Bīstamība pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, iedzīvotājiem, arī pašiem Saeimas deputātiem

I. TiesÄ«bu akta projekta izstrādes nepieciešamÄ«ba

1.

Pamatojums

Nacionālās drošÄ«bas likuma 1. panta otrā daļa, kas nosaka, ka nacionālās drošÄ«bas garantÄ“šana ir valsts pamatpienākums.

2.

PašreizÄ“jā situācija un problÄ“mas, kuru risināšanai tiesÄ«bu akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulÄ“juma mÄ“rÄ·is un bÅ«tÄ«ba

1. PašreizÄ“jā situācija un problÄ“ma kopumā

Ä¢eopolitiskā situācija pasaulÄ“ pastāvÄ«gi mainās, un Latvijai lÄ«dzÄ«gi kā citām valstÄ«m ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem nacionālajai drošÄ«bai. IevÄ“rojot minÄ“to, pārskatāms un mÅ«sdienu situācijai pielāgojams ir Krimināllikuma (KL) X nodaļas “Noziegumi pret valsti” regulÄ“jums. Panti, kas paredz atbildÄ«bu par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem pret valstisko neatkarÄ«bu, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumÄ«go varu (turpmāk arÄ« – valsts pamatintereses), nav mainÄ«ti kopš KL stāšanās spÄ“kā 1999. gadā (grozÄ«tas ir tikai sankcijas). LÄ«dz ar to spÄ“kā esošais regulÄ“jums vairs nenodrošina nacionālās drošÄ«bas interešu aizsardzÄ«bu pilnā apjomā.

1.lpp.

likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu

- iespÄ“ju vÄ“rsties pret hibrÄ«dkara radÄ«tiem apdraudÄ“jumiem Latvijas drošÄ«bai

- ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret Latvijas Republiku un tās pamatinteresēm,

- vai citādu apdraudÄ“jumu Latvijas nacionālās drošÄ«bas interesÄ“m.

Tāpat arī likumprojekts izstrādāts ar mērķi uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un

- novērst valsts noslēpuma

- vai citas valstij svarÄ«gas informācijas nonākšanu ārvalsts rÄ«cÄ«bā, kas var kaitÄ“t Latvijas iekšÄ“jās un ārÄ“jās drošÄ«bas interesÄ“m.

Latvijai starp NATO un ES valstÄ«m ir viens no vājākajiem regulÄ“jumiem spiegošanas radÄ«tā apdraudÄ“juma novÄ“ršanai.

3.lpp.

2. KL 80. pants “Pret Latvijas Republiku vÄ“rsta darbÄ«ba”

Pašlaik KL X nodaļas regulÄ“jums attiecÄ«bā uz Latvijas Republikas valsts pamatinterešu – valstiskā neatkarÄ«ba, teritoriālā vienotÄ«ba, valsts vara un valsts iekārta – aizsardzÄ«bu ir nekonsekvents.

Nekonsekvence apgrÅ«tina attiecÄ«go normu pareizu interpretāciju un piemÄ“rošanu, jo atšÄ·irÄ«bas regulÄ“jumā atkarÄ«bā no tā, kura valsts pamatinterese tiek apdraudÄ“ta, ir nepamatotas, trÅ«kst vienotu, skaidru kritÄ“riju.

KL X nodaļā paredzēta atbildība par trīs veidu darbībām,

(1) darbÄ«bu, kas tieši vÄ“rsta pret šÄ«m interesÄ“m;

(2) publisku aicinājumu citām personām vÄ“rsties pret šÄ«m interesÄ“m;

 (3) apvienošanos organizÄ“tā grupā nolÅ«kā vÄ“rsties pret šÄ«m interesÄ“m.

Attiecībā uz Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību kriminalizēta ir

- organizatoriska darbÄ«ba, kas vÄ“rsta pret šÄ«m interesÄ“m,

- attiecÄ«bā uz valsts varas gāšanu kriminālatbildÄ«ba ir paredzÄ“ta par jebkādu darbÄ«bu ja vien tā ir vardarbÄ«ga.

- apvienošanās organizācijā ar nolÅ«ku gāzt valsts varu ir sodāma neatkarÄ«gi no tā, vai varas gāšanu paredzÄ“ts Ä«stenot ar vardarbÄ«gām vai nevardarbÄ«gām metodÄ“m.

AtšÄ·irÄ«bas konstatÄ“jamas attiecÄ«bā uz organizatoriskām darbÄ«bām –

- organizÄ“tas grupas gadÄ«jumos izšÄ·irošÄ nozÄ«me nav piešÄ·irta lomai, kāda nodarÄ«jumā paredzÄ“ta konkrÄ“tai personai (organizÄ“tājs vai izpildÄ«tājs), pie kriminālatbildÄ«bas jāsauc visas personas,

- praksÄ“ iespÄ“jamas grÅ«tÄ«bas ar KL 82. un 83. pantā paredzÄ“to organizatorisko darbÄ«bu nošÄ·iršanu

no KL 80.¹ pantā paredzÄ“tās apvienošanās organizÄ“tā grupā ar nolÅ«ku likvidÄ“t Latvijas Republikas neatkarÄ«bu vai graut teritoriālo vienotÄ«bu, jo arÄ« apvienošanās organizÄ“tā grupā kopumā ir vÄ“rtÄ“jama kā organizatoriska darbÄ«ba;

- pati darbÄ«ba, kas vÄ“rsta uz valsts iekārtas vardarbÄ«gu grozÄ«šanu, šobrÄ«d nav sodāma, toties aicinājums uz šÄdu nesodāmu darbÄ«bu ir noziedzÄ«gs nodarÄ«jums;

- atbildÄ«ba par darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret valstisko neatkarÄ«bu vai teritoriālo vienotÄ«bu, ir paredzÄ“ta 82. pantā “Aicinājums likvidÄ“t Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu” un 83. pantā “Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotÄ«bu”, savukārt darbÄ«ba, kas vÄ“rsta uz valsts varas gāšanu, ir kriminalizÄ“ta atsevišÄ·Ä ar aicinājumu nesaistÄ«tā pantā.

ŠÄ«s un citas atšÄ·irÄ«bas un pretrunas regulÄ“jumā (tai skaitā arÄ« sankcijās) norāda uz to, ka lÄ«dzšinÄ“jā pieeja noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu sastāvu nošÄ·iršanā pÄ“c apdraudÄ“tajām interesÄ“m nav pietiekami skaidra un efektÄ«va.

