Bondars „aizmirsisâ€, kÄ â€žstrÄdÄjis par latvieti†KrÄjbankas saimnieka Antonova vajadzÄ«bu apmierinÄÅ¡anai
PIETIEK · 24.01.2018. · Komentāri (46)Ja ticÄ“t pašreizÄ“jam politiÄ·im un RÄ«gas domniekam MÄrtiņam Bondaram, viņš ir pilnÄ«gi aizmirsis, kÄ savulaik „strÄdÄjis par latvieti” Latvijas KrÄjbankas Ä«stÄ saimnieka Vladimira Antonova vajadzÄ«bu apmierinÄšanai. Lai atsvaidzinÄtu pašlaik caurcaurÄ“m apÄ·Ä«lÄtÄ eksbaņķiera un arÄ« lasÄ«tÄju atmiņu, Pietiek šodien atkÄrtoti publicÄ“ aprakstu – par ko tad Ä«sti tiesa piespriedusi no M. Bondara un viņa kompanjoniem piedzÄ«t vairÄk nekÄ 15 miljonus eiro – un arÄ« pašu tiesas spriedumu.
Bondaram ar KrÄjbankas izšÄ·iesto naudu neesot „nekÄda sakara”
„Tas, kas šobrÄ«d notiek, nav vÄ“rsts pret to, ko esmu izdarÄ«jis pirms desmit gadiem. NÄ“, tas ir vÄ“rsts pret to, ko es daru tagad. Mani politiskie pretinieki saskata manÄ« konkurenci un tÄdēļ šÄdi rÄ«kojas. Viņi mÄ“Ä£ina mani iznÄ«cinÄt ne tikai profesionÄli, bet arÄ« privÄti,” – tÄ M. Bondars, kuram tagad nÄkoties pÄrtikt no minimÄlÄs algas, šonedēļ skaidrojis žurnÄlam PrivÄtÄ DzÄ«ve.
SaskaÅ†Ä ar M. Bondara tagadÄ“jo skaidrojumu viņam neesot nekÄdas saistÄ«bas ne ar Latvijas KrÄjbankas darbÄ«bas pÄrtraukšanu, ne ar šÄ« notikuma radÄ«tajiem zaudÄ“jumiem. Viņam, protams, esot „ļoti žēl”, ka bankas darbÄ«bas apturÄ“šanas rezultÄtÄ ir cietuši daudzi cilvÄ“ki, to skaitÄ Raimonds Pauls, „taÄu man ar to nav nekÄda sakara”. TurklÄt „laikÄ, kad Latvijas KrÄjbankÄ strÄdÄju es, tai bija vislabÄkie rezultÄti”.
TikmÄ“r tiesas spriedums, ko eksbaņķieris ir pÄrsÅ«dzÄ“jis, rÄda to, ko M. Bondars tagad atcerÄ“ties nevÄ“las, - kÄ tieši viņa vadÄ«bas laikÄ Latvijas KrÄjbankas lÄ«dzekļi nepamatoti šÄ·Ä“rdÄ“ti, lai apmierinÄtu tÄs saimnieka V. Antonova vÄ“lmes pÄ“c lepnas dzÄ«ves un tai atbilstošiem aksesuÄriem.
No kÄ veidojas piespriestie miljoni
„Ir pierÄdÄ«ts, ka KrÄjbankas valdes locekļi ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu ir radÄ«juši likvidÄ“jamai AS Latvijas KrÄjbankazaudÄ“jumus Plazmexon epizodÄ“ 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodÄ“ 13 467 043,17 EUR apmÄ“rÄ,” – no šÄ«m divÄm un vairÄkÄm bÅ«tiski mazÄkÄm spriedumÄ minÄ“tÄm summÄm kopÄ veidojas vairÄk nekÄ 15 miljoni eiro.
ŠÄ« ir kopsumma, kuru M. Bondaram kÄ bijušajam KrÄjbankas prezidentam kopÄ ar citiem bankrotÄ“jušÄs bankas kÄdreizÄ“jiem valdes locekļiem bÅ«tu pienÄkums solidÄri samaksÄt, ja nÄkamo instanÄu tiesas neieklausÄ«sies viņu pÄrsÅ«dzÄ«bu argumentos un atstÄs spÄ“kÄ RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 6. jÅ«nija spriedumu.
Tiesas spriedums paredz „piedzÄ«t solidÄri no Ilzes Bagatskas, MÄrtiņa Bondara, Svetlanas OvÄiņņikovas, Dzintara Pelcberga, Ivara PriedÄ«ša un Andreja SurmaÄa par labu likvidÄ“jamai akciju sabiedrÄ«bai Latvijas KrÄjbanka zaudÄ“jumus” 1 649 420,24 eiro un 13 409 297,69 eiro apmÄ“rÄ, bet par labu valstij – valsts nodevu 14 342,95 EUR, tad vÄ“l 84 902,22 EUR un ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tos izdevumus 80,39 eiro apmÄ“rÄ.
