Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AtzÄ«šos, pirms pāris gadiem raudzÄ«jos uz toreiz jauno politiÄ·i Artusu Kaimiņu varbÅ«t nevis ar aklu uzticÄ«bu, bet ar piesardzÄ«gi cerÄ«gu skatu. Zinot, ka viņš nav nekāds paraugcilvÄ“ks, tomÄ“r centos viņā saskatÄ«t enerÄ£isku, drošu un talantÄ«gu jauno opozicionāru. GribÄ“jās cerÄ“t, ka Kaimiņš kaut ko mainÄ«s. Latvijas politikas procesiem sekoju teju vai katru dienu, bija iespÄ“ja pavÄ“rot arÄ« deputāta Kaimiņa darbošanos. Un, atzÄ«šos, biju pat gatavs pievÄ“rt acis uz vienu otru, manuprāt, pārmÄ“rÄ«gu māžošanos.

TomÄ“r aizvien biežāk pamanÄ«ju, ka aiz ārÄ“jās formas patiesÄ«bā viņš aizvien biežāk rÄ«kojās tieši tāpat kā paša kritizÄ“tie tā dÄ“vÄ“tie "vecie vēži.” BÅ«tÄ«bā gandrÄ«z jau no pirmās darba dienas Saeimā - solÄ«jumu neturÄ“šana, bezkaunÄ«gs un vulgārs polittÅ«risms, piebalsošana Saeimas koalÄ«cijai balsojumā par acÄ«mredzami šaubÄ«gām amatpersonām. Piedevām - nereti klaji izvairoties runāt par problÄ“mām no tribÄ«nes. Šo četru gadu laikā pretÄ“ji tam, kā opozicionāram pienāktos, viņš ir runājis uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes.

TomÄ“r punktu manai uzticÄ«bai Kaimiņam pielika ciniska un pretÄ«ga nodevÄ«ba. Jutos kā ar aukstu Å«deni apliets, kad Kaimiņš publiski sāka apsaukāt Neo jeb Ilmāru Poikānu par "notiesātu personu", bÅ«tÄ«bā par noziedznieku. Te jāpaskaidro, ka tieši tā Neo mÄ“dza lamāt tie paši "vecie vēži", kurus viņš gadiem ilgi ir kritizÄ“jis un atmaskojis. PÄ“kšÅ†i konstatÄ“ju, ka Kaimiņš ne tikai uzvedas kā varas politiÄ·is, bet arÄ« runā un domā tieši tāpat kā viņi.

Jā, taisnÄ«ba, ka šobrÄ«d Neo ir notiesāta persona. Formāli, pÄ“c burta. Bet pÄ“c bÅ«tÄ«bas Ilmārs Poikāns cÄ«nÄ«jās par taisnu lietu, tika vajāts par taisnu lietu un ir cietis par taisnu lietu. Viņš aizstāvÄ“ja visu mÅ«su intereses ļoti sarežģītā laikā un situācijā. RiskÄ“jot, uzdrošinoties. Viņš gāja pret sistÄ“mu un dabÅ«ja ciest no sistÄ“mas. Ne velti 2010. gadā viņš tika atzÄ«ts par Eiropas Gada cilvÄ“ku Latvijā.

Atgādinu, ka tālajā 2009. gadā Ilmārs Poikāns, toreiz vÄ“l slÄ“pdamies zem “hakera Neo” vārda, atklāja, ka VID sistÄ“mā ir tādi caurumi, ka faktiski teju vai katrs varÄ“ja brÄ«vi ienākt viņu datu bāzÄ“s, pievākt komercnoslÄ“pumus un privātu informāciju saturošus datus. Tāpat Neo atklāja, ka laikā, kad Latvija piedzÄ«voja masu bezdarbu, strauju ienākumu samazināšanos, augstākajā ierÄ“dniecÄ«bā joprojām turpinājās haoss atalgojumu sistÄ“mā un daudzi turpināja dzÄ«vot ar “trekno gadu” ienākumiem.

Neo to visu darÄ«ja zināmu sabiedrÄ«bai ar žurnālistes Ilzes Naglas palÄ«dzÄ«bu. SistÄ“ma abiem atriebās gandrÄ«z nekavÄ“joties. Ilze kā žurnāliste piedzÄ«voja smagu policejisku ielaušanos privātajā un profesionālajā dzÄ«vÄ“. Ilmārs tika aizturÄ“ts un pÄ“c tam piedzÄ«voja gadiem ilgu vazāšanu pa tiesām. Ne viens, ne otrs nebija rÄ«kojušos savu interešu vārdā, bet gan darÄ«juši zināmu sabiedrÄ«bai ārkārtÄ«gi bÅ«tisku informāciju.

Ilmārs tika vazāts pa tiesām garus septiņus gadus, un katrs, kurš kaut ko tādu ir piedzÄ«vojis, zina, ko tas nozÄ«mÄ“ pašam un Ä£imenei. Ironiski, ka notiesājošo spriedumu izdevās panākt tikai pÄ“c tam, kad ABLV banka nolÄ“ma iesaistÄ«ties cīņā pret Neo politiskās sistÄ“mas pusÄ“. ŠobrÄ«d mÄ“s zinām vairāk par šÄ«s bankas paradumiem un attiecÄ«bām ar politisko eliti.

