Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Burbulis, par kuru atsevišÄ·i eksperti brÄ«dināja jau pirms vairākiem mÄ“nešiem, sāk plÄ«st: nacionālā aviokompānija airBaltic šorÄ«t bija spiesta atzÄ«t, ka tās zaudÄ“jumi šogad pirmajā pusgadā bija 26,614 miljoni eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Pietiek šodien publicÄ“ divus rakstus, kas par airBaltic reālo pietiekami dramatisko situāciju brÄ«dināja jau šovasar.

Enerģiski slēpj datus par dramatiskiem "airBaltic" darbības rezultātiem

Lato Lapsa ·

LÄ«dz pat 30 miljoniem eiro – šÄdus neoficiālos datus par nacionālās aviokompānijas airBaltic šÄ gada pirmā ceturkšÅ†a operatÄ«vajiem zaudÄ“jumiem min avoti Satiksmes ministrijā. Vai šÄ« informācija atbilst patiesÄ«bai, pagaidām nav iespÄ“jams noskaidrot, - lielā vienprātÄ«bā gan par šÄ«m, gan par citām satraucošÄm ziņām saistÄ«bā ar airBaltic darbÄ«bu klusÄ“ ne tikai aviokompānijas vadÄ«ba, bet arÄ« tās padome un valsts kā akcionāra pārstāvis – Satiksmes ministrija.

Gada pārskats atklāj trauksmainus faktus

Nesen publiskotais airBaltic (pilnā nosaukumā – Air Baltic Corporation) pārskats par 2018. gadu dažu iepriekšÄ“jo pārskatu kontekstā norāda uz vairākām paviršam vÄ“rotājam grÅ«ti pamanāmām tendencÄ“m nacionālās aviokompānijas darbÄ«bā. Proti, uzņēmuma ieņēmumi no viena pasažiera pÄ“rn ir mazāki nekā 2014.gadā - ņemot vÄ“rā inflāciju, tie ir kritušies par 12 procentiem. Likviditātes koeficients ir tāds pats kā 2015. gadā, taču jāatceras, ka tieši 2015. gadā airBaltic nācās rekapitalizÄ“t.

airBaltic rentabilitāte pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados ir tikai aptuveni 1%. SalÄ«dzinājumam, piemÄ“ram, Ryanair tā ir divdesmit reižu augstāka. Turklāt airBaltic procentos kreditoriem piecreiz vairāk nekā tas pats Ryanair, kas norāda uz bÅ«tiski augstākām aizņēmumu vai lÄ«zinga likmÄ“m.

Uzņēmuma gada pārskati norāda arÄ« uz neveselÄ«gu tendenci – finansistu valodā izsakoties, financing through debt jeb to, ka aviokompānija pati investÄ«cijas nav spÄ“jÄ«ga segt un pirkumu finansÄ“šanai aizvien vairāk tiek izmantoti aizņēmumi.

Klāt vÄ“l jāpievieno nepieciešamÄ«ba šogad atdot aizņēmumus 35 miljonu eiro apmÄ“rā. Tas nozÄ«mÄ“, ka atdodamā summa ir piecreiz lielāka nekā gadu iepriekš: vai nu šie aizņēmumi ir jāpārfinansÄ“, vai arÄ« jāatrod lÄ«dzekļi no naudas plÅ«smas.

Uzņēmums izvairīgs

airBaltic valdes skaidrojums par uzņēmuma darbÄ«bas datiem ir ļoti izvairÄ«gs. Uz  jautājumu, vai uzņēmumam 2019. gadā ir jāatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmÄ“rā un no kurienes tiks ņemti šÄdi lÄ«dzekļi, sākotnÄ“jā atbilde skan: “MinÄ“tos datus iespÄ“jams iegÅ«t no uzņēmuma ikgadÄ“jiem gada pārskatiem, kas pieejami uzņēmuma mājaslapā.” ArÄ« pÄ“c atkārtotas jautājuma uzdošanas uzņēmums norāda tikai to, ka tam „nav nekādu grÅ«tÄ«bu izpildÄ«t savas saistÄ«bas nedz šobrÄ«d, nedz nākotnÄ“. airBaltic finanšu darbÄ«ba ir rÅ«pÄ«gi plānota un nav pamata izdarÄ«t secinājumus par kādu negaidÄ«tu saistÄ«bu apmÄ“ru pieaugumu”.

