Iesaki rakstu:

Kandavā 2008.gada jÅ«nijā savu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu uzsāka kartinga trase, kura bija uzbÅ«vÄ“ta bez trokšÅ†a sienas. Tā kā trase atrodas mazdzÄ«vokļu māju ielas otrā pusÄ“, tās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas radÄ«tais troksnis māju pagalmos un telpās pārsniedza pieļaujamos trokšÅ†a robežlielumus.

PÄ“c sešu gadu ilgas neatlaidÄ«gas ”cīņas” izdevās panākt, ka Kandavas novada dome 2014.gada 26.jÅ«nijā kartinga trases darbÄ«bu apturÄ“ja.

Saprotams, ka šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas apturÄ“šana radÄ«ja lielu satraukumu, jo arÄ« RÄ«gā dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“ atrodas BiÄ·ernieku kompleksā sporta bāze.

BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes mājaslapā tā tiek reklamÄ“ta šÄdi: ”Lielākā šÄda veida trase Baltijā. Dažādu sacensÄ«bu veidu norises vieta. Atklāta 1966. BāzÄ“ ir meistarÄ«bas aplis motocikliem, ātrumaplis automašÄ«nām, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spÄ«dveja celiņu.”

Vai kāds spÄ“j iedomāties šausmÄ«gāku uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“, zaļajā zonā starp trim lieliem dzÄ«vojamiem kvartāliem un triju slimnÄ«cu tuvumā?

Starptautiskās Motociklu federācijas tehniskajos noteikumos ir iekļauta sadaļa par trokšÅ†a lÄ«meņa kontroli.

Šie tehniskie noteikumi nepieļauj, ka starptautiskas sacensÄ«bas tiek rÄ«kotas trasÄ“s, kurās nevar ievÄ“rot valstÄ« noteiktos trokšÅ†a lielumus, tāpÄ“c Latvijas Automobiļu federācijas prezidents panāca, ka no 2015.gada 3.oktobra tika palielināti Latvijā pieļaujamie trokšÅ†a robežlielumi auto-moto trasÄ“s, kuras atrodas pilsÄ“tas teritorijā, jo citādi BiÄ·erniekos nevarÄ“tu rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas.

Dokumentos kā attaisnojums trokšÅ†a lielumu palielināšanai tiek minÄ“tas Austrijas „Red Bull Ring” un Vācijas „Nürburgring” trases. Neviena no šÄ«m trasÄ“m gan neatrodas pilsÄ“tā dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“. Faktiski gan Vācijas, gan Austrijas likumdošana ļoti stingri skatās, lai pat skatÄ«tāji sporta sacÄ«kšu laikā tiktu pasargāti no trokšÅ†a.

VÄ“l kā attaisnojums trokšÅ†a lielumu palielināšanai tiek minÄ“ts, ka auto-moto trasÄ“s no 2016.gada 1.janvāra ir jābÅ«t uzstādÄ«tām trokšÅ†a monitoringa iekārtām. Monitoringa iekārtu uzstādÄ«šana taču nesamazina troksni...

Noteikumos nav paredzÄ“ts, ka kāda valsts iestāde regulāri kontrolÄ“s trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus. Tikai tad, ja iedzÄ«votāji sÅ«dzÄ“sies par troksni, veselÄ«bas inspekcija ieradÄ«sies un pārbaudÄ«s monitoringa iekārtās uzrādÄ«tos trokšÅ†a lielumus un, iespÄ“jams, pati veiks trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus.

Pat pÄ“c pārkāpumu konstatÄ“šanas atkārtotus mÄ“rÄ«jumus veiks tikai tad, ja atkal bÅ«s sÅ«dzÄ«ba par troksni.

Tātad nepamatoti tika noteikts, ka auto-moto trases trokšÅ†a lielums var bÅ«t lielāks par visu citu saimniecisko darbÄ«bu radÄ«to troksni un auto-moto trašu tuvumā netiks veikta trokšÅ†a rādÄ«tāju novÄ“rtÄ“šana telpās.

