Burbulis sÄk plÄ«st: „airBaltic†zaudÄ“jumi pirmajÄ pusgadÄ â€“ vairÄk nekÄ 26,6 miljoni eiro
PIETIEK · 18.10.2019. · Komentāri (0)Burbulis, par kuru atsevišÄ·i eksperti brÄ«dinÄja jau pirms vairÄkiem mÄ“nešiem, sÄk plÄ«st: nacionÄlÄ aviokompÄnija airBaltic šorÄ«t bija spiesta atzÄ«t, ka tÄs zaudÄ“jumi šogad pirmajÄ pusgadÄ bija 26,614 miljoni eiro, kas ir par 71,3% vairÄk nekÄ 2018.gada pirmajÄ pusgadÄ. Pietiek šodien publicÄ“ divus rakstus, kas par airBaltic reÄlo pietiekami dramatisko situÄciju brÄ«dinÄja jau šovasar.
EnerÄ£iski slÄ“pj datus par dramatiskiem "airBaltic" darbÄ«bas rezultÄtiem
Lato Lapsa ·
LÄ«dz pat 30 miljoniem eiro – šÄdus neoficiÄlos datus par nacionÄlÄs aviokompÄnijas airBaltic šÄ gada pirmÄ ceturkšÅ†a operatÄ«vajiem zaudÄ“jumiem min avoti Satiksmes ministrijÄ. Vai šÄ« informÄcija atbilst patiesÄ«bai, pagaidÄm nav iespÄ“jams noskaidrot, - lielÄ vienprÄtÄ«bÄ gan par šÄ«m, gan par citÄm satraucošÄm ziņÄm saistÄ«bÄ ar airBaltic darbÄ«bu klusÄ“ ne tikai aviokompÄnijas vadÄ«ba, bet arÄ« tÄs padome un valsts kÄ akcionÄra pÄrstÄvis – Satiksmes ministrija.
Gada pÄrskats atklÄj trauksmainus faktus
Nesen publiskotais airBaltic (pilnÄ nosaukumÄ – Air Baltic Corporation) pÄrskats par 2018. gadu dažu iepriekšÄ“jo pÄrskatu kontekstÄ norÄda uz vairÄkÄm paviršam vÄ“rotÄjam grÅ«ti pamanÄmÄm tendencÄ“m nacionÄlÄs aviokompÄnijas darbÄ«bÄ. Proti, uzņēmuma ieņēmumi no viena pasažiera pÄ“rn ir mazÄki nekÄ 2014.gadÄ - ņemot vÄ“rÄ inflÄciju, tie ir kritušies par 12 procentiem. LikviditÄtes koeficients ir tÄds pats kÄ 2015. gadÄ, taÄu jÄatceras, ka tieši 2015. gadÄ airBaltic nÄcÄs rekapitalizÄ“t.
airBaltic rentabilitÄte pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados ir tikai aptuveni 1%. SalÄ«dzinÄjumam, piemÄ“ram, Ryanair tÄ ir divdesmit reižu augstÄka. TurklÄt airBaltic procentos kreditoriem piecreiz vairÄk nekÄ tas pats Ryanair, kas norÄda uz bÅ«tiski augstÄkÄm aizņēmumu vai lÄ«zinga likmÄ“m.
Uzņēmuma gada pÄrskati norÄda arÄ« uz neveselÄ«gu tendenci – finansistu valodÄ izsakoties, financing through debt jeb to, ka aviokompÄnija pati investÄ«cijas nav spÄ“jÄ«ga segt un pirkumu finansÄ“šanai aizvien vairÄk tiek izmantoti aizņēmumi.
KlÄt vÄ“l jÄpievieno nepieciešamÄ«ba šogad atdot aizņēmumus 35 miljonu eiro apmÄ“rÄ. Tas nozÄ«mÄ“, ka atdodamÄ summa ir piecreiz lielÄka nekÄ gadu iepriekš: vai nu šie aizņēmumi ir jÄpÄrfinansÄ“, vai arÄ« jÄatrod lÄ«dzekļi no naudas plÅ«smas.
Uzņēmums izvairīgs
airBaltic valdes skaidrojums par uzņēmuma darbÄ«bas datiem ir ļoti izvairÄ«gs. Uz jautÄjumu, vai uzņēmumam 2019. gadÄ ir jÄatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmÄ“rÄ un no kurienes tiks ņemti šÄdi lÄ«dzekļi, sÄkotnÄ“jÄ atbilde skan: “MinÄ“tos datus iespÄ“jams iegÅ«t no uzņēmuma ikgadÄ“jiem gada pÄrskatiem, kas pieejami uzņēmuma mÄjaslapÄ.” ArÄ« pÄ“c atkÄrtotas jautÄjuma uzdošanas uzņēmums norÄda tikai to, ka tam „nav nekÄdu grÅ«tÄ«bu izpildÄ«t savas saistÄ«bas nedz šobrÄ«d, nedz nÄkotnÄ“. airBaltic finanšu darbÄ«ba ir rÅ«pÄ«gi plÄnota un nav pamata izdarÄ«t secinÄjumus par kÄdu negaidÄ«tu saistÄ«bu apmÄ“ru pieaugumu”.