NozÄ«mÄ«go ieņēmumu kritumu no viena pārvadātā pasažiera airBaltic skaidro ar to, ka Eiropas aviācijas nozarÄ“ biļešu cenas turpina kristies jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, padarot lidošanu pievilcÄ«gāku klientu acÄ«s. Savukārt par zemo rentabilitāti airBaltic atbild: “Dažādi biznesa darbÄ«bas modeļi piedāvā dažādu rentabilitāti – tas ir aviācijas nozares fenomens.” airBaltic rentabilitāte šobrÄ«d liecinot par uzņēmuma izaugsmi.

„Biznesa plāns Destination 2025 paredz 50 Airbus A220-300 lidmašÄ«nu iegādi ar tiesÄ«bām iegādāties vÄ“l 30 tāda paša tipa lidmašÄ«nas. Uzņēmums pašlaik ir uz pareizā kursa, lai sasniegtu plānā definÄ“tos rezultātus. Atbalsts Destination 2025 biznesa plānam ir daļa no Latvijas valdÄ«bas deklarācijas,” sākotnÄ“ji tas ir viss, ko airBaltic vÄ“las paskaidrot uz jautājumu, vai uzņēmums bÅ«s spÄ“jÄ«gs turpināt jaunu lidmašÄ«nu iegādes programmu 2020. gadā, ja šogad uzņēmumam nepievienosies jauns finanšu investors.

ArÄ« pÄ“c atkārtotas jautājuma uzdošanas airBaltic paskaidro tikai to, ka „pašlaik lidsabiedrÄ«ba meklÄ“ labāko veidu, kā finansÄ“t tieši papildu lidaparātu pasÅ«tÄ«jumu”. Varianti esot trÄ«s – jaunais konsultants - investÄ«ciju banka Greenhill & Co - piesaista investoru, tiek izdotas obligācijas vai arÄ« kredÄ«tu izsniedz akcionāri, „kas nav vÄ“lama opcija, jo valsts ir akcionārs un tas radÄ«tu augstas procentu likmes”.

Atbildīgās personas klusē un izvairās

Šos lÄ«dz šim neÄ«stenotos plānus var gan veicināt, gan pārsvÄ«trot uzņēmuma darbÄ«bas rezultāti šogad, kas sabiedrÄ«bai atklāti netiek, taču amatpersonu izvairÄ«ba rada iespaidu, ka Satiksmes ministrijas kuluāros pieminÄ“tie ceturkšÅ†a zaudÄ“jumi pat 30 miljonu eiro apmÄ“rā varÄ“tu bÅ«t realitātei atbilstošs rādÄ«tājs.

„Ceram uz jÅ«su izpratni, ka airBaltic nepublicÄ“ un nekad nav publicÄ“jis detalizÄ“tus uzņēmuma finanšu rādÄ«tājus,” atteikumu atklāt uzņēmuma pirmā ceturkšÅ†a darbÄ«bas datus, tostarp peļņas/zaudÄ“jumu un apgrozÄ«juma rādÄ«tājus pamato airBaltic.

Taču tā nav gluži patiesÄ«ba. VÄ“l pagājušÄ gada jÅ«lija beigās airBaltic pārstāvji ar aÄ£entÅ«ras LETA starpniecÄ«bu oficiāli informÄ“ja, ka „šÄ gada pirmajā ceturksnÄ« nacionālās aviosabiedrÄ«bas airBaltic apgrozÄ«jums bija 180,8 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecÄ«gajā laika posmā pÄ“rn”. Šogad arÄ« apgrozÄ«juma dati pÄ“kšÅ†i ir izrādÄ«jušies neatklājami.