MK noteikumu grozÄ«jumi tika pieņemti, neņemot vÄ“rā veselÄ«bas ministra pamatotos iebildumus par grozÄ«jumu prettiesiskumu. Šie pieņemtie noteikumu grozÄ«jumi atļāva nesodÄ«ti turpināt darboties šÄdām ”kaucošo motoru” (šis apzÄ«mÄ“jums nav mans izdomājums, bet gan paši auto-moto braucÄ“ji tā sauc šÄ«s trases) trasÄ“m, lÄ«dz ar ko tiek pārkāptas visu iedzÄ«votāju cilvÄ“ktiesÄ«bas (Satversmes 91.,97., 105., 115.panti), kuri dzÄ«vo blakus šÄ«m trasÄ“m.

Vides dienesta mājaslapā ir pieejama REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurā rakstÄ«ts: “Latvijā tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstākajā lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām.”

Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Šo trašu tuvumā ir samazinājusies arÄ« dzÄ«vojamo platÄ«bu vÄ“rtÄ«ba. Iznāk, ka iedzÄ«votāji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrÄ«bas daļa.

VeselÄ«bas inspekcija 2016.gada 2.jÅ«lijā Kandavā organizÄ“ja trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus, laikā, kad blakus esošajā kartinga trasÄ“ notika sacensÄ«bas (plkst.8.00 – 20.00). TrokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecināja, ka dzÄ«vojamās mājas teritorijā vidÄ“jais trokšÅ†a ir lÄ«menis ir 73,2 dB (A), taču pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums pÄ“c 2015.gada 22.septembra noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanas ir 75 dB (A). Zinātniskos pÄ“tÄ«jumos par trokšÅ†a iedarbÄ«bu uz cilvÄ“ku veselÄ«bu ir atzÄ«ts, ka teritorijās, kurās ir šÄds trokšÅ†a lÄ«menis, vispār nedrÄ«kst dzÄ«vot.

Protams, dzÄ«vojamās telpās troksnis šajā laikā bija divas reizes lielāks par pieļaujamo lielumu. Tiem iedzÄ«votājiem, kuri nedzÄ«vo pie auto-moto trasÄ“m, pagalmos pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums ir 55 dB (A). MÄ“rÄ«jumi apliecināja arÄ« to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšÅ†a lÄ«menis bija 97 dB (A). Sakarā ar to, ka Kandavā tika mÄ“rÄ«ts kartingu radÄ«tais troksnis, tad BiÄ·ernieku trasÄ“ tas noteikti ir vÄ“l lielāks.

Neviens no auto-moto sporta aizstāvjiem ne Kandavā, ne no citām pilsÄ“tām vai pat valstÄ«m blakus šÄdām ”kaucošo” motoru trasÄ“m dzÄ«vot negrib.

VienmÄ“r tiek atgādināts, ka šÄ«s trases bija jau padomju laikos (dÄ«vainas ilgas pÄ“c padomju laikiem), tāpÄ“c neesot iemesla kaut ko tagad ierobežot.

Šajā gadÄ«jumā tikpat labi šiem auto-moto sporta aizstāvjiem iedzÄ«votāji varÄ“tu piedāvāt savā dzÄ«ves lÄ«menÄ« atgriezties padomju laikos. Protams, tā bÅ«tu zvÄ“rÄ«ba. Taču kāda atšÄ·irÄ«ba? PÄ“c bÅ«tÄ«bas padomju laikos šÄ«s trases tika izmantotas vismaz par 80% Ä«sāku laiku.

Kandavas novada domei bija zināms, ka trokšÅ†a problÄ“ma pastāvÄ“ja arÄ« padomju laikā un vÄ“l pÄ“c tam. Bija iespÄ“ja izvÄ“rtÄ“t un mainÄ«t nekustamā Ä«pašuma izmantošanas veidu, jo tas piederÄ“ja pašvaldÄ«bai, nekustamais Ä«pašums arÄ« atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Tas netika izdarÄ«ts, un nekustamais Ä«pašums bezatbildÄ«gi tika pārdots fiziskai personai par 4 reizes zemāku cenu, nekā bija tā kadastrālā vÄ“rtÄ«ba, kura to savukārt pārdeva tālāk par sešas reizes lielāku cenu, nekā bija nopirkusi.

