Iesaki rakstu:

Lai cik tas arÄ« nebÅ«tu rÅ«gti, bet pašlaik jāatzÄ«st, ka vairākums no mums joprojām akli cÄ«nās ar daudzÄ“jādā ziņā esošÄs varas sistÄ“mas radÄ«tajām un joprojām atražotajām dzÄ«ves problÄ“mām, grÅ«tÄ«bām un nejÄ“dzÄ«bām. Lai izdzÄ«votu, visiem spÄ“kiem cenšamies adaptÄ“ties, neiedziļinoties apkārt notiekošajā, nedomājot par problÄ“mu pirmcÄ“loņiem, nemÄ“Ä£inot rast to saknes. Tā pielāgojamies, pierodam dzÄ«vot apstākļos, kas nebÅ«t nav cilvÄ“ka cienÄ«gi.

ŠÄ·ietami normāli cilvÄ“ki tiek pārvÄ“rsti par aprobežotiem tumsoņiem, par radÄ«jumiem, kuri varas interesÄ“s ideoloÄ£izÄ“tās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas ietvaros, izsmalcinātas propagandas apstrādes rezultātā zaudÄ“ spÄ“ju patstāvÄ«gi domāt, analizÄ“t, nošÄ·irt labo no ļaunā, tā nonākot amorālu, cinisku polittehnologu kalpÄ«bā, pašiem to neapzinoties, kļūstot par manipulÄ“jamu subjektu viņu izstrādātajās sociālās inženierijas shÄ“mās.

ŠÄdos apstākļos varas elites pārstāvji sāk sevi uzskatÄ«t par visvareniem supercilvÄ“kiem, kuri savus pakalpiņus var izvÄ“lÄ“ties pÄ“c kretÄ«nisma (noderÄ«gā idiota) principa, tā degradÄ“jot visu valsts pārvaldes iekārtu, sÄ“jot sabiedrÄ«bā analfabÄ“tisma, ksenofobijas, neuzticÄ«bas sÄ“klas, musinot neieredzÄ“t citādi domājošos, apspiežot cilvÄ“ku radošumu, strikti ierobežojot viņu izaugsmes un izpausmes iespÄ“jas. ŠÄda demokrātija kļūst par savu pretstatu, par pašiznÄ«cināšanās instrumentu, turpinot saglabāt savu kvazitāti, jo varas iedibinātie prettautiskie institÅ«ti ir panākuši stāvokli, ka tautas vairākums ir ieguvis pelÄ“kās masas statusu. Tas ir cilvÄ“ku mažoritārais kopums, kurš – it kā demokrātiski organizÄ“tu vÄ“lÄ“šanu formā, citādu alternatÄ«vu agresÄ«vas noliegšanas, radikālas ierobežošanas ceļā – ir viegli manipulÄ“jams pie varas svirām esošo vadoņu interesÄ“s. Izveidotā varas sistÄ“ma, balstoties uz masÄ«vu propagandu, kontroli pār izglÄ«tÄ«bas organizāciju un saturu, degradÄ“ lielu sabiedrÄ«bas daļu, padarot par vientiesÄ«giem muļķiem - manipulÄ“jamām bÅ«tnÄ“m. LÄ«dzšinÄ“jā pieredze liecina, ka šÄdas varas metodes ir pietiekami iedarbÄ«gas un efektÄ«vas, lai pie varas esošie brÄ«vprātÄ«gi no tām atteiktos. Rezultātā formālā demokrātija valdošo politiÄ·u interesÄ“s tiek sekmÄ«gi pārvÄ“rsta par fikciju tautai.

Varas realizÄ“tā politika, kura novedusi cilvÄ“kus lÄ«dz pelÄ“kās masas stāvoklim, ir klaji necilvÄ“ciska, kaitnieciska, antisociāla, jo degradÄ“ personÄ«bu, liedz iespÄ“ju cilvÄ“kiem Ä«stenot savu humāno patÄ«bu, savas dotÄ«bas, talantus, prasmes kā pašam, tā arÄ« visai sabiedrÄ«bai optimālā veidā. CilvÄ“ki, kuri citādos apstākļos harmoniski iekļautos sociālajā dzÄ«vÄ“, tagad kļūst par aklu instrumentu varu uzurpÄ“jošo grupu un dižmaņu rokās, demokrātija pārvÄ“ršas par lÄ«dzekli manipulÄ“jamā vairākuma viedokļa uzspiešanai mazākumā palikušajiem citādāk domājošiem. Tā reāli tiek bremzÄ“ts sabiedrÄ«bas progress ar visām no tā izrietošajām negācijām.

Vai tad beidzot nav jāapzinās, jāuztver vitālā nepieciešamÄ«ba veidot tādu sociālo vidi, kurā ikkatram cilvÄ“kam ir radÄ«tas iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi dzÄ«vot, realizÄ“t savu cilvÄ“cisko bÅ«tÄ«bu un sÅ«tÄ«bu?! Ir jārod iespÄ“ja pārcirst šos pseidodemokrātijas žņaugus, ir jārod izeja no mums ikvienam draudošajām briesmām! Tā turpinoties, valsts humāno pamatu iznÄ«cÄ«ba kļūst par tuvākās nākotnes perspektÄ«vu, kad, tālāk nobriestot sociālajām problÄ“mām, saasinoties politiskajām, ideoloÄ£iskajām, reliÄ£iskajām, etniskajām pretrunām, tās tiek risinātas vardarbÄ«gā veidā ar tautām un cilvÄ“kiem traÄ£iskām sekām.

