BiÄ·ernieku sporta bÄzes â€mÄsterplÄna†jeb kÄrtÄ“jÄ â€Latvijas veiksmes stÄsta†autori, izpildÄ«tÄji un patiesÄ labuma guvÄ“ji
Elza Freiberga · 08.12.2016. · Komentāri (31)No 2016.gada oktobra KandavÄ un BiÄ·ernieku trases tuvumÄ dzÄ«vojošie iedzÄ«votÄji ”likumÄ«gi” ir spiesti dzÄ«vot lielÄkÄ troksnÄ« nekÄ pÄrÄ“jie valsts iedzÄ«votÄji.
TiesÄ«bsargs 2016.gada 12.oktobrÄ« publiskoja atzinumu, ka trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi neatbilst Satversmes 111. un 115.pantam – tiek pÄrkÄptas iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“. Ar atzinumu un iedzÄ«votÄju aptaujas rezultÄtiem var iepazÄ«ties TiesÄ«bsarga mÄjaslapÄ. TiesÄ«bsargs atzinumÄ rekomendÄ“ Ministru kabinetam veikt grozÄ«jumus trokšÅ†a noteikumos, lai tie atbilstu Satversmei.
LNT rÄ«ta ziņu studijÄ 2016.gada 12.oktobrÄ« bija Ministru prezidents, kurš par šo trokšÅ†a jautÄjumu atbildÄ“ja, ka iedzÄ«votÄjiem bÅ«s vien jÄpiecieš BiÄ·ernieku trases troksnis, jo pats arÄ« dzÄ«vojot MežciemÄ un viņam troksnis netraucÄ“ (to gan nepateica, ka brÄ«vo laiku un brÄ«vdienas pavada savÄ privÄtmÄjÄ citur).
Ministru kabinets 2016.gada 22.novembra valdÄ«bas sÄ“dÄ“ tÄs slÄ“gtajÄ daÄ¼Ä izskatÄ«ja atbildes vÄ“stules saturu tiesÄ«bsargam. PÄ“c šÄ«s sÄ“des vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrs Kaspars Gerhards (NA) 2016.gada 22.novembrÄ« paziņoja, ka TiesÄ«bsargs Juris Jansons savu atzinumu par BiÄ·ernieku trases trokšÅ†u lÄ«meņu ietekmi balstÄ«jis uz subjektÄ«viem vÄ“rtÄ“jumiem.
NevienÄ Eiropas valstÄ« pilsÄ“tÄ, nemaz nepieminot, ka kaut kas tÄds bÅ«tu iespÄ“jams tÄs galvaspilsÄ“tÄ, zaļajÄ pilsÄ“tas zonÄ starp vairÄkiem guļamiem kvartÄliem, nevarÄ“tu atrasties un ikdienÄ darboties šÄdu trokšÅ†u trases (meistarÄ«bas aplis motocikliem, Ätrumaplis automašÄ«nÄm, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spÄ«dveja celiņu, driftošana).
PilsÄ“tÄs, lai pasargÄtu iedzÄ«votÄjus no satiksmes radÄ«tÄ trokšÅ†a nelabvÄ“lÄ«gÄs ietekmes, ierobežo braukšanas Ätrumu. Toties KandavÄ un RÄ«gÄ dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“ atļauts nesodÄ«ti braukÄt ar Ätrumiem, kuri pÄrsniedz 200km/h.
Mazliet no vēstures.
Finanšu ministrijÄ 2007.gada 26.aprÄ«lÄ« notika NacionÄlÄs sporta padomes sÄ“de, kurÄ padome iepazinÄs ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto rÄ«kojuma projektu par BiÄ·ernieku sporta bÄzes privatizÄciju.
Uzklausot Automobiļu un Motosporta federÄciju viedokli un ieteikumus, NacionÄlÄ sporta padome vienojÄs par atbalstu privatizÄcijas pieprasÄ«jumam ar šÄdiem nosacÄ«jumiem:
1.PircÄ“js, norÄ“Ä·inoties par valsts kapitÄla daļÄm (47,5%), visu samaksu veic latos;
2.Padome aicina valdÄ«bu, lemjot valsts kapitÄldaļu nodošanu privatizÄcijai, novirzÄ«t iegÅ«tos lÄ«dzekļus starptautisku sacensÄ«bu prasÄ«bÄm atbilstoša jauna auto un moto kompleksa bÅ«vÄ“šanai RÄ«gas tuvumÄ.
KÄ viena no labÄkajÄm iespÄ“jÄm tiek minÄ“ta, ka varÄ“tu turpinÄt attÄ«stÄ«t 333 trašu kompleksu.
A/S ”BiÄ·ernieku kompleksÄ sporta bÄze” 52,5% kapitÄldaļas piederÄ“ja SIA ”Sporta investÄ«ciju fonds”, kuras dalÄ«bnieki (50:50) ir Ventspils miljonÄrs Igors Skoks un sporta kompleksa ”MÅ«sa” vadÄ«tÄjs Edgars Maišelis.
PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rÄ ierosinÄjums privatizÄ“t Satiksmes ministrijai piederošÄs kapitÄldaļas tika iesniegts 2006.gada 31.augustÄ.
ArÄ« 2007.gadÄ Ministru kabineta slÄ“gtajÄ sÄ“des daÄ¼Ä ir skatÄ«ts jautÄjums par BiÄ·ernieku sporta bÄzi.
No 2009.gada 15.decembra Satiksmes ministrijas valsts sekretÄrs ir Anrijs MatÄ«ss (no 2013.gada 1.marta – 2015.gada 4.novembrim Satiksmes ministrs – noteikumu grozÄ«jumu laikÄ)
Ar Ministru kabineta rÄ«kojumu Nr.921 2009.gada 28.decembrÄ« valdÄ«ba nolemj atteikt nodot trasi privatizÄcijai.
ŠajÄ laikÄ Satiksmes ministrs ir Kaspars Gerhards (2009.gada 12.marts – 2010.gada 3.novembris).
Par Automobiļu federÄcijas prezidentu 2010.gadÄ kļuva bijušais PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tÄjs JÄnis Naglis, kurš šo BiÄ·ernieku trašu atdzÄ«vinÄšanu nosauca par savu ”mÄsterplÄnu” (tÄ šo plÄnu JÄnis Naglis ir nosaucis rakstÄ „”Žans Tods un JÄnis Naglis par autosportu LatvijÄ” 16/11 2011.).
Un tÄ jau ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris), kurš arÄ« pašlaik ir satiksmes ministrs, palÄ«dzÄ«bu 2011.gada 6.jÅ«lijÄ BiÄ·ernieku trase reorganizÄcijas rezultÄtÄ tiek pievienota CSDD.
TV raidÄ«jumÄ ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetÄ satiksmes ministrs Uldis Augulis (dÄ“ls ir motobraucÄ“js) pauda prieku par rallijkrosa trases bÅ«vniecÄ«bu un to, ka viņa uzsÄktais darbs ir turpinÄjies un to varot nosaukt par kÄrtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stÄstu”, jo šajÄ zaļajÄ zonÄ neesot uzbÅ«vÄ“tas mÄjas. TurpmÄk arÄ« CSDD daļa no peļņas lÄ«dzekļiem tikšot ieguldÄ«ta ar moto sportu saistÄ«to trašu uzlabošanÄ.
Pašlaik, cik noprotams, lai varÄ“tu turpinÄt bÅ«vniecÄ«bu, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta RÄvja (abi prasot it kÄ 8 miljonus) un SIA ”Resursi” (šajÄ SIA pastarpinÄti iesaistÄ«tas vÄ“l 9 firmas, un viena no tÄm saucas SIA ”Sporta aÄ£entÅ«ra BiÄ·ernieki”, un 3 AnglijÄ reÄ£istrÄ“tas firmas).
KÄrtÄ“jo reizi ietekmÄ«gi cilvÄ“ki ir panÄkuši, ka ar valdÄ«bas atļauju CSDD jau ir ieguldÄ«jis daudzus miljonus šajÄ nevietÄ esošajÄ auto-moto sporta bÄzÄ“ (atpirktas 52,5% privÄtai sabiedrÄ«bai piederošÄs kapitÄldaļas, rekonstruÄ“ta rallijkrosa, kartinga trases, spÄ«dveja trase).
KÄpÄ“c nenotika BiÄ·ernieku trases privatizÄcija?
Pie RÄ«gas Ropažos jau bija sporta komplekss 333, kurÄ pašlaik iespÄ“jams apgÅ«t ekstremÄlas braukšanas prasmes drošÄ vidÄ“ - drošas braukšanas poligonÄ, kas ir vienÄ«gais šÄda veida poligons visÄ ZiemeļeiropÄ. PoligonÄ ir 5 dažÄdu veidu trases, kas aprÄ«kotas ar ekstremÄlu braukšanas apstÄkļu imitÄciju.
TÄpat sporta komplekss 333 ir parÅ«pÄ“jies par 4x4 mīļotÄjiem, izveidojot speciÄli tam paredzÄ“tu džipu trasi. Ir arÄ« rallijkrosa trase.
TaÄu 333 trases pieder privÄtam uzņēmÄ“jam.
TÄ izskatÄs, ka ar šo ļoti ienesÄ«go biznesu saistÄ«tÄs valsts augstas amatpersonas kopÄ«gi ar citiem ietekmÄ«giem cilvÄ“kiem, kuri paši vÄ“lÄ“jÄs iesaistÄ«ties šajÄ biznesÄ, vienkÄrši atrada veidu, kÄ šÄ« biznesa attÄ«stÄ«bai var piesaistÄ«t milzÄ«gus valsts lÄ«dzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpinÄti piederošajiem uzņēmumiem) un tÄ pelnÄ«t, neieguldot privÄtus lÄ«dzekļus.