Katrai valsts pamatinteresei nav jāveido atsevišÄ·s KL pants, bet gan to aizsardzÄ«bai ir jāparedz vienots, harmonizÄ“ts regulÄ“jums kopÄ«gu pantu ietvaros.

VÄ“ršanās pret jebkuru no Latvijas Republikai vitāli svarÄ«gajām interesÄ“m pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vÄ“ršanās pret Latvijas Republiku kopumā.^[1]

Apdraudot jebkuru šo interesi, tiek apdraudÄ“ta valsts drošÄ«ba.

Likumprojekts paredz KL 80. pantā apvienot darbÄ«bas, kas pašlaik izkliedÄ“ti ietvertas Krimināllikuma 80., 81., 82. un 83. pantā.

Praksē būs vieglāk piemērot. Tas novērsīs interpretācijas problēmas un normu savstarpējās pretrunas.

DarbÄ«bas, kas vÄ“rstas pret konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresÄ“m, kriminalizÄ“tas neatkarÄ«gi no šo darbÄ«bu rakstura:

organizatoriskas

 vardarbÄ«gas

vai jebkādas citas darbības

Tā var bÅ«t jebkura personas aktÄ«va, kaitÄ«ga rÄ«cÄ«ba, kas vÄ“rsta uz noteikta mÄ“rÄ·a sasniegšanu.

KaitÄ«gumu galvenokārt nosaka darbÄ«bu mÄ“rÄ·is nevis lÄ«dzekļi, kas lietoti mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

Gāzt valsts varu ir iespÄ“jams arÄ« bez tiešas vardarbÄ«bas lietošanas. JÄ“dziens „gāšana” norāda uz likumÄ«gas valsts varas prettiesisku (antikonstitucionālu) nomaiņu, ko iespÄ“jams izdarÄ«t arÄ« citādā veidā,

- ar iebiedÄ“šanu,

- šantāžu,

- draudiem,

- uzpirkšanu

- vai citiem ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļiem, kas vÄ“rsti pret

 - valsts likumdošanas varu,

 - izpildvaru,

 - tiesu varu

 - vai tās pārstāvošajām amatpersonām.

Jaunajā KL 80. pantā paredzÄ“tais nodarÄ«jums var izpausties gan kā vardarbÄ«ga, gan kā nevardarbÄ«ga darbÄ«ba. Ar nevardarbÄ«gu jāsaprot jebkādu personas aktÄ«vu uzvedÄ«bu, kas vÄ“rsta pret

- Satversmē noteiktām pamatinteresēm

- ietekmēt vai mainīt Satversmes neaizskaramo kodolu^[2]

- vai citādi vērsties pret valsts pamatinteresēm.

likumprojekts paredz kriminālatbildÄ«bu par jebkuru darbÄ«bu, kas ir neatbilstoša Satversmei un apdraud Latvijas Republikas vitāli svarÄ«gās intereses.

VardarbÄ«bas lietošana ir paredzÄ“ta kā kvalificÄ“joša pazÄ«me, nevis pamatsastāva pazÄ«me – sodāmi piemÄ“rojot bargāku sankciju KL 80. panta otro daļu.

7. lpp.

Likumprojekts paredz izmaiņas piemērojamās sankcijās:

1) papildsods – probācijas uzraudzÄ«ba – turpmāk bÅ«s obligāti piemÄ“rojams.

2) otrkārt, izslÄ“gts ir papildsods – mantas konfiskācija;

3) palielināta ir brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda maksimālā robeža par nodarÄ«jumiem, kas nav saistÄ«ti ar vardarbÄ«bu.

Izmaiņas spÄ“kā esošajā regulÄ“jumā –

attiecÄ«bā uz valsts pastāvÄ“šanas pamatnosacÄ«jumu – valstiskā neatkarÄ«ba un suverenitāte – apdraudÄ“jumu vairs netiek lietots darbÄ«bas vārds “likvidÄ“t”.

Pants kriminalizē darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti.

Valstisko neatkarÄ«bu tāpat kā suverenitāti nevar „likvidÄ“t”. Var veikt pret neatkarÄ«bu un suverenitāti vÄ“rstas darbÄ«bas. Var panākt to, ka valsts šo neatkarÄ«bu vai suverenitāti zaudÄ“.

Likumprojekta formulÄ“jums precÄ«zāk atspoguļo darbÄ«bu nolÅ«ku – kaitÄ“t Latvijas neatkarÄ«bai un suverenitātei.

NeatkarÄ«bas un suverenitātes likvidÄ“šana varÄ“tu bÅ«t ilgtermiņa mÄ“rÄ·is, ko sasniegt ar daudz dažādām aktivitātÄ“m, nevis vienu konkrÄ“tu darbÄ«bu.

8. lpp.

3. KL 80.¹ pants „Apvienošanās organizÄ“tā grupā ar mÄ“rÄ·i veikt pret Latvijas Republiku vÄ“rstu darbÄ«bu”

KL 80.¹ pants šobrÄ«d paredz atbildÄ«bu par apvienošanos organizÄ“tā grupā nolÅ«kā likvidÄ“t valstisko neatkarÄ«bu, graut teritoriālo vienotÄ«bu vai gāzt valsts varu.

Pants ir papildināms ar diviem jauniem apvienošanās nolÅ«kiem:

- nolūku vērsties pret suverenitāti, kā arī

- nolūku grozīt valsts iekārtu.

Suverenitāte kā krimināltiesiski aizsargājama valsts interese KL lÄ«dz šim nebija paredzÄ“ta vispār, savukārt regulÄ“jums attiecÄ«bā uz valsts iekārtas aizsardzÄ«bu pret tās grozÄ«šanu ir ļoti nepilnÄ«gs. Proti,

Pašlaik sodāma ir publiska aicināšana vardarbÄ«gi grozÄ«t valsts iekārtu.

Aicinājums – darbÄ«ba, kas tieši vÄ“rsta uz iekārtas grozÄ«šanu – sodāma nav.

KriminalizÄ“ta nav arÄ« sagatavošanās šÄ«m darbÄ«bām, t.i., apvienošanās organizÄ“tā grupā ar mÄ“rÄ·i panākt valsts iekārtas grozÄ«šanu.

Likumprojekts papildina KL 80.¹ pantu ar attiecÄ«gajiem nodarÄ«jumu sastāviem.

Paredz izmaiņas arÄ« KL 80.¹ panta sankcijā – papildsods – probācijas uzraudzÄ«ba – turpmāk bÅ«s obligāti piemÄ“rojams. LÄ«dz šim tas bija ar vai bez probācijas uzraudzÄ«bas.