Paradoksāli, ka sevi visvarenÄ«bas statusā iecÄ“lušajiem varas elites pārstāvjiem, šÄds pavÄ“rsiens galu galā arÄ« kļūst pašnāvniecisks, lai gan viņi savā neremdināmajā varas kārÄ“ turpinās spÄ“lÄ“t uz sabiedrÄ«bas polarizāciju, liks šÄ·Ä“ršÄ¼us pilsoņu pašorganizÄ“šanās centieniem, veltÄ«s savus spÄ“kus tautas masu tālākai apstulbināšanai, zemisko instinktu uzkurināšanai, izlaižot ļaunuma džinu no pudeles un vairs nekādi nevarot un neprotot to iesprostot atpakaļ - kļuvuši par pašu radÄ«tās situācijas Ä·Ä«lniekiem. AugstprātÄ«gi tuvredzÄ«gā, tumsonÄ«gā, savtÄ«gā politika tādÄ“jādi kļūst par viņu pašu kapraci un, diemžēl - arÄ« par tautas masu traģēdiju.

Ikviens no mums kļūdās. SvarÄ«gākais, bÅ«tiskākais ir, kā mÄ“s reaģējam uz pieļautajām kļūdām! KāpÄ“c tiek atkārtotas iepriekšÄ“jo paaudžu kļūdas, tās tiek atjaunotas vÄ“l lielākā mÄ“rogā, augstākā kvalitātÄ“, neko nemācoties no skarbās vÄ“sturiskās pieredzes?! Kas tad bÅ«tu jādara, lai vÄ“l pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« prastu izvairÄ«ties no šÄdas traÄ£iskas notikumu attÄ«stÄ«bas, lai novÄ“rstu šÄdu pesimistisku nākotnes vÄ«ziju?

Un šeit atkal jāatceras mūžsenā patiesÄ«ba, ka paši vien esam savas laimes (kā arÄ« nelaimes) kalÄ“ji, savas dzÄ«ves veidotāji. Visi mÄ“s nākam šajā pasaulÄ“ ar sev specifisko, individuālo gÄ“nu komplektu: savām dotÄ«bām, talantiem, iedzimtajām labajām un sliktajām Ä«pašÄ«bām, kuras, jaunajam cilvÄ“kam pielāgojoties dzÄ«vei attiecÄ«gajā vidÄ“, vai nu tālāk tiek attÄ«stÄ«tas un pilnveidotas, vai bremzÄ“tas un ierobežotas. Šeit cilvÄ“ka personÄ«bas veidošanā galveno lomu spÄ“lÄ“ sabiedrÄ«ba un tās pamatšÅ«niņa – Ä£imene. ŠÄ« sociālā vide sniedz topošai personÄ«bai sevis izzināšanas un pašapliecināšanās iespÄ“jas, vai arÄ« degradÄ“ lÄ«dz eksistences primitÄ«vo refleksu un instinktu lÄ«menim. Tas atkarÄ«gs no šeit dominÄ“jošo vÄ“rtÄ«bu un vajadzÄ«bu skalas, no individuāli pieņemto (nereti - valsts uzspiesto, kultivÄ“to) interešu un motÄ«vu sistÄ“mas, no sevÄ« apjaustajiem ideāliem, no apzinātā cilvÄ“cÄ«bas mÄ“ra.

Lai gÅ«tu nepieciešamo sabiedrÄ«bas atbalstu savas personÄ«bas atklāšanas, tās izzināšanas un veidošanas ceļos, vajadzÄ«gs rast sociāli efektÄ«vus lÄ«dzekļus, mÅ«sdienu zinātnes lÄ«menim atbilstošus izglÄ«tošanas un audzināšanas instrumentus. Kā vienu no šÄdiem perspektÄ«viem lÄ«dzekļiem, sociāli iedarbÄ«giem instrumentiem piedāvāju izmantot sociālās identitātes pases (SIP) – sk. idejas konceptuālo izklāstu rakstos „Demokrātijas pilnveidošanas iespÄ“jas” un “Par sociālās identitātes pases mÄ“rÄ·funkciju”: http://ceihners.blogspot.com/ = www.blogger.com.

SabiedrÄ«bas vairākuma un - jo Ä«paši, pie varas esošo reakcionāro, ciniski savtÄ«go, Ä«stermiņā domājošo personu ieskatā - tā ir ne tikai neordināra iniciatÄ«va, bet viņiem arÄ« nepieņemams priekšlikums, kas tieši apdraud to varas pozÄ«cijas, grauj izveidotās manipulÄ“jamās demokrātijas pamatus. No viņu skatpunkta šÄda iniciatÄ«va ir jāignorÄ“, jānoklusÄ“ vai arÄ« jāraksturo kā bÄ«stama, naivi ideālistiska, sabiedrÄ«bas locekļu privātumu aizskaroša. Tādēļ nepieņemama, par kuru nav vÄ“rts pat uzsākt publisku diskusiju, to vispusÄ«gi un kritiski izvÄ“rtÄ“jot. Protams, šÄda attieksme var uz kādu laiku nobremzÄ“t SIP ierosmes attÄ«stÄ«bu, radÄ«t barjeras tās Ä«stenošanai. Kā rezultātā sociālā krÄ«ze turpinās padziļināties, sabiedrÄ«bai aktuālās problÄ“mas vÄ“l vairāk samilzÄ«s, kas darÄ«s to sekas vÄ“l smagākas, nesÄ«s jaunas traģēdijas un izpostÄ«tas dzÄ«ves.