Viss iepriekš minÄ“tais biznesa ”mÄsterplÄns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, kaut gan šie valstÄ« ietekmÄ«gie cilvÄ“ki tÄ ir atraduši veidu, kÄ apmierinÄt savas personÄ«gÄs intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.
Interneta vietnÄ“s Apollo un TVNET 2007.gada 21.jÅ«nijÄ ir publicÄ“ts raksts ”PÄ“c valsts kontroles atzinuma Ä¢enerÄlprokuratÅ«rÄ sÄkts process, lai noskaidrotu, cik likumÄ«gi un valsts interesÄ“m atbilstoši rÄ«kojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institÅ«cijas, pieļaujot nacionÄlÄs sporta bÄzes ”BiÄ·ernieki” privatizÄciju”. ŠajÄ rakstÄ minÄ“ts Satiksmes ministrijas pÄrstÄvja sekojošs viedoklis: ”Man grÅ«ti nosaukt tÄs funkcijas, ko šÄ« sporta bÄze satiksmes un sakaru jomÄ pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonÄkusi SM pÄrziņÄ, bet diez vai tÄ kaut kÄdÄ veidÄ dzelzceļu, aviÄcijas vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“”.
ŠajÄ rakstÄ arÄ« pausts viedoklis, ka trases saimnieki no valsts puses sÅ«kstÄs par sliktajiem ieņēmumiem un grÅ«tÄ«bÄm trasi ar dažÄdÄm sacensÄ«bÄm gadÄ atpelnÄ«t. Bet jau otrÄ vÄrdÄ uzsver acÄ«mredzamo patiesÄ«bu, ka autosportisti un viņu atbalstÄ«tÄji nebÅ«t nav tÄ trÅ«cÄ«gÄkÄ kategorija.
TÄtad nenoliedzami saskatÄms, ka šÄdÄ veidÄ augstas valsts amatpersonas ir panÄkušas, ka ar valdÄ«bas atbalstu viņÄm pietuvinÄtas personas par valsts lÄ«dzekļiem sekmÄ«gi iesaistÄ«jušÄs šajÄ biznesÄ.
Tieši tÄ – biznesÄ, jo kas tad ir auto-moto sports?
Visi zina, ka šis sporta veids ir sÄcies un attÄ«stÄ«jies kÄ ražotÄju un tirgotÄju reklÄmas plÄns.
Par to, ka Latvija ar savu iedzÄ«votÄju skaitu un zemo pirktspÄ“ju nav iekļauta šajÄ biznesa plÄnÄ, nav jÄmaksÄ iedzÄ«votÄjiem.
Auto-moto trašu darbÄ«ba ir saimnieciska darbÄ«ba – faktiski ļoti ienesÄ«gs bizness un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijÄm, un tÄpÄ“c nav saprotams, kÄpÄ“c valsts šim saimnieciskÄs darbÄ«bas veidam un šÄ«s profesijas iegÅ«šanai un iespÄ“jai ar to nodarboties ir radÄ«jusi izņēmuma apstÄkļus – pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumÄ dzÄ«vojošo dzÄ«ves apstÄkļus.
Kandavas un BiÄ·ernieku trasÄ“s šo ienesÄ«go saimniecisko darbÄ«bu gan veic citi komersanti, nevis Ä«pašnieki, un tÄ trašu Ä«pašnieki rada mÄnÄ«gu priekšstatu, ka viņu saimnieciskÄ darbÄ«ba nav peļņu nesoša.
Pats ciniskÄkais ir tas, ka valsts amatpersonas pauž tÄdu viedokli, ka iedzÄ«votÄji paši ir vainÄ«gi, jo dzÄ«vo pie šÄdÄm trasÄ“m.
SakarÄ ar to, ka BiÄ·ernieku trašu darbÄ«ba rada tÄdu skaņu, kura nav mÄ“rÄma tikai trokšÅ†a decibelos, tad šÄ«s kaukšanas zonÄ dzÄ«vo Mežciems, Jugla, Purvciems, BerÄ£i un pat Mežaparks.
Slikti ir tie, kuri aizbrauc laimi meklÄ“t svešÄs zemÄ“s, taÄu mÄ“s esam slikti tÄpÄ“c, ka prasÄm, lai valsts nodrošina mÅ«su cilvÄ“ktiesÄ«bas.
Man VARAM ministra partijas biedrs un Saeimas deputÄts arÄ« ieteica aizbraukt no Latvijas, ja man traucÄ“jot Kandavas un BiÄ·ernieku trašu troksnis.
Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministram Kasparam Gerhardam pašlaik bÅ«tu jÄaizstÄv savas pÄrvaldÄmÄs nozares intereses, jo BiÄ·ernieku trasÄ“ veiktÄs uzņēmÄ“jdarbÄ«bas troksnis ir arÄ« kaitÄ“jums videi.