Pantā veiktas arī redakcionāla rakstura izmaiņas:

pirmkārt, precizēts panta nosaukums, norādot,

- apvienošanās mÄ“rÄ·is ir vÄ“rsties pret jebkuru no valsts pamatinteresÄ“m, nevis tikai gāzt valsts varu),

- vārds „organizācija” aizstāts ar vārdiem „organizÄ“ta grupa” atbilstoši panta saturam;

otrkārt, netiek lietots formulÄ“jums „likvidÄ“t valstisko neatkarÄ«bu”.

Valstisko neatkarÄ«bu tāpat kā suverenitāti nevar „likvidÄ“t”. Var veikt pret neatkarÄ«bu un suverenitāti vÄ“rstas darbÄ«bas un panākt, ka valsts šo neatkarÄ«bu vai suverenitāti zaudÄ“.

9.lpp.

4. KL 81. pants “Pret Latvijas Republiku vÄ“rsts aicinājums”

Likumprojekta 1. pants jaunā redakcijā izsaka arÄ« KL 81. pantu. MÄ“rÄ·is un izmaiņas ir analogas izmaiņām KL 80. un 80.¹ pantā. Proti, lai lÄ«dzsvarotu SatversmÄ“ paredzÄ“to valsts pamatinterešu krimināltiesisko aizsardzÄ«bu:

- KL papildināts ar jaunu nozieguma sastāvu – publisks aicinājums vÄ“rsties pret Latvijas Republikas suverenitāti;

- noziegumi, kas saistīti ar publisku aicinājumu^[3] veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību,

tiek apvienoti vienā kopīgā pantā,

jo aicinājums vÄ“rsties pret jebkuru no KL paredzÄ“tajām valstij vitāli svarÄ«gajām interesÄ“m – neatkarÄ«bu, suverenitāti, teritoriālo vienotÄ«bu, valsts varu un valsts iekārtu – pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir aicinājums vÄ“rsties pret Latvijas Republiku kopumā.

- vienas uzstāšanās laikā var izskanÄ“t aicinājums vÄ“rsties pret vairākām valsts pamatinteresÄ“m vienlaikus

- aicinājumi nebÅ«tu jākvalificÄ“ kā atsevišÄ·i noziegumi, personas rÄ«cÄ«bas nolÅ«ks faktiski ir viens – aicināt vÄ“rsties pret Latvijas Republiku kā tādu;

- atbilstoši izmaiņām KL 80. pantā, arÄ« KL 81. pantā nozieguma sastāvā nav iekļautas pazÄ«mes, kas norāda uz darbÄ«bas raksturu (organizatoriska vai vardarbÄ«ga darbÄ«ba).

DarbÄ«bas un attiecÄ«gi arÄ« aicinājuma uz šÄdu darbÄ«bu kaitÄ«gumu galvenokārt nosaka mÄ“rÄ·is, nevis lÄ«dzekļi, ko paredzÄ“ts izmantot mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

Veidam, kādā mÄ“rÄ·is sasniedzams, nevar bÅ«t izšÄ·iroša nozÄ«me.

DarbÄ«ba ir kaitÄ«ga un sodāma jebkurā gadÄ«jumā, bÅ«tiski ir konstatÄ“t tikai šo aicinājumu un darbÄ«bu antikonstitucionalitāti, proti, neatbilstÄ«bu Satversmei.

AtbildÄ«bu par aicinājumiem, kas vÄ“rsti pret Latvijas Republiku, paredzot vienā kopÄ“jā pantā, tiek harmonizÄ“tas arÄ« par šiem aicinājumiem noteiktās sankcijas.

LÄ«dz šim tās nepamatoti atšÄ·Ä«rās.

Sods par aicinājumu, kas vÄ“rsts pret valsts varu vai valsts iekārtu, šobrÄ«d ir bargāks, nekā sods par aicinājumu, kas vÄ“rsts pret Latvijas Republikas neatkarÄ«bu vai teritoriālo vienotÄ«bu.

Neatkarīgi no konkrētās apdraudētās valsts pamatintereses

par aicinājumu, kas vērsts pret Latvijas Republiku, nosaka vienu kopēju sankciju,

kas ir analoga bargākajai par šÄdiem nodarÄ«jumiem šobrÄ«d paredzÄ“tajai sankcijai – t.i., brÄ«vÄ«bas atņemšana uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem.

LÄ«dzÄ«gi kā KL 80. un 80.¹ pantā, arÄ« KL 81. pantā veiktas redakcionāla rakstura izmaiņas, aizstājot vārdus „likvidÄ“t Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu” ar vārdiem „vÄ“rsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu”. Iemesls ir tāds pats kā citu pantu gadÄ«jumā.

11.lpp.

KL 82. panta pirmā daļa pašlaik nosaka, ka šÄda publiska aicinājuma nolÅ«ks ir „iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidÄ“t citā veidā”.

Likumprojektā nav saglabāta atsauce uz nolūku, kādā tiek izteikts aicinājums vērsties pret valstisko neatkarību.

Jaunajā KL 81. pantā nav paredzÄ“ts saglabāt spÄ“kā esošÄ KL 83. pantā sniegto skaidrojumu par to, kas tieši ir teritoriālās vienotÄ«bas graušana.

Formulējums, pilnvērtīgi neatspoguļo

1) visus darbÄ«bas kaitÄ«guma izvÄ“rtÄ“šanas nosacÄ«jumus

2) precizÄ“jums par to, ka darbÄ«bas notiek Latvijas Republikas SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā, nav nepieciešams, jo personu pie kriminālatbildÄ«bas var saukt tikai par tādu darbÄ«bu, kas ir nelikumÄ«ga.

Jāvērtē ne tikai darbības formāla atbilstība Satversmē noteiktajai kārtībai, bet arī tas, vai darbība nav vērsta pret Satversmes neaizskaramo kodolu.

RÄ«cÄ«ba, kas atbilst Satversmei, ir likumÄ«ga. Sodāma ir tikai antikonstitucionāla darbÄ«ba, t.i., darbÄ«ba, kas vÄ“rsta uz konstitucionālo pamatu grozÄ«šanu, apejot paredzÄ“to kārtÄ«bu vai citādi apdraudot Satversmes neaizskaramo kodolu.

12.lpp.

KL 81. panta papildināts ar jaunu nozieguma sastāvu – pret Lavijas Republiku vÄ“rstu aicinājumu saturoša materiāla izplatÄ«šana.^[4]

LÄ«dz šim kriminālatbildÄ«ba bija par

- materiālu izplatÄ«šana, kas satur publisku aicinājumu vardarbÄ«gi gāzt Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprināto valsts varu vai vardarbÄ«gi grozÄ«t valsts iekārtu.

