Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo laika notikumi pasaulÄ“ ir radÄ«juši priekšnosacÄ«jumus dažādākām izmaiņām kā starpvalstu attiecÄ«bās, tā arÄ« iespÄ“jamas izmaiņas valstu iekšienÄ“. Jāsaprot, ka Latvija nav izņēmums. ŠÄ«brīža situāciju cenšas izmantot visi tie, kuri vÄ“las, lai Latvijā bÅ«tu citādāks kurss nekā pašlaik. NebÅ«sim naivi, kaimiņos mums atrodas valsts, kura ļoti labprāt zem savas lācÄ«gās Ä·epas savāktu ne tikai Latviju, bet arÄ« vairākas citas valstis.

AtkāpÄ«tei – protams, ka spÄ“ka pielietošana valsts iekārtas maiņās ir jau palikusi vai nu kā galÄ«gais, jebšu - izmisuma lÄ«dzeklis, vai arÄ« šÄda pieeja ir populāra “mazattÄ«stÄ«tajās” valstÄ«s. PrecizÄ“jums – par “mazattÄ«stÄ«tu” valsti šÄ« raksta kontekstā neuzskatu šo valsti pÄ“c ekonomisko vai militāro vai atsevišÄ·u cilvÄ“ku intelektuālā potenciāla.

Klasiskā izpratnÄ“ par “mazattÄ«stÄ«tām” valstÄ«m tiek uzskatÄ«tas valstis tieši no ekonomiskā aspekta. TomÄ“r uzskatu, ka, ja nav naudas, ir slikti, bet, ja valsti vada cilvÄ“ki, kuri domā savtÄ«gās interesÄ“s, noniecinot citus, tad tur nekas vairs nav glābjams. Krievija ir kā bagāta ar intelektuāļiem, tā arÄ« daba šo valsti ir apveltÄ«jusi ar visu to labāko. Diemžēl vienÄ«gais, ar ko nav paveicies – tas ir ar valdÄ«bu, bet tas jau cits stāsts.

Bet atgriezÄ«simies pie skarbās realitātes. MÅ«sdienās ļoti populāri ir izmantot dažādas formas hibrÄ«dkara metodes, lai panāktu režīma maiņu vai kā minimums – destabilizÄ“t pastāvošo situāciju. Protams, te jāvÄ“rtÄ“, vai ir objektÄ«va pamatotÄ«ba kaut kādām neapmierinātÄ«bas izpausmÄ“, kā arÄ« – vai ir tiesiski ceļi un instrumenti un tie ir pieejami. ArÄ« neapmierinātÄ«bu var izpaust dažādi – cieņpilni vai arÄ« – brutāli bļaustoties.

Situācija var bÅ«t dažāda, bet, ja cilvÄ“ki analizÄ“s un domās, tad ātri vien spÄ“s saprast, kas ir kas. Vai tik tiešÄm ir kāda problÄ“ma, kura jāaktualizÄ“ un kas jāmaina, jebšu – problÄ“ma tiek izdomāta un izmantota kā iegansts citu mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Nav noslÄ“pums, ka COVID – 19 laikā to var izmantot arÄ« kā aizsegu dažādu citu mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Ir valstis, kuras COVID – 19 izmanto, lai pastiprinātu kontroli pār saviem iedzÄ«votājiem, vai arÄ«, kuras COVID – 19 situāciju izmanto, lai mÄ“Ä£inātu ietekmÄ“t kādas citas valstis.

VisefektÄ«gāk izskatās, ka protestos pret notiekošajiem procesiem iesaistās kāda sabiedrÄ«bā atpazÄ«stama persona. Latvijas gadÄ«jumā – vÄ“lams, kura bijusi iesaistÄ«ta neatkarÄ«bas atgÅ«šanas procesā.

Visi ļoti labi atceras, ka 12.decembrÄ« RÄ«gā notika divi dažādi pasākumi, bet vienotais elements – abi pasākumi vÄ“rsti pret ierobežojumiem, kuri tiek noteikti COVID – 19 apkarošanā.

Vienu no pasākumiem pieteica Vides aizsardzÄ«bas kluba (VAK) prezidents ArvÄ«ds Ulme (aktÄ«vi iesaistās arÄ« Jānis Pļaviņš), bet otru - biedrÄ«ba "Stabilitātei – jā!", kas savu mÄ«tiņu rÄ«ko dienas otrajā pusÄ“ ar mÄ“rÄ·i vÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu uz nepietiekošu atbalstu uzņēmÄ“jiem un strādājošajiem ārkārtÄ“jās situācijas laikā. BiedrÄ«bas vadÄ«bā ir arÄ« savulaik no "Saskaņas" izslÄ“gtie Aleksejs Rosļikovs un citi.