airBaltic statÅ«ti skaidri nenorāda, par kādiem jautājumiem noteikti jāinteresÄ“jas uzņēmuma padomei, taču uzņēmums atzÄ«st, ka „atbilstoši airBaltic korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas principiem katru gadu notiek 12 tikšanās ar uzņēmuma padomi, kurās airBaltic valde informÄ“ par uzņēmuma darbÄ«bas un finanšu rādÄ«tājiem”. TādÄ“jādi uzņēmuma padome ir informÄ“ta gan par pirmā ceturkšÅ†a satraucošajiem darbÄ«bas rezultātiem, gan par datiem, ko atklāj airBaltic pagājušÄ gada darbÄ«bas pārskats.

airBaltic ilggadÄ“jais padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Nikolajs Sigurds Bulmanis sākotnÄ“ji telefoniski nenoliedz ziņas par uzņēmuma dramatiskajiem ceturkšÅ†a zaudÄ“jumiem, vien norāda, ka „arÄ« ZiemassvÄ“tku eglÄ«tÄ“m ir tādas sezonas, kad iet švaki”.

Taču jau drÄ«z pÄ“c tam N. Bulmanis ar uzņēmuma korporatÄ«vās komunikācijas pārstāvju starpniecÄ«bu norāda, ka „jebkurā gadÄ«jumā, uzraugot valdes darbÄ«bu, Padome rÅ«pÄ«gi seko kompānijas finanšu situācijai”, taču uzņēmumam esot ļoti mazs skaits akcionāru, kurus iespÄ“jams informÄ“t par uzņēmuma darbÄ«bas rezultātiem citos veidos, nepubliskojot ceturkšÅ†a pārskatus.

Jāpiebilst, ka N. Bulmanis kategoriski norobežojas no jebkādas atbildÄ«bas saistÄ«bā ar datiem par airBaltic rentabilitāti, pašu kapitālu, atdodamajiem aizņēmumiem un ieņēmumiem no viena pasažiera. Visi šie jautājumi esot tikai un vienÄ«gi uzņēmuma valdes kompetencÄ“.

Ministrs gaidīs pavasari

airBaltic padomes priekšsÄ“dÄ“tājs gan atzÄ«st, ka par padomes darbu katru mÄ“nesi informÄ“jot Satiksmes ministriju kā uzņēmuma akcionāra – valsts – pārstāvi. ArÄ« SM nenoliedz, ka ir informÄ“ta par pirmā ceturkšÅ†a darbÄ«bas rezultātiem, taču šie dati tās ieskatā esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija.

„Ziņas par AS Air Baltic Corporation 2019. gada pirmā ceturkšÅ†a pārskatu Jums var sniegt pats airBaltic, jo Satiksmes ministrija ir tikai viens no kompānijas akcionāriem, kas liedz vienpusÄ“ji sniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju par kompānijas darbÄ«bas un finanšu rādÄ«tājiem,” paziņo SM Komunikācijas nodaļa.

Taču to, ka airBaltic pirmā ceturkšÅ†a rezultāti ir satraucoši, netieši atzÄ«st satiksmes ministra Tāļa Linkaita preses padomniece Aļona Zandere: „Ministrs norāda, ka gada pirmais ceturksnis (ziemas sezona) aviokompānijām finansiāli ir visgrÅ«tākais periods. Lai izdarÄ«tu secinājumus, jāsagaida visa gada rezultāti.”

Vai tas nozÄ«mÄ“, ka satiksmes ministrs nekādus secinājumus saistÄ«bā ar airBaltic darbÄ«bu neizdarÄ«s un nekādas darbÄ«bas neveiks lÄ«dz pat nākamā gada pavasarim, kad bÅ«s pieejami auditÄ“tie šÄ gada gada rezultāti? „Tieši tā!” ministra vārdā atbild T. Linkaita padomniece.

„airBaltic” valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru

Pietiek lasītājs

Neuzskatu sevi par vislabāko aviācijas jomas ekspertu, taču regulāri sekoju notiekošajam šajā nozarÄ“, turklāt diezgan cieši. IzlasÄ«ju rakstu par airBaltic un uzskatu par nepieciešamu vÄ“rst uzmanÄ«bu uz atsevišÄ·Äm detaļām, pieņēmumiem un apgalvojumiem. Mans nolÅ«ks ir savu iespÄ“ju robežās palÄ«dzÄ“t labāk izprast airBaltic biznesu. Uzskatu, ka kompānijas valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru (Latvijas valsti), taču 2019.g. pirmā ceturkšÅ†a (Q1) rezultāts nav tas, par ko bÅ«tu jāsatraucas.