NedrÄ«kst un nevar pārmest jebkuram, kurš nav izpratis sociālās identitātes pases mÄ“rÄ·i, uztvÄ“ris SIP idejas jÄ“gu, apzinājis ierosmes potenciālu, jo mÄ“s visi jau no dzimšanas esam pakļauti nepārtrauktai ideoloÄ£iskai apstrādei, kas kropļo un profanizÄ“ mÅ«su uztveri, šablonizÄ“ mÅ«su pasaules uzskatu, pieradina samierināties ar sasniegto un esošajos apstākļos kaut kā nodrošināto dzÄ«ves minimumu.

Tikai mÄ“Ä£inot sevi ieraudzÄ«t sabiedrÄ«bas spogulÄ«, apzināt kā sociālu bÅ«tni, cilvÄ“ks spÄ“jÄ«gs mobilizÄ“t savu intelektuālo potenciālu, radÄ«t priekšnosacÄ«jumus, lai atteiktos no varas uzspiestajiem stereotipiem, maldiem, aizspriedumiem, lai atfiltrÄ“tu un attÄ«rÄ«tu savu pasaules uzskatu no populisma un ideoloÄ£iskās miglas, no demagoÄ£ijas sārņiem. Tā nonāksim pie visā civilizācijas vÄ“stures gaitā pārbaudÄ«tas atziņas, ka jebkuras publiskās personas darbÄ«bas pamatkritÄ“rijs ir vārdu un darbu saskaņa, ka tās darbÄ«bas gala rezultāts tiek mÄ“rÄ«ts pÄ“c paveiktā darba apjoma un kvalitātes, nevis pÄ“c pseidodemokrātisko lozungu skaļuma, statistikas datu ekvilibristikas, visdažādāko attaisnojumu daudzuma.

KamÄ“r vien sabiedrÄ«bā nebÅ«s izpratnes, uztveres par patieso cilvÄ“cisko vÄ“rtÄ«bu saturu un to izpausmi, tiks turpināts patÄ“tiskā stilā tiražēt populistiskus saukļus bez reāla saturiskā piepildÄ«juma, turpināsies politiÄ·u piekoptā demagoÄ£ija un mÄ«tu izplatÄ«šana.

Ticu, esmu pārliecināts, ka ikviena sabiedrÄ«bas locekļa patÄ«bas Ä«stenošana ir gan viņa personiskā, gan arÄ« visas sabiedrÄ«bas un valsts diženuma atslÄ“ga!

Jebkuras sabiedrÄ«bas un valsts pamatu veido cilvÄ“ki – individualitātes ar visām viņu personÄ«bas raksturojošajām iezÄ«mÄ“m: gan ar plus, gan mÄ«nus zÄ«mi. KamÄ“r vien esam ierindas pilsoņi, mÅ«su ietekme uz valsts varas struktÅ«rām izpaužas visai pastarpināti – galvenokārt caur valstÄ« funkcionÄ“jošiem demokrātiskajiem institÅ«tiem. Bet, tiklÄ«dz nonākam varas struktÅ«rās, kļūstam par publiskām personām ar lÄ“mÄ“jvaras, izpildvaras vai tiesu varas pilnvarām, tad katra indivÄ«da rÄ«cÄ«bspÄ“ja un viņa ietekme uz sociālo procesu norisi bÅ«tiski pieaug, lÄ«dzi augot arÄ« viņa ambÄ«cijām, attÄ«stoties pārākuma sajÅ«tai, arogancei, iedomÄ«bai, dižmanÄ«bai, izrietošai no savas varas apziņas. Šo publisko personu pieņemto lÄ“mumu sekas izjÅ«t visi attiecÄ«gajā pārvaldes hierarhijā esošie un ar to saistÄ«tie cilvÄ“ki. Tādēļ mÅ«sdienās jebkurā demokrātiskā valstÄ« objektÄ«vas nepieciešamÄ«bas raksturu iegÅ«st prasÄ«ba visiem uz publiskas personas statusu pretendÄ“jošiem kandidātiem atklāt tautai, t.i., vÄ“lÄ“tājiem savas individuālās potences, rakstura iezÄ«mes, no kurām, savukārt, bÅ«s atkarÄ«ga šo tautas interešu pārstāvošo cilvÄ“ku rÄ«cÄ«ba, viņu pieņemto lÄ“mumu kvalitāte, atbilstÄ«ba demokrātiskajām normām un gala rezultātā – visas sabiedrÄ«bas progress, ikviena cilvÄ“ka dzÄ«ves lÄ«menis, tā kvalitāte, tautas patiesas uzticÄ«bas valsts varai pakāpe.

Kā modernās zinātnes sasniegumi, tā arÄ« šodienas dzÄ«ves realitāte prasa pārvarÄ“t iedvestās bailes par personificÄ“tās informācijas konfidencialitātes saglabāšanas riskiem neatvairāmās, straujās un visaptverošÄs mÅ«sdienu civilizācijas informatizācijas apstākļos. ŠÄdu baiļu barjera lÄ«dz šim ir ļoti apgrÅ«tinājusi, pat liegusi uztvert, saprast patiesÄ«bu, ka, tikai ierobežojot savu patmÄ«lÄ«bu, revidÄ“jot savus aizspriedumus, objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“jot maldus par iespÄ“jamÄ«bu saglabāt un nodrošināt pilnÄ«gu privātumu modernajā sabiedrÄ«bā, ir iespÄ“jams palÄ«dzÄ“t cilvÄ“kiem atbrÄ«voties no varas struktÅ«ru kultivÄ“tā pasaules redzÄ“juma, to uzspiestajiem priekšstatiem un uzvedÄ«bas normām, vairs nepieļaut varas manipulācijas ar tautas vairākumu. Tādi apturot antihumānu procesu attÄ«stÄ«bu, veicinot patiesu demokrātiju. Tikai to apzinoties, ievÄ“rojot šÄdu orientāciju, var tikt radÄ«ti nepieciešamie priekšnoteikumi, lai vÄ“lreiz neatkārtotu iepriekšÄ“jo paaudžu pieļautās kļūdas, lai ikviens saglabātu sÅ«rā, grÅ«tā darbā sasniegto, lai radÄ«tu iespÄ“jas tālāk harmonizÄ“t savu personÄ«bu, pilnvÄ“rtÄ«gi izmantojot savas dotÄ«bas, prasmes un talantus kā paša, tā arÄ« visas sabiedrÄ«bas labā.

