Iesaki rakstu:

Vai tiešÄm Latvijas skolotāji ir mazāk radoši nekā viņu ārzemju kolÄ“Ä£i? Tādas šaubas varÄ“tu rasties no nereti vienpusÄ«gās informācijas masu medijos. Protams, tāpat kā jebkurā jomā, arÄ« izglÄ«tÄ«bā lÄ«dzās izcilniekiem strādā arÄ« viduvÄ“jÄ«bas. TomÄ“r „apokaliptiskās” bažas par visu Latvijas skolotāju it kā neieinteresÄ“tÄ«bu izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bā ir stipri pārspÄ«lÄ“tas. To pierāda viens piemÄ“rs no nesenas pagātnes: IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonda (IIF) pieredze. Diemžēl tā tika nepamatoti pārtraukta, lai gan IIF savu darbu veica sekmÄ«gi, balstoties uz profesionālu ekspertu slÄ“dzieniem un izglÄ«tÄ«bas nevalstisko organizāciju pārraudzÄ«bu pār finansÄ“juma sadali. Pastāv bažas, ka šobrÄ«d izglÄ«tÄ«bas inovāciju politika ir nonākusi vienÄ«gi ierÄ“dņu rokās.

Valstiski bÅ«tu domāt ne vien par ārÄ“jiem strukturāliem pārkārtojumiem, kas skar finansÄ“juma modeli izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m vai klašu skaita samazināšanu, bet arÄ« par izglÄ«tÄ«bas satura un inovāciju idejas attÄ«stÄ«bu. Tas, ka atteiksimies no vienas klases un samazināsim skolā pavadÄ«to laiku, kurš jau tā Latvijā nav ilgs salÄ«dzinājumā ar citām valstÄ«m, izglÄ«tÄ«bas kvalitāti nepaaugstinās. DrÄ«zāk otrādi. Jādomā ir par pedagogu motivācijas un metodiskā atbalsta sistÄ“mu, par izglÄ«tÄ«bas satura mÅ«sdienÄ«gošanu, par vÄ“rtÄ«bizglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bu. Šajā virzienā viens no izglÄ«tÄ«bas politikas uzdevumiem ir atbalsts inovācijām.

IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonds bija tapis 14 gadu ilgās diskusijās. Tā pastāvÄ“šanu pieprasÄ«ja jau 1994. gadā IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku kongress un Latvijas Pedagogu dome (LPD) – biedrÄ«ba, kura pārstāv 20 pedagogu profesionālās asociācijas. Taču tikai 2007. gadā bija iespÄ“jams uzsākt Fonda darbÄ«bu, lai gan Likumu par IzglÄ«tÄ«bas inovāciju fondu Saeima pieņēma jau 2002. gadā.

IIF bija vienīgā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzības iestāde, kurā īstenojās valsts līdzekļu sabiedriska pārvaldība, jo Fondu vadīja padome, kurā bija pārstāvētas 10 ievērojamākās valstiskās un nevalstiskās izglītības organizācijas. Izglītības inovācijas fonds darbojās līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds.

Savu lietderÄ«bu IIF ir apliecinājis: pirmā izglÄ«tÄ«bas inovāciju projektu konkursa rezultāti daļēji ir pieejami Valsts izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras mājas lapā. Šajā konkursā uzvarÄ“ja 76 projekti. To atbalstam tika izlietoti – 189 653 Ls. Vienam projektam varÄ“ja iegÅ«t lÄ«dz 5000 Ls. KopÄ“jā pirmajā konkursā saņemto 388 inovācijas projektu pieprasÄ«tā summa bija 1 220 088 Ls.

Tas pierāda, ka Latvijā ir talantÄ«gi skolotāji, kuri vÄ“las dalÄ«ties ar savām radošÄm idejām. Protams, minÄ“tie projekti nepretendÄ“ uz pasaules lÄ«meņa izgudrojumiem vai apvÄ“rsumiem pedagoÄ£ijā.  Daudzi no tiem ir saistÄ«ti ar nelieliem uzlabojumiem, savas pieredzes apkopojumiem, inovatÄ«vu, bet Latvijā maz izmantotu metožu adaptācijām, alternatÄ«vu mācÄ«bu programmu, uzdevumu krājuma vai elekronisku mācÄ«bu lÄ«dzekļu radÄ«šanu utml. MinÄ“tajiem projektiem tomÄ“r bija multiplicÄ“joša ietekme – skolotājs tika motivÄ“ts jauninājumu ne tikai izdomāt un ieviest, bet arÄ« dalÄ«ties tajā ar citiem.

Otrajā konkursā IIF saņēmā vÄ“l 312 jaunus projektu pieteikumus. Taču tie palikuši neizvÄ“rtÄ“ti – sakarā ar Fonda darbÄ«bas apturÄ“šanu, ko 2009.g. panāca toreizÄ“jā izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre T.KoÄ·e (ZZS). Turklāt tas notika gadā, ko Eiropas Komisija bija pasludinājusi par Radošuma un inovāciju gadu!