Kandavas kartinga trase atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargÄjamo dabas objektu teritorija) teritorijÄ.
VeselÄ«bas inspekcija 2016.gada 2.jÅ«lijÄ un 23.septembrÄ« KandavÄ organizÄ“ja trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus, laikÄ, kad blakus esošajÄ kartinga trasÄ“ notika sacensÄ«bas (plkst.8.00 – 20.00). TrokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecinÄja, ka dzÄ«vojamÄs mÄjas teritorijÄ vidÄ“jais trokšÅ†a ir lÄ«menis ir 73,2 dB (A) un 72,0 dB (A), taÄu pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums pÄ“c 2015.gada 22.septembra noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanas ir 75 dB (A).
Tiem iedzÄ«votÄjiem, kuri nedzÄ«vo pie auto-moto trasÄ“m pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums ir 55 dB (A).
MÄ“rÄ«jumi apliecinÄja arÄ« to, ka kartingu braukšanas laikÄ maksimÄlais trokšÅ†a lÄ«menis bija 97 dB (A) un 94,9 dB (A).
PÄ“c VeselÄ«bas inspekcijas norÄdÄ«juma 2014.gada 16.maijÄ tika veikti akustiskÄ trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi KandavÄ, Priežu ielÄ 10 dzÄ«vojamÄs mÄjas telpÄs.
TrokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecinÄja, ka trokšÅ†a lÄ«menis dzÄ«vojamÄs telpÄs ir 52,7 dB A – pieļaujamais trokšÅ†a lÄ«menis ir 35 dB A un maksimÄlais trokšÅ†a lÄ«menis bija 73,2 dB (A).
Priežu ielas mÄjas atrodas tuvÄk par 30m no kartinga trases, tÄtad 35 dB (A) trokšÅ†a lÄ«menis ir robežlielums, kuru vispÄr nedrÄ«kst pÄrsniegt.
SakarÄ ar to, ka 2015.gada 22.septembrÄ« pieņemtie trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi paredz, ka pie auto-moto trasÄ“m neveic trokšÅ†a rÄdÄ«tÄju novÄ“rtÄ“šanu telpÄs, tad šiem iedzÄ«votÄji pat savÄs dzÄ«vojamÄs telpÄs jÄdzÄ«vo faktiski divreiz lielÄkÄ troksnÄ« nekÄ pÄrÄ“jiem valsts iedzÄ«votÄjiem.
Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas vadlÄ«nijas aizsardzÄ«bai pret vides (sadzÄ«ves) troksni slÄ“dzienÄ ir rekomendÄ“ts, ka valdÄ«bÄm jÄnodrošina iedzÄ«votÄju aizsardzÄ«ba no trokšÅ†a un tÄ jÄietver kÄ vides aizsardzÄ«bas politikas neatņemama sastÄvdaļa.
Pašlaik ministrs noslogo vides speciÄlistus, lai attaisnotu paša rÄ«cÄ«bu iesaistoties BiÄ·ernieku trases ”mÄsterplÄnÄ”, jo laikÄ, kad viņš bija satiksmes ministrs, pÄ“c ministrijas ieteikuma Ministru kabinets nolÄ“ma nenodot privatizÄcijai BiÄ·ernieku trasi.
VARAM mÄjas lapÄ 2014.gada 27.novembrÄ« ievietota šÄda informÄcija: ”VARAM, apzinoties RÄ«gas ZooloÄ£iskÄ dÄrza potenciÄlu AmÅ«ras tÄ«Ä£eru populÄcijas saglabÄšanÄ, pagÄjušÄ gadÄ rada iespÄ“ju piešÄ·irt… papildu lÄ«dzekļus vairÄk kÄ 35 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rÄ šo tÄ«Ä£eru nožogojuma prettrokšÅ†u sienai. Tas ir nesis necerÄ“ti Ätru un ļoti iepriecinošu rezultÄtu – šobrÄ«d ikviens no mums var klÄtienÄ“ sekot lÄ«dzi šo skaisto dzÄ«vnieku mazuļu ikdienas gaitÄm.”
ŠajÄ gadÄ«jumÄ tÄ«Ä£eri tika pasargÄti no ielas trokšÅ†a, kurš MežaparkÄ nebÅ«t nav tas briesmÄ«gÄkais. Tad kÄpÄ“c valsts pieļauj, ka cilvÄ“ku bÄ“rni tagad likumÄ«gi dzÄ«vos ikdienÄ tÄdÄ troksnÄ«, kurÄ zinÄtnieku pÄ“tÄ«jumos par troksni ir minÄ“ts, ka apgabalos, kuros trokšÅ†a lÄ«menis pÄrsniedz 75db, nevajadzÄ“tu dzÄ«vot – tas ir neapdzÄ«vojams.