Ja Kandavas novada dome bÅ«tu rÄ«kojusies atbilstoši labas pārvaldÄ«bas principiem, tad noteikti kartinga trases pircÄ“ji par to pašu naudu bÅ«tu varÄ“juši nopirkt zemi citā vietā un uzbÅ«vÄ“t jaunu kartinga trasi, jo arÄ« šo kartinga trasi uzbÅ«vÄ“ja pilnÄ«gi no jauna.

Tāpat par BiÄ·ernieku sporta kompleksu jau 2007.gadā rakstÄ«ja, ka tā turpināsies darboties tikai uz laiku, kamÄ“r atradÄ«s vietu jaunas trases bÅ«vniecÄ«bai vietu salÄ«dzinoši netālu no RÄ«gas (ne vairāk par 150km).

Tagad izrādās, ka BiÄ·erniekos, iespÄ“jams, par miljoniem atpirks zemi no iznomāto zemju Ä«pašniekiem, lai varÄ“tu turpināt uzlabot esošÄs trases (01.03.2015. ”Vai Rāvis un Skots var cerÄ“t uz valsts miljoniem par BiÄ·ernieku trases zemi”).

Vai tad tas ir risinājums? Valsts vispār necentās atrisināt šo trokšÅ†a problÄ“mu, bet gan nelikumÄ«gi apmierināja ietekmÄ«gu cilvÄ“ku ambÄ«cijas, kuru dēļ nelikumÄ«gi turpina ciest iedzÄ«votāji.

Jā, tas kādu laiku apturÄ“tu šo cilvÄ“ku lielos plānus rÄ«kot dažāda mÄ“roga starptautiskas sacensÄ«bas (nenoliedzu šo cilvÄ“ku prasmi tās rÄ«kot), taču turpmāk šÄdas auto-moto trases tiktu bÅ«vÄ“tas atbilstošÄs vietās.

PilnÄ«gi visos pÄ“tÄ«jumos par troksni ir norādÄ«ta trokšÅ†a negatÄ«vā ietekme uz cilvÄ“ku veselÄ«bu, it sevišÄ·i tā ietekme uz bÄ“rniem. Tad kāpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rā?

VÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu tam, ka runa ir par sporta trasÄ“m. Tas nozÄ«mÄ“, ka visu braucÄ“ju mÄ“rÄ·is dabiski ir braukt pÄ“c iespÄ“jas ātrāk. Auto-moto trašu radÄ«tais troksnis ir intensÄ«vs, ilgstošs, agresÄ«vs, un te nav runa tikai par trokšÅ†a decibeliem, jo sporta tehnikas troksnis rada gaisā lielas vibrācijas, un no braucamajiem plÅ«st nepatÄ«kama smaka, kas droši vien rada arÄ« gaisa piesārņojumu.

Nekādā gadījumā sporta tehnikas radīto troksni nevar salīdzināt ar parastu ikdienas transporta līdzekļu radīto troksni.

Biķernieku kompleksā sporta bāze un Kandavas kartinga trase atrodas pilsētā, tas nozīmē, ka visi transporta līdzekļi pa ielām brauc ar ātruma ierobežojumu. Tagad pilsētu teritorijā garām mazdzīvokļu un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām brauc sporta tehnika ar ātrumu pāri par 200 km stundā.

Ja padomju laikos tika pieļauts, ka šÄdas auto-moto trases tika uzbÅ«vÄ“tas pie dzÄ«vojamām mājām, tad tagad nav pieļaujams, ka turpinās šÄdu trašu turpmāka uzlabošana, lai palielinātu to izmantošanas intensitāti (jaunākajās auto-moto sporta trasÄ“s pat skatÄ«tāju tribÄ«nÄ“m priekšÄ tiek bÅ«vÄ“tas trokšÅ†a aizsargsienas).