LÄ“mums tika pieņemts krÄ«zes histÄ“riskajā gaisotnÄ“, tomÄ“r tam nav attaisnojuma, jo ietupÄ«jums 100 000 Ls apmÄ“rā valsts lÄ«menÄ« neko bÅ«tiski nemainÄ«ja. Īstais iemesls Fonda darbÄ«bas apturÄ“šani iespÄ“jams bija tas, ka finansÄ“jums tika sadalÄ«ts caurskatāmi, profesionāli un nedz ierÄ“dņiem, nedz politiÄ·iem, kuri bija IIF padomÄ“, nebija iespÄ“ja ietekmÄ“t ekspertu lÄ“mumus. Fonda padomÄ“ bija gan izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs, gan Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, zinātnes un kultÅ«ras komisijas pārstāvis. TomÄ“r Fonda stratÄ“Ä£iju noteica visas IIF padomes koleÄ£iāli lÄ“mumi, kur izglÄ«tÄ«bas profesionālajām organizācijām bija pārsvars.

ZÄ«mÄ«gi, ka iepriekšÄ“jā dienā pirms izšÄ·irÄ«gā balsojuma Saeimas izglÄ«tÄ«bas, zinātnes un kultÅ«ras komisijas deputāti vienprātÄ«gi iestājās par Fonda saglabāšanu. TomÄ“r partiju discpilÄ«na un koalÄ«cijas padomes lÄ“mums jau nākamajā dienā visiem pozÄ«cijas deputātiem spieda savu nostāju mainÄ«t. Tika pieņemts IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas bÄ«dÄ«tais likums Par IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonda likuma atzÄ«šanu par spÄ“ku zaudÄ“jušu. Tieši tas šajā un lÄ«dzÄ«gajos gadÄ«jumos satriec visvairāk.  SolÄ«ts tiek viens, bet darÄ«ts – cits! Kas galu galā ir Saeimas deputāti? Tautas suverÄ“nās gribas pārstāvji, kuri balso pÄ“c savas sirdsapziņas, vai SatversmÄ“ neminÄ“tās koalÄ«cijas padomes un neredzamo režisoru marionetes?

Inovāciju projektu liktenis, saskaņā ar minēto likumu, ir uzticēts Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA), kas pārņēmusi Izglītības inovācijas fonda saistības. Tiesa gan VIAA deleģētā izglītības inovāciju attīstības funkcija pusotra gada tika atstāta bez finansiāla seguma.

Šogad izglÄ«tÄ«bas inovācijām beidzot piešÄ·irti 67 000 Ls.  Taču rodas jautājums: kā ar šo nelielo naudas summu pareizāk rÄ«koties.

VIAA ir IIF saistÄ«bu pārņēmÄ“ja (sk. likuma „Par IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonda likuma atzÄ«šanu par spÄ“ku zaudÄ“jušu” 2. pantu). Tas nozÄ«mÄ“, ka vajadzÄ“tu nevis sludināt jaunu konkursu, bet gan pabeigt  iesākto Otro izglÄ«tÄ«bas inovāciju projektu konkursu. PretÄ“jā gadÄ«jumā cieš tiesiskās paļāvÄ«bas princips (projektu iesniedzÄ“jiem no valsts puses tika solÄ«ts, ka viņu piedāvājumi tiks izvÄ“rtÄ“ti). VIAA var pārmest arÄ« nelietderÄ«gu valsts lÄ«dzekļu izšÄ·iešanu, ja divreiz tiek organizÄ“ts konkurss ar vienu un to pašu mÄ“rÄ·i.

VIAA bÅ«tu jāskaidro arÄ« kā tieši šogad paredzÄ“ts izglÄ«tÄ«bas inovāciju projektus izvÄ“rtÄ“t.

Inovāciju izvÄ“rtÄ“šanai jābÅ«t caurskatāmai, profesionālai un maksimāli objektÄ«vai. TāpÄ“c svarÄ«gi saglabāt IIF izstrādāto sistÄ“mu projektu izvÄ“rtÄ“šanā. IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonda padome, saskaņā ar IIF nolikumu, bija izveidojusi 4 ekspertu padomes – eksakto, sociālo, humanitāro zinātņu un kultÅ«rizglÄ«tbas jomā. Konkursā uz 20 izglÄ«tÄ«bas inovāciju ekspertu vietām startÄ“ja 144 pretendenti. Eksperti tika arÄ« speciāli apmācÄ«ti.

Latvijas Pedagogu dome uzskata, ka izglÄ«tÄ«bas inovācijas projektus nevajadzÄ“tu vÄ“rtÄ“t IZM struktÅ«rvienÄ«bu vai VIAA ierÄ“dņiem. To vislabāk un objetÄ«vāk var veikt savas jomas profesionāļi, kuriem pašiem ir inovatÄ«va domāšana un inovāciju pieredze. Turklāt tādi jau tika izvÄ“lÄ“ti minÄ“tajā IIF konkursā.