PilnÄ«gi visos pÄ“tÄ«jumos par troksni ir norÄdÄ«ta trokšÅ†a negatÄ«vÄ ietekme uz cilvÄ“ku veselÄ«bu, it sevišÄ·i tÄ ietekme uz bÄ“rniem.
Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas vadlÄ«nijas aizsardzÄ«bai pret vides (sadzÄ«ves) troksni minÄ“ts, ka lidostu tuvumÄ esošajÄs skolÄs ilgstošai trokšÅ†a iedarbÄ«bai pakļautiem skolÄ“niem ir pazeminÄti lasÄ«tprasmes testi, samazinÄs spÄ“jas atrisinÄt sarežģītus uzdevumus, pazeminÄs kļūdu novÄ“rtÄ“šanas un motivÄcijas spÄ“jas. BÄ“rniem, kuri ilgstoši uzturas trokšÅ†ainÄ vidÄ“, ir paaugstinÄts simpatiskÄs nervu sistÄ“mas tonuss, palielinÄti stresa hormonu lÄ«meņi un paaugstinÄts asinsspiediens.
Troksnis var palielinÄt kļūdu skaitu darbÄ un lÄ«dz ar to arÄ« nelaimes gadÄ«jumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrÄ bÄ“rnÄ«bÄ, tiek traucÄ“ta lasÄ«šanas apguve un samazinÄs motivÄcijas spÄ“jas.
PilsÄ“tu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arÄ« kumulÄ“jošu t.i., uzkrÄjošu kaitÄ«gu iedarbÄ«bu uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, iespÄ“jams pat kaitÄ«gi ietekmÄ“jot nÄkotnes populÄcijas.
ŠajÄs vadlÄ«nijÄs ir uzskaitÄ«ta vides trokšÅ†a nelabvÄ“lÄ«gÄ iedarbÄ«ba uz veselÄ«bu: trokšÅ†a izraisÄ«tie dzirdes traucÄ“jumi; runas saprotamÄ«ba, miega traucÄ“jumi, cilvÄ“ka funkcionÄlo sistÄ“mu traucÄ“jumi, garÄ«gÄ veselÄ«ba, darbaspÄ“jas, sociÄlie un uzvedÄ«bas efekti, jauktu trokšÅ†a avotu kombinÄ“tie efekti uz veselÄ«bu.
VadlÄ«nijÄs Ä«paši uzsvÄ“rta trokšÅ†a iedarbÄ«ba uz jÅ«tÄ«gÄm iedzÄ«votÄju grupÄm un minÄ“ts, ka šÄ«m grupÄm var piederÄ“t slimi cilvÄ“ki, kÄ arÄ« cilvÄ“ki ar veselÄ«bas problÄ“mÄm: slimnieki slimnÄ«cÄs, rekonvalescenti mÄjÄs, cilvÄ“ki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvÄ“ki un cilvÄ“ki ar dzirdes traucÄ“jumiem, vÄ“l nedzimuši mazuļi, zÄ«daiņi un mazi bÄ“rni, kÄ arÄ« gados veci cilvÄ“ki.
VeselÄ«bas ministrija vienÄ no savÄm vÄ“stulÄ“m (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “UzskatÄm, ka pasaulÄ“ un EiropÄ noteiktie un jebkurai valstij rekomendÄ“tie vides trokšÅ†a robežlielumi, kas iegÅ«ti, pÄrbaudot dažÄdu trokšÅ†a avotu ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, ir attiecinÄmi arÄ« uz Latvijas apstÄkļiem un iedzÄ«votÄjiem, jo nav pierÄdÄ«jumu, ka Latvijas iedzÄ«votÄju skaņas uztvere bÅ«tiski atšÄ·iras no citiem pasaules iedzÄ«votÄjiem.”
IedzÄ«votÄjiem ir pilnÄ«gi vienalga, kas brauc šajÄs trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tÄpat ir vienalga vai braukšana skaitÄs izklaide, treniņš, vai tÄs ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. JebkurÄ gadÄ«jumÄ šÄ« trokšÅ†a skaņa nekļūst patÄ«kamÄka.
IedzÄ«votÄji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir patÄ«kamas izklaides šovs, nevis sports, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda izklaide notiek tik tuvu dzÄ«vojamÄm mÄjÄm.
LÄ«dz 2013.gada 12.jÅ«lijam administratÄ«vÄs tiesas atteicÄs pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskÄs darbÄ«bas radÄ«to troksni, taÄu tad, kad pieteikumu tiesÄ par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainÄ«ta.
Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2013.gada 12.jÅ«lija lÄ“mumÄ LietÄ Nr.A420538712 SKA-759/2013 norÄdÄ«ts:
”Ja vides piesÄrņojums sasniedz tÄdu lÄ«meni, ka ar to bÅ«tiski tiek aizskartas privÄtpersonu tiesÄ«bas uz veselÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu, privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu vai Ä«pašumu un kad nebÅ«tu taisnÄ«gi sabiedrÄ«bas vÄrdÄ prasÄ«t, lai privÄtpersona ar to samierinÄtos, bet likums šÄdu situÄciju neregulÄ“, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitÄ«vs pienÄkums un lÄ«dz ar to arÄ« privÄtpersonas subjektÄ«vÄs tiesÄ«bas prasÄ«t veikt noteiktas darbÄ«bas, lai samazinÄtu vides piesÄrņojumu.