ŠÄds regulÄ“jums nav pamatots, jo vienlÄ«dz kaitÄ«ga ir arÄ« citus pretvalstiskos aicinājumus saturoša materiāla izplatÄ«šana.

VÄ“ršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresÄ“m ir vÄ“ršanās pret valsti kopumā. Tādēļ kriminālatbildÄ«ba jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatÄ«šanu, kas satur pret Latvijas Republiku vÄ“rstu aicinājumu.

AtšÄ·irÄ«bā no spÄ“kā esošÄ KL 81. panta regulÄ“juma likumprojekts neprecizÄ“ nolÅ«ku, kādā šie materiāli tiek izplatÄ«ti.

Nav nozīmes tam, vai persona

- piekrÄ«t materiāla saturam un pati vÄ“las, lai tiktu sasniegts šÄ materiāla sagatavošanas mÄ“rÄ·is,

- vai tomēr materiālu izplata citos nolūkos,

atlīdzības dēļ vai bez atlīdzības, palīdzot draugam, radiniekam vai citai personai, u.tml.

BÅ«tiski ir konstatÄ“t, ka persona apzinās, kādam mÄ“rÄ·im ir sagatavoti materiāli un tos izplata tālāk sabiedrÄ«bai, darot pieejamus plašÄkam cilvÄ“ku lokam.

KaitÄ«gās sekas nemainās atkarÄ«bā no izplatÄ«tāja nolÅ«ka, tās iestājas ar materiāla izplatÄ«šanas brÄ«di un izplatÄ«tāja griba to neietekmÄ“.

IzplatÄ«tājs apzinās, kāda satura materiālu tas izplata, kāda mÄ“rÄ·a sasniegšanai attiecÄ«gais materiāls paredzÄ“ts un tādÄ“jādi palÄ«dz šo mÄ“rÄ·i Ä«stenot.

Personas rīcība var būt nesaistīta ar aicinājuma satura autora rīcību. Minētās darbības nav kvalificējamas kā līdzdalība attiecīgajā noziegumā (aicinājumā vērsties pret Latvijas Republiku), tomēr tās nenoliedzami ir kaitīgas un sodāmas.

Par kaitīgu nevar tikt uzskatīta tāda personas rīcība, kad materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos.

5. KL 82. un 83. panta izslÄ“gšana

Šajos pantos ir paredzÄ“ta kriminālatbildÄ«ba

(1) par publisku aicinājumu vÄ“rsties pret valsts pamatinteresÄ“m (valstisko neatkarÄ«bu vai teritoriālo vienotÄ«bu);

(2) par organizatoriskām darbÄ«bām, kas tieši vÄ“rstas pret šÄ«m jau minÄ“tajām interesÄ“m.

Pantus nepieciešams izslÄ“gt, jo

- atbildÄ«ba par publisku aicinājumu vÄ“rsties pret jebkuru no valsts pamatinteresÄ“m bÅ«s paredzÄ“ta KL 81. pantā

- atbildÄ«ba par darbÄ«bām, kas vÄ“rstas pret jebkuru no valsts pamatinteresÄ“m – KL 80. pantā.

13.lpp.

6. KL 81.¹ pants “PalÄ«dzÄ«ba ārvalstij pret Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m vÄ“rstā darbÄ«bā”

Nosaka riminālatbildÄ«bu par palÄ«dzÄ«bu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitÄ«gā darbÄ«bā pret Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m, kas izdarÄ«ta tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu.

Ar terminu „valsts drošÄ«ba” tiek saprasts stāvoklis, kurā netiek apdraudÄ“ta

- valsts pastāvÄ“šana vai

- tās teritoriālā neaizskaramība, kā arī

- valsts iekārtas funkcionÄ“šana.

Par valsts drošÄ«bas interesÄ“m tādÄ“jādi atzÄ«stama

- valsts politiskā

- militārā,

- ekonomiskā,

- sociālā

- vai cita drošÄ«ba.

Ar kaitÄ«gu darbÄ«bu pret valsts drošÄ«bas interesÄ“m jāsaprot darbÄ«ba, kas vÄ“rsta uz tāda stāvokļa izraisÄ«šanu, kurā tiek apdraudÄ“ta

 - Latvijas Republikas pastāvÄ“šana

 - Satversmes normāla funkcionÄ“šana

 - tieši vai netieši vÄ“rsta pret Satversmes neaizskaramo kodolu.

 kā arÄ« darbÄ«ba, kas vÄ“rsta, lai vājinātu tautas un valsts spÄ“ju nodrošināt

aizsargāt Latvijas Republiku

politisko un

ekonomisko stabilitāti.

SpÄ“kā esošais regulÄ“jums nav pietiekams, lai reaģētu uz apdraudÄ“jumu, ko ārvalsts iniciÄ“tas aktivitātes, kas

- nav vērstas pret kādu konkrētu valsts pamatinteresi,

- ir nepieciešamas nodrošinātu labvÄ“lÄ«gus apstākļus turpmākām uz Latvijas sagraušanu vÄ“rstām aktivitātÄ“m

- kaitētu Latvijas iespējām nosargāt savu neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti, konstitucionālo iekārtu.

13.lpp.

ārvalstij var tikt dota iespÄ“ja ar slÄ“ptām metodÄ“m ietekmÄ“t valstij nozÄ«mÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanu vai ietekmÄ“t nozÄ«mÄ«gus iekšpolitiskos notikumus.

- panākt protestu rÄ«košanu,

- tai skaitā, aicinot uz masu nekārtībām,

- ietekmÄ“t valsts sabiedrisko domu Latvijas interesÄ“m neatbilstošÄ virzienā,

- ietekmÄ“t darbÄ«bas, ko tiesÄ«gas veikt tikai noteiktas Latvijas iedzÄ«votāju grupas (piemÄ“ram, balsstiesÄ«gi pilsoņi – grozÄ«jumu SatversmÄ“ iniciÄ“šana un organizÄ“šana).

 - palÄ«dzÄ«ba ārvalstu propagandas izplatÄ«šanā,

 - valsts augstāko amatpersonu diskreditÄ“šana nolÅ«kā kaitÄ“t Latvijas drošÄ«bas interesÄ“m.

AtšÄ·irÄ«bā no palÄ«dzÄ«bas ārvalstij, KL 80.panta gadÄ«jumos bÅ«s konstatÄ“jama pašas personas tieša vÄ“ršanās pret kādu konkrÄ“tu Latvijas Republikas valsts pamatinteresi.

- parakstu vākšana par pašnoteikšanās tiesÄ«bu piešÄ·iršanu kādā reÄ£ionā

- atdalÄ«šanos no Latvijas Republikas teritorijas.

PalÄ«dzÄ«ba ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbÄ«bā, gan bezdarbÄ«bā.

Palīdzība ir atbalsta darbības forma, personai sniedzot attiecīgu

- intelektuālu atbalstu

- vai fizisku atbalstu

- vai novÄ“ršot šÄ·Ä“ršÄ¼us,

- vai jebkādā citādā veidā veicinot

kaitÄ«gu darbÄ«bu Ä«stenošanu pret Latvijas Republikas valsts drošÄ«bu.

Persona pati tieši nevÄ“ršas pret SatversmÄ“ nostiprinātajām valsts pamatinteresÄ“m vai citām valsts drošÄ«bas interesÄ“m, bet nodrošina ārvalsti ar priekšrocÄ«bām

Ä«stenot šÄdas kaitÄ«gas darbÄ«bas.

KL 81.¹ pantā paredzÄ“tā palÄ«dzÄ«bas sniegšana nošÄ·iram no tādām darbÄ«bām kā spiegošana.

- ja persona pati nepiedalās spiegošanā, bet gan tikai sniedz praktiska rakstura palÄ«dzÄ«bu

 - ārvalstij

 - ārvalsts organizācijai,

- vai ar tām saistītām personām,

apzinoties, ka palÄ«dzÄ«ba nepieciešama pret Latvijas Republikas drošÄ«bu vÄ“rstās darbÄ«bās

 persona ir saucama pie atbildÄ«bas pÄ“c 81.¹ panta par palÄ«dzÄ«bu ārvalstij apdraudÄ“t Latvijas valsts drošÄ«bas intereses.

Palīdzība, piemēram, varētu izpausties

 - konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“šana,

 - iepazÄ«stināšana ar personām, kuras var kalpot par informācijas avotiem,

 - tehniska atbalsta sniegšana informācijas iegÅ«šanā,

 - atbalsta darbÄ«bas provokāciju u.c. kaitÄ«gu darbÄ«bu Ä«stenošanai.

Proti, nolÅ«ks nav tik konkrÄ“ts, kā tas ir spiegošanas gadÄ«jumā.

Persona pieļauj un veicina Latvijas drošÄ«bas apdraudÄ“šanu, bet pati neiesaistās konkrÄ“tās pret Latvijas Republiku vÄ“rstās darbÄ«bās.

15. lpp.

Ar ārvalsti jāsaprot

- jebkura attiecīgās valsts varas vai pārvaldes institūcija,

- tiesību aizsardzības,

- izlÅ«košanas, drošÄ«bas vai cita iestāde,

- vai jebkura cita institūcija, kas ir tiesīga darboties ārvalsts vārdā

- attiecÄ«gās valsts pašvaldÄ«bas

- vai citas atvasinātas publiskas personas institūcija.

Ar ārvalsts organizāciju jāsaprot jebkura organizācija, kas nav Latvijas Republikas organizācija,

- jebkurš ārvalsts komersants,

- ārvalstī reģistrēta sabiedriska vai bezpeļņas organizācija,

- kā arī starptautiska organizācija.

PalÄ«dzÄ«bas sniegšana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var notikt tieši attiecÄ«go institÅ«ciju darbiniekiem, kā arÄ« palÄ«dzÄ«ba var tikt sniegta ar citas personas starpniecÄ«bu.

Cita persona var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas ārvalsts organizācijas interesēs.

Tādējādi, lai personu sauktu pie atbildības, pietiekami konstatēt, ka persona apzinās, ka palīdzība tiek sniegta ārvalstij vai ārvalsts organizācijai, neatkarīgi tā, vai tiek iesaistīti starpnieki.

Nav nozīmes nolūkam, kādā tiek sniegta palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai:

- ideoloģiskos nolūkos

- iedzÄ«vošanās

- vai citos nolūkos.

SubjektÄ«vai pusei nozÄ«me ir tikai tam, vai palÄ«dzÄ“tājs apzinājās, kam un pret ko vÄ“rstās darbÄ«bās viņš šo palÄ«dzÄ«bu sniedz.

Apzinoties to, vainÄ«gais apzināti pieļauj vai veicina citas valsts kaitÄ«gu darbÄ«bu pret Latvijas Republikas drošÄ«bu.

ŠÄda darbÄ«ba ir sodāma neatkarÄ«gi no personas nolÅ«ka.

Atbalsta darbÄ«bu kriminalizÄ“šana kā patstāvÄ«gu nozieguma sastāvu ir bÅ«tiska arÄ« tādēļ,

ka kaitīgo darbību organizētājs var būt ārvalsts institūcija vai organizācija,

ko pie kriminālatbildības Latvijā nav iespējams saukt.

Ä€rvalstu iniciÄ“tu vai kontrolÄ“tu darbÄ«bu kaitÄ«gums ir ievÄ“rojami lielāks, nekā atsevišÄ·u indivÄ«du aktivitātes, jo

1) attiecÄ«gās darbÄ«bas var bÅ«t ilgtermiņa darbÄ«bas plāna sastāvdaļas, rÅ«pÄ«gi izplānotas, kaitÄ«gas un grÅ«ti novÄ“ršamas,

2) ārvalstīm un ārvalstu organizācijām pieejami ievērojami resursi, lai to aktivitātes varētu kaitēt Latvijai.

Radot iespaidu, ka attiecÄ«gās darbÄ«bas tiek Ä«stenotas šÄ·ietami no valsts iekšienes un slÄ“pjot to saistÄ«bu ar ārvalsti, tiek ietekmÄ“ta ne tikai valsts kopÄ“jā drošÄ«ba, bet arÄ« apdraudÄ“ta suverenitāte un deformÄ“ta pilsoniskā sabiedrÄ«ba.

Atbalsta darbības tiek kriminalizētas kā patstāvīgs noziegums.

NepieciešamÄ«bu apliecina Ukrainas pieredze. Ä€rvalsts nav tiesÄ«ga citas valsts teritorijā ar nemilitāriem instrumentiem apdraudÄ“t valsts un tās iedzÄ«votāju drošÄ«bu.

Par atbalsta sniegšanu ārvalsts šÄdām darbÄ«bām ir samÄ“rÄ«gi paredzÄ“t kriminālatbildÄ«bu. Ar kriminālatbildÄ«bu par apzinātu atbalstu ārvalstij apdraudÄ“t valsts drošÄ«bu, tiek aizsargātas valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«bas intereses, kā arÄ« netiek ietekmÄ“tas to personu tiesÄ«bas, kas rÄ«kojas labā ticÄ«bā un atbilstoši SatversmÄ“ noteiktajai kārtÄ«bai.

Ja personas darbībā konstatējamas

- cita noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes, piemÄ“ram, vardarbÄ«ba pret cilvÄ“kiem, mantas iznÄ«cināšana vai bojāšana vai citas tml. darbÄ«bas,

- tā saucama pie kriminālatbildības par visiem tās izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar nodarījumu kopības nosacījumiem.

17.lpp

7. KL 85. pants “Spiegošana”

Informācijas nonākšana ārvalsts rÄ«cÄ«bā rada apdraudÄ“jumus

- valsts drošÄ«bas interesÄ“m

- citām nacionālajām interesēm,

- var kaitēt valsts reputācijai.

Spiegošana var apdraudÄ“t arÄ« sabiedroto valstu un organizāciju, kurās Latvija ir iestājusies, drošÄ«bas intereses.

 IegÅ«tā informācija dod ārvalstij priekšrocÄ«bas lÄ“mumu pieņemšanā par turpmākām aktivitātÄ“m, kas apdraud [Latvijas] valsts spÄ“ju Ä«stenot nacionālās intereses.

 Ä€rvalsts varas institÅ«cijām un ārvalsts organizācijām arvien aktuālāk kļūst iegÅ«t šÄdu informāciju.

Spiegošanas darbÄ«bas tiek Ä«stenotas pārdomāti un slÄ“pti. IzlÅ«košana lielākoties tiek veikta pastarpināti, ar izlÅ«kdienestiem tieši nesaistÄ«tām personām (dažādu valstisku un nevalstisku organizāciju pārstāvji)

VÄ“rtÄ«gākā ir piekļuve valsts noslÄ“pumam, tomÄ“r spiegošanas darbÄ«bas aptver arÄ« jebkādas citas ārvalstij izlÅ«košanā noderÄ«gas informācijas vākšanu.

TāpÄ“c bÅ«tiski paplašina KL 85. panta sastāvu.

Turpmāk par spiegošanu uzskatÄ«s

(1) neizpaužamu ziņu^[5] (to starp valsts noslÄ“puma^[6])

- vākšanu^[7]

- vai nodošanu^[8] ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu

kā arÄ« (2) 

- jebkādu citu ziņu vākšanu

- vai nodošanu ārvalsts izlÅ«kdienestam tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu.

18.lpp.

LÄ«dz šim kriminālatbildÄ«ba par spiegošanu paredzÄ“ta tikai tajos gadÄ«jumos, kad neizpaužamu ziņu vākšana vai nodošana notikusi ārvalsts izlÅ«kdienesta uzdevumā, lai šÄ«s ziņas izmantotu pretÄ“ji Latvijas Republikas interesÄ“m.

ŠÄda spiegošanas izpratne sašaurina iespÄ“ju saukt pie atbildÄ«bas personu par kaitÄ«gām darbÄ«bām,

kas tiek veiktas ārvalstij

vai citādi ir ārvalsts interesēs,

jo:

1) izslēdz visus tos gadījumus, kad persona informāciju vāc un plāno nodot

- pēc savas iniciatīvas (atlīdzības vai atriebības dēļ) izlūkdienestam

- citas, ar izlÅ«kdienestu šÄ·ietami nesaistÄ«tas personas uzdevumā

2) spiegošanu veic ne tikai izlÅ«košanas dienesti, bet arÄ« dažādas citas ārvalsts institÅ«cijas un personas.

UZSVÄ’RTS – ir nepareizi kriminalizÄ“t tikai izlÅ«kdienestu izvÄ“rstās aktivitātes,

jo kaitÄ“jumu [Latvijas] valsts interesÄ“m rada tas, ka informācija nonāk ārvalsts rÄ«cÄ«bā –

 - jebkurai tās valsts varas vai pārvaldes institÅ«cijai,

 - tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas vai citai iestādei,

 - pašvaldÄ«bas institÅ«cijai,

 - uzņēmumam (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bai)

 - jebkādai citai organizācijai,

kas nav Latvijas Republikas organizācija. (ES nav norādīta)

Prettiesiska ir informācijas nodošana ārvalstij apejot noteikto sadarbÄ«bas kārtÄ«bu.

TāpÄ“c likumprojekts izslÄ“dz spiegošanas pašreizÄ“jo pazÄ«mi “izlÅ«kdienesta uzdevumā”.

Kriminālatbildība iestājas par

- neizpaužamu ziņu vākšanu

- vai nodošanu ārvalstij

 - jebkurai ārvalsts institÅ«cijai vai amatpersonai

 - ārvalsti vai tās institÅ«ciju pārstāvošai personai

 - ārvalsts organizācijai

 - starptautiskai organizācijai

neatkarÄ«gi no tā, vai tas izdarÄ«ts tieši vai pastarpināti.

Būtiskākais ir tas, ka persona apzinās to, ka tās vāktā informācija nonāks ārvalsts rīcībā.

3) šobrÄ«d par spiegošanu atbildÄ«ba ir tikai tad, ja ziņas tiek nodotas vai vāktas nodošanai, lai tās izmantotu pretÄ“ji Latvijas Republikas interesÄ“m.

Likumprojekts paredz šo nozieguma – spiegošana - sastāva pazÄ«mi izslÄ“gt.

Pamatojums: NeatkarÄ«gi no nolÅ«ka, kaitÄ“jums ir jebkurā gadÄ«jumā, kad ārvalsts rÄ«cÄ«bā tiek nodota tiesiski aizsargāta informācija, pārkāpjot tiesiski noteikto nodošanas kārtÄ«bu.

SpÄ“kā esošajā panta formulÄ“jumā nepieciešams konstatÄ“t nolÅ«ku izmantot ziņas pretÄ“ji Latvijas Republikas interesÄ“m. Nav skaidri pateikts, vai vajag

 - konstatÄ“t tikai personas nolÅ«ku

 - vai konstatÄ“jams arÄ« ārvalsts nolÅ«ks.

(ja izslēdz ārvalsts nolūka konstatāciju, tad pārliekas uz personu atbildība arī par kontaktiem ar NATO un ES valstīm)

[Ne vienmēr apdraudētas ir valsts intereses].

Apdraudētas var tikt arī personu likumīgās tiesības un intereses.

Ārvalstis interesē sensitīva informācija:

 - [Latvijas] institÅ«ciju spÄ“ja veikt noteiktās funkcijas;

 - personu privātās dzÄ«ves aizsargātā informācija.

Nelikumīgi izpaužot valsts noslēpumu, personai ir jāapzinās, ka tā ar savu darbību var kaitēt valsts interesēm.

Nav nozīmes tam, vai persona rīkojusies

 - personÄ«gu interešu vadÄ«ta,

 - iedzÄ«vošanās nolÅ«kā

 - vai kādā citā nolÅ«kā.

Tiešs nolÅ«ks kaitÄ“t valstij ir konstatÄ“jams reti.

Ievērojot minēto, ir pietiekami konstatēt, ka persona apzinās savu veikto darbību kaitīgumu.

Ārvalsts izlūkdienestus interesē arī cita informācija, piemēram

- sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā,

- publiski nepieejami ekspertu viedokļi,

- dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi,

- politisko un nevalstisko organizāciju plāni

- un darbības pārskati,

- personiska rakstura informācija par personām (finansiālo stāvokli, raksturu, dzÄ«vesveidu u.tml.), ko var izmantot, lai šantažētu vai uzpirktu attiecÄ«go personu).

IegÅ«stot šÄdu informāciju, ārvalsts izlÅ«kdienests gÅ«st priekšrocÄ«bas pasākumu plānošanai, kas var tikt vÄ“rstas pret Latvijas valsts drošÄ«bas interesÄ“m.

Apzinoties, ka informācija interesÄ“ un tiks nodota izlÅ«kdienestam, persona atbalsta ārvalsts izlÅ«košanas aktivitātes Latvijā un tādÄ“jādi pati izdara spiegošanu.

20.lpp

PlašÄks spiegošanas regulÄ“jums ir daudzās ārvalstÄ«s.

Lietuvas Kriminālkodeksa 119. pantā atbildÄ«ba par

- valsts noslÄ“puma nolaupÄ«šanu,

- nopirkšanu

- vai citāda veida vākšanu un nodošanu ārvalstij, tās organizācijai vai to pārstāvim, kā arÄ« par citas ārvalsts izlÅ«kdienestu interesÄ“jošas informācijas nodošanu.

Somijas Kriminālkodeksa 12. nodaļas 5. apakšsadaļā atbildÄ«ba par

- informācijas iegādāšanos, nodošanu, izpaušanu vai publicÄ“šanu, kas attiecas uz Somijas aizsardzÄ«bu, gatavÄ«bu ārkārtas situācijām, ārlietām, valsts finansÄ“m, ārÄ“jo tirdzniecÄ«bu, energoapgādi, un informācijas izpaušana ārvalstij var kaitÄ“t Somijas aizsardzÄ«bai, nacionālajai drošÄ«bai, ārvalsts attiecÄ«bām vai ekonomikai.

Igaunijas Sodu kodeksa 234., 243. pantā atbildÄ«ba par

- valsts noslÄ“puma, ārvalsts klasificÄ“tas informācijas vai citas iekšÄ“jās informācijas vākšanu vai nodošanu ārvalstij, ārvalsts organizācijai, ārvalstniekam vai personai, kas rÄ«kojas ārvalsts uzdevumā,

- 235.¹ pantā – Igaunijas pilsonim par attiecÄ«bām ar ārvalsti vai personu, kura rÄ«kojas ārvalsts interesÄ“s, ja attiecÄ«bu mÄ“rÄ·is ir veikt noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu pret Igauniju.

Starptautiskās sadarbÄ«bas formas un informācijas apmaiņa (..) NATO, ES un citās organizācijās, ir noteiktas Latvijas tiesÄ«bu aktos un Latvijai saistošos starptautiskos lÄ«gumos.

Latvijā tiesiska informācijas apmaiņa ar ārvalstīm, to institūcijām, izlūkdienestiem ir precīzi noregulēta.

Kriminālatbildība ir paredzēta par nelikumīgu darbību. (Pilsoņu iesniegumi ES nav regulēti ar LR aktiem. Iespējams tulkot, ka ir nelikumīgi, ja pilsonis pats iesniedz vēstuli NATO, ES un citām organizācijām?)

Likumprojekts paredz izmaiņas arÄ« KL 85. panta sankcijās – ir izslÄ“gts papildsods – mantas konfiskācija.

KL 85. panta otrajā daļā saglabāta nemainÄ«ta brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda minimālā un maksimālā robeža – no trim lÄ«dz divdesmit gadiem.

8. KL 95.¹ pants “Valsts noslÄ“puma nelikumÄ«ga iegÅ«šana”

Valstij ir ekskluzÄ«vas Ä«pašuma tiesÄ«bas uz valsts noslÄ“pumu, lÄ«dz ar to ir Ä«pašÄ valsts aizsardzÄ«bā.

Valsts noslÄ“puma nonākšana tādas personas rÄ«cÄ«bā, kurai nav piekļuves tiesÄ«bu, var nodarÄ«t kaitÄ“jumu

- valsts drošÄ«bai,

- ekonomiskajām interesēm

- politiskajām interesēm.

- apdraudÄ“ts var bÅ«t arÄ« starptautiskais miers un drošÄ«ba, cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas intereses (piem. par slepenajā sadarbÄ«bā iesaistÄ«to personu identitāti)

- papildus var apdraudÄ“t arÄ« NATO, ES, citu ārvalstu un starptautisko organizāciju, un to institÅ«ciju drošÄ«bas intereses,

- graut Latvijas starptautisko tēlu un reputāciju.

Valsts noslÄ“pumam pieeja ir personām ar atbilstošas kategorijas speciālo atļauju un kurām konkrÄ“tais valsts noslÄ“pums ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai.

Pat tad, ja personai ir atbilstošas kategorijas atļauja, tā nedrÄ«kst piekļūt tādam noslÄ“pumam, kurš nav nepieciešams šÄ«s personas darba pienākumu veikšanā.

Pašlaik kriminālatbildÄ«ba ir par valsts noslÄ“puma nelikumÄ«gu izpaušanu tikai speciālajam subjektam – personai, kura iepriekš brÄ«dināta par valsts noslÄ“puma neizpaušanu.

„Izpaušana” tiek skaidrota kā valsts noslÄ“puma nonākšana jebkādā veidā pie citas personas, kurai ar dienesta pildÄ«šanu noslÄ“pums nav bijis pieejams.

Kaitējums valsts interesēm ir vienlīdz liels neatkarīgi no veida kādā noslēpums nonācis citas personas rīcībā

- nelikumÄ«gas izpaušanas,

- nozaudÄ“šanas

- vai iegÅ«šanas ceļā.