Q1 airBaltic vienmÄ“r bijis negatÄ«vs, Ä«stais jautājums ir, vai Q2-Q3 spÄ“j gana nopelnÄ«t, lai gada kopÄ“jais rezultāts sanāk vismaz 0. Jo vairāk jaunās lielās lidmašÄ«nas tiek nopirktas, jo negatÄ«vāks Q1 kļūst, (fiksÄ“tās izmaksas pieaug).

Å…emot vÄ“rā airBaltic biznesa modeli - tas ir, tranzÄ«ta pasažieri caur RÄ«gu - tÄ«ri matemātiski ieņēmumi no viena pasažiera krÄ«tas un kritÄ«sies. Ja vidÄ“jais pasažieris no RÄ«gas uz Amsterdamu lidojot samaksā, teiksim, 150, EUR, tad tranzÄ«ta pasažieris no Helsinkiem maksā aptuveni tikpat, kas nozÄ«mÄ“, ka vidÄ“jais ieņēmums no šiem diviem cilvÄ“kiem, kas sastāda 3 pasažierus = 100 EUR. Katrs cilvÄ“ks, kas lido tranzÄ«tā, nozÄ«mÄ“ divi pasažieri, jo oficiālā pasažiera definÄ«cija ir "pasažiera segments".

35 miljonu eiro Ä«stermiņa parādsaistÄ«bas bez detalizÄ“tākas informācijas "kas aiz tā stāv" nenozÄ«mÄ“ neko, tas neatklāj aviokompānijas bilances saturu! Klasiskais piemÄ“rs - visas uz priekšu pārdotās biļetes pasažieriem, kuru ceļojumu datumi ir nākotnÄ“, ir „Ä«stermiņa parādsaistÄ«bas”, kuras tiek izpildÄ«tas, kad lidojums tiek nolidots.

Jo vairāk jaunu lidmašÄ«nu, jo vairāk biļešu uz priekšu jāpārdod, jo lielākas šÄ«s saistÄ«bas + protams, Q1 beigās, kad vasaras “peak season” tÅ«lÄ«t sāksies, šis cipars dabiski bÅ«s vislielākais!

Ja tas ir parāds, piemÄ“ram, par degvielas piegādÄ“m vai citiem jau saņemtiem pakalpojumiem, tad, protams, situācija bÅ«tiski citāda! Tad ir pamats strostÄ“t airBaltic valdi.

Ja akcionāram – Latvijas valstij bÅ«tu svarÄ«ga laba pārvaldÄ«ba, tad ne tikai attiecÄ«gie pārskati bÅ«tu pieejami, bet arÄ« tajos bÅ«tu noteikts, kāds “leverage (Debt/Equity) ratio” ir pieņemams un kāds ne.

VajadzÄ“tu pievÄ“rst nopietnu uzmanÄ«bu faktam, ka airBaltic pretÄ“ji iepriekš solÄ«tajam ir pārdevuši visas savas lidmašÄ«nas (vienlaicÄ«gi “uzskrÅ«vÄ“” pārdošanas ciparus, kas svarÄ«gi valdes gada bonusiem) un Ä«rÄ“ tās atpakaļ. Citādi acÄ«mredzot nevarÄ“ja nofinansÄ“t jaunās lidmašÄ«nas, par kurām vienmÄ“r jāsāk maksāt, pirms tās vispār tiek piegādātas.

IFRS standarts no šÄ« gada liek arÄ« lÄ«zinga izmaksas iekļaut bilancÄ“, tāpÄ“c detalizÄ“ta auditoru ziņojuma neesamÄ«ba par to, vai kompānija to pareizi izpildÄ«jusi, rada vielu manipulācijai un visdažādākajām spekulācijām.

Kopumā diez vai airBaltic šogad rezultāts sasummÄ“sies pozitÄ«vs, bet arÄ« tas nav nekas jauns, jo tāds tas pa Ä«stam ir bijis varbÅ«t tikai vienā no pÄ“dÄ“jiem pieciem gadiem...

Novērtē šo rakstu:

0
0