtu” jeb “filtru” savas bijušÄs sievas iespÄ“jamo likumpārkāpumu piesegšanai. RespektÄ«vi, šÄda informācijas nodošanas starpnieka izveide (kuram ar operatÄ«vo darbu nav nekāda sakara) faktiski garantÄ“ja, ka jebkāda KristÄ«nes Prusakas-Brinkmanes iespÄ“jama pretlikumÄ«ga vai pat noziedzÄ«ga rÄ«cÄ«ba netiks pakļauta operatÄ«vām darbÄ«bām. Kā es rakstÄ«ju vienā no saviem iesniegumiem: “MinÄ“tais rÄ«kojums paralizÄ“ OperatÄ«vās darbÄ«bas daļas kompetenci, jo atbilstoši dokumentu aprites kārtÄ«bai OperatÄ«vās darbÄ«bas daļas amatpersonai, pieņemot iedzÄ«votāja sniegto informāciju, nebÅ«s iespÄ“jas to virzÄ«t likumā noteiktajā kārtÄ«bā.”

Vai jÅ«s par šo situāciju informÄ“jāt kādas augstākas instances?

Jā, gan Ä¢enerālprokuratÅ«ru, gan Iekšlietu ministriju, gan Finanšu ministriju, gan Valsts kanceleju. Turklāt darÄ«ju to gan kā amatpersona, gan vÄ“lāk arÄ« kā trauksmes cÄ“lāja, turklāt nevis anonÄ«ma, bet atklāta. Par savu apņemšanos sniegt šos ziņojumus jau iepriekš atklāti brÄ«dināju Aigaru Prusaku.

Vai bija vÄ“l kādi apstākļi, kas padarÄ«ja jÅ«s par “nevÄ“lamu” personu?

Pirmkārt, pieļauju, ka mana turpmākā atrašanās amatā darÄ«ja bažīgus gan A. Prusaku, gan citas augsta ranga VID amatpersonas, jo manā lietvedÄ«bā bija samÄ“rā daudz lietu, kurās figurÄ“ja arÄ« citi vārdi, kuru nonākšana atklātÄ«bā nu nekādi nebija vÄ“lama. Mana principiālā nostāja Prusakas-Brinkmanes jautājumā šÄ«s bažas, visticamāk, pastiprināja - bija skaidrs, kam mani tā vienkārši apklusināt nevarÄ“s, turklāt pastāvÄ“ja iespÄ“ja, ka manā pārziņā esošajās lietās jau varÄ“tu bÅ«t ietverta informācija arÄ« tieši par jau pieminÄ“to Prusaku-Brinkmani.

Otrkārt, sarunā ar mani A. Prusaks pavisam konkrÄ“ti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk bÅ«s “neaizskaramo” statusā, respektÄ«vi, par kuru iespÄ“jamām pretlikumÄ«gām darbÄ«bām IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatÄ«vās darbÄ«bas lietas, vārdu sakot, nedarÄ«s neko. Tā kā nepārprotami darÄ«ju zināmu, ka man šÄda prakse nav un nebÅ«s pieņemama, acÄ«mredzot ar šo brÄ«di mans liktenis VID tika izlemts pilnÄ«gi un galÄ«gi.

VÄ“lreiz. Aigars Prusaks nosauca konkrÄ“tas amatpersonas, kuru iespÄ“jamā prettiesiskā rÄ«cÄ«ba nekādā gadÄ«jumā netiks pakļauta IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldes darbÄ«bām?

Tieši tā. TāpÄ“c jau es runāju par VID eksistÄ“jošo “legālo jumtu”. Situācija apzināti tika veidota tā, lai arÄ«, piemÄ“ram, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs tiktu izslÄ“gts no iespÄ“jamām izmeklÄ“šanas darbÄ«bām, tā teikt, jums pašiem ir sava IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvalde, paši arÄ« tieciet galā. Bet, ja VID IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldi vada cilvÄ“ks ar “neaizskaramo” amatpersonu sarakstu rokā, tad kādi vÄ“l var bÅ«t jautājumi par kaut kādu likumÄ«bas ievÄ“rošanu?

Faktiski visas manas tolaik arÄ« rakstiski augstākām instancÄ“m izteiktās prognozes par milzu koruptÄ«vajiem riskiem VID iekšienÄ“ ir piepildÄ«jušÄs. Diemžēl.

Vai jÅ«s varat šodien nosaukt vismaz daļu no vārdiem, kurus kā “neaizskaramus” minÄ“ja A. Prusaks?

(G. Plaude brÄ«di klusÄ“.) Domāju, ka atbildes uz šiem jautājumiem itin labi var atrast mediju publikācijās par pÄ“dÄ“jā laikā VID notiekošo.