NozÄ«mÄ«go ieņēmumu kritumu no viena pÄrvadÄtÄ pasažiera airBaltic skaidro ar to, ka Eiropas aviÄcijas nozarÄ“ biļešu cenas turpina kristies jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, padarot lidošanu pievilcÄ«gÄku klientu acÄ«s. SavukÄrt par zemo rentabilitÄti airBaltic atbild: “DažÄdi biznesa darbÄ«bas modeļi piedÄvÄ dažÄdu rentabilitÄti – tas ir aviÄcijas nozares fenomens.” airBaltic rentabilitÄte šobrÄ«d liecinot par uzņēmuma izaugsmi.
„Biznesa plÄns Destination 2025 paredz 50 Airbus A220-300 lidmašÄ«nu iegÄdi ar tiesÄ«bÄm iegÄdÄties vÄ“l 30 tÄda paša tipa lidmašÄ«nas. Uzņēmums pašlaik ir uz pareizÄ kursa, lai sasniegtu plÄnÄ definÄ“tos rezultÄtus. Atbalsts Destination 2025 biznesa plÄnam ir daļa no Latvijas valdÄ«bas deklarÄcijas,” sÄkotnÄ“ji tas ir viss, ko airBaltic vÄ“las paskaidrot uz jautÄjumu, vai uzņēmums bÅ«s spÄ“jÄ«gs turpinÄt jaunu lidmašÄ«nu iegÄdes programmu 2020. gadÄ, ja šogad uzņēmumam nepievienosies jauns finanšu investors.
ArÄ« pÄ“c atkÄrtotas jautÄjuma uzdošanas airBaltic paskaidro tikai to, ka „pašlaik lidsabiedrÄ«ba meklÄ“ labÄko veidu, kÄ finansÄ“t tieši papildu lidaparÄtu pasÅ«tÄ«jumu”. Varianti esot trÄ«s – jaunais konsultants - investÄ«ciju banka Greenhill & Co - piesaista investoru, tiek izdotas obligÄcijas vai arÄ« kredÄ«tu izsniedz akcionÄri, „kas nav vÄ“lama opcija, jo valsts ir akcionÄrs un tas radÄ«tu augstas procentu likmes”.
AtbildÄ«gÄs personas klusÄ“ un izvairÄs
Šos lÄ«dz šim neÄ«stenotos plÄnus var gan veicinÄt, gan pÄrsvÄ«trot uzņēmuma darbÄ«bas rezultÄti šogad, kas sabiedrÄ«bai atklÄti netiek, taÄu amatpersonu izvairÄ«ba rada iespaidu, ka Satiksmes ministrijas kuluÄros pieminÄ“tie ceturkšÅ†a zaudÄ“jumi pat 30 miljonu eiro apmÄ“rÄ varÄ“tu bÅ«t realitÄtei atbilstošs rÄdÄ«tÄjs.
„Ceram uz jÅ«su izpratni, ka airBaltic nepublicÄ“ un nekad nav publicÄ“jis detalizÄ“tus uzņēmuma finanšu rÄdÄ«tÄjus,” atteikumu atklÄt uzņēmuma pirmÄ ceturkšÅ†a darbÄ«bas datus, tostarp peļņas/zaudÄ“jumu un apgrozÄ«juma rÄdÄ«tÄjus pamato airBaltic.
TaÄu tÄ nav gluži patiesÄ«ba. VÄ“l pagÄjušÄ gada jÅ«lija beigÄs airBaltic pÄrstÄvji ar aÄ£entÅ«ras LETA starpniecÄ«bu oficiÄli informÄ“ja, ka „šÄ gada pirmajÄ ceturksnÄ« nacionÄlÄs aviosabiedrÄ«bas airBaltic apgrozÄ«jums bija 180,8 miljoni eiro, kas ir par 19% vairÄk nekÄ attiecÄ«gajÄ laika posmÄ pÄ“rn”. Šogad arÄ« apgrozÄ«juma dati pÄ“kšÅ†i ir izrÄdÄ«jušies neatklÄjami.