ŠajÄ kopÄ 41 lappusi garajÄ spriedumÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi detalizÄ“ti izklÄstÄ«tas gan abas nozÄ«mÄ«gÄs epizodes, par kurÄm arÄ« nospriests piedzÄ«t iespaidÄ«gÄs summas, gan arÄ« bankas valdes locekļu rÄ«cÄ«ba, kas tiesas ieskatÄ „nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nevar tikt atzÄ«t par krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka rÄ«cÄ«bu Komerclikuma izpratnÄ“”.
„Saimnieku” darÄ«jums par bankas naudu
Par M. Bondara – kurš bankas valdÄ“ bija no 2006. gada 3. jÅ«lija lÄ«dz 2009. gada 14. augustam – rÄ«cÄ«bu, faktiski izdabÄjot KrÄjbankas faktiskÄ saimnieka Vladimira Antonova slÄ“ptai vÄ“lmei caur Ärzonas uzņēmumiem iegÅ«t bankas lÄ«dzekļus savu personisko vÄ“lmju apmierinÄšanai, Ä«paši spilgti liecina pirmÄ no šÄ«m epizodÄ“m, kas saistÄ«ta ar dÄrgas jahtas iegÄdi.
KÄ aprakstÄ«ts spriedumÄ, 2008. gada 1. jÅ«lijÄ KrÄjbanka noslÄ“dza aizdevuma lÄ«gumu, atbilstoši kuram KiprÄ reÄ£istrÄ“tajai Ärzonas kompÄnijai Plazmexon Investments Limitedizsniedza aizdevumu 2,4 miljonu eiro apmÄ“rÄ jahtas Highlander iegÄdei no citÄ ÄrzonÄ – NÄ«derlandes Antiļu salÄs reÄ£istrÄ“tÄs kompÄnijas Latin American Tug Holding N.V.
LÄ“mumu piešÄ·irt šo aizdevumu jahtas iegÄdei pieņēma bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs M. Bondars kopÄ ar pieciem valdes locekļiem. KÄ izriet no tiesas sprieduma, bankas vadÄ«bai nevarÄ“ja bÅ«t noslÄ“pums, ka reÄlais pircÄ“js ir ÄrzonÄ „noslÄ“pies” V. Antonovs, bet pÄrdevÄ“js – kompÄnijas Spyker (kurÄ viens no akcionÄriem ir bijis tas pats V. Antonovs) izpilddirektors un dibinÄtÄjs Viktors Mullers.
TurklÄt jau pirms tam, 2008. gada 27. jÅ«nijÄ ir tikusi sagatavota aizdevuma analÄ«ze, kurÄ norÄdÄ«ts, ka KrÄjbanka iepriekš aizdevusi Plazmexon 485 000 eiro automašÄ«nas iegÄdei un aizdevuma atmaksa veikta no klienta privÄtajiem ienÄkumiem, taÄu no izsniegtÄ aizdevuma automašÄ«nas iegÄdei atmaksÄti vien nepilni 18 tÅ«kstoši eiro.
TurklÄt tas vÄ“l bijis tikai sÄkums: 2009. gada 18. martÄ KrÄjbankas valde pieņēmusi lÄ“mumu par aizdevuma palielinÄjumu 350 000 eiro apmÄ“rÄ it kÄ jahtas uzlabošanas un modernizÄcijas darbu apmaksai, - šÄ« summa Plazmexon pÄrskaitÄ«ta 23.martÄ, un tajÄ pašÄ dienÄ Ärzonas kompÄnija šos naudas lÄ«dzekļus pÄrskaitÄ«jusi V. Mulleram.
PÄrkÄpums pÄrkÄpuma galÄ
Jau pirms pirmÄ ievÄ“rojamÄ aizdevuma izsniegšanas klients bija informÄ“jis banku par patiesÄ labuma guvÄ“ja maiņu. „KrÄjbankas valdei kÄ krietnam un rÅ«pÄ«gam saimniekam tam bija jÄpievÄ“rš Ä«paša uzmanÄ«ba. Fakts, ka KrÄjbankas valde ir pilnÄ«bÄ ignorÄ“jusi augstÄk minÄ“tos faktus, ļauj secinÄt, ka valde izsniedza ievÄ“rojamu aizdevumu Plazmexon, zinot, ka tÄ ir Ärzonas Äaulas kompÄnija, kuras komercdarbÄ«ba neatbilda kompÄnijas darbÄ«bas mÄ“rÄ·im,” spriedumÄ par aizdevuma izsniegšanas apstÄkļiem secinÄjusi tiesa.
VÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs, ka jahtas remontdarbu un uzlabojumu veikšanÄ ieguldÄ«ti ļoti niecÄ«gi lÄ«dzekļi vai arÄ« tie nav ieguldÄ«ti vispÄr, un banka Finanšu un kapitÄla tirgus komisijai (FKTK) apliecinÄjusi – tÄ ir zinÄjusi, ka aizdevums tika izlietots V. Mullera saistÄ«bu apmaksai par jau iepriekš veiktu jahtas remontu. Tas savukÄrt nozÄ«mÄ“ – bankas valde nolÄ“ma izsniegt papildu naudu, zinot, ka Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«ba nepalielinÄsies.
TÄpat pÄ“cÄk atklÄjÄs vÄ“l viens M. Bondara un pÄrÄ“jÄs valdes acÄ«mredzams pÄrkÄpums: kÄ norÄdÄ«ts tiesas spriedumÄ, „Finanšu kapitÄla tirgus komisija norÄdÄ«ja, ka izsniegt aizdevumu pret Å«dens transporta lÄ«dzekli, kas vecÄks par trim gadiem, banka varÄ“ja 50% apmÄ“rÄ, bet faktiski kredÄ«ts ir izsniegts 100% apmÄ“rÄ no jahtas The Highlander pirkuma vÄ“rtÄ«bas”.
No tiesas sprieduma izriet – nav pamatots arÄ« ar spriedumu neapmierinÄto bijušo bankas valdes locekļu publiskais arguments, ka jau pÄ“c KrÄjbankas bankrota tÄs administrators jahtu pÄrdevis nepamatoti lÄ“ti. SpriedumÄ ir minÄ“ts, ka jahtas vÄ“rtÄ«ba oficiÄli tikusi noteikta robežÄs no 238 lÄ«dz 714 tÅ«kstošiem eiro, bet 2012. gada vasarÄ tÄ pÄrdota pat par lielÄku summu – nepilniem 830 tÅ«kstošiem eiro.
Tiesa, neraugoties uz šo salÄ«dzinoši veiksmÄ«go pÄrdošanu, KrÄjbankas valde, faktiski pildot kredÄ«tiestÄdes Ä«pašnieka personiskÄs vÄ“lmes, tÄs atbalstÄ«tajos darÄ«jumos bija zaudÄ“jusi iespaidÄ«gas summas, jo ar jahtas pÄrdošanas izsolÄ“ gÅ«tajiem ieņēmumiem netika segta pat faktiski izsniegtÄ un nekad neatmaksÄtÄ aizdevuma pamatsumma
„LÄ«dz ar to par KrÄjbankai nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem 1 649 420,24 EUR apmÄ“rÄ, kas tai radušies aizdevuma lÄ«guma un Aizdevuma palielinÄjuma, kÄ arÄ« izsniegtÄ aizdevuma un tÄ nodrošinÄšanai ņemtÄs nepietiekamÄs Ä·Ä«las un tÄs vÄ“rtÄ«bas rezultÄtÄ, solidÄri atbild pilnÄ apmÄ“rÄ tÄ laika valdes locekļi, kas bija atbildÄ«gi par aizdevuma un Aizdevuma palielinÄjuma izsniegšanu; tie ir Ilze Bagatska, MÄrtiņš Bondars, Svetlana OvÄiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars PriedÄ«tis un Andrejs SurmaÄs,” – šÄds ir tiesas secinÄjums.
Un atkal Antonova interesēs
SavukÄrt otra tiesas spriedumÄ minÄ“tÄ epizode ir saistÄ«ta ar aizņēmÄ“ja oficiÄli minÄ“tajiem plÄniem attÄ«stÄ«t nekustamÄ Ä«pašuma projektu - A klases biroju kompleksu SanktpÄ“terburgÄ.
ŠajÄ gadÄ«jumÄ bankas administrators bija konstatÄ“jis, ka, pieņemot lÄ“mumu par kredÄ«ta izsniegšanu, KrÄjbankas valde nebija ņēmusi vÄ“rÄ bankas oficiÄlos kredÄ«ta piešÄ·iršanas pamatnosacÄ«jumus, saskaÅ†Ä ar kuriem šajÄ gadÄ«jumÄ nedrÄ«kstÄ“ja aizdot vairÄk par 70% no nodrošinÄjuma tirgus vÄ“rtÄ«bas. TurklÄt jau lÄ“muma pieņemšanas brÄ«dÄ« bijis skaidrs, ka aizņēmÄ“jam bÅ«tu grÅ«tÄ«bas izpildÄ«t saistÄ«bas, - un tÄ arÄ« noticis.