IetiepÄ«gi negribot to uztvert un saprast, ignorÄ“jot novitātes, cietÄ“ji bÅ«sim mÄ“s visi: kā bez vainas vainÄ«gie ikdienas rÅ«pÄ“s iegrimušie pasÄ«vie vÄ“rotāji un apcerÄ“tāji, konsekventie opozicionāri, tā arÄ« politiskās pozÄ«cijās esošie grupÄ“jumi un vadoņi, kuri savā aprobežotÄ«bā, tumsonÄ«bā, greizajā pasaules redzÄ“jumā vÄ“l joprojām ir ieinteresÄ“ti saglabāt represÄ«vo, cilvÄ“ku prātu manipulācijai veidoto sistÄ“mu, radot zombÄ“tu cilvÄ“ku paaudzi, vedot tautu morālā pagrimumā, diskreditÄ“jot cilvÄ“cÄ«bu.

Tādēļ jau SIP iniciatÄ«vas Ä«stenošana rÅ«pÄ«gi pārdomātā pakāpeniskā veidā, tās detalizÄ“tas izvÄ“rtÄ“šanas, analÄ«zes gaitā ir kļuvusi no objektÄ«vās situācijas izrietoša prasÄ«ba. Galvenais, lai gaišie, altruistiski noskaņotie prāti to uztvertu kā aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas vadmotÄ«vu, lai mÄ“rÄ·tiecÄ«gu darbÄ«bu uzsākšana neievilktos garumā, lai tas sabiedrÄ«bai un valstij nebÅ«tu kritiski par vÄ“lu!

Šodienas apstākļos personificÄ“tās informācijas uzkrāšana, sistematizÄ“šana, izmantošana ir realitāte, kuru daudzi no mums vÄ“l nav apzinājuši vai banāli strausveidÄ«gā kārtā ignorÄ“. Par to uzskatāmi liecina, piemÄ“ram, tādas aktualitātes kā Kembridžas Universitātes psihologu izstrādātais onlline serviss, kas ļauj izveidot cilvÄ“ka psiholoÄ£isko portretu, vadoties tikai no viņa Facebook profilā pieejamās informācijas (sk.: http://applymagicsauce.com/you.html). Masu mediju telpā nonākusi arÄ« ziņa, ka hakeru uzbrukuma rezultātā iegÅ«ts grandiozs privātās informācijas masÄ«vs par ASV administratÄ«vo personālu, kurš atklāj ap 20 miljonu valsts dienestā strādājošo dzÄ«ves datus un sniedz viņu personālo raksturojumu (sk.: https://www.opm.gov/cybersecurity).

Lai saglabātu un nodrošinātu katra pilsoņa un visas valsts izaugsmi, nepieciešama pārliecÄ«ba, ka esošÄ situācija vairs nepasliktināsies. Ir vajadzÄ«gas garantijas šÄdai pārliecÄ«bai, kuras varÄ“tu dot SIP ierosme. Beidzot jāapzinās, ka SIP nav drauds, bet gan cilvÄ“ces neaptveramā sociālā un radošÄ potenciāla atklāšanas un izmantošanas instruments, kas sniedz iespÄ“ju atvÄ“rt jaunu sabiedrÄ«bas pilnvÄ“rtÄ«gas demokrātiskās attÄ«stÄ«bas lapaspusi.

Atstājot nelabvÄ“lÄ«gos procesus pašplÅ«smā, turpina pieaugt sociālo katastrofu riski. Varas struktÅ«rām un to vadÄ«tājiem radot no sabiedrÄ«bas puses nekontrolÄ“jamu darbÄ«bas vidi (veidojot paralÄ“lo politisko realitāti = mÄ«tisku greizo spoguļu valstÄ«bu), notiek sociālo procesu neprognozÄ“jama attÄ«stÄ«ba. AktÄ«vi darbojas šÄdi izveidoto apstākļu attÄ«stÄ«bas vektors, kurš motivÄ“ bÅ«tiskai sabiedrÄ«bas daļai darboties zemisku instinktu vadÄ«tiem, noniecinot savu cilvÄ“cÄ«bu.

Citādu viedokļu paletes un risinājumu ignorance, vāvuļošana par apkārt vÄ“rojamajām nejÄ“dzÄ«bām, piemÄ“rošanās, samierināšanās ved mÅ«s sociālā strupceļā, kad esošÄs negācijas kļūst vÄ“l groteskākas, situācija katastrofālāka, demagoÄ£ija rafinÄ“tāka.

Ar mÄ“rÄ·i darÄ«t sabiedrÄ«bu cilvÄ“ciskāku, autors ir izvirzÄ«jis SIP ideju, piedāvājis aprobÄ“t SIP ierosmi kā tautas priekšstāvju morāles lÄ«meņa un garÄ«gās attÄ«stÄ«bas mÄ“ru, kā demokrātijas pilnveidošanas lÄ«dzekli, lai gala rezultātā nodrošinātu valsts pārvaldes organizāciju uz striktiem tautvaldÄ«bas principiem ar Ä«stu un stipru atgriezenisko saiti.