Atklāts ir jautājums: kā saglabāt ideju par valsts lÄ«dzekļu sabiedrisku pārvaldÄ«bu. 

Kā jau minÄ“ts, IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonda stratÄ“Ä£iju noteica padome, kas sastāvÄ“ja no 10 nevalstisko organizāciju un valsts struktÅ«rvienÄ«bu pārstāvjiem (t.sk. LPD, PašvaldÄ«bu savienÄ«bas, IzglÄ«tÄ«bas vadÄ«tāju asociācijas u.c.). Tā tika daļēji saglabāta arÄ« likumā „Par IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fonda likuma atzÄ«šanu par spÄ“ku zaudÄ“jušu”.

2010. gadā diemžēl ir notikusi likuma  grozÄ«šana, no kura izslÄ“gti (ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spÄ“kā 01.01.2011.) bÅ«tiskie 3. – 7. panti.  Šie panti saglabāja ideju par IIF padomes lÄ«dzdalÄ«bu turpmākajā izglÄ«tÄ«bas inovāciju stratÄ“Ä£ijā. MinÄ“tā likuma grozÄ«jumi, kas pieņemti klusÄ«bā, neinformÄ“jot par to sabiedrÄ«bu, IIF padomi un Latvijas Pedagogu domi, vedina domāt, ka notikusi sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas samazināšana izglÄ«tÄ«bas inovāciju pārraudzÄ«bas procesā un valsts lÄ«dzekļu pārvaldÄ«bā. Ja tā ir apzināta politika, tad LPD nosoda šÄdu rÄ«cÄ«bu kā nedemokrātisku un pretÄ“ju Latvijas sabiedrÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas interesÄ“m. Tā ir pretÄ“ja  arÄ« nevalstisko organizāciju un valsts partnerattiecÄ«bu principiem.

IzglÄ«tÄ«bā – tāpat kā jebkurā dzÄ«ves jomā – ir nepieciešamas nelielas, bet nepārtrauktas inovācijas, ne tikai vienreizÄ“ji vareni pārkārtojumi. Radošu un izdomas bagātu skolotāju motivÄ“šana ar nelielām inovāciju projektu naudām ir viens no izglÄ«tÄ«bas vadÄ«šanas un attÄ«stÄ«bas instrumentiem. Tas var dod ievÄ“rojamu efektu ar nelielu lÄ«dzekļu ieguldÄ«jumu, salÄ«dzinot ar patlaban praktizÄ“to netiešo skolotāju algu paaugstināšanu, izmantojot struktÅ«rfondu lÄ«dzekļus. Tas, ka pedagogs, iesniedzot savu portfolio ar dokumentiem, var pretendÄ“t uz 100 Ls papildinājumu savai algai, protams, ir daļējs risinājums kritiskajā pedagogu atalgojuma situācijā. Tas pagaidām attur daļu skolotāju no streika vai došanās ekonomiskajā trimdā uz ārzemÄ“m. TomÄ“r no tā izglÄ«tÄ«bas darba   kvalitāte uzlabojas minimāli. Toties iespÄ“ja ar reālu, izmÄ“rāmu rezultātu apliecināt savu radošumu inovāciju projektu konkursā var bÅ«tiski uzlabot izglÄ«tÄ«bas kvalitāti daudzās skolās un motivÄ“t pedagogus radošam darbam.

 Ar tik zemu atalgojumu kā tagad diez vai Latvijā sagaidāms supererudÄ«tu jaunu cilvÄ“ku masveida pieplÅ«dums skolotāja profesijā. TāpÄ“c jāizmanto tie skolotāji, kuri ir. Daudzi no viņiem ir gatavi radošam darbam un jauninājumiem, kā to apliecina skolotāju atsaucÄ«ba inovāciju konkursos.

PilnvÄ“rtÄ«ga izglÄ«tÄ«bas inovāciju politika risinātu arÄ« mācÄ«bu grāmatu problÄ“mu. IzdevniecÄ«bas labprāt strādā ar gatavu mansukriptu, taču autoram izstrādāšanas laikā nepieciešami vismaz nelieli iztikas lÄ«dzekļi, ko varÄ“tu nodrošināt projekts par inovatÄ«vas mācÄ«bu grāmatas satura radÄ«šanu.

Latvijas Pedagogu dome aicinās nākamo Saeimu un valdÄ«bu nekavÄ“joši atjaunot IzglÄ«tÄ«bas inovācijas fondu – tādā formā, kādā tas tika iecerÄ“ts un veiksmÄ«gi darbojās! Diemžēl sarunās, kas nesen (22. 06. 2011.) notika ar izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministriju, LPD priekšlikumi par IIF atjaunošanu tika noraidÄ«ti. Atliek cerÄ“t uz nākamās valdÄ«bas atsaucÄ«bu vai pašiem aktÄ«vi iesaistÄ«ties politikā, ko šobrÄ«d paver paredzamās ārkārtas Saeimas vÄ“lÄ“šanas.