Iesaki rakstu:

Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«bas rÄ«kotās diskusijas dalÄ«bnieki par ZolitÅ«des traģēdijas tehniskās ekspertÄ«zes kvalitāti uzskata, ka bÅ«tu nepieciešams publiskot tehniskās ekspertÄ«zes datus, lai citi bÅ«vinženieri zinātu par šÄ«m kļūdām un turpmāk tādas nepieļautu. BÅ«vinženieri uzskata, ka daudz svarÄ«gāk par konkrÄ“tā vainÄ«gā meklÄ“šanu, kas ir tiesÄ«bsargājošo iestāžu kompetence un atbildÄ«ba, bÅ«tu atklāti runāt par tehnisko ekspertÄ«zi un Ä“kas sabrukšanas iemesliem.

Kā Pietiek jau ziņoja,  BÅ«vinženieru savienÄ«ba rÄ«koja diskusiju, kurā analizÄ“ja bijušÄ RÄ«gas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par ZolitÅ«des traģēdijas ekspertÄ«zi un Ä“kas sabrukšanas iemesliem. “Ko žurnālisti, sabiedrÄ«ba, tiesu sistÄ“ma? MeklÄ“ vainÄ«go. Tas ir pats galvenais. Inženierim ir svarÄ«gi noskaidrot lÄ«dz sÄ«kumam, kāpÄ“c sabruka, piemÄ“ram, Maxima, lai tas otrreiz vairs neatkārtotos,” uzsvÄ“ra Lavendelis.

Atgādinot, ka viņš nav bÅ«vinženieris, bet viņam ir liela pieredze aviācijas katastrofu izmeklÄ“šanā, profesors uzsvÄ“ra, ka aviācijā ekspertīžu veikšana noorganizÄ“ta tā, ka “dažu stundu laikā jau ir uzticÄ“ta ekspertÄ«ze ļoti labam ekspertam, organizatoram, kas komplektÄ“ sev brigādi un meklÄ“, kāda ir bijusi vaina. [IzmeklÄ“šana] sākas ne tieslietu sistÄ“mā, bet ar absolÅ«ti tehniskām lietām. Aviācijā tas novests lÄ«dz tādai sistÄ“mai tāpÄ“c, ka tur ir daudz naudas. Katrs gadÄ«jums ir jautājums, kā bÅ«s ar aviāciju tālāk”.

PÄ“c Lavendeļa domām, bÅ«vniecÄ«bas traģēdiju gadÄ«jumos nav pareizi, ka katastrofas iemeslu meklÄ“šanas vadÄ«ba tiek uzticÄ“ta prokuroram. “TÅ«lÄ«t pÄ“c gadÄ«juma prokurori jau nosauc vainÄ«gos. Pat juristi protestÄ“, ka nevar nosaukt vainÄ«gos pirms pierādÄ«jumiem. Prokurors sastāda jautājumus tehniskajiem ekspertiem, tad izvÄ“las tehniskos ekspertus un jautājumu atdod viņiem. Nav komandas, zināmā mÄ“rā subjektÄ«va ekspertu izvÄ“le, un trakākais, ka jautājumus ir sastādÄ«jis prokurors, nevis inženieris. LÄ«dz ar to atsevišÄ·u ekspertu atbildes ir absolÅ«ti nesaskaņotas,” uzsvÄ“ra profesors.

PÄ“c viņa ieskatiem, nekādu kritiku neiztur prokurora paziņojums par ekspertÄ«zÄ“ atklāto, ka atsevišÄ·i elementi bijuši par 650% pārslogoti. “Ja nestrādā komanda, bet atsevišÄ·i eksperti, tad, izrādās, prokurors ir tas, kurš novÄ“rtÄ“, vai viņa eksperts ir tas pareizākais vai nepareizākais,” uz, viņaprāt, aplamÄ«bām ekspertÄ«zes organizÄ“šanā norādÄ«ja Lavendelis.

Viņa teikto gan atspÄ“ko ZolitÅ«des traģēdijas ekspertÄ«zÄ“ iesaistÄ«tais bÅ«veksperts Artis Dzirkalis, uzsverot, ka bijusi 10 ekspertu komanda, bijuši pieaicināti eksperti gan no Tehniskās universitātes, gan vadošie konstruktori, aprÄ“Ä·ini veikti gan datormodelÄ“šanas programmās, gan ar roku. Tieši tādēļ ekspertÄ«ze ilgusi veselu gadu, turklāt jautājumi ekspertiem izstrādāti kopā, nevis tos uzdevis prokurors.

Vairāki diskusijas dalÄ«bnieki norādÄ«ja uz to, ka bÅ«tu nepieciešams publiskot ekspertÄ«zi - ne tikai tādēļ, lai izslÄ“gtu spekulācijas par ekspertÄ«zes kvalitāti vai ļautu visiem ieinteresÄ“tajiem bÅ«vekspertiem un bÅ«vinženieriem paust savu redzÄ“jumu par iespÄ“jamiem sabrukšanas iemesliem, bet galvenokārt tāpÄ“c, lai tādas traģēdijas vairs neatkārtotos un bÅ«vinženieri precÄ«zi zinātu, kādas kļūdas tika pieļautas un kas noveda lÄ«dz Ä“kas sabrukšanai.