Tātad šajos it kā demokrātijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstāvÄ«bas laikos, apejot likumus ar lÄ«kumu, padomju laikos uzbÅ«vÄ“tās trases tagad ar valsts aktÄ«vu atbalstu fetišizÄ“ kā svÄ“to „Indijas govi”.

Nekur pasaulÄ“ nav šÄdu atklātu auto-moto trašu, pat ar trokšÅ†a aizsargsienām, kuras atrastos tik tuvu dzÄ«vojamām mājām. Bez jebkādiem trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem ir skaidrs, ka tas nav pieļaujams.

Pat valsts tagad sākusi bÅ«vÄ“t atbilstošas trokšÅ†u aizsargsienas gar ceļiem, dzelzceļiem, utt..

Auto-moto trašu darbÄ«ba ir saimnieciska darbÄ«ba, faktiski ienesÄ«gs bizness, un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijām, tāpÄ“c nav saprotams, kāpÄ“c valsts šim saimnieciskās darbÄ«bas veidam un šÄ«s profesijas iegÅ«šanai un iespÄ“jai ar to nodarboties ir radÄ«jusi izņēmuma apstākļus, pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzÄ«vojošo dzÄ«ves apstākļus.

Kandavas un BiÄ·erniekos trasÄ“s šo ienesÄ«go saimniecisko darbÄ«bu gan veic citi komersanti, nevis Ä«pašnieki, un tā trašu Ä«pašnieki rada mānÄ«gu priekšstatu, ka viņu saimnieciskā darbÄ«ba nav peļņu nesoša.

ŠÄda auto-moto trašu saimnieciskās darbÄ«bas ”aizstāvÄ«ba” valsts mÄ“rogā pierāda to, ka mÅ«su valstÄ« pastāv tikai finanšu intereses, kas ir spÄ“cÄ«gākas par valdÄ«bu, un tas ir bÄ«stami. Ir grÅ«ti iedomāties kaut ko vÄ“l nedemokrātiskāku.

IedzÄ«votājiem ir pilnÄ«gi vienalga, kas brauc šajās trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga, vai braukšana skaitās izklaide, treniņš vai tā ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. Jebkurā gadÄ«jumā troksnis nekļūst patÄ«kamāks.

IedzÄ«votāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda sporta veida attÄ«stÄ«ba notiek tik tuvu dzÄ«vojamām mājam.

Auto-moto trašu izmantošana jau sen nav sezonāla. To pierāda 333 trašu darbÄ«ba.

Dažādos masu informācijas līdzekļos bija informācija, ka 2016.gada 21.jūlijā tika atklāta jaunā Biķernieku rallijkrosa trase.

Atklāšanas pasākumā piedalÄ«jās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš sacÄ«ja: ”LÄ«dz ar Eiropas un pasaules standarta rallijkrosa trases izbÅ«vi BiÄ·ernieku sporta bāze atdzimusi jaunā, nesalÄ«dzināmi augstākā kvalitātÄ“.”

Droši vien šÄ« trase atdzimusi jaunā kvalitātÄ“, taču Ministru prezidents nevÄ“lÄ“jās redzÄ“t, ka šÄ« trase atrodas dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“.

Pirms 50 gadiem šo trasi uzbÅ«vÄ“ja RÄ«gas nomalÄ“, taču tagad šo kaucošo motoru trokšÅ†u trašu tiešÄ tuvumā ir dzÄ«vojamās mājas.

Neņemot vÄ“rā trases atrašanās vietu, tajā pašlaik Latvijas valsts ieguldÄ«ja lielus naudas lÄ«dzekļus, lai varÄ“tu rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas (kā jau iepriekš minÄ“ju, peļņu no komercdarbÄ«bas saņem privāti komersanti).