Bet to vidū ir arī visaugstākā ranga VID amatpersonas?

Jā, gandrīz tikai visaugstākā ranga.

Atgriežoties pie jÅ«su faktiskās padzÄ«šanas no VID. Kā notikumi risinājās tālāk, un kuras amatpersonas bija tieši iesaistÄ«tas jÅ«su atlaišanas realizÄ“šanā?

PÄ“c manis pieminÄ“tajām sarunām divu dienu laikā tapa rÄ«kojums par manu pārcelšanu citā amatā Nodokļu parādu piedziņas pārvaldÄ“. Pat nerunājot par to, ka jaunais amats bija daudz zemāk atalgots, pastāvÄ“ja vÄ“l daži apstākļi. Es tiku “aizrotÄ“ta” uz posteni, kuru savulaik ieņēma persona, kura tieši manis veikto darbÄ«bu rezultātā tika saukta pie kriminālatbildÄ«bas. Lai cik objektÄ«vi “neitrāli” bÅ«tu nākamie darbabiedri, nav Ä«paši jāskaidro, kāda jebkurā gadÄ«jumā bÅ«tu attieksme pret mani. Tas bija apzināts, nekorekts un brutāls morāls spiediens pret mani. VÄ“l nedaudz vÄ“lāk uzzināju, ka VID vadÄ«bas plānos bija vispār likvidÄ“t man piedāvāto jauno darba vietu.

Bet tam jau pat nebija lielas nozÄ«mes. VisprecÄ«zāk vadÄ«bas attieksmi raksturoja veids, kādā mani atbrÄ«voja tieši no IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldes. Pāris dienu pÄ“c minÄ“tās sarunas ar Prusaku viņš ienāca manā kabinetā un ar tādu dÄ«vainu prieku uzstājÄ«gi ieteica atvÄ“rt e-pastu. PrasÄ«ju paskaidrojumus, bet saņēmu tikai vÄ“l papildu pamudinājumu ieskatÄ«ties sÅ«tÄ«jumā. Kad atvÄ“ru e-pastu, tajā bija Ievas Jaunzemes parakstÄ«ts rÄ«kojums par manu pārcelšanu. MirklÄ«, kad izlasÄ«ju tekstu, Prusaks burtiski metās bÄ“gt no mana kabineta, lai gan uzdevu viņam virkni jautājumu. Tieši tā, viņš gļēvi aizbÄ“ga.

Es pÄ“c neilga laika vÄ“rsos pie Ieva Jaunzemes ar vairākiem jautājumiem saistÄ«bā ar manu pārcelšanu, tajā skaitā pieminÄ“ju iespÄ“jamo kopsakaru ar manu attieksmi pret Prusakas-Brinkmanes sakarā izdoto rÄ«kojumu, Aigara Prusaka “jauno darba stilu'', arÄ« par pārcelšanas morālajiem aspektiem. PretÄ« saņēmu nevis Jaunzemes, bet viņas vietnieces Daces PelÄ“kās parakstÄ«tu dokumentu, kurā bija lasāma tikai formāla atrunāšanās un manipulÄ“šana ar tādiem terminiem kā struktÅ«ras optimizÄ“šana, reorganizācija utt., bet netika atbildÄ“ts ne uz vienu manu jautājumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Starp citu, Ievai Jaunzemei ir ļoti raksturÄ«gi visus “netÄ«ros” darbus nevis uzņemties pašai, bet gan “deleģēt” tos zemākām amatpersonām.

Tālāk jau viss ritÄ“ja strauji - faktiski man netika atvÄ“lÄ“ts pat ne vismazākais laiks, lai nodotu visas manā pārziņā esošÄs lietas, kā tas notiktu normālā amatu maiņas gadÄ«jumā. Mani ar tiešu Prusaka rÄ«kojumu gandrÄ«z momentāli atslÄ“dza no visām datu bāzÄ“m, liedza pieeju VID iekšÄ“jām sistÄ“mām, lai gan formāli joprojām pildÄ«ju savus pienākumus. Nepilnu divu dienu laikā visas manas “pÄ“das” tika izdzÄ“stas. Un es, neskatoties uz visai ievÄ“rojamo padarÄ«to un pat starptautiski augstu novÄ“rtÄ“to darbu bagāžu, biju uz ielas. Ä€tri un vienkārši.

TomÄ“r vÄ“lreiz par jÅ«su iesniegumiem augstākām instancÄ“m. Vai tiešÄm nebija nekādas reakcijas no to puses?