KāpÄ“c Artuss Kaimiņš pÄ“kšÅ†i sāka publiski pazemot Neo, apsaukādams par noziedznieku, tieši tāpat, kā to darÄ«ja sistÄ“mas “vecie vēži”? Iemesls ir vienkāršs - 2016. gadā Ilmārs Poikāns, toreiz bÅ«dams KPV LV biedrs, saglabādams uzticÄ«bu tÄ«ras un godÄ«gas politikas principiem, jautāja Kaimiņam par partijas finansÄ“jumu un patiesajiem sponsoriem. Kaimiņš nespÄ“ja atbildÄ“t, izraisÄ«jās konflikts, un četri toreizÄ“jās KPV LV valdes locekļi un vÄ“l daži partijas biedri, nevÄ“lÄ“damies, samierināties ar šÄdu situāciju, partiju pameta.

Lai arÄ« kas tur bija, tā ir spilgta liecÄ«ba par Kaimiņu kā cilvÄ“ku. Viņš nekautrÄ“damies, nevilcinoties nodeva cÄ«nÄ«tāju par tautas interesÄ“m, cilvÄ“ku, kurš, manā skatÄ«jumā, patiesi bija uzdrošinājies un cietis par taisnu lietu. Saukt viņu par “noziedznieku”, kā to dara vecā politiskā elite, ir nodevÄ«ba un nelietÄ«ba. Es apbrÄ«noju Ilmāra Poikāna toreizÄ“jo un pašreizÄ“jo drosmi un uzticÄ«bu godÄ«gas politikas principiem. Jā, esmu pateicÄ«gs, ka varu Ilmāru dÄ“vÄ“t par savu draugu. Jā, tā ir principa lieta arÄ« man personÄ«gi - Kaimiņš ir nodevis un publiski pazemojis goda vÄ«ru.

ArÄ« tāpÄ“c Kaimiņu un Gobzemu, kuri, pielietojot politiskās elites valodu un attieksmi, piebalsojot ABLV, dÄ“vÄ“ Poikānu par noziedznieku, uzskatu par principiāliem nodevÄ“jiem. Viņu rÄ«cÄ«ba bija simboliska robežšÄ·irtne, pÄ“c kuras vairs nespÄ“ju viņiem uzticÄ“ties. Jo tie, kas runā ciniskā “elites” valodā, tā arÄ« domā. Tie, kuri nodod draugus un domubiedrus, tie nodos arÄ« citus draugus un arÄ« vÄ“lÄ“tājus.

PiekrÄ«tu, ka politikā sen vajadzÄ“ja jauno maiņu. Bet Kaimiņš un Gobzems patiesÄ«bā ir daļa no vecās sistÄ“mas, tikpat nodevÄ«gi un ciniski. Å…emot vÄ“rā Kaimiņa tuvāko draugu loku, kas cieši saistÄ«ts ar apšaubāmas reputācijas advokātu RÅ«dolfu Meroni, skaidrs, ka stāsts ir par kārtÄ“jo resursu pārdali starp dažādiem grupÄ“jumiem. Bet vÄ“lÄ“tāji, precÄ«zi tās pašas ciniskās politelites valodā runājot, - atkal ir lielgabalgaļa. Mans uzdevums ir brÄ«dināt cilvÄ“kus par to, pat jau iepriekš zinot, ka sastapšos ar rupjÄ«bām, draudiem un nepamatotiem apvainojumiem no tiem akli mÄ«lošajiem sekotājiem, kurus Artuss vÄ“l nav paspÄ“jis atklāti nodoti. Bet tas ir tikai laika jautājums. Kaimiņam un Gobzemam ir iespaidÄ«gi emocionālo manipulatoru talanti, bet morālas robežas neeksistÄ“. Jo tikai tādi spÄ“j izmantot politiskai publicitātei cilvÄ“kus nāves.

Protams, ka, gadiem ilgi sekojot politiskajiem procesiem, labi redzÄ“ju, kā Kaimiņš Saeimā burtiski piekrāpa “Maksimas” traģēdijas upurus, kā izniekoja Saeimas deputāta laiku, vizinādamies uz siltajām zemÄ“m, kā klusÄ“jot atbalstÄ«ja apšaubāmas koalÄ«cijas atslÄ“gas personas. Bet par to vairāk - kādu citu reizi. ŠÄ« bija personÄ«ga atzÄ«šanās, mans vienÄ«gais iemesls neuzticÄ“ties Kaimiņam ir tikai un vienÄ«gi principa jautājums. Un arÄ« pārliecÄ«ba, ka Latvijas Republikas pilsoņiem nav jāapkalpo starptautisku afÄ“ristu intereses par… pašiem izkrāptu naudu.

Novērtē šo rakstu:

0
0