Iesaki rakstu:

RegulÄ“jums par piespiedu zemes nomas attiecÄ«bām skar vismaz 300 000 Latvijas iedzÄ«votāju, kuri ir spiesti maksāt tā dÄ“vÄ“tajiem "jaunajiem zemes baroniem" lÄ«dz 6% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas tikai par to, ka viņu māja stāv uz citam Ä«pašniekam piederošas zemes.

Savulaik likumdevÄ“js atkāpās no Civillikumā nostiprinātā Ä“kas un zemes vienotÄ«bas principa un pieļāva dalÄ«tā Ä«pašuma institÅ«ta izveidi, kā rezultātā Latvijā izveidojusies situācija, kuru paši iedzÄ«votāji sauc par "jauno laiku dzimtbÅ«šanu".

Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprÄ«lÄ« (lieta Nr. 2017-17-01; Piespiedu noma IV) secināja, ka apstrÄ«dÄ“tās normas par dzÄ«vojamo māju privatizāciju, kas noteica, ka nomas maksa nedrÄ«kst pārsniegt 2018. gadā – 5%, 2019. gadā – 4 %, 2020. – 3% no nomas zemes gabala kadastrālās vÄ“rtÄ«bas, gadÄ«jumā, ja zemes Ä«pašnieki un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nespÄ“j vienoties par Ä«res apmÄ“ru, neatbilst Satversmei.

Lai neveidotos tiesiskais vakuums šajā jomā, Saeimai vajadzÄ“ja grozÄ«t likumu "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju" un noteikt nomas maksu likumā gadÄ«jumam, ja puses nespÄ“j vienoties.

Es, RegÄ«na Ločmele-Luņova kā 13. Saeimas deputāte laikus iesniedzu grozÄ«jumus likumā "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju", kuri paredzÄ“ja noteikt zemes piespiedu nomas maksu atbilstoši iepriekšÄ“jam regulÄ“jumam: 2019. gadā – 4% un no 2020. gada – 3% apmÄ“rā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas.

Saeimas komisijas sÄ“dÄ“ Tieslietu ministrija rosināja neveikt nekādas izmaiņas un faktiski atstāt šo jautājumu bez likumiska regulÄ“juma lÄ«dz brÄ«dim, kad tiks pieņemts un stāsies spÄ“kā jauns likums, ar kura projektu Tieslietu ministrija sabiedrÄ«bu iepazÄ«stināja 2019. gada 21. martā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paskaidroja, ka vairumā gadÄ«jumu attiecÄ«bas starp zemes Ä«pašniekiem un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem tiek regulÄ“tas ar lÄ«gumiem un tiesu nolÄ“mumiem un nenoregulÄ“ta atliek vien neliela daļa, kur puses konfliktu spÄ“šot atrisināt pārrunu ceļā. Turklāt likumu ieviest tika plānots lÄ«dz 2019. gada beigām.

Neskatoties uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku biedrÄ«bas "Tauta pret zemes baroniem" pārstāvja iebildumiem, ka šajā jautājumā nav pieļaujama tiesiska nenoteiktÄ«ba, mani, RegÄ«nas Ločmeles-Luņovas priekšlikumi tika noraidÄ«ti ar komisijas vairākuma balsojumu.

2019. gada aprÄ«lÄ« Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bu komisijā Tieslietu ministrija prezentÄ“ja likumprojektu "GrozÄ«jumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un piemÄ“rošanas kārtÄ«bu"".

MinÄ“tajā likumprojektā Tieslietu ministrija piedāvāja pārveidot lÄ«dzšinÄ“jās piespiedu nomas attiecÄ«bas par likumiskām zemes lietošanas tiesÄ«bām, kā arÄ« paredzÄ“t tām vienotu regulÄ“jumu visiem piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma gadÄ«jumiem neatkarÄ«gi no to izveidošanās tiesiskā pamata. Reformas rezultātā iedzÄ«votāji maksātu zemes Ä«pašniekiem vienotu maksu par zemes lietošanu – 4% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas.

MinÄ“tais likumprojekts Saeimā lÄ«dz šim brÄ«dim nav iesniegts, tas joprojām tiek saskaņots ar Finanšu ministriju un citām valsts institÅ«cijām, likumprojekta iesniegšanas Saeimā termiņš nav zināms.

2019. gada decembrī frakcijas "Saskaņa" deputāti iesniedza deputātu jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam, pieprasot sniegt skaidrojumu, cik ilgā laika posmā un kādā termiņā tiek plānots virzīt likumprojektu uz Saeimu.