KÄ norÄdÄ«ts Satversmes komentÄros (atsaucoties uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumiem), mÄjokļa neaizskaramÄ«bas aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskÄrumiem, bet arÄ« ietver citus traucÄ“jumus, kÄ troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanÄs formas. Smags piesÄrņojums var ietekmÄ“t indivÄ«da labsajÅ«tu un traucÄ“t baudÄ«t mÄjokli tÄdÄ veidÄ, kas ietekmÄ“ arÄ« privÄto un Ä£imenes dzÄ«vi (E.Danovskis, M.RuÄ·ers, I.LÄ«biņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentÄrs // Latvijas Republikas Satversmes komentÄri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs prof. R.Baloža zinÄtniskÄ vadÄ«bÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 264.lpp).
LÄ«dz ar to lietÄ potenciÄli saskatÄms Satversmes 96. (nosaka tiesÄ«bas uz mÄjokļa neaizskaramÄ«bu), kÄ arÄ« 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargÄ cilvÄ“ka veselÄ«bu) pÄrkÄpums.
TÄdēļ, lai noteiktu, vai konkrÄ“tajÄ lietÄ vides piesÄrņojuma (trokšÅ†a) intensitÄte ir sasniegusi tÄdu lÄ«meni, lai pieteicÄ“jai bÅ«tu tiesÄ«bas prasÄ«t noteiktu pasÄkumu veikšanu, SenÄta ieskatÄ, lieta ir jÄskata pÄ“c bÅ«tÄ«bas.”
JÄpiebilst gan, ka, tiesas skatot manus pieteikumus, iepriekš minÄ“to pareizo viedokli uz mani neattiecina.
TÄtad tikai tad, kad tiks aizskartas augstu valsts amatpersonu tiesÄ«bas, radÄ«sies cerÄ«bas, ka šis ”kaucošo” trokšÅ†u jautÄjums varÄ“tu tikt atrisinÄts.
VienÄ«gais veids, kÄ to panÄkt - pie BiÄ·ernieku trasÄ“m un Kandavas trases piespiedu kÄrtÄ bÅ«tu jÄnometina dzÄ«vot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas ministrijas (šÄ«m trasÄ“m blakus dzÄ«vo skolÄ“ni) un LabklÄjÄ«bas ministrijas (bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba) ministru dzimtas (vecvecÄki, vecÄki, sievietes, kuras gaida bÄ“rnus kÄ arÄ« auklÄ“ zÄ«daiņus, utt.). VarbÅ«t ieklausÄ«sies savÄ“jos.
Ir Eiropas valstis, kurÄs tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tÄpÄ“c, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kÄpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rÄ?
Esmu pÄrliecinÄta, ka pašlaik šÄ« situÄcija ir nepatÄ«kama ne tikai iedzÄ«votÄjiem, bet arÄ« auto-moto braucÄ“jiem.
Ä»oti labi saprotu šos cilvÄ“kus, kuriem patiešÄm interesÄ“ auto-moto sports vai nu kÄ patÄ«kama brÄ«vÄ laika pavadÄ«šanas veids, vai arÄ« kÄ vÄ“lme sasniegt šajos sporta veidos labus rezultÄtus.
TaÄu ir pÄ“dÄ“jais laiks šo ”veiksmes stÄsta” biznesu pÄrtraukt.
Pašlaik veiksmÄ«gi ir tikai šo stÄstu autori un citas ieinteresÄ“tÄs personas.
TÄ kÄ jautÄjumus par BiÄ·ernieku trasi skata Ministru kabineta slÄ“gtajÄs sÄ“des daļÄs, tad rodas priekšstats, ka šÄ«s trases ir slepeni militÄri objekti.
Ministru kabinetam vajadzÄ“tu pievÄ“rst uzmanÄ«bu faktam, kurš apspoguļots iedzÄ«votÄju aptaujas rezultÄtos – liela daļa iedzÄ«votÄju baidÄs par troksni sÅ«dzÄ“ties.
PÄ“c savas deviņu gadu pieredzes, varu apgalvot, ka patiešÄm ir pamats bailÄ“m.
CilvÄ“ki, kuri ir iesaistÄ«ti šajÄ BiÄ·ernieku trases ”mÄsterplÄnÄ”, pilnÄ«bÄ ietekmÄ“ visu valsts iestÄžu rÄ«cÄ«bu.