ŠÄdi autors cenšas aktivizÄ“t saprātÄ«gi domājošo cilvÄ“ku prātus, piedāvāt aktuālo problÄ“mu iespÄ“jamu risinājumu, rast alternatÄ«vu lÄ«dzšinÄ“jai retrogrādai politikai, jo kurš tad, ja ne mÄ“s paši varam izprast nepieciešamÄ«bu un uzdrÄ«kstÄ“ties mainÄ«t iesÄ«kstÄ“jušos varas institÅ«tus!? Šodienā dzimst nākotne. Un mÄ“s esam atbildÄ«gi par to, kāda bÅ«s šÄ« nākotne, kādu to izauklÄ“sim, atstāsim nākamajām paaudzÄ“m! Galu galā katram pašam ir jāizvÄ“rtÄ“ savi priekšstati, jāizlemj, kā rÄ«koties, jo mūžam patiesa ir dižā Raiņa atziņa “PastāvÄ“s, kas pārvÄ“rtÄ«sies”.

Autora nolÅ«ks nekādā ziņā nav vairot bailes par kopÄ“jo nākotni, tālāk dramatizÄ“t situāciju, bet gan mÄ“Ä£ināt atvÄ“rt lÄ«dzcilvÄ“ku acis uz skaudro Ä«stenÄ«bu, brÄ«dināt par draudošajiem riskiem, piedāvājot kā risku novÄ“ršanas (minimizÄ“šanas) lÄ«dzekli izmantot SIP.

Vai kāds šobrÄ«d ir aizdomājies lÄ«dz tam, ka zinātnieku veidotais mākslÄ«gais saprāts - kurš pašreiz vÄ“l ir bÄ“rna autiņos, - kad bÅ«s izaudzis un nobriedis, cilvÄ“ku sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šanas analÄ«zes un izvÄ“rtÄ“šanas rezultātā (ja jaunā cilvÄ“ku paaudze lÄ«dz tam tā arÄ« nebÅ«s mobilizÄ“jusi savu cilvÄ“ciskuma potenciālu un kvalitatÄ«vi mainÄ«jusies, kardināli stiprinot savu humāno identitāti) nonāks pie argumentÄ“ta un loÄ£iska secinājuma, ka vairums cilvÄ“ku ar savu destruktÄ«vo rÄ«cÄ«bu grauj sabiedrÄ«bas pamatus, izplata sabiedrÄ«bas eksistencei letāli bÄ«stamu infekciju. Tādēļ viņi ir jāizolÄ“, obligāti jāārstÄ“, varbÅ«t arÄ« jāpārveido. MākslÄ«gā saprāta iespÄ“jas triumfÄ“s pār šodienas cilvÄ“ka prāta potencÄ“m, tā dzelžainā loÄ£ika uzvarÄ“s aprobežotÄ«bā dzimušo, šodien vÄ“rojamo cilvÄ“ku neprātu.

Kāpēc jāturpina liekuļot, spekulēt ar ideāliem, kāpēc ir jālabo citu pieļautās kļūdas, jātērē kolosāli resursi, jāpieliek milzu pūles, lai novērstu sabiedrības locekļu kontrproduktīvas darbības (vai bezdarbības) radītās sekas, ja to visu varēja arī nepieļaut un dzīvot daudz harmoniskākā valsts iekārtā.

LÄ«dz šim tā arÄ« neesmu atradis nevienu pārliecinošu, loÄ£iski argumentÄ“tu Ä£enerālu risinājumu modernai sabiedrÄ«bai piemÄ«tošo negāciju, valstij aktuālo problÄ“mu novÄ“ršanai jau saknÄ“, to izcelsmes pamatā. Tādēļ izvirzÄ«ju SIP ideju, kuras Ä«stenošanai šodien ir izveidojušies visi nepieciešamie apstākļi, objektÄ«vie priekšnoteikumi, ir pieejami tehniskie un zinātniskie resursi, ir radošais intelektuālais potenciāls. Tikai jāpārvar kolosālās baiļu, egoisma, neticÄ«bas barjeras, varas pārstāvju neieinteresÄ“tÄ«ba SIP iniciatÄ«vas Ä«stenošanā, daudzos mÄ«tošÄ samierināšanās ar pastāvošajām reālijām, piemÄ“rošanās tām. Tā turpinot dzÄ«vot sociāli degradÄ“tā vidÄ“, bet necenšoties to mainÄ«t (vai arÄ« neapzinoties, nerodot iespÄ“jas kā to varÄ“tu izdarÄ«t).

Tradicionāli bezjÄ“dzÄ«gi un ietiepÄ«gi cÄ«noties ar citu un pašu radÄ«tajām grÅ«tÄ«bām, nemÄ“Ä£inot rast alternatÄ«vas, meklÄ“t un atrakt problÄ“mu saknes, likvidÄ“t tās, aktuālo problÄ“mu cÄ“loņi tā arÄ« netiks novÄ“rsti, jo bÅ«tiska to daļa slÄ“pjas mÅ«sos pašos: nespÄ“jam atzÄ«ties savā aprobežotÄ«bā, Ä«sredzÄ«bā, egoismā, neuzskatām par vajadzÄ«gu saglabāt objektivitāti, t.i., no dažādiem redzes viedokļiem kritiski analizÄ“t un adekvāti uztvert masu mediju izplatÄ«to informāciju (propagandu), negribam izvÄ“tÄ«t savus aizspriedumus, ceļam sienas, rokam tranšejas tur, kur bÅ«tu jāveido sapratnes tilti. Tā dzimst absolÅ«ta savas taisnÄ«bas apziņa, kuru bieži turam dziļi sevÄ«, neriskÄ“jot iesaistÄ«ties argumentÄ“tā diskusijā, pieverot acis uz faktiem, kuri pretrunā ierastajam priekšstatu kopumam.

