Iesaki rakstu:

Sakarā ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteicieniem, ka viņš “rosinās meklÄ“t veidus, kā no amata atstādināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (NEPLP) vadÄ«tāju Daci Ķezberi”, ir jāsecina: šÄda rÄ«cÄ«ba liecina nevis par D. Ķezberes, bet gan par paša J. Bordāna neatbilstÄ«bu amatam.

Saskaņā ar Eiropā pastāvošo praksi sabiedriskos un citus raidošos medijus visās demokrātiskajās Eiropas uzrauga no politiÄ·iem neatkarÄ«gas institÅ«cijas. PiemÄ“ram, Apvienotajā KaralistÄ“ tas ir Ofcom, pie mums — Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome. Tajā Saeima ievÄ“l piecus nozares profesionāļus, kuri tiek izvÄ“lÄ“ti atklāta konkursa kārtÄ«bā. Ikvienam ir tiesÄ«bas pieteikt speciālistus, ikvienam ir iespÄ“ja izteikt pamatotu kritiku par vai pret jebkuru no locekļiem.

Tieslietu ministram (vai jebkuram citam politiÄ·im) neviens likums nedod tiesÄ«bas jaukties NEPLP darbÄ«bā, atcelt tās lÄ“mumus vai spiest uz “vajadzÄ«go” cilvÄ“ku pieņemšanu darbā (vai atlaišanu).

Kad pagājušÄ gada beigās atklājās simttÅ«kstošos mÄ“rāmas neizdarÄ«bas LTV finansÄ“s, NEPLP reaģēja tā, kā to pieprasÄ«ja likums — atlaida divus atbildÄ«gos locekļus no LTV valdes. Ja jebkurā valsts uzņēmumā atklātos neizdarÄ«bas un zaudÄ“jumi 500 tÅ«kstošu apmÄ“rā, bet uzraugošÄ institÅ«cija uz to nereaģētu, tad uzraugošÄ institÅ«cija pati jāatlaiž — tā kā, piemÄ“ram, tikko Juris PÅ«ce izdarÄ«ja ar Nilu Ušakovu, kurš (bÅ«dams RÄ«gas Satiksmes kapitāldaļu turÄ“tājs) nebija izdarÄ«jis neko, lai mazinātu shÄ“mas un naudas zaudÄ“jumus RÄ«gas SatiksmÄ“.

Kad divi LTV valdes locekļi bija atlaisti, NEPLP (izpildot Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma normas par atklātu konkursu uz valdes locekļu vietām) izsludināja atklātu konkursu uz valdes locekļu vietām — tā, kā likumā rakstÄ«ts.

No iepriekšÄ“jiem gadiem atceroties, ko nozÄ«mÄ“ šÄds konkurss, pieteicās tādi kandidāti, kas bija gatavi iziet cauri visai tai “mÄ“slu vÄ“trai”, kāda sagaida visus, kas šÄdam konkursam stāv tuvumā. No tiem, kas tomÄ“r pieteicās, tika izvÄ“lÄ“ti divi tobrÄ«d labākie kandidāti, tomÄ“r viņi — redzot vispārÄ“jo jÅ«kli — tomÄ“r nolÄ“ma labprātÄ«gi pakāpties malā, un ir acÄ«mredzami, ka neviens viņus par to nevaino.

Visā šajā procesā NEPLP ir vadÄ«jusies nevis pÄ“c politiski motivÄ“tiem izteikumiem no RÄ«gas, Ventspils, Maskavas vai kādas citas puses, bet gan darbojusies tikai saskaņā ar tām likumu normām, kas bÅ«tu spÄ“kā NEPLP darbÄ«bā neatkarÄ«gi no tā, tieši kādi speciālisti ieņemtu NEPLP locekļu amatus.

Gan J. Bordānam, gan visiem citiem ir jāsaprot, ka NEPLP kā valsts iestādei ir jāseko nevis politiÄ·u izteikumiem, bet gan likumam. Tieši tāpÄ“c katrā Eiropas valstÄ« pastāv tāda iestāde kā sabiedrisko mediju regulators — lai nebÅ«tu jāpaklausa politiskām pavÄ“lÄ“m!

RespektÄ“jami vÄ“rtÄ“jama Guntas LÄ«dakas atkāpšanās no amata — viņa izvÄ“lÄ“jās labāk aiziet no darba nekā pieļaut, ka viņai bÅ«tu jāpadodas politiskam spiedienam no nejÄ“gu vai angažētu personu puses.

Iejaucoties neatkarÄ«gu institÅ«ciju darbÄ«bā un plānojot tās vadÄ«tājas atstādināšanu par to, ka vadÄ«tāja likumus nevis pārkāpj, bet gan IZPILDA (!), tieslietu ministrs J. Bordāns pārkāpj savas pilnvaras un funkcijas. Turklāt NEPLP nemaz neatrodas Tieslietu ministrijas pakļautÄ«bā — NEPLP ir KultÅ«ras ministrijas pārziņā.

J. Bordāna izteikumi NEPLP sakarā ir ekvivalenti, piemÄ“ram, tam, ja viņš paziņotu, ka meklÄ“s iespÄ“jas atstādināt TiesÄ«bsargu pÄ“c tam, kad tas sastādÄ«jis ministram nepatÄ«kamu atzinumu, aizstāvot bāreņus un bÄ“rnus — invalÄ«dus, vai gribÄ“tu atlaist Valsts kontrolieri pÄ“c tam, kad VK publicÄ“jusi ministram netÄ«kamu ziņojumu.

LÄ«dz ar to tieslietu ministrs J. Bordāns ar savām nosodāmajām darbÄ«bām ir pelnÄ«jis publisku izvÄ“rtÄ“jumu un brÄ«dinājumu par neatbilstÄ«bu savam ieņemamajam amatam. Tieslietu ministram jau nu bÅ«tu jārāda priekšzÄ«me likumu ievÄ“rošanā, un viņa rÄ«cÄ«bai nevajadzÄ“tu drÄ«zāk atgādināt sliktas atmiņas par Janukoviča laika Ukrainu.