Kandavas trase tika pilnÄ«bÄ uzbÅ«vÄ“ta no jauna, pašvaldÄ«bai tÄ«šÄm pieļaujot dažÄdus likumu un normatÄ«vu prasÄ«bu pÄrkÄpumus, kurus var uzskaitÄ«t uz vairÄkÄm lappusÄ“m.
VÄ“l joprojÄm pašvaldÄ«bas informÄcijas bukletos, trases mÄjas lapÄ un Automobiļu federÄcijas lÄ«menÄ« tiek izplatÄ«ta nepatiesa informÄcija, ka trases projekta autors ir slavenais auto-moto trašu arhitekts Hermans Tilke.
Iemesls meliem – attaisnot trases darbÄ«bu, uzsverot tÄs svarÄ«gumu.
PÄ“c pÄ“dÄ“jÄs publiski pieejamÄs informÄcijas decembrÄ« jau tiks pÄrdotas biļetes uz nÄkamÄ gada rallijkrosa sacensÄ«bÄm, jo kÄ var neizmantot šÄdu trasi, ja pÄ“c šo necilvÄ“cisko noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanas, valsts ”likumÄ«gi” ir paspÄ“jusi ieguldÄ«t tik lielus lÄ«dzekļus.
Valstij nav naudas izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas nozarei, utt., taÄu vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu lÄ«dzekļiem (LMT, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šÄda privÄta biznesa atbalstÄ«šanai.
Ministru kabinets 2015.gada 24.februÄra sÄ“dÄ“ (protokols Nr.10), izskatot jautÄjumu ”Par StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma sarÄ«košanu LatvijÄ 2016.-2020.gadÄ”, nolÄ“ma no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas lÄ«dzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1.200 000 EUR.
Latvijas valdÄ«bas attieksme pret iedzÄ«votÄjiem arÄ« citos jautÄjumos ir kÄ trijiem pÄ“rtiÄ·iem – acis, mute un ausis ciet. Interneta vietnÄ“ Diena 2016.gada 24.oktobrÄ« ir publicÄ“ts G.GÅ«tes raksts, kuram pievienots attÄ“ls ar šiem visÄ pasaulÄ“ pazÄ«stamajiem pÄ“rtiÄ·iem un parÄdÄ«ts, ar ko LatvijÄ šie pÄ“rtiÄ·i aizsedz acis, muti un ausis.
ValdÄ«ba nedomÄ par savas valsts iedzÄ«votÄju interesÄ“m, bet svarÄ«gÄk ir, lai citiem te bÅ«tu labÄk.
Visiem cilvÄ“kiem ir pamattiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu, vienlÄ«dzÄ«bu un atbilstošiem nosacÄ«jumiem uz dzÄ«vi tÄdÄ vidÄ“, kvalitÄtÄ“, kas ļauj baudÄ«t cilvÄ“ka cienÄ«gu dzÄ«vi un labklÄjÄ«bu, un valstij ir svÄ“ts pienÄkums aizsargÄt un uzlabot vidi pašreizÄ“jai un nÄkamajÄm paaudzÄ“m.
Vides dienesta mÄjaslapÄ ir pieejama REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurÄ rakstÄ«ts: ”LatvijÄ tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstÄkajÄ lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bÄm.
Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu (auto-moto trases) nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
IznÄk, ka iedzÄ«votÄji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tÄs auto-moto trašu tuvumÄ, nav sabiedrÄ«bas daļa.
VisÄs Eiropas valstÄ«s no to budžeta lÄ«dzekļiem sportošana tiek atbalstÄ«ta, lai uzlabotu iedzÄ«votÄju dzÄ«ves kvalitÄti, taÄu LatvijÄ šajÄ gadÄ«jumÄ, lai pasliktinÄtu.
VARAM 2015.gada 14.augusta vÄ“stulÄ“ Valsts kancelejai raksta: ”lÅ«dzu pasludinÄt noteikumu projektu par Ministru kabineta lietu..., lai nodrošinÄtu Latvijas NacionÄlÄs sporta padomes 2015.gada 2.jÅ«lija sÄ“des protokola Nr.3 5.punktÄ doto uzdevumu izpildi.”
Kas tad Ä«sti ir Latvijas NacionÄlÄ sporta padome?
Latvijas NacionÄlÄ sporta padome ir sabiedriska konsultatÄ«va institÅ«cija, kas piedalÄs valsts sporta politikas izstrÄdÄ“, veicina sporta attÄ«stÄ«bu un sadarbÄ«bu sporta jomÄ, kÄ arÄ« lÄ“mumu pieņemšanu ar sportu saistÄ«tajos jautÄjumos.
TÄs sastÄvs faktiski ir paplašinÄts Ministru kabineta sastÄvs, un tÄs priekšsÄ“dÄ“tÄjs ir Ministru prezidents.
TÄtad šÄ«s Padomes lÄ“mumi jau arÄ« ir MK lÄ“mumi, un visÄm nozaru ministrijÄm tie ir jÄpilda.