Vai tas, kas notiek mums visapkārt, neliecina, ka sabiedrÄ«bas ievÄ“rojama daļa patiešÄm sastāv no apmātiem pašnāvniekiem, kuri akli turpina iet varas pavadā, tās inspirÄ“tajā apokalipses virzienā, paši to neapjÄ“gdami un raudami lÄ«dzi visus pārÄ“jos?!

AplÅ«kojot mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas dažādu slāņu pārstāvju realitātes uztveres adekvātumu saistÄ«bā ar viņu sociālo statusu, iezÄ«mÄ“jas šÄdas sākotnÄ“jās struktÅ«rdaļas:

CilvÄ“ki, kuru dzÄ«ves pamatsaturu veido nepārtrauktas pÅ«les par savu un savas Ä£imenes izdzÄ«vošanu, t.i., cīņa par eksistenci, visādi cenšoties pielāgoties realitātei un tikai izmisuma brīžos atļaujoties paust protestu valsts institÅ«tu darbÄ«bai, neticÄ«bu oficiālajai propagandai, aktÄ«vi stāties pretÄ« varai. Dažādās valstÄ«s šÄdu iedzÄ«votāju Ä«patsvars variÄ“ no 20 pat lÄ«dz 80 procentiem no kopskaita;

DegradÄ“tā sabiedrÄ«bas daļa, kas apstākļu spiesta izvÄ“lÄ“jusies noziedzÄ«gu dzÄ«ves veidu, praktizÄ“ blÄ“dÄ«bas, krāpšanos, izspiešanu, prostitÅ«ciju, kontrabandu, nelegālo spēļu biznesu, nonākusi narkotiku, alkohola atkarÄ«bā, mafijas, radikāļu un ekstrÄ“mistu ietekmÄ“. Šo iedzÄ«votāju daļas aktivitātes tendÄ“tas uz vardarbÄ«gu protestu situācijās, kad valsts struktÅ«ras demonstrÄ“ pilnÄ«gu nespÄ“ju mainÄ«t viņu dzÄ«ves vidi, viņu darbÄ«bas motivāciju. ŠÄds slānis veido no 5 lÄ«dz pat 25 procentu no kopskaita;

Materiāli nodrošinātā sabiedrÄ«bas daļa (ieskaitot vairumu valsts dienestā strādājošo darbinieku un ierÄ“dņu), kura var atļauties kvalitatÄ«vu izglÄ«tÄ«bu un veselÄ«bas aprÅ«pi, izklaides, ceļojumus, kuri var izbrÄ«vÄ“t laiku personÄ«bas attÄ«stÄ«bai. LÄ«dz ar to viņiem maz rÅ«p norises sabiedrÄ«bā, t.i., ārpus viņu privātā horizonta, viņi gatavi samierināties ar ārÄ“jām ļaunuma izpausmÄ“m, bieži kļūstot par konformistiem, mietpilsoņiem. Tādu cilvÄ“ku skaits svārstās no 20 lÄ«dz pat 60 procentiem augsti attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s;

SabiedrÄ«bas krÄ“jums: oligarhi, aristokrāti, baņķieri, TOP menedžeri, augsta lÄ«meņa politiÄ·i un garÄ«dzniecÄ«bas pārstāvji, miljonāri un miljardieri, kā arÄ« daļa no izciliem māksliniekiem, sportistiem. Viņi visi kopā veido mazāk par procenta desmitdaļu no iedzÄ«votāju skaita jebkurā pasaules valstÄ«, bet, lai nezaudÄ“tu no sava sociālā statusa izrietošÄs privilÄ“Ä£ijas, gandrÄ«z visi ir pilnÄ«bā ieinteresÄ“ti pastāvošÄs varas sistÄ“mas saglabāšanā.

Redzams ka, vislielāko protesta potenciālu slÄ“pj 1. sociālā slāņa pārstāvji, bet viņi ir arÄ« grÅ«tāk mobilizÄ“jami konstruktÄ«vai darbÄ«bai, dzÄ«ves izmisuma brīžos vieglāk pakļaujas revolucionāriem un ekstrÄ“mistiskiem aicinājumiem. SabiedrÄ«bas pārmaiņu evolucionārā ceļa pārstāvji visvairāk ir rodami 3. sociālajā slānÄ«. Daudziem no viņiem ir atbilstošÄ intelektuālā attÄ«stÄ«ba un sasniegts nepieciešamais garÄ«gais briedums, lai tautas interesÄ“s reformÄ“tu valsts struktÅ«ras, lai pārdomāti reorganizÄ“tu valsts varas sistÄ“mu, lai apzinātos demokrātijas pilnveidošanas nepieciešamÄ«bu (arÄ« lai bÅ«tu gatavi diskutÄ“t, uztvert, izprast, rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t SIP izmantošanu šiem mÄ“rÄ·iem). Šeit vajag SIP idejai rast nepieciešamo informatÄ«vo atbalstu, piedāvāt atbilstošus stimulus mÄ“rÄ·tiecÄ«gai darbÄ«bai, t.sk., izstrādāt rÄ«cÄ«bas programmu, ieteikt pasākumus un metodes iezÄ«mÄ“tā galamÄ“rÄ·a sasniegšanai, t.i., patiesi demokrātiskas valsts pārvaldes sistÄ“mas izveidošanai.

