Iesaki rakstu:

Valsts un pašvaldÄ«bu bÅ«vniecÄ«bas darbu iepirkumos joprojām nav novÄ“rstas problÄ“mas, kas saistÄ«tas ar nepamatoti zemas cenas piedāvājumu, kas apdraud ne tikai godÄ«gu konkurenci, bet arÄ« Ä“ku kvalitāti un drošÄ«bu, un tas, neraugoties uz skrupulozo bÅ«vniecÄ«bas procesa un Ä“ku drošÄ«bas uzraudzÄ«šanu, var novest pie lÄ«dzÄ«gas katastrofas kā ZolitÅ«des traģēdija. Tā uzskata Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«bas eksperts Rodrigo Pelsis: viņam zināmi vairāk nekā 20 veidu, kā iegÅ«t pasÅ«tÄ«jumu ar nepamatoti zemu cenu un pÄ“c tam projekta realizÄ“šanas laikā iegÅ«t papildu finansÄ“jumu, kas pārsniedz pat dārgākā piedāvājuma cenu.

Lai gan bÅ«vnieki piedāvājuši vairākus risinājumus, kā izskaust nepamatoti zemo cenu piedāvājumus bÅ«vniecÄ«bas konkursus, tomÄ“r nedz Ekonomikas ministrijā, nedz Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojā dzirdÄ«gas ausis nav atradušÄs.

Pelsis ir pārliecināts, ka ikvienā lielākā iepirkumā iespÄ“jams piesaistÄ«t ekspertus, kas objektÄ«vi varÄ“tu noteikt, kāda ir zemākā iespÄ“jamā cena, lÄ«dz ar to piedāvājumus, kas ir zem šÄ«s cenas, varÄ“tu izslÄ“gt no vÄ“rtÄ“šanas. TomÄ“r, kamÄ“r atbildÄ«gās institÅ«cijas izliekas šo piedāvājumu nedzirdam un nesaprotam, bÅ«vnieki un projektÄ“tāji arvien pilnveido savas prasmes konkursos piedāvāt nereāli zemas cenas, bet pÄ“c tam jau projekta realizÄ“šanas laikā atrast veidu, kā pierādÄ«t, ka pasÅ«tÄ«tājs neprecÄ«zi definÄ“jis iepirkuma priekšmetu, tādēļ nepieciešams papildu finansÄ“jums.

“Ja mÄ“s izskaustu nepamatoti zemās cenas, tad varÄ“tu runāt, ka mÄ“s lÄ“nā garā ar kontroles mehānisma palÄ«dzÄ«bu, ar BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroju un visām bÅ«vvaldÄ“m pamazām paprasÄ«tu lielākas prasÄ«bas, un viņas pašas no sevis veidotos konkursa gaitā. UzvarÄ“tu tas, kas ir labāks,” ir pārliecināts bÅ«vinženieris.

Īpaši bieži nepamatoti zemas cenas piedāvājumi saistÄ«ti ar bÅ«vprojektÄ“šanu, novÄ“rojis Pelsis. Tad ar iespÄ“jami zemām izmaksām tiek piedāvāts tikai projekta “skelets” bez detaļām un paskaidrots, ka, ja pasÅ«tÄ«tājs vÄ“las arÄ« detaļas, tad nepieciešams papildu finansÄ“jums. Tā kā pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas vairs neviens neuzdrÄ«kstas riskÄ“t ar paviršiem un lÄ«dz galam neizstrādātiem projektiem, lielākoties pasÅ«tÄ«tāji piekāpjoties un piekrÄ«tot maksāt vÄ“l.

Turklāt nereti papildu samaksas krietni pārsniedz sākotnÄ“jā piedāvājuma cenu. “Skaidrs, ka neviens neriskÄ“s ar to, ka kaut kas varÄ“tu sagāzties, bet citas detaļas bÅ«s daudz paviršÄkas, bÅ«s mazāks projekta saturs, nebÅ«s uzzÄ«mÄ“tas tās lapas, bez kurām var iztikt, un tās bÅ«s pasÅ«tÄ«tājam jāpasÅ«ta vÄ“l papildus,” novÄ“rojis bÅ«vinženieris.

Viņam zināmas vairāk nekā 20 metodes, kā uzvarÄ“t ar nepamatoti zemu cenu un pÄ“c tam panākt papildu finansÄ“juma piešÄ·iršanu. Populārākā ir saisatÄ«ta ar Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu finansÄ“tajiem projektiem, kad valsts, lai nezaudÄ“tu Eiropas naudu, ir gatava piekāpties bÅ«vnieka prasÄ«bām.