Ministrijas darba organizāciju nosaka ministrs, viņš ir ne vien politiska persona, bet galvenais sava resora priekšnieks un pārstāvis, augstākais valsts administrācijas ierÄ“dnis, kas sava resora ietvaros rÄ«kojas valsts vārdā, tādēļ atbildÄ«ba par lÄ“no likumprojektu izstrādi un tā sekām gulstas uz viņa pleciem.

Diemžēl nekādu konkrÄ“tu termiņu par likumprojekta par piespiedu nomas regulÄ“juma reformu iesniegšanu izskatÄ«šanai Saeimā tieslietu ministrs Bordāns savā atbildÄ“ deputātiem tā arÄ« nenosauca.

Uzskatu, ka gadÄ«jumā, ja ministrija nespÄ“s pildÄ«t solÄ«to un valsts ierÄ“dņu bezdarbÄ«bas rezultātā radÄ«s bÅ«tisku kaitÄ“jumu, pasliktinot piespiedu zemes nomas attiecÄ«bu subjektu stāvokli, tieši tieslietu ministram Jānim Bordānam ir jāuzņemas atbildÄ«ba par šÄ«s pasÄ«vās uzvedÄ«bas sekām.

Un sekas jau ir, un ļoti nopietnas!

Pašlaik RÄ«gā lielai daļai dzÄ«vojamo māju ir nenoregulÄ“tas zemes nomas attiecÄ«bas. Daudzi zemes Ä«pašnieki tiesiskās neskaidrÄ«bas dēļ atsakās noslÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar pārvaldnieku vai vÄ“las saņemt kā iepriekš ne mazāk par 6% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas.

2020. gada janvārÄ« vairāki tÅ«kstoši RÄ«gas iedzÄ«votāju (pÄ“c mÅ«su informācijas, kopumā varÄ“tu bÅ«t nosÅ«tÄ«ts aptuveni 10 000 vÄ“stuļu) saņēma paziņojumu no kooperatÄ«vās sabiedrÄ«bas "Vaidavas V" un AS "PilsÄ“tas zemes dienests" (abi uzņēmumi, iespÄ“jams, varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ti ar juristu Šlitki) ar priekšlikumu noslÄ“gt individuālo zemes nomas lÄ«gumu un samaksāt Ä«res maksu, jo ar "RÄ«gas namu pārvaldnieku" šÄdi lÄ«gumi nav noslÄ“gti.

Tiem iedzÄ«votājiem, kuri saņēmuši šÄda veida paziņojumu, iesakām:

NenoslÄ“gt un neparakstÄ«t individuālo lÄ«gumu par zemes nomu. Likums nosaka, ka lÄ«gumi ir jāslÄ“dz ar visu māju, nevis individuāli ar katru dzÄ«vokļa Ä«pašnieku. Ja dzÄ«vokļu Ä«pašnieki vienojas un noslÄ“dz vienošanos, tad ir iespÄ“jams veikt tiešo rÄ“Ä·inu nomaksu zemes Ä«pašniekam.

Nemaksāt projektā norādīto summu, kamēr nav noskaidrota situācija ar nama pārvaldnieku.

VÄ“rsties pie sava nama pārvaldnieka ar jautājumu, vai ir noslÄ“gts zemes nomas lÄ«gums un, ja šÄda lÄ«guma nav, vai tika iekasÄ“ts avansa maksājums zemes nomas nomaksai, un noskaidrojiet, kā jums rÄ«koties.

Var vÄ“rsties PTAC ar sÅ«dzÄ«bu, ka jums tiek piedāvāts noslÄ“gt individuālo zemes nomas lÄ«gumu, kas ir pretrunā ar likumu un liecina par negodÄ«gu komercdarbÄ«bu no zemes Ä«pašnieka puses.

ŠobrÄ«d strādājam pie šÄ« jautājuma risināšanas, un tiek plānots, ka situācija noskaidrosies tuvāko divu nedēļu laikā.

IedzÄ«votāji, kurus apkalpo "RÄ«gas namu pārvaldnieks", tuvākajā laikā saņems skaidrojumu, kā rÄ«koties šajā situācijā.

NorādÄ«tais kadastra vÄ“rtÄ«bas pieaugums par 40% (zemes izpirkuma piedāvājumā) nav pamatots, jo šobrÄ«d tiek izstrādāti jauni noteikumi daudzdzÄ«vokļu māju zemes kadastra vÄ“rtÄ«bas aprÄ“Ä·ināšanai un, iespÄ“jams, tā samazināsies vai paliks nemainÄ«ga.