Daudzi vÄ«lušies, neatraduši alternatÄ«vas, nespÄ“dami rast savu vietu cilvÄ“ka cienÄ«gai dzÄ«vei DzimtenÄ“, pamet valsti, meklÄ“ laimi ārzemÄ“s, jo šodienas varas institÅ«ti pret savu pavalstnieku bieži ir inerti, mazspÄ“jÄ«gi, dažbrÄ«d izturoties kā svešs spÄ“ks, nevis kā palÄ«gs, padomdevÄ“js, atbalsts indivÄ«da centieniem pÄ“c sakārtotas dzÄ«ves.

Tauta, kuras genofonds jau tā ir nÄ«cināts karu, represiju, izsÅ«tÄ«šanas, emigrācijas rezultātā, atkal jaunajā vÄ“sturiskajā situācijā tiek ierauta ļoti bÄ«stamā, visiem riskantā, nereti ārÄ“jo spÄ“ku diriģētā, Ä£eopolitiskā un amorālu vadoņu izspÄ“lÄ“tā ciniskā spÄ“lÄ“. Tagad, turpinot vÄ“rot notiekošo, pārgudri spriežot, neko reāli iedarbÄ«gu nedarot, sabiedrÄ«bai vienkārši pietrÅ«ks tai atvÄ“lÄ“tā vÄ“sturiskā laika sprīža, lai nostātos uz sen nobriedušo reformu un pārmaiņu jaunā ceļa, lai nepieļautu nelabojamo.

Pie valsts varas svirām esošie ir ieinteresÄ“ti saglabāt varas sistÄ“mu, kura viņiem ir radÄ«jusi un turpina radÄ«t efektÄ«vas iespÄ“jas tautas masu muļķošanai, sev paklausÄ«gu marionešu ar neredzošu skatienu un atslÄ“gtu veselo saprātu štancÄ“šanai, citādi domājošo ietekmÄ“šanai, nepakļāvÄ«go šantāžai. Pirmais, no kā viņi grib izvairÄ«ties, ir atklātas, patiesi brÄ«vas vÄ“lÄ“šanas, tā arÄ« no savas darbÄ«bas efektÄ«vas vÄ“lÄ“tāju (tautas) kontroles, kas bÅ«tu panākama ar SIP ieviešanas palÄ«dzÄ«bu.

Kā gan varam gausties par grÅ«to dzÄ«vi, par lÄ«dzcilvÄ“ku vienaldzÄ«bu, nežēlastÄ«bu, par varas nelietÄ«bām, ja joprojām SÄ«zifa cienÄ«gām pÅ«lÄ“m turpinām akli cÄ«nÄ«ties ar sekām, veicam kosmÄ“tiska rakstura darbÄ«bas, ignorÄ“jot esošo grÅ«tÄ«bu un problÄ“mu saknes, jo necenšamies uztvert, izprast, analizÄ“t SIP ierosmi un tādēļ nepieņemam to, pat baidāmies no tās?! Nesaprotot, neaptverot, ka šÄ«s bailes kā rÅ«sa saÄ“d katra no mÅ«s ar tādām pÅ«lÄ“m rÅ«pÄ«gi bÅ«vÄ“to mikropasauli, pakāpeniski drupina mÅ«su darba rezultātā izveidoto ierasto vidi, reāli apdraudot ikviena sabiedrÄ«bas locekļa nākotni.

Tautas vāji kontrolÄ“ta vara kropļo demokrātiju, iedveš pie varas esošajiem savas varenÄ«bas, nesodāmÄ«bas, pārākuma sajÅ«tas. Tā, zÅ«dot atgriezeniskai saiknei ar tautu, krÄ«tas paškritika, uzplaukst vadoņu kults, kad varas pilnvaras ieguvusÄ« persona varas vertikāles nostiprināšanas rezultātā iedomājas sevi par lokālu pasaules centru, kad viņa priekšstatu kopums, personiskās iezÄ«mes, rakstura Ä«patnÄ«bas - kā pozitÄ«vās, tā arÄ« negatÄ«vās - tiek projicÄ“tas uz apkārtÄ“jo pasauli, kad citi tiek vÄ“rtÄ“ti un tiesāti pÄ“c sava ģīmja un lÄ«dzÄ«bas, aizmirstot, ka arÄ« pats soÄ£is ir grÄ“cÄ«gs, ar netikumiem apveltÄ«ts.

Populistiski deklarÄ“tu, cÄ“lu mÄ“rÄ·u vārdā slÄ“pjoties aiz cildeniem lozungiem un vārdiem, it kā tautas laimes vārdā, pie varas esošie dara amorālas un netÄ«ras lietas, bendÄ“ cilvÄ“ku personÄ«bas, spÄ“lÄ“ ar sabiedrÄ«bu ilÅ«ziju teātri, izplatot nebeidzamu dažādu nokrāsu dezinformāciju, padarot tautas vairākumu par bezpersonisku pelÄ“ko masu , kurai - pÄ“c varas izvÄ“les - var ticami iekrāsot realitāti kā baltos, tā melnos toņos. TādÄ“jādi lÄ“tticÄ«gos maldināt labā un ļaunā uztverÄ“, izpratnÄ“. KāpÄ“c tauta tā jāstulbina, kāpÄ“c no tā mums visiem ir jācieš?

Tādēļ - savu iespÄ“ju robežās - cenšos atvÄ“rt laikabiedru acis, atradināt pieņemt daudzu politiÄ·u pausto demagoÄ£iju, mÄ«tus un pasakas par neapšaubāmu patiesÄ«bu, sniegt uztveres, domāšanas un rÄ«cÄ«bas alternatÄ«vu, lai ikviens varÄ“tu uzsākt grÅ«to un ilgo psiholoÄ£iskās konversijas un garÄ«gās augsmes ceļu.