No vienas puses pirmšÄ·ietami šÄ·iet, ka pret noteiktajiem ierobežojumiem iestājas plašas tautas masas, sākot no Latvijas neatkarÄ«bas atguvÄ“ja A.Ulmes, beidzot ar bijušajiem “Saskaņas” biedriem.

Ne velti minÄ“ju – pirmšÄ·ietami, jo faktiski pÄ“c publiskajā telpā pieejamās informācijas A.Ulmi var likt vienā katliņā ar Saskaņas eksbiedriem, paturot prātā, ka bijušie nemÄ“dz bÅ«t.

KāpÄ“c bijušie un vienā katliņā? Īpaši, ka A.Ulme tak cÄ«nÄ«jās par neatkarÄ«bas atgÅ«šanu, bet „Saskaņa” un tās biedri visu laiku atklāti vai ne tik atklāti pauduši atbalstu Putina Krievijai?

Labi, paskatÄ«sim, kas tad mums no plašsaziņas lÄ«dzekļos pieejamās informācijas ir zināms par A.Ulmi. Vai šis personāžs tik tiešÄm ir tÄ«rs mÅ«su zemes patriots vai arÄ«... Te es vairāk domāju par viņa iespÄ“jamo sadarbÄ«bu ar Valsts drošÄ«bas komiteju (VDK) vai, tautas valodā runājot, – čeku.

JāatzÄ«st, ka informācija par A.Ulmi un viņa paša paustais saistÄ«bā ar čeku ir visnotaļ pretrunÄ«ga.

1977. gadā savervÄ“ts vÄ“lākais Vides aizsardzÄ«bas kluba lÄ«deris ArvÄ«ds Ulme, liecina kartÄ«te ar segvārdu „Zāle”. Sava vārda atrašanos čekas maisos A.Ulme skaidroja ar pretdarbÄ«bu padomju varai. Labāk bijis skaidrot čekai savu pozÄ«ciju, pÄ“c tam VDK runāto atstāstot draugiem un domubiedriem.¹

A.Ulme visus šos gadus publiski noliedzis sadarbÄ«bu ar VDK. 2003.gada 23.septembrÄ« Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratÅ«ras prokurors Vilhelms Sausiņš izskatÄ«ja A.Ulmes pārbaudes lietas dokumentus un nolÄ“ma izbeigt pārbaudes lietu, pamatojoties uz paša A.Ulmes iesniegumu par pārbaudes lietas izbeigšanu un vadoties no likuma “Par bijušÄs VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu” 14.panta 14.punkta.

Prokurors lÄ“mumā norāda, ka Ulme ir daļēji iepazinies ar pārbaudes lietas dokumentiem un tad uzrakstÄ«jis iesniegumu par pārbaudes lietas izbeigšanu. Likuma attiecÄ«gajā pantā teikts – “ja pārbaudāmā persona atzÄ«st sadarbÄ«bas faktu un lÅ«dz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama”.

Tiesa, šÄ panta piesaukšana neliedza A.Ulmem arÄ« pirms Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas debatÄ“s 12.Saeimā, atbildot uz citu tautas priekšstāvju pārmetumiem par sadarbÄ«bu ar VDK, to atkal noliegt. Viņš skaidroja, ka kartÄ«te čekas maisos esot fiktÄ«va. Cik savdabÄ«gi. VDK aÄ£entu kartÄ«šu Ä«stumu apliecina visi vÄ“sturnieki, kuri ir pÄ“tÄ«juši šos dokumentus.²

A.Ulme ne tikai ir balsojis par kaut ko “par”. viņš ir arÄ« balsojis “pret”. Proti, likuma grozÄ«jumus galÄ«gajā lasÄ«jumā atbalstÄ«ja 71 Saeimas deputāts, pret tiem balsoja viens parlamentārietis – ArvÄ«ds Ulme no Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas (ZZS).³ (šeit runa par 2018.gada 4.oktobra balsojumu par tā saucamo čekas maisu atvÄ“ršanu).

Interesants šÄ·iet arÄ« paša A.Ulmes teiktais, kādreiz atbildot uz žurnālistu uzdoto jautājumu kādēļ čeka viņu darbÄ«bu nepārtrauc. Jautājums, un pÄ“c tam atbilde skanÄ“ja šÄdi: Viņiem mÄ“rÄ·is bija to kustÄ«bu pārtraukt, apturÄ“t. KāpÄ“c viņiem tas, jÅ«suprāt, neizdevās? TāpÄ“c, ka mÄ“s bijām gudrāki par viņiem, mums bija neformāla struktÅ«ra. Tādā ziņā gudrāki, ka viņu jebkāda pretdarbÄ«ba mums tikai kā vÄ“jš mežā – paliekam stiprāki.⁴

Savukārt par pašu A.Ulmi kāds tā laikabiedrs ir pateicis: “Viņš māk runāt par deviņiem mÄ“miem, sapņaini un miglaini, galu galā tā arÄ« neko Ä«sti nepasakot. Kā dzejnieks vai Ä«sts deputāts. Tāda suga.”⁵

A.Ulme tāpat kā vÄ“l daži, kuru uzvārdi meklÄ“jami čekas maisos, pasniedz čeku kā “atpalikušu” organizāciju, kuru spÄ“j apmānÄ«t cilvÄ“ki bez speciālām zināšanām. Šajā brÄ«dÄ« man gribas iesaukties – jÅ«s paši tam ticat?

