Iesaki rakstu:

Lai gan ar jauno BÅ«vniecÄ«bas likumu, kas stājās spÄ“kā 2014.gada 1.oktobrÄ«, noteikts, ka visiem sabiedrisko Ä“ku bÅ«vprojektiem ir jāveic ekspertÄ«ze, tomÄ“r joprojām nav izstrādāts un apstiprināts bÅ«vprojektu ekspertÄ«zes standarts. LÄ«dz ar to katrs bÅ«veksperts var brÄ«vi interpretÄ“t, ko pārbaudÄ«t un kam nepievÄ“rst uzmanÄ«bu. Turklāt par nozari atbildÄ«gā Ekonomikas ministrija šÄ« standarta izstrādi atstājusi pašas nozares ziņā.

BÅ«veksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vÄ“rtÄ“ja pārkāpumus ZolitÅ«des Maxima lielveikala bÅ«vniecÄ«bā, ir pārliecināts, ka jaunais BÅ«vniecÄ«bas likums un to pavadošie bÅ«vniecÄ«bas normatÄ«vi ir ieviesuši daudz lielāku kārtÄ«bu un skaidrÄ«bu bÅ«vniecÄ«bas procesā, turklāt, pÄ“c viņa domām, likumā noteiktā prasÄ«ba obligāti veikt bÅ«vprojekta ekspertÄ«zi sabiedriski nozÄ«mÄ«gām Ä“kām, ļoti ievÄ“rojami palielina bÅ«vniecÄ«bas procesa un pašu bÅ«vju drošÄ«bu. ArÄ« bÅ«vekspertu sertificÄ“šanas uzticÄ“šana BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojam, viņaprāt, ir loÄ£isks un pareizs solis.

TomÄ“r arÄ« ekspertīžu jautājumā joprojām palikuši robi, kas paver iespÄ“jas interpretācijām, jo joprojām nav tapis bÅ«vprojektu ekspertīžu standarts. LÄ«dz ar to katrs eksperts pats brÄ«vi un radoši meklÄ“ veidu, kā pÄ“c iespÄ“jas kvalitatÄ«vāk veikt ekspertÄ«zi, bet bieži vien viena eksperta atzinums tik krasi atšÄ·iras no otra eksperta slÄ“dziena, ka, piemÄ“ram, tiesu lietās tie nav nedz salÄ«dzināmi, nedz izdarāmi loÄ£iski secinājumi.

“Es domāju, ka Latvijā ir par maz naudas normatÄ«vu izstrādei, bet standartu izstrādei vispār nav paredzÄ“ts finansÄ“jums. Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Bet mums tā nav,” problÄ“mu izklāsta bÅ«veksperts, norādot, ka standarta izstrādi nav liegts uzņemties pašai industrijai, lai gan teorÄ“tiski šim regulÄ“jumam bÅ«tu jānāk no valsts. “Mums saka – jÅ«s gribat standartu? Jauki! Rakstiet augšÄ! Bet kad es rakstÄ«šu? Man ir jāvada uzņēmums, man ir jātaisa ekspertÄ«zes!” neizpratnÄ“ ir bÅ«veksperts, kura atzinumus valsts izmantojusi arÄ« saistÄ«bā ar problÄ“mām Stradiņu slimnÄ«cas jaunā korpusa bÅ«vniecÄ«bā.

Lai gan no valsts nav saņemts nekāds atbalsts bÅ«vprojektu ekspertīžu standartu izstrādei, tomÄ“r paši nozares entuziasti ārpus tiešajiem darba pienākumiem sabiedriskā kārtā arÄ« pamazām veidojot šo standartu, stāsta Dzirkalis: „Tad es sēžu pÄ“c deviņiem vakarā un Ä£enerÄ“ju, kāds varÄ“tu bÅ«t standarts...”

Turklāt bÅ«vprojektu ekspertÄ«zÄ“ nepieciešams ne viens vien standarts. “Standarts par bÅ«vkonstrukciju ekspertÄ«zi, par arhitektÅ«ras ekspertÄ«zi, par ugunsdrošÄ«bas, energoefektivitātes, darba drošÄ«bas. Un vÄ“l visas pārÄ“jās. Jo tās ir piecas galvenās, plus vÄ“l izmaksu ekspertÄ«ze. Ir vel apkure, vÄ“dināšana, kondicionÄ“šana, ārÄ“jie tÄ«kli, iekšÄ“jie tÄ«kli, Å«densvads, kanalizācija, elektrÄ«ba, vājstrāvas, akustika. Tās nav obligātas ekspertÄ«zÄ“, bet drÄ«zumā jau bÅ«s,” ekspertīžu daudzveidÄ«bu un standartu izstrādes lielo skaitu uzver bÅ«veksperts.

Viena no lielākajām problÄ“mām kvalitatÄ«vu projektu izstrādÄ“ pašlaik ir naudas un laika trÅ«kums, norāda Dzirkalis. Nereti pasÅ«tÄ«tājs atnes uz ekspertÄ«zi vÄ“l negatavu projektu cerÄ«bā, ka ekspertÄ«zi varÄ“s sākt arÄ« vÄ“l nepabeigtam projektam, jo bieži vien pasÅ«tÄ«tājam šÄ·iet, ka visi konsultāciju, projektÄ“šanas, ekspertÄ«zes un citi papÄ«ru darbi pirms reālās bÅ«vniecÄ«bas uzsākšanas aizņem pārāk daudz laika. “Ja mums atnes pusgatavu projektu, mÄ“s vispār nesākam to ekspertÄ“t. Kādreiz vispār ekspertÄ«zes viens projektÄ“tājs uztaisÄ«ja savam čomam otram projektÄ“tājam un otrādi, pie alus kausa salika visus nepieciešamos parakstus, jo ekspertÄ«ze nebija obligāta ar likumu. Tagad to var darÄ«t tikai sertificÄ“ti bÅ«vprojektu eksperti,” izmaiņas skaidro Dzirkalis.

Ja bÅ«tu izstrādāts konkrÄ“ts bÅ«vprojektu ekspertīžu standarts, ikvienam bÅ«tu skaidri spÄ“les noteikumi,,, ir pārliecināts eksperts. “Ja mums simtprocentÄ«gi jāpasaka, ka tā Ä“ka ir droša, ko arÄ« no mums kā ekspertiem arÄ« sagaida, tad mums principā jātaisa otrs projekts. Tas nozÄ«mÄ“ tikpat lielas izmaksas un laiku kā pašam projektam. Tas loÄ£iski nav iespÄ“jams. MÄ“s kā eksperti pārbaudām savas lietas, uztaisām savus modeļus. EkspertÄ«zes uzdevums ir atrast slidenās vietas un tās pārbaudÄ«t, nevis skrupulozi pārbaudÄ«t visu projektu. Tad mÄ“s arÄ« skatāmies, vai detalizācijas apjoms ir pietiekams,” norāda Dzirkalis. Viņš ir pārliecināts, ka standarts palÄ«dzÄ“tu arÄ« pašiem ekspertiem, jo bÅ«tu pilnÄ«gi skaidrs, kas ir jādara, un nebÅ«tu katru reizi jāmÄ“Ä£ina izgudrot divriteni.

No šÄ gada 1.jÅ«llija bÅ«vekspertÄ«zes atļauts veikt tikai BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja sertificÄ“tiem speciālistiem. LÄ«dz 30.jÅ«nijam sertifikātu ieguvuši tikai 62 speciālisti.