Iesaki rakstu:

ŠÄ« gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatÅ«ru prezidenta vÄ“lÄ“šanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzÄ«tajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnÄ«gu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespÄ“j sniegt pamatotu atbildi, kāpÄ“c es kā pašvaldÄ«bas deputāts nedrÄ«kstu oficiāli virzÄ«t savu prezidenta amata kandidātu.

Nav saprotams, uz kāda pamata manis izvirzÄ«tais kandidāts ValentÄ«ns Jeremejevs netika pieņemts kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, jo Valsts prezidenta izvirzÄ«šana ir noteikta speciālajā likumā - Valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanas likumā un tajā nav noteikts, ka kandidātus Valsts prezidenta amatam drÄ«kst izvirzÄ«t tikai Saeimas deputāti, kā to norādÄ«ja Saeimas Juridiskais birojs.

Satversme tieši nenosaka, kā tiek izvirzÄ«ta Valsts prezidenta kandidatÅ«ra. Savukārt Valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanas likumā noteikto kārtÄ«bu, proti, ka kandidatÅ«ras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Valsts Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vÄ“lāk kā 55 dienas pirms esošÄ Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām un, ka deputāta iesniegumam par Valsts prezidenta amata kandidatÅ«ru pievienojami noteikti dokumenti, es ievÄ“roju un iesniedzu noteiktajos termiņos.

ŠÄda valsts iestāžu attieksme rada daudzus jautājumus un viennozÄ«mÄ«gi degradÄ“ izpratni par demokrātiju un pilsonisko lÄ«dzdalÄ«bu sabiedriskajos procesos. Īpaši satraucoši tas ir šobrÄ«d, jo saskaņā ar pÄ“rnā gada Eiropas Komisijas pasÅ«tÄ«to Eirobarometra pÄ“tÄ«jumu Latvijas parlamentam ir viens no zemākajiem uzticÄ«bas rādÄ«tājiem iedzÄ«votāju vidÅ«. Proti, Latvijas Republikas likumdevÄ“jam uzticas tikai 21% iedzÄ«votāju, turpretÄ« bruņotajiem spÄ“kiem uzticas 66%, radio un Valsts policijai – 62%, televÄ«zijai – 58%, un pat Latvijas pašvaldÄ«bām uzticÄ«bas lÄ«menis mÄ“rāms ar 51% iedzÄ«votāju atbalstu.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“tos argumentus, aicinu Saeimas Juridisko biroju iespÄ“jami ātrāk sniegt pamatotu skaidrojumu, lai neradÄ«tu šaubu Ä“nu par Saeimas struktÅ«ru darbu. Turklāt atcerÄ“simies, ka maijā notiek arÄ« Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanas un to priekšvÄ“lÄ“šanu retorikā liela daļa izvirzÄ«to kandidātu, kuri pārstāv valdošÄs elites partijas, kā vienu no prioritātÄ“m akcentÄ“ tieši tuvināšanos Eiropas demokrātiskajām vÄ“rtÄ«bām.

Diemžēl šÄda Saeimas attieksme norāda uz pretÄ“jo un nonivelÄ“ tādas demokrātiskās pamatvÄ“rtÄ«bas kā politiskā lÄ«dzdalÄ«ba un pilsoniskā sabiedrÄ«ba, tādÄ“jādi kārtÄ“jo reizi radot barjeru starp valsti un tautu. Turklāt likumdevÄ“ja pienākums ir rakstÄ«t likumus skaidri un nepārprotami saprotamus tautai, t.i. ikkatram no mums, ne tikai juristiem, lai maksimāli samazinātu to interpretācijas (tulkošanas) risku, kas var novest pie likumu nekorektas piemÄ“rošanas vai izmantošanas pie varas esošo politiÄ·u interesÄ“m.