Latvijas Autosporta federācijas prezidenta ambÄ«ciju rezultātā 2016.gada Latvijā notiek 69 auto sacÄ«kstes. Tajā pašÄ laikā mÅ«su kaimiņu zemÄ“s Igaunijā notiek 11 sacÄ«kstes un Lietuvā 7 sacÄ«kstes. Latvijas teritorijā, kuru parasts autobraucÄ“js var pārbraukt 8 stundu laikā, ir reÄ£istrÄ“tas 70 motokrosa trases! Nedomāju, ka Eiropas SavienÄ«bas kādā valstÄ« ir tik daudz šÄdu ”kaucošo motoru” trašu.

Viss iepriekš minÄ“tais ir zināms Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, attiecÄ«gām ministrijām, taču nekas netika un netiek darÄ«ts, lai nepieļautu auto-moto trašu tuvumā dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju SatversmÄ“ paredzÄ“to cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu novÄ“ršanā.

Kandavas novada domÄ“ viena no deputātÄ“m, kad tika apspriests jautājums par kartinga trases darbÄ«bas radÄ«tajām trokšÅ†a problÄ“mām, izteica apmÄ“ram sekojošu viedokli: ”Ko mÄ“s te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumā taču nedzÄ«vo neviens normāls cilvÄ“ks.”

ArÄ« BiÄ·ernieku trašu tuvumā droši vien nedzÄ«vo neviens ”normāls” cilvÄ“ks.

Masu informācijas lÄ«dzekļos ir informācija, ka Latvijā vairākās vietās pašvaldÄ«bas nelikumÄ«gi atļāvušas uzbÅ«vÄ“t motokrosa trases dzÄ«vojamo māju tuvumā.

KārtÄ“jo reizi iedzÄ«votājiem ir jātiesājas, jo izrādās, ka valsts iestādes ir bezspÄ“cÄ«gas novÄ“rst likumu pārkāpumus, ko pieļāvušas pašvaldÄ«bas. PÄ“dÄ“jā laikā tāds piemÄ“rs ir Inčukalnā.

Kāpēc Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm?

Tieši tāpÄ“c, ka valsts politiÄ·i nedomā par savas valsts iedzÄ«votāju interesÄ“m, bet svarÄ«gāk ir, lai tÅ«ristiem te bÅ«tu labāk.

Valsts un pašvaldÄ«bu attÄ«stÄ«bas plānos tiek rakstÄ«ts, ka jāuzlabo infrastruktÅ«ra utt., lai tÅ«ristiem, investoriem un aizbraukušajiem bÅ«tu interesanti šeit ierasties.

Kādreiz televÄ«zijā redzÄ“ju interviju ar Lihtenšteinas princi. Viņam tika uzdots jautājums: ”KāpÄ“c Lihtenšteinā nav lielu viesnÄ«cu tÄ«klu?” Atbilde bija, ka negrib, lai viņa valsts iedzÄ«votāji kļūst par kalpiem.

Valstij nav naudas, lai nodrošinātu iedzÄ«votājus ar pašu nepieciešamāko - pienācÄ«gu bÄ“rnudārzu pieejamÄ«bu, iespÄ“ju visā valsts teritorijā redzÄ“t valsts televÄ«zijas programmas, interneta un mobilā telefona sakarus, utt., taču vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (MK 2015.gada 24.februāra sÄ“des protokols Nr.10 ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarÄ«košanu Latvijā 2016.-2020.gadā”. NolÄ“ma LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1.200 000 EUR) un no valstij piederošÄm vai daļēji piederošÄm uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bām saņēmušas Latvijas autosporta un moto sporta federācijas.

Masu informācijas līdzekļos publicēta informācija, ka pasaules sporta federāciju, LOK darbinieki iesaistās nelikumīgos finansiālos darījumos.

VajadzÄ“tu arÄ« atcerÄ“ties sekojošu faktu - TVNET 2015.gada 8.februārÄ« ir publicÄ“ts TV3 raidÄ«juma ”Nekā personÄ«ga” rÄ«cÄ«bā nonākusÄ« informācija, ka Ķeguma trases ”Zelta zirgs” Ä«pašnieks, rÄ«kojot Pasaules čempionāta motokrosa posmus, no valsts budžeta centies piesavināties 200 000 EUR.

KāpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažādiem kaitÄ“jumiem videi ir jācÄ«nās iedzÄ«votājiem?