Var teikt, ka nekādas, ja neskaita formālu atbildi, ka informācija ir saņemta.

VarbÅ«t šÄ«s instances nereaģēja, pieļaujot, ka jÅ«su sniegtā informācija varÄ“tu bÅ«t ļoti subjektÄ«va, respektÄ«vi, no sÄ“rijas, “vārds pret vārdu”?

Tieši tāpÄ“c jau es savā iesniegumā norādÄ«ju, ka manā rÄ«cÄ«bā ir audioieraksts, kas apstiprina gan manis, gan Aigara Prusaka teikto. Bet arÄ« tas nevienu lÄ«dz šim nav interesÄ“jis.

Tātad jÅ«su rÄ«cÄ«bā joprojām ir audioieraksts, kurā dzirdami visi jÅ«su iepriekš minÄ“tie A. Prusaka izteikumi, bet neviens pat nav izrādÄ«jis par tiem kaut vai minimālu interesi?

(G. Plaude atkal brÄ«di paklusÄ“.) Nu ne velti es visu laiku runāju par pastāvošo “jumtu” augstu amatpersonu darbÄ«bu piesegšanai.

Nesen ar visai šokÄ“jošiem paziņojumiem klajā nāca bijusÄ« Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklÄ“tāja Inita LÅ«re, stāstot par speciāli veiktiem VID augstāko amatpersonu “pasÅ«tÄ«jumiem” atrast “jebko”, lai vÄ“rstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un JurÄ£i Liepnieku. Vai viņas teiktajam var ticÄ“t, ņemot vÄ“rā pret viņu pašu šobrÄ«d vÄ“rsto izmeklÄ“šanu saistÄ«bā ar iespÄ“jamu lietu safabricÄ“šanu?

Es nekādi nevaru komentÄ“t Initas LÅ«res motÄ«vus, iespÄ“jams, ka tie tiešÄm meklÄ“jami viņas pašas situācijā un tās iespÄ“jamā uzlabošanā. TomÄ“r uzskatu, ka šobrÄ«d tas nav galvenais. SvarÄ«gākais, ka viņas sniegtā informācija pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir ar ļoti augstu ticamÄ«bas pakāpi.

Tad var pieļaut, ka VID tiek izmantots kā instruments, lai censtos apklusināt tos, kuri par tur notiekošo runā atklāti?

Domāju, ka šÄdi gadÄ«jumi ir, un ne viens vien. Turklāt, veicot dažādas operatÄ«vās darbÄ«bas, ir iespÄ“jams iegÅ«t arÄ« kaut ko, ko mÄ“dz saukt par “divi vienā”, piemÄ“ram, informāciju no atsevišÄ·u personu datu nesÄ“jiem vai ko citu, kas nav tiešÄ sakarā ar konkrÄ“to uzsākto lietu.

JÅ«s klusÄ“jāt vairāk nekā trÄ«s gadus. KāpÄ“c šodien esat gatava publiski runāt par VID darba ne gluži legālajām aizkulisÄ“m?

TāpÄ“c, ka vairāk nekā 20 darba gados uzkrātā pieredze jau pirms trim gadiem man ļāva izdarÄ«t secinājumus, ka iespÄ“jamie koruptÄ«vie riski visaugstākajos VID slāņos ir sasnieguši kritisku pakāpi. Šodien es redzu, ka visas manas nebÅ«t ne optimistiskās prognozes piepildās - amatos atgriežas vai “atrotÄ“” visas tās amatpersonas, kuras vistiešÄkajā veidā bijušas un joprojām ir saistÄ«tas ar šiem riskiem. Sākot no zemākajiem “gariņiem” un beidzot ar visaugstākajos krÄ“slos sÄ“došajiem.

VÄ“l vairāk - arvien biežāk un biežāk publiskajā telpā nonāk informācija par konkrÄ“tiem gadÄ«jumiem, kad tikušas realizÄ“tas dažādas prettiesiskas shÄ“mas un veiktas atklāti pretlikumÄ«gas darbÄ«bas, tomÄ“r pat šÄ« atklātÄ«ba “jumtotājiem” un “shÄ“motājiem” nerada šÄ·Ä“ršÄ¼us iesākto turpināt - reizÄ“m ir tāda sajÅ«ta, ka augstākos pārvaldes ešelonos valda absolÅ«ta nesodāmÄ«bas un visatļautÄ«bas apziņa.

Tādēļ ļoti ceru, ka manis teiktais kalpos kaut vai tikai kā viens neliels grÅ«diens, lai beidzot šo situāciju mainÄ«tu. Protams, ja vien atradÄ«sies kādi, kuriem bÅ«s griba to darÄ«t.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv