Iesaki rakstu:

ViļņveidÄ«gi apgriezienus uzņem un atkal zaudÄ“ Baltijas Asociācija - Transports un LoÄ£istika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmÄ«gākie uzņēmumi un tos vadošie afÄ“risti. Tās tagadÄ“jā vadÄ«tāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.

Pirmoreiz sabiedriskā organizācija ar nosaukumu Baltijas Asociācija - Transports un LoÄ£istika (BATL) parādÄ«jās 2006. gada beigās, it kā nemaz nepastāvÄ“tu ilggadÄ“jā Latvijas TranzÄ«tbiznesa Asociācija. AcÄ«mredzot BATL atbilda savam nosaukumam (angliski šo saÄ«sinājumu var izlasÄ«t tāpat kā vārdu battle - kauja), jo uzreiz iesaistÄ«jās publiskās batālijās.

DrÄ«z vien noskaidrojās, ka BATL tikusi dibināta marginālu ideju paušanai, kas bija noderÄ«gas tolaik politikā, ekonomikā un kriminālajā pasaulÄ“ ārkārtÄ«gi ietekmÄ«gā t.s. «melnā oligarha» Oļega Stepanova un viņa sabiedroto personu grupÄ“jumam. Ä’nā, bet nekur tālu, stāvÄ“ja arÄ« neuzticamais Šveices advokāts un daudzu Ventspils uzņēmumu amatpersona - RÅ«dolfs Meroni.

LÄ«dz ar to BATL dibinātājos bija rodami tādi nosaukumi kā A/S Ventbunkers, SIA Mineral-Trans-Serviss, A/S Kālija Parks, A/S Ventspils TirdzniecÄ«bas Osta (VTO), SIA Ostas Flote u.c. BATL kā runasvÄ«ru nolÄ«ga caurkritušo, tautas nemÄ«lÄ“to un no visiem amatiem izbalsoto politiÄ·i Jāni Jurkānu.

Biznesa neveiksminieki

Jau kopš BATL dibināšanas brīža faktiski ikviens no šajā asociācijā esošajiem uzņēmumiem bija iejaukts vai nu kriminālās aktivitātÄ“s, vai pÄ“c neveiksmÄ«gām «biznesa atņemšanas» akcijām bija parādā miljonus, vai arÄ« pašu uzsākto tranzÄ«tnieku savstarpÄ“jo konfliktu dēļ bija pazaudÄ“jis savu biznesu.

PiemÄ“ram, Kālija Parks pÄ“c iestāšanās BATL organizācijā no agrākajiem 5,5 miljoniem tonnu pÄ“dÄ“jos gados pārkrāvis 130 lÄ«dz 230 tÅ«kstošus tonnu (jeb mazāk par pusprocentu no savas reālās jaudas). Ventbunkers krāva 10 miljonus tonnu, tagad - nedaudz virs 2 miljoniem tonnu.

Kravu samazinājumu piedzÄ«vojusi arÄ« VTO, savukārt Ostas Flotes velkoņiem biznesā klājās tik «labi», ka firma bija spiesta apvienoties ar igauņiem kopuzņēmumā PKL Flote.

RaksturÄ«gi, ka pilnÄ«gi visi RÄ«gas un Liepājas ostu stividori, ekspeditori, kā arÄ« lielākā tiesa no Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem gājuši BATL ar lÄ«kumu.

Viens jau ticis notiesāts

SākotnÄ“ji BATL vadÄ«bā (citu starpā) bija tāda persona kā Ostas Flotes vadÄ«tājs Sergejs Odincovs, kurš ticis notiesāts par apzināti nepatiesa iesnieguma rakstÄ«šanu policijai, vÄ“loties panākt cita uzņēmÄ“ja arestu.

VÄ“l BATL vadÄ«bā pabijis bÄ“dÄ«gi slavenais kādreizÄ“jais A/S Latvijas KuÄ£niecÄ«ba valdes vicepriekšsÄ“dÄ“tājs ValÄ“rijs Godunovs, kura laikā no KuÄ£niecÄ«bas uz dažādām ofšoru shÄ“mām aizpeldÄ“ja 130 miljoni dolāru un kurš pÄ“c tam tika vainots arÄ« savas otras darbavietas - ekspeditorfirmas SIA LSF Trans apzagšanā, kā arÄ« «kaktu šÄ·Ä«rÄ“jtiesas» afÄ“ras organizÄ“šanā un neskaitāmās citās lÄ«dzvÄ“rtÄ«gās izdarÄ«bās.

BATL dibinātāju vidÅ« bija arÄ« SSF grupas kompānijas, kas piederÄ“ja bÄ“dÄ«gi slavenajam Oļegam Stepanovam, kurš tiek uzskatÄ«ts par vienu no galvenajiem tā dÄ“vÄ“tā Ventspils tranzÄ«tbiznesa kara izraisÄ«tājiem. Grupā ietilpstošÄ SSF Apsardze savulaik saucās SIA Skeena un nodarbojās ar Latvijas KuÄ£niecÄ«bā izpumpÄ“to 130 miljonu dolāru grāmatvedÄ«bas «sakārtošanu» ar piecu ofšoru starpniecÄ«bu.

VÄ“l SSF Holding bija lÄ«dzÄ«pašnieks citā BATL sastāvā savulaik redzamajā kompānijā - SIA Naftaship, par kuru Ekonomikas policijā iesniegtas ziņas par naudas atmazgāšanu sevišÄ·i lielos apmÄ“ros. ParalÄ“li tam Naftaship izgaismojās to firmu skaitā, kas bija saistÄ«tas ar lielākās nelegālās telefonsarunu noklausÄ«šanās kampaņas finansÄ“šanu Latvijas vÄ“sturÄ“, kuras gaitā vairākus gadus tika klausÄ«ti vismaz 40 abonenti, bet sarunu ieraksti nodoti kādam Pečkinam no privātfirmiņas Jurnet.

Par šiem amata noziegumiem notiesāja piecus policistus - narkotiku apkarotājus, kā arÄ« vienu «vilkati uzplečos» no Ekonomikas policijas. Jāatgādina, ka cietušo vidÅ« bija daudzi Ventspils uzņēmÄ“ji, domes ierÄ“dne Laima Freida, kā arÄ« vairāki politiski aktÄ«vi cilvÄ“ki.

Viens no policistiem - noklausÄ«tājiem tika arestÄ“ts nozieguma vietā, kad ar diktofonu no valstij piederošÄs noklausÄ«šanās aparatÅ«ras nelikumÄ«gi ierakstÄ«ja Ventspils mÄ“ra Aivara Lemberga telefonsarunu ar kādu no cietušajiem. Par to vainÄ«gais nokļuva aiz restÄ“m, un lÄ«dz šim brÄ«dim ir sodu jau izcietis un atgriezies sabiedrÄ«bā.

Kad vienā no retajiem BATL sabiedriskajiem pasākumiem žurnālisti publiski uzskaitÄ«ja visus iepriekšminÄ“tos faktus, BATL runasvÄ«rs Jānis Jurkāns mÄ“Ä£ināja atrunāties šÄdi: «Runājot par šiem visiem noziegumiem, jÅ«s aizmirsāt pieminÄ“t, ka man deviņdesmito gadu vidÅ« teica, ka es esot paņēmis pusotra tÅ«kstoša dolārus!» TomÄ“r kopš tā laika BATL priekšroku devuši Ä“nu, aizkulišu darbÄ«bai.

Neslēpj lobija nolūkus

Organizācijas statÅ«tos nav slÄ“pts nolÅ«ks nodarboties ar aizkulišu lobismu savu dalÄ«bnieku interesÄ“s: «AktÄ«vi piedalÄ«ties tranzÄ«ta politikas izstrādÄ“ un tās koriģēšanā Latvijas Republikā un Eiropas SavienÄ«bā, pārstāvÄ“t (lobÄ“t) nozares intereses politiskajos procesos, veidot un iesniegt priekšlikumus jaunu tiesÄ«bu aktu pieņemšanai un esošo pilnveidošanai, lai padarÄ«tu labvÄ“lÄ«gus komersantu darbÄ«bas un nozares attÄ«stÄ«bas apstākļus.»

BATL darbÄ«bas pirmos pāris gadus dominÄ“ja retorika par faktu, ka VAS Latvijas Dzelzceļš noteicis lielākus kopÄ“jos kravu pārvadājumu tarifus uz Ventspili un Liepāju, salÄ«dzinot ar RÄ«gas maršrutu.

J. Jurkāns uzstāja, ka dzelzceļa tarifiem vajadzÄ“tu bÅ«t vienādiem uz visām ostām, un atteicās pieņemt realitāti: Ventspils osta, raugoties no kravu nosÅ«tÄ«tāju viedokļa, ir teju 200 km tālāk no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas tirgiem nekā RÄ«ga, tātad kopÄ“jās vienas tonnas piegādes izmaksas uz Ventspili tik tiešÄm ir faktiski augstākas nekā uz RÄ«gu. Tika apspriesta tiesāšanās par šiem tarifiem.

Savukārt 2011. gadā J. Jurkāns aicināja valsti «iejaukties Ventspils brÄ«vostas pārvaldes darbā», kas beidzās ar atskārsmi - pilnÄ«gi visi brÄ«vostas valdes locekļi vienmÄ“r ir bijuši vai nu valsts, vai pašvaldÄ«bas deleģēti pārstāvji. Kur nu vÄ“l lielāka kontrole!

«Tas izskatās pÄ“c Oļega Stepanova un viņa sabiedroto stila,» savulaik komentÄ“ja toreizÄ“jais SIA LSF Holdings Ä£enerālmenedžeris Edgars Jansons, kurš tika atzÄ«ts par cietušo vismaz trijās no augstākminÄ“tajām krimināllietām. «Ar lielu troksni tiek savākti cilvÄ“ki un kaut kas uzveidots, bet, kad jāsāk darÄ«t konkrÄ“tas lietas, vienÄ«gā atbilde ir apmÄ“ram tāda - mÄ“s kādu sÅ«dzÄ“sim tiesā. Par biznesa attÄ«stÄ«bu domāts netiek. TāpÄ“c nerodas pārliecÄ«ba, ka BATL kaut ko varÄ“s izdarÄ«t tranzÄ«ta vides uzlabošanai, ja turklāt ņem vÄ“rā, ka par vienu no galvenajiem Latvijas tranzÄ«tbiznesu destabilizÄ“jošajiem faktoriem, iespÄ“jams, varÄ“tu uzskatÄ«t pašus BATL biedrus…»

BATL pazūd, lai atgrieztos

PÄ“c dažu gadu darbÄ«bas, Oļegam Stepanovam un viņa vadÄ«tajam grupÄ“jumam pamazām izšÄ·Ä«stot un noejot no skatuves, pagrima arÄ« BATL darbÄ«ba. Jānis Jurkāns, uz atvadām neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£inot izraisÄ«t sÄ«ku skandāliņu, atstāja amatu ap to laiku, kad par Ventbunkeru cÄ«nÄ«jās divas apsargu grupas. O. Stepanovs zaudÄ“ja gan ietekmi Ventbunkerā, gan BATL, un par kabatas organizācijas vadÄ«tāju vienubrÄ«d kļuva viens no R. Meroni kabatas menedžeriem - Aivars Gobiņš.

Tā tas notika lÄ«dz brÄ«dim, kad par BATL vadÄ«tāju kļuva vÄ“l viena caurkritusi politiÄ·e - Inga Antāne, kura iepriekš nesekmÄ«gi kandidÄ“ja uz RÄ«gas domi (viņas pārstāvÄ“tā Reformu partija nepārvarÄ“ja 5% barjeru, turklāt pÄ“c tam partija tika likvidÄ“ta).

Iepriekš viņa ieņēma vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Edmunda SprÅ«dža padomnieces amatu, sÄ“dÄ“ja RÄ«gas brÄ«vostas valdÄ“, kā arÄ« bija viena no autorÄ“m 2012. gada izteikumiem, uz kuru pamata kārtÄ“jo reizi mÄ“Ä£ināja atstādināt Ventspils mÄ“ru Aivaru Lembergu un kurus visu lÄ«meņu tiesas kārtÄ“jo reizi noraidÄ«ja.

Kad E. SprÅ«dža vietā par ministru kļuva Einars Cilinskis, viņš drÄ«z vien I. Antāni atlaida, jo pastāvÄ“ja aizdomas: tiesvedÄ«ba bija safabricÄ“ta tāpÄ“c, lai dotu iemeslu pelnÄ«t advokātu birojam Triniti, kurš par labu maksu tiesās pārstāvÄ“ja E. SprÅ«dža politisko pozÄ«ciju.

Atklājās, ka šÄ« advokātu biroja partnere bijusi neviena cita kā I. Antāne, kas tādā veidā izgādājusi Triniti iespÄ“ju patÄ“rÄ“t valsts naudu - savai darbavietai gan pirms, gan pÄ“c darba valsts pārvaldÄ“.

Laikā, kad norisinājās minÄ“tā tiesvedÄ«ba, kas beidzās ar A. Lemberga uzvaru, BATL jau bija sākusi finansiāli «piebarot» I. Antāni, kamÄ“r viņa vÄ“l ieņēma amatus ministrijā un/vai RÄ«gas ostā. To parādÄ«ja viņas deklarācija: I. Antāne no BATL saņēma 4500 eiro atalgojumu.

Tajā laikā BATL biedru sastāvs bija mainÄ«jies: klāt nākuši vairāki t.s. Ventspils kriminālprocesos daļēji vai pilnÄ«bā arestÄ“ti ofšori - tādi kā Belegginsmaatshchappij Geit B.V., divi ar nosaukumu Yelverton un kāds Elektrotech Ltd. AttiecÄ«gi BATL ieņēmumi 2013. gadā bija tikai divi ziedojumi pa 6000 latiem no Kālija Parka un VTO, kā arÄ« biedru naudas - 61 850 latu. BÅ«tiska daļa no šiem ieņēmumiem - Ls 20 401 - aizgāja kāda vārdā neminÄ“ta «laikraksta izdošanai».

Visas šÄ«s izdarÄ«bas I. Antānei laimi neatnesa: Valsts ieņēmumu dienests viņai uzrÄ“Ä·ināja 12 tÅ«kstošu latu lielus nodokļu parādus un pieprasÄ«ja atvilkt viņai 30% no algas, kamÄ“r parāds bÅ«s nomaksāts. To uzzinot, ministrs atsauca I. Antāni no viņas tābrīža pÄ“dÄ“jā valsts amata - RÄ«gas brÄ«vostas valdes locekles posteņa.

PÄ“c izbalsošanas no visiem amatiem I. Antāne atrada nākamo «barotni» tieši BATL vadÄ«bā. Lai viņa tiktu pie šÄ«s vietas, organizācijas vadÄ«bā tika «samazināts» Vladislavs Šafranskis.

Vēlreiz mēģina kandidēt

Pērn Inga Antāne vēlreiz mēģināja tikt pie sava pirmā vēlētā amata dzīvē - kandidēja uz Ventspils domi, taču neveiksmīgi. Savukārt pēdējais publiskais paziņojums BATL mājaslapā ir divus gadus vecs.

2016. gada decembrÄ« kādā sociālo tÄ«klu diskusijā no I. Antānes teiktā varÄ“ja noprast, ka viņa atkal cenšas Ventspils ostas kravu kritumā vainot Latvijas Dzelzceļa tarifus, nevis pašas asociācijā ietilpstošo uzņēmumu uzvedÄ«bu, jau desmit gadus zÄ«mÄ“joties nebeidzamās tiesu lietās un biznesa atņemšanas gadÄ«jumos - acÄ«mredzot I. Antāne nezina, ka jautājums par dzelzceļa tarifiem izdiskutÄ“ts un izspriests jau pirms gadiem astoņiem.

Kopš tā laika temats atzÄ«ts par slÄ“gtu, jo Latvijas Dzelzceļš kā valsts uzņēmums nevar uz sava rÄ“Ä·ina vadāt kravas pa garāku maršrutu uz Ventspili, ja tikai tā patÄ«k kādai kabatas organizācijai. Galu galā ne Ventspils Naftas Terminālam, ne Ventamonjakam, ne Ventall un visiem citiem dzelzceļa tarifs nav šÄ·Ä“rslis, lai sekmÄ«gi strādātu Ventspils brÄ«vostā.

Toties parādÄ«jusies informācija, ka BATL 2017. gadā kalpoja par vienu no R. Meroni vadÄ«tā grupÄ“juma priekšvÄ“lÄ“šanu tÄ“riņu apmaksātājiem - paralÄ“li SIA Media Support un SIA Airtech. Å…emot vÄ“rā, ka BATL vadÄ«tāja pati bija viena no kandidātÄ“m, itin viss finansiālais atbalsts, kas nāk par labu viņas sarakstam, bÅ«tu bijis jāieskaita priekšvÄ“lÄ“šanu tÄ“riņu apjomā.