airBaltic statÅ«ti skaidri nenorÄda, par kÄdiem jautÄjumiem noteikti jÄinteresÄ“jas uzņēmuma padomei, taÄu uzņēmums atzÄ«st, ka „atbilstoši airBaltic korporatÄ«vÄs pÄrvaldÄ«bas principiem katru gadu notiek 12 tikšanÄs ar uzņēmuma padomi, kurÄs airBaltic valde informÄ“ par uzņēmuma darbÄ«bas un finanšu rÄdÄ«tÄjiem”. TÄdÄ“jÄdi uzņēmuma padome ir informÄ“ta gan par pirmÄ ceturkšÅ†a satraucošajiem darbÄ«bas rezultÄtiem, gan par datiem, ko atklÄj airBaltic pagÄjušÄ gada darbÄ«bas pÄrskats.
airBaltic ilggadÄ“jais padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Nikolajs Sigurds Bulmanis sÄkotnÄ“ji telefoniski nenoliedz ziņas par uzņēmuma dramatiskajiem ceturkšÅ†a zaudÄ“jumiem, vien norÄda, ka „arÄ« ZiemassvÄ“tku eglÄ«tÄ“m ir tÄdas sezonas, kad iet švaki”.
TaÄu jau drÄ«z pÄ“c tam N. Bulmanis ar uzņēmuma korporatÄ«vÄs komunikÄcijas pÄrstÄvju starpniecÄ«bu norÄda, ka „jebkurÄ gadÄ«jumÄ, uzraugot valdes darbÄ«bu, Padome rÅ«pÄ«gi seko kompÄnijas finanšu situÄcijai”, taÄu uzņēmumam esot ļoti mazs skaits akcionÄru, kurus iespÄ“jams informÄ“t par uzņēmuma darbÄ«bas rezultÄtiem citos veidos, nepubliskojot ceturkšÅ†a pÄrskatus.
JÄpiebilst, ka N. Bulmanis kategoriski norobežojas no jebkÄdas atbildÄ«bas saistÄ«bÄ ar datiem par airBaltic rentabilitÄti, pašu kapitÄlu, atdodamajiem aizņēmumiem un ieņēmumiem no viena pasažiera. Visi šie jautÄjumi esot tikai un vienÄ«gi uzņēmuma valdes kompetencÄ“.
Ministrs gaidīs pavasari
airBaltic padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs gan atzÄ«st, ka par padomes darbu katru mÄ“nesi informÄ“jot Satiksmes ministriju kÄ uzņēmuma akcionÄra – valsts – pÄrstÄvi. ArÄ« SM nenoliedz, ka ir informÄ“ta par pirmÄ ceturkšÅ†a darbÄ«bas rezultÄtiem, taÄu šie dati tÄs ieskatÄ esot ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija.
„Ziņas par AS Air Baltic Corporation 2019. gada pirmÄ ceturkšÅ†a pÄrskatu Jums var sniegt pats airBaltic, jo Satiksmes ministrija ir tikai viens no kompÄnijas akcionÄriem, kas liedz vienpusÄ“ji sniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju par kompÄnijas darbÄ«bas un finanšu rÄdÄ«tÄjiem,” paziņo SM KomunikÄcijas nodaļa.
TaÄu to, ka airBaltic pirmÄ ceturkšÅ†a rezultÄti ir satraucoši, netieši atzÄ«st satiksmes ministra TÄļa Linkaita preses padomniece Aļona Zandere: „Ministrs norÄda, ka gada pirmais ceturksnis (ziemas sezona) aviokompÄnijÄm finansiÄli ir visgrÅ«tÄkais periods. Lai izdarÄ«tu secinÄjumus, jÄsagaida visa gada rezultÄti.”
Vai tas nozÄ«mÄ“, ka satiksmes ministrs nekÄdus secinÄjumus saistÄ«bÄ ar airBaltic darbÄ«bu neizdarÄ«s un nekÄdas darbÄ«bas neveiks lÄ«dz pat nÄkamÄ gada pavasarim, kad bÅ«s pieejami auditÄ“tie šÄ gada gada rezultÄti? „Tieši tÄ!” ministra vÄrdÄ atbild T. Linkaita padomniece.
„airBaltic” valde jau gadiem “vazÄ aiz deguna” padomi un akcionÄru
Pietiek lasÄ«tÄjs
Neuzskatu sevi par vislabÄko aviÄcijas jomas ekspertu, taÄu regulÄri sekoju notiekošajam šajÄ nozarÄ“, turklÄt diezgan cieši. IzlasÄ«ju rakstu par airBaltic un uzskatu par nepieciešamu vÄ“rst uzmanÄ«bu uz atsevišÄ·Äm detaļÄm, pieņēmumiem un apgalvojumiem. Mans nolÅ«ks ir savu iespÄ“ju robežÄs palÄ«dzÄ“t labÄk izprast airBaltic biznesu. Uzskatu, ka kompÄnijas valde jau gadiem “vazÄ aiz deguna” padomi un akcionÄru (Latvijas valsti), taÄu 2019.g. pirmÄ ceturkšÅ†a (Q1) rezultÄts nav tas, par ko bÅ«tu jÄsatraucas.