Lai labais uzvarÄ“tu ļauno, jāiziet sevis attÄ«rÄ«šanas ceļš, sava egoisma ierobežošanas ceļš, izprotot solidaritātes nozÄ«mi, sadarbÄ«bas, iecietÄ«bas un saskaņas lomu, uztverot, ka visi cilvÄ“ki ir tādas pat sociālas bÅ«tnes kā tu pats, ka arÄ« viņiem - tāpat ka tev – sāp nodarÄ«tās pārestÄ«bas, ka darot labu sev lÄ«dzÄ«giem, tu dari arÄ« sevi laimÄ«gu. Tas stimulÄ“ ļaužu kooperāciju, audzina lÄ«dzjÅ«tÄ«bu un vairo sirsnÄ«bu, augstsirdÄ«bu, rezultātā ļaujot arÄ« apzināties publisko personu personalizÄ“tās informācijas juridiski strikti reglamentÄ“tas atklāšanas sociālo nepieciešamÄ«bu vispārÄ“jÄ«bas labā.

AtsevišÄ·s cilvÄ“ks nevar izmainÄ«t visu pasauli, bet viņš var radÄ«t ap sevi vidi (savÄ“jo loku), kas stimulÄ“, palÄ«dz lÄ«dzgaitniekiem, laikabiedriem soli pa solim pilnveidoties, mainÄ«ties pašiem, tā pakāpeniski mainot arÄ« sistÄ“mu. Ja bailÄ“s, nevarÄ«bā un neticÄ«bā nolaidÄ«sim rokas, paši nemācÄ“sim izdarÄ«t savu objektÄ«vajā Ä«stenÄ«bā balstÄ«tu izvÄ“li, tad citi to izdarÄ«s mÅ«su vietā, uzspiedÄ«s mums savu redzÄ“jumu.

KāpÄ“c jāpiemÄ“rojas manipulÄ“jamajam pÅ«lim, lai juktu prātā lÄ«dz ar citām marionetÄ“m, ja vari palikt tāds kāds esi, ja esi pārliecināts par savu pozÄ«ciju, par savu dzÄ«ves grÅ«tÄ«bās un meklÄ“jumos rasto taisnÄ«bu, par izsvÄ“rtu reformu nepieciešamÄ«bu, ja - no dažādiem avotiem iegÅ«tās informācijas daudzpusÄ«gas analÄ«zes un kritiska vÄ“rtÄ“juma rezultātā, - esi nonācis pie maksimāli patiesÄ«bai tuvas situācijas atspoguļošanas pakāpes, tā spÄ“jot apzināt un nošÄ·irt objektÄ«vo realitāti no meliem, saskatÄ«t manipulācijas ar faktiem, dezinformāciju.

VarbÅ«t, ka dažviet autors ir sabiezinājis krāsas, realitāti atspoguļojis no tumšÄs puses. Bet tas darÄ«ts vienÄ«gi tādēļ, lai kontrastaināk izgaismotu esošÄs sociālās negācijas, akcentÄ“tu to novÄ“ršanas akÅ«to nepieciešamÄ«bu.

Lai gan katrā no mums mÄ«t veselais saprāts, spÄ“ja izprast notikumus, rast problÄ“mu cÄ“loņus, arÄ« cÄ«nÄ«tāja pret netaisnÄ«bu dzirksts, tomÄ“r nezinu, vai šeit izklāstÄ«tajam viedoklim bÅ«šu atradis dzirdÄ«gas ausis, redzÄ«gas acis, vai bÅ«šu spÄ“jis pārliecināt sabiedrÄ«bas gaišos prātus par SIP iniciatÄ«vas Ä«stenošanas aktuālo nepieciešamÄ«bu . Bet tāpat paliks gandarÄ«jums par to vien, ka esmu varÄ“jis popularizÄ“t savu redzÄ“jumu, savu viedokli, noformulÄ“t dzÄ«ves kredo, nest tautā savas dzÄ«ves gaitā izkristalizÄ“jušos uzskatus. To daru, lai palÄ«dzÄ“tu mÅ«sdienu paaudzei izvairÄ«ties no liktenÄ«gām kļūdām, lai mainÄ«tu agresijas, naida, neiecietÄ«bas klimatu ļaužu savstarpÄ“jās attiecÄ«bās un tā vairotu mÄ«lestÄ«bu, cieņu vienam pret otru, savstarpÄ“jo solidaritāti, norādot orientierus, kā to sasniegt, ejot pa sociālā progresa ceļu, mācoties bÅ«t CilvÄ“kam!

Tas ir garÄ«gas pilnveidošanās un cilvÄ“ciskuma stiprināšanas ceļš, lai mÄ“s visi varÄ“tu dzÄ«vot laimÄ«gi, t.i., harmonijā ar sevi, harmonijā vienam ar otru un harmonijā ar apkārtÄ“jo pasauli , atbilstoši savai apzinātai, izjustai humānai identitātei.

Turpinot slÄ“pties individuālajā čaulā, savā šÄ·ietami noslÄ“gtajā mikropasaulÄ“, klusinot sirdsapziņu un mÄ“Ä£inot pieciest negācijas, neapzinoties savu lÄ«dzatbildÄ«bu apkārt notiekošajā, baidoties bÅ«t sociāli aktÄ«viem, nemÄ“Ä£inot iedziļināties SIP idejas konceptā un stÅ«rgalvÄ«gi tā arÄ« neticot tās realizācijas iespÄ“jai, - tālāk tikai veicinām kā savu personÄ«go, tā arÄ« visai sabiedrÄ«bai aktuālo problÄ“mu saasināšanos, krÄ«zes padziļināšanos, paliekot par inertu marioneti varaskāro politikāņu rokās.