Diskusijas dalÄ«bnieki atgādināja Ķeguma tilta sabrukšanas izmeklÄ“šanas pieredzi, kad valdÄ«ba noteikusi komisiju un laiku, kurā jāizmeklÄ“ sabrukšanas iemesli. Tikai pÄ“c tam prokurori un tiesÄ«bsargājošÄs iestādes Ä·Ä“rušies pie vainÄ«gā meklÄ“šanas.

Tāpat diskusijas dalÄ«bnieki norādÄ«ja uz aplamo praksi, ka Ä“ku sabrukšanas fakti vispār tiek slÄ“pti, nevis analizÄ“ti un dokumentÄ“ti, lai ar tiem var iepazÄ«ties visi nozares speciālisti. Kā piemÄ“ru bÅ«vinženieri minÄ“ja noliktavas sabrukšanu BrocÄ“nos, rÅ«pnÄ«cā Cemex, kura vispār no sabiedrÄ«bas noklusÄ“ta, jo Ä«pašnieki nav vÄ“lÄ“jušies, lai par to uzzinātu visā valstÄ«, tādēļ izlÄ“muši norakstÄ«t to zaudÄ“jumos.

PÄ“c bÅ«vinženieru domām, jau augstskolas studiju laikā bÅ«vinženieriem bÅ«tu nepieciešams atsevišÄ·s kurss par avārijām, kuras notikušas ne tikai Latvijā, bet arÄ« citur pasaulÄ“. Tad nākamie bÅ«vinženieri zinātu, pie kā noved viņu nevīžība un negodprātÄ«ga attieksme pret bÅ«vniecÄ«bas jautājumiem.

RÄ«gas Tehniskās universitātes BÅ«vmehānikas katedras vadÄ«tāja, asociÄ“tā profesore LÄ«ga Gaile norāda uz kaimiņvalstu pieredzi, kur jebkuras tehniskās avārijas informācija tiek apkopota, analizÄ“ta un izdarÄ«ti secinājumi profesionāļu lokā. “PiemÄ“ram, Anglijā veido tādus mazus izdevumiņus, kas tiek katrā inženieru birojā izlikti pie sienas. Ir sistÄ“ma, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas,” par Lielbritānijas pieredzi bÅ«vniecÄ«bas avāriju jautājumos klāstÄ«ja Gaile.

Turklāt Anglijā bÅ«vinženieru un projektÄ“tāju biroji apmainoties ne tikai ar slikto pieredzi, bet arÄ« citiem nestandarta risinājumiem, kad tiek projektÄ“tas un bÅ«vÄ“tas sarežģītas Ä“kas. TādÄ“jādi, iepazÄ«stoties ar konkurÄ“jošo biroju pieredzi un risinājumu, bÅ«vinženieri un projektÄ“tāji ceļ nozares kopÄ“jo kvalitāti, uzsvÄ“ra Gaile.

ArÄ« Dzirkalis piekrÄ«t, ka ekspertÄ«zes slÄ“dzienu bÅ«tu nepieciešams publiskot, taču pagaidām tas kalpo kā apsÅ«dzÄ«bas puses pierādÄ«jumu bāze, tādēļ procesuālo darbÄ«bu ietvaros ar to vÄ“l nevar iepazÄ«stināt nozari un interesentus.

Dzirkalis piekrita kolÄ“Ä£u domām, ka valstÄ« bÅ«tu nepieciešams izveidot bÅ«vekspertīžu kompetences centru, ko varÄ“tu uzņemties BÅ«vinženieru savienÄ«ba, lai ikvienā situācijā tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbinieki zinātu, kur vÄ“rsties pÄ“c bÅ«vekspertÄ«zes, nevis katru reizi tiktu pieaicināti eksperti no dažādām institÅ«cijām, par kuru kompetenci ne vienmÄ“r ir pārliecÄ«ba.

“Atceros, ka ne visai sen BÅ«vniecÄ«bas kontroles birojs bija gatavs uzņemties to darÄ«t, jo mums šÄ« zona ir ļoti nenosegta, bet, cik es atceros, BÅ«vniecÄ«bas padomÄ“ to visi beigās norÄ“ja, un ar to arÄ« viss beidzās. Tagad sākam atkal kaut ko no jauna,” kvalitatÄ«vas bÅ«vekspertÄ«zes nepieciešamÄ«bu pamato Dzirkalis.

“Tajā laikā, kad es strādāju Valsts bÅ«vinspekcijā par ekspertÄ«zes daļas vadÄ«tāju, bija šÄ«s tiesvedÄ«bas, kur tiesā piedalÄ«jās 5–6 eksperti. Pa lielam nekas nav mainÄ«jies. Katra puse pieaicina ekspertu, un nav neviena, kas pasaka, kuram tad Ä«sti ir taisnÄ«ba, nav nevienas kompetentas institÅ«cijas, kura sniedz saistošu viedokli,” pauda Dzirkalis.

Viņš atgādināja, ka avāriju bÅ«vekspertu pieredze pÄ“dÄ“jā laikā ir krietni uzkrājusies, jo bijusi gan ZolitÅ«des izmeklÄ“šana, gan Stradiņu slimnÄ«cas jaunās Ä“kas pieredze, lÄ«dz ar to ekspertu kvalifikācija ir pietiekami augusi. PÄ“c viņa domām, tieši BÅ«vinženieru savienÄ«ba varÄ“tu bÅ«t tā institÅ«cija, kuras paspārnÄ“ tiek izveidots kompetents ekspertīžu centrs.