Un arÄ« šeit parÄdÄ«jušÄs V. Antonova personiskÄs intereses, kuru labÄ darbojusies viņa bankas valde: „Administrators, veicot pÄrbaudi, ir konstatÄ“jis, ka kredÄ«ta lÄ«guma un ar to saistÄ«to tiesisko darÄ«jumu noslÄ“gšanÄ iesaistÄ«tie lÄ«dzÄ“ji bija savstarpÄ“ji saistÄ«ti un rÄ«kojÄs trešo personu - Vladimira Antonova vai ar viņu saistÄ«to personu vai sabiedrÄ«bu - interesÄ“s.”
„LÄ«dz ar to par KrÄjbankai nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem 13 409 297,69 EUR apmÄ“rÄ, kas KrÄjbankai radušies KredÄ«ta lÄ«guma un KredÄ«ta lÄ«gumu grozÄ«jumu, kÄ arÄ« izsniegtÄ aizdevuma un tÄ nodrošinÄšanai ņemtÄs nepietiekamÄs Ä·Ä«las un tÄs vÄ“rtÄ«bas rezultÄtÄ, solidÄri atbild pilnÄ apmÄ“rÄ tÄ laika valdes locekļi, kas bija saistÄ«ti ar šÄ« aizdevuma izsniegšanu. Tie ir Ilze Bagatska, MÄrtiņš Bondars, Svetlana OvÄiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars PriedÄ«tis, Andrejs SurmaÄs,” – šÄds ir tiesas slÄ“dziens.
Tiesas secinÄjumi par Bondara un citu valdes locekļu rÄ«cÄ«bu un atbildÄ«bu
„AtbildÄ“tÄju rÄ«cÄ«bu - neveicot pienÄcÄ«gu kontroli pÄr KrÄjbankas aktÄ«vu aizskaitÄ«šanu trešajÄm personÄm, neizvÄ“rtÄ“jot vai ignorÄ“jot ar iepriekš aprakstÄ«tajiem darÄ«jumiem saistÄ«tos riskus un pretrunÄ«go informÄciju, kÄ rezultÄtÄ KrÄjbanka šo darÄ«jumu rezultÄtÄ ieguva tÄdas prasÄ«juma tiesÄ«bas, kuru izpildes nodrošinÄjums bija pÄrvÄ“rtÄ“ts un nespÄ“ja nodrošinÄt no KrÄjbankas aizskaitÄ«to naudas lÄ«dzekļu atgÅ«šanu kÄrtÄ“jo nodokļu nemaksÄšanu valstij, kreditoru parÄdu nesegšanu, tiesas ieskatÄ, nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nevar atzÄ«t par krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka rÄ«cÄ«bu Komerclikuma izpratnÄ“.
VÄ“rtÄ“jot, vai valdes loceklis ir pildÄ«jis savus amata pienÄkumus atbilstoši Komerclikuma prasÄ«bÄm, tiesa uzskata, ka ņemami vÄ“rÄ ir ne tikai objektÄ«vie, bet arÄ« subjektÄ«vie kritÄ“riji. Krietna un rÅ«pÄ«ga saimnieka pienÄkumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektÄ«vo attieksmi pret savu pienÄkumu pildÄ«šanu.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ atbildÄ“tÄjam, lai tas pierÄdÄ«tu, ka viņš konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ rÄ«kojies kÄ krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, nepietiek pierÄdÄ«t, ka tas godprÄtÄ«gi pildÄ«jis savus amata pienÄkumus. Valdes loceklim ir jÄpierÄda arÄ« tas, ka, pastÄvot analogai situÄcijai, lÄ«dzÄ«gi bÅ«tu rÄ«kojusies jebkura cita vidusmÄ“ra saprÄtÄ«ga persona, kurai ir pietiekamas zinÄšanas un kvalifikÄcija attiecÄ«gÄ jomÄ.
Tiesa uzskata, ka, ņemot vÄ“rÄ lietas apstÄkļus, atbildÄ“tÄji nav pierÄdÄ«juši, ka, veicot iepriekš minÄ“tÄs darbÄ«bas, bÅ«tu rÄ«kojušies kÄ krietni un rÅ«pÄ«gi saimnieki attiecÄ«bÄ pret banku, nav pierÄdÄ«juši, ka savÄs darbÄ«bÄs nav pieļÄvuši pat vieglu neuzmanÄ«bu, kas Civillikuma 1646. pantÄ nosaka, ka par vieglu neuzmanÄ«bu atzÄ«stams tÄs rÅ«pÄ«bas un ÄaklÄ«bas trÅ«kums, kÄda vispÄr jÄievÄ“ro krietnam un rÅ«pÄ«gam saimniekam.
PretÄ“ji tam, tiesa uzskata, ka ar apstÄkļiem, kas izklÄstÄ«ti prasÄ«bÄ, un pierÄdÄ«jumiem, kas pievienoti prasÄ«bai, ir pierÄdÄ«ts, ka KrÄjbankas valdes locekļi ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu ir radÄ«juši likvidÄ“jamai AS Latvijas KrÄjbanka zaudÄ“jumus.”