Agrāk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.

TVNET 2008.gada 17.septembrÄ« ir publicÄ“ts raksts ”VÄ“jonis: apvienojot ministrijas, nav iespÄ“jams bÅ«tiski ietaupÄ«t”.

Šajā rakstā minÄ“ts: ”Vides ministrs Raimonds VÄ“jonis uzskata, ka, ministrijas neapdomÄ«gi apvienojot, nozarÄ“m var nodarÄ«t lielu kaitÄ“jumu. Viņš uzskata, ka lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TāpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”

Savukārt LETÄ€ šajā dienā publicÄ“ts raksts ”Tautas partija nepiekrÄ«t Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nākotnÄ“ varÄ“tu tikt apvienota ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un PašvaldÄ«bu lietu ministrija un Vides ministrija”, kurā minÄ“ts: ”TP frakcijas vadÄ«tājs Māris Kučinskis žurnālistiem sacÄ«ja, ka šÄdu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abām ministrijām ir pārāk atšÄ·irÄ«gas funkcijas. Kučinskis norādÄ«ja, ka vÄ“l tikai Lietuvā no visām Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses,» sacÄ«ja Kučinskis.”

Protams, kamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomā, jo naudas kāre vienmÄ“r gÅ«s virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijās tiek noņemti trokšÅ†a ierobežojumi.

Vienā no VeselÄ«bas ministrijas vÄ“stulÄ“m (03.02.2016.Nr.01-11/529) rakstÄ«ts: “Uzskatām, ka pasaulÄ“ un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendÄ“tie vides trokšÅ†a robežlielumi, kas iegÅ«ti, pārbaudot dažādu trokšÅ†a avotu ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, ir attiecināmi arÄ« uz Latvijas apstākļiem un iedzÄ«votājiem, jo nav pierādÄ«jumu, ka Latvijas iedzÄ«votāju skaņas uztvere bÅ«tiski atšÄ·iras no citu pasaules iedzÄ«votāju skaņas uztveres.”

Protams, neticu, ka pÄ“kšÅ†i valstÄ« sāks domāt par iedzÄ«votāju interesÄ“m, notiks jau tāpat kā Parex bankas, Liepājas metalurga un citos gadÄ«jumos – ieguldÄ«s vÄ“l vairāk valsts lÄ«dzekļu, lai attaisnotu iepriekšÄ“jo naudas lÄ«dzekļu neattaisnotu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu.

Valsts prezidenta kanceleja turpinās atbildÄ“t, ka šÄdu jautājumu risināšana neietilpst Valsts prezidenta kompetencÄ“, Ministru kabineta kanceleja manus iesniegumus turpinās pieņemt zināšanai, pašvaldÄ«bas savos lÄ“mumos turpinās rakstÄ«t, ka finansiālais labums, ko gÅ«st sabiedrÄ«ba, no šÄdas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas ir lielāks par cilvÄ“ktiesÄ«bu aizskārumu. Saeimas frakcijas turpinās sÅ«tÄ«t man no valsts iestādÄ“m saņemtās vÄ“stuļu kopijas.

Kā VARAM savās vÄ“stulÄ“s raksta: ”...turpinās iesākto darbu trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas regulÄ“juma pilnveidošanā.”

IepriekšÄ“jos gados, vienmÄ“r pirms jebkādām vÄ“lÄ“šanām, politiskās partijas mazliet “parÄ“ja” savā starpā, pieminot Kandavas kartinga trasi. Tā rezultātā vismaz pÄ“c sešu gadu ilgas cīņas izdevās panākt, ka uz laiku tika apturÄ“ta kartinga trases darbÄ«ba.

Pašlaik nav cerÄ«bu, ka kāda no Saeimā pārstāvÄ“tajām politiskām partijām nopietni iestāsies par iedzÄ«votāju tiesÄ«bām dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“, jo BiÄ·ernieku sporta bāzes darbÄ«bas attÄ«stÄ«bā kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresÄ“tas visas šÄ«s partijas.