Latvijas autosporta federÄcijas prezidenta ambÄ«ciju rezultÄtÄ 2016.gadÄ LatvijÄ notiek 69 auto sacÄ«kstes (2015.gadÄ -53). VairÄku sacensÄ«bu maršruti iet caur Ķemeru nacionÄlo parku.
TajÄ pašÄ laikÄ mÅ«su kaimiņu zemÄ“s – IgaunijÄ notiek 11 sacÄ«kstes un LietuvÄ 7 sacÄ«kstes.
Latvijas teritorijÄ, kuru parasts autobraucÄ“js var pÄrbraukt 8 stundu laikÄ, ir reÄ£istrÄ“tas 70 motokrosa trases!!!
LatvijÄ 2016.gadÄ notika 90 sacensÄ«bas ar motocikliem, IgaunijÄ – 23, LietuvÄ – 11.
Esmu pÄrliecinÄta, ka nevienÄ Eiropas SavienÄ«bas valstÄ« nav tik daudzas šÄdas ”kaucošo motoru” trases un nav tik daudz sacensÄ«bu.
Kandavas novada domÄ“ viena no deputÄtÄ“m, kad tika apspriests jautÄjums par kartinga trases darbÄ«bas radÄ«tajÄm trokšÅ†a problÄ“mÄm, izteica apmÄ“ram šÄdu viedokli: ”Ko mÄ“s te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumÄ taÄu nedzÄ«vo neviens normÄls cilvÄ“ks.”
BiÄ·ernieku trašu tuvumÄ dzÄ«vo viens no valsts ”normÄlÄkajiem” cilvÄ“kiem, taÄu viņu tÄpÄ“c, ka var arÄ« dzÄ«vot savÄ privÄtmÄjÄ citÄ vietÄ, trašu darbÄ«bas radÄ«tais troksnis netraucÄ“.
IepriekšÄ“jos gados, vienmÄ“r pirms kaut kÄdÄm vÄ“lÄ“šanÄm, politiskÄs partijas mazliet “parÄ“ja” savÄ starpÄ, pieminot Kandavas kartinga trasi. TÄ rezultÄtÄ pÄ“c sešu gadu ilgas cīņas izdevÄs panÄkt, ka uz laiku tika apturÄ“ta kartinga trases darbÄ«ba.
Pašlaik sakarÄ ar to, ka notiks cīņa par RÄ«gas atslÄ“gÄm, trekno dzÄ«vi JÄ“kaba ielÄ un RÄ«gas pilÄ«, arÄ« ir cerÄ«ba, ka SaeimÄ pozÄ«cijÄ pÄrstÄvÄ“tÄs politiskÄs partijas vismaz publiski paplÄtÄ«sies, ka aizstÄv iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“.
Saprotams, ka visa ”atbildÄ«ba” par kÄrtÄ“jo ”veiksmes stÄstu” tiks uzvelta Ušakovam un Amerikam.
ŠajÄ ”mÄsterplÄna” izpildÄ“ liels darbs tika ieguldÄ«ts arÄ«, lai ”kaucošo” trokšÅ†u bÄzei piešÄ·irtu apzÄ«mÄ“jumu ”nacionÄlÄ sporta bÄze” un lai panÄktu, ka StarptautiskÄ OlimpiskÄ komiteja (SOK) BiÄ·ernieku trasei piešÄ·ir balvu “Sports un inovÄcijas - 2015”.
Latvijas Olimpiskajai komitejai pat atradÄs ”lieki” pÄris desmit tÅ«kstoši eiro, lai atbalstÄ«tu BiÄ·ernieku bÄzÄ“ notiekošos pasÄkumus.
Ir pamats uzskatÄ«t, ka braukšanas apmÄcÄ«bas padÄrdzinÄjuma patiesais iemesls ir nevis vÄ“lme, lai tiktu labÄk sagatavoti auto-moto braucÄ“ji, bet gan CSSD cenšas attaisnot savu lÄ«dzekļu ieguldÄ«jumu BiÄ·ernieku trašu ”mÄsterplÄnÄ”.
Par CSDD BiÄ·ernieku trasÄ“s ieguldÄ«tajiem lÄ«dzekļiem droši vien bÅ«tu bijis iespÄ“jams nodrošinÄt radaru uzstÄdinÄšanu un ar elektrÄ«bu darbinÄmo mašÄ«nu uzlÄdÄ“šanas iekÄrtas visÄ Latvijas teritorijÄ.
VÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu, ka 2016.gada 13. un 14.decembrÄ« TiesÄ«bsarga birojÄ notiks tiesÄ«bsarga ikgadÄ“jÄ konference un 14.decembrÄ« plkst.10.00 – 12.00 tiks skatÄ«ta tÄ“ma ”EkonomiskÄs intereses versus tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gÄ vidÄ“: Mototrašu trokšÅ†u lieta”.
Visa informÄcija par konferenci ir TiesÄ«bsarga mÄjaslapÄ.