Ja noslÄ“pums ir pie citas personas, kura to ieguvusi, apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi rÄ«kojusies, lai pie valsts noslÄ“puma piekļūtu, nesamazina kaitÄ“jumu valsts drošÄ«bas interesÄ“m.

Persona apzinās, ka tai nav tiesību piekļūt attiecīgajai informācijai vai to izmantot, līdz ar to persona arī apzinās savas darbības kaitīgumu un ir par to atbildīga.

22.lpp

KriminālatbildÄ«ba par valsts noslÄ“puma nelikumÄ«gu iegÅ«šanu pašlaik nav paredzÄ“ta. Ir valsts noslÄ“puma nolaupÄ«šana ārvalstu izlÅ«kdienestu uzdevumā, lai šÄ«s ziņas izmantotu pretÄ“ji Latvijas Republikas interesÄ“m.

Pašlaik piemÄ“rojami panti, kas paredzÄ“ti par nodarÄ«jumiem pret citām interesÄ“m, piemÄ“ram, Ä«pašumu, vai nodarÄ«jumiem valsts institÅ«ciju dienestā.

NoslÄ“puma iegÅ«šanas gadÄ«jumā tiek apdraudÄ“ta valsts drošÄ«ba. Citu KL nodaļu pantu piemÄ“rošana noslÄ“puma iegÅ«šanas gadÄ«jumos neatbilst nodarÄ«juma bÅ«tÄ«bai, nenodrošina pietiekamu noslÄ“puma aizsardzÄ«bu.

NoslÄ“puma nelikumÄ«ga iegÅ«šana ir kaitÄ«ga darbÄ«ba pati par sevi, tādēļ sodāma neatkarÄ«gi no nolÅ«ka, kādā valsts noslÄ“pums iegÅ«ts.

23. lpp

NelikumÄ«gas valsts noslÄ“puma iegÅ«šanas rezultātā tā aizsardzÄ«bas pasākumi zaudÄ“ nozÄ«mi un šÄda veida informācija kļūst viegli pieejama

- citai valstij,

- organizētās noziedzības pārstāvjiem

- jebkurai citai personai, kurai ir interese attiecīgo informāciju iegūt.

Valsts noslÄ“puma nelikumÄ«gu iegÅ«šana neatkarÄ«gi no nolÅ«ka (izņemot, ja konstatÄ“jams spiegošanas nolÅ«ks – darbÄ«bas kvalificÄ“jamas kā spiegošana).

- valsts noslÄ“puma nelikumÄ«gu iegÅ«šanu, ja šim nodarÄ«jumam nav spiegošanas pazÄ«mju,

- bargāka atbildÄ«ba, ja to izdarÄ«jusi personu grupa pÄ“c iepriekšÄ“jas vienošanās.

(Lietuvā) atbild jebkura persona, kura

- nelikumīgā veidā ieguvusi vai nodevusi informāciju, kas satur valsts noslēpumu,

- vai nelikumÄ«gi glabājusi materiālus objektus, kuru saturs vai informācija par kuriem ir valsts noslÄ“pums, ja šim nodarÄ«jumam nav spiegošanas pazÄ«mju.

NelikumÄ«ga iegÅ«šanu

jebkāda apzināta darbÄ«ba, noslÄ“puma iegÅ«šanai, zinot, ka iegÅ«stamā informācija ir valsts noslÄ“pums, kuram persona nedrÄ«kst piekļūt,

1) personai nav atbilstošas atļaujas

2) noslÄ“pums nav uzticÄ“ts ar dienestu vai darbu;

3) persona nav tiesÄ«ga iepazÄ«ties vai iegÅ«t konkrÄ“to informāciju sakarā ar dienestu vai darbu.

Panta inkriminÄ“šanā subjektÄ«vā – personas nolÅ«ks piekļūt klasificÄ“tai informācijai.

Pie kriminālatbildības nesauks personas, kurām

- noslÄ“pums kļuvis zināms nejauši (piem. atradušas citas personas nozaudÄ“tu noslÄ“pumu saturošu objektu);

- noslēpums kļuvis zināms citas personas rīcības dēļ

KonstatÄ“jama ir pašas personas mÄ“rÄ·tiecÄ«ga darbÄ«ba:

- bez atļaujas gatavojot sev valsts noslÄ“pumu saturošu dokumentu kopijas (piemÄ“ram, lietvedis).

- informācijas iegÅ«šana noklausÄ«šanās, šantāžas vai uzpirkšanas ceļā,

- fotografÄ“jot valsts noslÄ“pumu saturošos dokumentus vai neatļauti pārkopÄ“jot tos datu uzglabāšanas ierÄ«cÄ“, u.tml.

Darbības var veikt dažādos nolūkos.

- persona apsver iespÄ“ju šo informāciju nākotnÄ“ piedāvāt ārvalstij (t.i., nākotnÄ“ veikt spiegošanu)

- persona apsver iespÄ“ju informāciju piedāvāt ar organizÄ“to noziedzÄ«bu saistÄ«tām personām, pieprasot par šo informāciju atlÄ«dzÄ«bu,

- persona apsver iespēju informāciju izmantot savās vai citas personas interesēs.

Valsts noslÄ“puma nolaupÄ«šana. Prettiesiska iegÅ«šana:

nozogot,

laupÄ«šanas

krāpšanas

izspiešanas ceļā

vai piesavinoties.

Sodāmas neatkarÄ«gi no nozieguma priekšmeta.

NeatkarÄ«gi no tā, vai personai ir speciālā atļauja, ikviena persona saucama pie atbildÄ«bas saskaņā ar KL 95.¹ panta otro daļu.

Papildus nolaupÄ«šanai, KL 95.¹ panta otrā daļas kvalificÄ“joša pazÄ«me ir darbÄ«ba personu grupā pÄ“c iepriekšÄ“jas vienošanās.

24. lpp

KL 95.¹ panta otrā daļa – brÄ«vÄ«bas atņemšana uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem vai Ä«slaicÄ«ga brÄ«vÄ«bas atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Pantā nav paredzÄ“ts papildsods – tiesÄ«bu uz noteiktu nodarbošanos vai tiesÄ«bu ieņemt noteiktu amatu atņemšana uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem.

Saskaņā ar KL 44. pantu atbilstoši noziedzÄ«ga nodarÄ«juma raksturam tiesÄ«bu ierobežošanu

tiesa var noteikt arÄ« gadÄ«jumos, kad šis sods nav paredzÄ“ts KL sevišÄ·Äs daļas attiecÄ«gā panta sankcijā.