Q1 airBaltic vienmÄ“r bijis negatÄ«vs, Ä«stais jautÄjums ir, vai Q2-Q3 spÄ“j gana nopelnÄ«t, lai gada kopÄ“jais rezultÄts sanÄk vismaz 0. Jo vairÄk jaunÄs lielÄs lidmašÄ«nas tiek nopirktas, jo negatÄ«vÄks Q1 kļūst, (fiksÄ“tÄs izmaksas pieaug).
Å…emot vÄ“rÄ airBaltic biznesa modeli - tas ir, tranzÄ«ta pasažieri caur RÄ«gu - tÄ«ri matemÄtiski ieņēmumi no viena pasažiera krÄ«tas un kritÄ«sies. Ja vidÄ“jais pasažieris no RÄ«gas uz Amsterdamu lidojot samaksÄ, teiksim, 150, EUR, tad tranzÄ«ta pasažieris no Helsinkiem maksÄ aptuveni tikpat, kas nozÄ«mÄ“, ka vidÄ“jais ieņēmums no šiem diviem cilvÄ“kiem, kas sastÄda 3 pasažierus = 100 EUR. Katrs cilvÄ“ks, kas lido tranzÄ«tÄ, nozÄ«mÄ“ divi pasažieri, jo oficiÄlÄ pasažiera definÄ«cija ir "pasažiera segments".
35 miljonu eiro Ä«stermiņa parÄdsaistÄ«bas bez detalizÄ“tÄkas informÄcijas "kas aiz tÄ stÄv" nenozÄ«mÄ“ neko, tas neatklÄj aviokompÄnijas bilances saturu! Klasiskais piemÄ“rs - visas uz priekšu pÄrdotÄs biļetes pasažieriem, kuru ceļojumu datumi ir nÄkotnÄ“, ir „Ä«stermiņa parÄdsaistÄ«bas”, kuras tiek izpildÄ«tas, kad lidojums tiek nolidots.
Jo vairÄk jaunu lidmašÄ«nu, jo vairÄk biļešu uz priekšu jÄpÄrdod, jo lielÄkas šÄ«s saistÄ«bas + protams, Q1 beigÄs, kad vasaras “peak season” tÅ«lÄ«t sÄksies, šis cipars dabiski bÅ«s vislielÄkais!
Ja tas ir parÄds, piemÄ“ram, par degvielas piegÄdÄ“m vai citiem jau saņemtiem pakalpojumiem, tad, protams, situÄcija bÅ«tiski citÄda! Tad ir pamats strostÄ“t airBaltic valdi.
Ja akcionÄram – Latvijas valstij bÅ«tu svarÄ«ga laba pÄrvaldÄ«ba, tad ne tikai attiecÄ«gie pÄrskati bÅ«tu pieejami, bet arÄ« tajos bÅ«tu noteikts, kÄds “leverage (Debt/Equity) ratio” ir pieņemams un kÄds ne.
VajadzÄ“tu pievÄ“rst nopietnu uzmanÄ«bu faktam, ka airBaltic pretÄ“ji iepriekš solÄ«tajam ir pÄrdevuši visas savas lidmašÄ«nas (vienlaicÄ«gi “uzskrÅ«vÄ“” pÄrdošanas ciparus, kas svarÄ«gi valdes gada bonusiem) un Ä«rÄ“ tÄs atpakaļ. CitÄdi acÄ«mredzot nevarÄ“ja nofinansÄ“t jaunÄs lidmašÄ«nas, par kurÄm vienmÄ“r jÄsÄk maksÄt, pirms tÄs vispÄr tiek piegÄdÄtas.
IFRS standarts no šÄ« gada liek arÄ« lÄ«zinga izmaksas iekļaut bilancÄ“, tÄpÄ“c detalizÄ“ta auditoru ziņojuma neesamÄ«ba par to, vai kompÄnija to pareizi izpildÄ«jusi, rada vielu manipulÄcijai un visdažÄdÄkajÄm spekulÄcijÄm.
KopumÄ diez vai airBaltic šogad rezultÄts sasummÄ“sies pozitÄ«vs, bet arÄ« tas nav nekas jauns, jo tÄds tas pa Ä«stam ir bijis varbÅ«t tikai vienÄ no pÄ“dÄ“jiem pieciem gadiem...