Protams, ka tagad viegli attaisnot savu darbÄ«bu, pasakot, ka patiesÄ«bā jau čeka tika vazāta aiz deguna. TomÄ“r – es šÄdiem izteikumiem neticÄ“šu, jo, iepazÄ«stoties ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka čekā neņēma tādus, kuriem bija problÄ“mas ar intelektu. Tiesa, ja kāds pārpratuma dēļ tomÄ“r iekļuva, tad bija laika jautājums, kad no viņa tika vaļā.

Visi čekisti tika pienācÄ«gi apmācÄ«ti. Visi “izstrādes objekti” tika rÅ«pÄ«gi pārbaudÄ«ti, turklāt – ne vienu reizi vien. Tehniskais aprÄ«kojums arÄ« bija labā lÄ«menÄ«, lÄ«dz ar to par čekas vazāšanu aiz deguna nevarÄ“ja pat runāt. LÄ«dz ar to visi izskanÄ“jušie izteikumi, ka sadarbÄ«ba ar čeku bijusi, lai to muļķotu, patiesÄ«bā pasaka, ka sadarbÄ«ba ir bijusi nopietna.

Skatāmies tālāk – A.Ulme visu laiku tagad skandina, ka ar čeku neesot sadarbojies, BET pats 2003.gadā parakstÄ«ja sadarbÄ«bas atzÄ«šanas faktu. Vai tā rÄ«kotos cilvÄ“ks, kurš nav sadarbojies? PÄ“c iepazÄ«šanās ar tiesu praksi lietās par sadarbÄ«bas konstatÄ“šanu ar VDK⁶ un ar zinātniskām publikācijām⁷ šajā jautājumā secināms, ka tiesai, ja pati persona neatzÄ«st sadarbÄ«bas faktu, faktiski nav iespÄ“jams konstatÄ“t sadarbÄ«bu. LÄ«dz ar to A.Ulmes pašrocÄ«gā atzÄ«šanās par sadarbÄ«bu vedina domāt, ka sadarbÄ«ba ir bijusi, turklāt visnotaļ nopietna.

Šis viss liek ar pavisam citām acÄ«m arÄ« paskatÄ«ties uz interviju ar Andri Paulu – Pāvulu, kurā viņš citstarp pateica: Galu galā Augstākajā PadomÄ“ par Latvijas neatkarÄ«bu nobalsoja 36 VDK aÄ£enti...⁸

A.Ulme arÄ« balsoja par Latvijas neatkarÄ«bu. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka viņš to darÄ«ja patriotisma jÅ«tu vadÄ«ts, atbilstoši savai pārliecÄ«bai, – sāku stipri par šo šaubÄ«ties.
Ja vÄ“l paskatāmies, ka A.Ulme pÄ“dÄ“jos gadus ir bijis kluss un mierÄ«gs un nav iesaistÄ«jies nekādās politiskās aktivitātes, rodas jautājums, kamdēļ viņš tik aktÄ«vs ir kļuvis tieši tagad, kad situācija sabiedrÄ«bā ir visnotaļ saasinājusies un lÄ«dz ar to lielāka iespÄ“jamÄ«ba dažādākām pārmaiņām, tajā skaitā arÄ« no āra injicÄ“tām? VarbÅ«t biedri no Kremļa ir aktivizÄ“juši “guļošos” aÄ£entus, lai destabilizÄ“tu situāciju?

1 https://ir.lv/2019/11/13/spele-ar-velnu/

2 https://ir.lv/2019/12/12/mums-nebija-ieksejas-vainas-sajutas/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cekas-maisi-jau-sogad-bus-publiski-pieejami-nacionalaja-arhiva.a294717/

4 https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/tava-kartina-bus-uz-visiem-sturiem-intervija-ar-arvidu-ulmi.a343063/

5 https://ir.lv/2019/12/12/mums-nebija-ieksejas-vainas-sajutas/

6https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/020_Stukans_2015c_2016-01-30janv_VDK-sadarbibas-fakta-procesa-trukumi.pdf

7 https://lvportals.lv/norises/277110-vai-sadarbibas-fakta-ar-vdk-konstatesanas-procedura-ir-pilniga-2016

8https://web.archive.org/web/20180128234631/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/42790-par-latvijas-neatkaribu-balsoja-36-vdk-agenti