“VisefektÄ«vāk ir tad, ja uzvar tajā periodā, kad Eiropas naudas dalÄ«šana iet uz beigām. Tad saprot, ka pieļauta kļūda - par tādu cenu, kā ir izstrādāts, neko izdarÄ«t nevar. Ja nevar atrast trÅ«kstošos tÅ«kstošus, ko piemaksāt, tad tā projekta vienkārši nebÅ«s vai bÅ«s tikai pÄ“c 2 gadiem, kad ES naudas vairs nebÅ«s. Ko tad tam pasÅ«tÄ«tājam darÄ«t? Viņš visos iespÄ“jamos veidos atradÄ«s tos tÅ«kstošus,” stāsta Pelsis.

Viņš min arÄ« konkrÄ“tu piemÄ“ru, kad neviena institÅ«cija nav vÄ“lÄ“jusies ieklausÄ«ties ekspertu atzinumos par nepamatoti zemu cenu. 2013.gadā Daugavpils projektÄ“šanas institÅ«ts piedāvāja Daugavpils profesionāli tehniskajai skolai izgatavot projektu jaunbÅ«vei un esošo vairāku korpusu rekonstrukcijai. “Viņi piedāvāja uztaisÄ«t projekta ekspertÄ«zi visiem šiem korpusiem par 300 latiem (427 eiro) +PVN. „UztaisÄ«t Ä£eoloÄ£iju” - atkal 300 lati +PVN. UztaisÄ«t topogrāfiju – tie paši 300 +PVN. Pirmkārt, jau pats fakts, ka trÄ«s dažādi darba veidi maksā 300 latus, rada aizdomas. Tas jau liek aizdomāties, ka cipars no griestiem kaut kur izzÄ«sts. Otrkārt, tas cipars 300 lati ir 20x mazāks nekā tirgus cena,” projektu atceras bÅ«vinženieris.

Viņš piedāvājis savus aprÄ“Ä·inus šiem darbiem, tomÄ“r tajos neviens nav vÄ“lÄ“jies iedziļināties vai apšaubÄ«t šo aprÄ“Ä·inu pareizÄ«bu. Toreiz Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojs uzklausÄ«jis Daugavpils projektÄ“šanas institÅ«ta paskaidrojumu, ka viņi paši ar šiem darbiem nenodarbosies, bet piesaistÄ«s apakšuzņēmÄ“jus, kas arÄ« piedāvājuši tādas cenas. “Ir trÄ«s papÄ«ri, trÄ«s organizācijas apsola, ka par tādu cenu var uztaisÄ«t. Lai gan jau pats par sevi dÄ«vaini, ka trÄ«s dažādas organizācijas piedāvā identisku cenu dažādiem darbiem. Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojam ar to pietika, lai visus manus aprÄ“Ä·inus aizslaucÄ«tu mÄ“slainÄ“,” secina Pelsis.

Tāpat reizÄ“m iepirkumos uzvar dārgākais pasÅ«tÄ«jums, kura iesniedzÄ“js piedāvājis nepārbaudāmu kvalitāti. Viens no tādiem gadÄ«jumiem bijis ar siltumtrasÄ“m. “Lai gan Latvijā divas kompānijas ražo siltumtrases, tomÄ“r konkursos uzvar Dānijas kompānija, kura piedāvā neizmÄ“rāmu kvalitāti. Viņi apgalvo, ka siltumtrase bÅ«s kā jauna arÄ« pÄ“c 30 gadiem, lai gan pati rÅ«pnÄ«ca strādā tikai septiņus gadus, lÄ«dz ar to iespÄ“jas to pārbaudÄ«t nav nekādas. Tas nekas, ka visi speciālisti apšauba šo apgalvojumu, viņi tā saka, un lÄ«dz ar to uz papÄ«ra viņu piedāvājums izskatās ekonomiski izdevÄ«gāks,” ar nožēlu secina bÅ«veksperts.

Pelsis novÄ“rojis, ka tagad parādÄ«jusies mode uzvarÄ“t ar dārgāko cenu, bet ar nesaprātÄ«gi Ä«siem termiņiem, kā bijis arÄ« Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Lai gan trÄ«s eksperti atzinuši, ka tik Ä«sā termiņā plānotos darbus nav iespÄ“jams paveikt, tomÄ“r iepirkumu uzraugs uzticÄ“jies pretendenta pieaicinātajam ekspertam, kurš apgalvojis, ka ir iepazinies ar kompānijas piedāvāto unikālo metodi, tādēļ arÄ« iespÄ“jams tik Ä«ss termiņš. “MÄ“s trÄ«s palikām muļķos, bet pÄ“c tam loÄ£iski, ka darbu izpildes termiņi tika pagarināti,” atgādina Pelsis, kurš par šo gadÄ«jumu sÅ«dzÄ“jies arÄ« Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā.

BÅ«vinženieris ir nobažījies, ka šie triki ar cenām un termiņiem ne tikai apdraud godÄ«gu konkurenci, bet var novest arÄ« pie nopietnākām sekām.