Iesaki rakstu:

KamÄ“r darbosies pašreizÄ“jā sistÄ“ma, kad bÅ«vuzraugu izvÄ“las un apmaksā pats objekta pasÅ«tÄ«tājs, tikmÄ“r arÄ« neviens nevarÄ“s bÅ«t pārliecināts, ka bÅ«ves Latvijā ir drošas. Par to ir pārliecināts sertificÄ“ts bÅ«vinženieris Nikolajs Zaičenko, kurš joprojām uzskata, ka ZolitÅ«des traģēdijā vainojama ir bÅ«vuzraudzÄ«bas sistÄ“ma, kas pieļāva, ka veikala ekspluatācijas laikā turpinās bÅ«vdarbi uz jumta.

PÄ“c Zaičenko domām, lai arÄ« vārdos pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas visi metās sakārtot bÅ«vniecÄ«bas sfÄ“ru, joprojām pÄ“c bÅ«tÄ«bas nekas nav mainÄ«jies. “MainÄ«jusies procedÅ«ra, mainÄ«jusies forma, bet saturs nav mainÄ«jies,” pauž bÅ«vinženieris, piebilstot, ka diemžēl to neviens negrib mainÄ«t, jo pastāv spÄ“cÄ«gs attÄ«stÄ«tāju lobijs, kuri nav ieinteresÄ“ti pamatÄ«gākā un skrupulozākā bÅ«vuzraudzÄ«bā. Turklāt visa likumdošana esot balstÄ«ta uz to, ka bÅ«vuzraugam bÅ«s ļoti augsta atbildÄ«bas izjÅ«ta, spÄ“cÄ«ga misijas apziņa un viņš bÅ«vuzraudzÄ«bu veiks pÄ“c tÄ«rākās sirdsapziņas, nedomājot par materiālo pusi un saviem nākotnes ienākumiem.

BÅ«vinženieris ir pārliecināts, ka kardināli jāmaina bÅ«vuzraugu izraudzÄ«šanas sistÄ“ma, organizÄ“jot to lÄ«dzÄ«gu kā maksātnespÄ“jas administratoru iecelšanu, kad maksātnespÄ“jÄ«gajam administratoru izvÄ“las datorizÄ“ta sistÄ“ma pÄ“c nejaušÄ«bas principa (vismaz teorÄ“tiski), nevis tā, kā ir tagad, kad bÅ«vuzraugu izvÄ“las pats pasÅ«tÄ«tājs un bÅ«vuzraugs ir spiests pielāgoties pasÅ«tÄ«tāja interesÄ“m, lai nezaudÄ“tu iespÄ“ju, ka viņu vÄ“lreiz izraudzÄ«sies kā bÅ«vuzraugu.

“Kad es bÅ«šu bÅ«vuzraugs, kuru izraudzÄ«sies sistÄ“ma, un es uzraudzÄ«šu šo objektu nevis tāpÄ“c, ka mani izvÄ“lÄ“jās pasÅ«tÄ«tājs, kura intereses es pārstāvu, bet es pārstāvÄ“šu sabiedrÄ«bas intereses un pasÅ«tÄ«tājam bÅ«s pienākums maksāt valsts noteikto tarifa likmi man kā bÅ«vuzraugam, tad es varÄ“šu uzvesties pavisam citādāk. Man bÅ«s cits statuss,” ir pārliecināts Zaičenko.

Pašreiz bÅ«vuzraugi bieži vien ir spiesti pievÄ“rt acis uz dažādām neatbilstÄ«bām, jo to novÄ“ršana pasÅ«tÄ«tājam izmaksātu pārāk dārgi. “Ja es teikšu, ka ir jāizmanto trÄ«s reizes dārgāki materiāli, pasÅ«tÄ«tājs nākamajā reizÄ“ vairs neizraudzÄ«sies mani kā bÅ«vuzraugu, jo es viņam pārāk dārgi izmaksāju. Viņš labāk slÄ“gs lÄ«gumu ar tādu bÅ«vuzraugu, kurš pievÄ“rs acis uz kādiem sÄ«kumiem, jo tad viņš varÄ“s ieekonomÄ“t,” secina Zaičenko.

“Nevienam attÄ«stÄ«tājam nav vajadzÄ«gs bÅ«vuzraugs, kas viņam tiks uzlikts obligātā kārtā. Nedod, Dievs, viņš bÅ«s pārāk principiāls vai pārāk godÄ«gs. Ko es ar viņu darÄ«šu!?” spriež bÅ«vinženieris.

Ja bÅ«vuzraugus izvÄ“lÄ“tos datorizÄ“ta sistÄ“ma, nevienam bÅ«vuzraugam nebÅ«tu jāuztraucas, ka viņa principialitāte un piekasÄ«gums varÄ“tu atstāt viņu bez darba, jo uzraugāmos objektus noteiks nevis pasÅ«tÄ«tāju izvÄ“le, bet gan neatkarÄ«ga sistÄ“ma,” uzskata Zaičenko.

Viņš neslÄ“pj, ka arÄ« pats savā praksÄ“ pievÄ“ris acis uz dažiem sÄ«kumiem, lai izdabātu pasÅ«tÄ«tājam. Turklāt bÅ«vuzraugs ir pārliecināts, ka tā dara lielākā daļa viņa kolÄ“Ä£u, jo šÄdu rÄ«cÄ«bu faktiski diktÄ“ attÄ«stÄ«tāju uzstādÄ«tie noteikumi.

Zaičenko arÄ« min konkrÄ“tu piemÄ“ru, kur nav ievÄ“rotas bÅ«vniecÄ«bas normatÄ«vu prasÄ«bas. “Aizbrauciet uz Stradiņa universitāti Anniņmuižas bulvārÄ«. Nav nevienas ugunsdrošas sienas tur, kur viņām bija jābÅ«t. Ir ugunsdrošas durvis, bet sienu nav,” norāda bÅ«vinženieris.

PÄ“c viņa stāstÄ«tā, pārkāpumi, uz kuriem piever acis bÅ«vuzraugi, ir nevis par objekta kā tāda drošÄ«bu, bet par drošÄ«bu tajos brīžos, kad iestājas kāds negadÄ«jums, piemÄ“ram, ugunsgrÄ“ks. “BÅ«s ugunsnedrošas sienas, degošas izolācijas. KamÄ“r ugunsgrÄ“ka nav, viss ir kārtÄ«bā. Ja nebÅ«s ugunsgrÄ“ka, tad ugunsdzÄ“šanas sistÄ“mas un nedegošas izolācijas nemaz nav vajadzÄ«gas. Uz to spekulÄ“ visi, pilnÄ«gi visi,” pārliecināts Zaičenko.

BÅ«vinženieris arÄ« piedāvā risinājumu gadÄ«jumiem, kad pasÅ«tÄ«tāju neapmierina datorsistÄ“mas izvÄ“lÄ“tais bÅ«vuzraugs. Tam varÄ“tu izveidot pārsÅ«dzÄ“šanas un apstrÄ«dÄ“šanas institÅ«ciju ar tiesÄ«bām atņemt tiesÄ«bas veikt bÅ«vuzraudzÄ«bu personām, kas pieļāvušas bÅ«vuzraudzÄ«bā pārkāpumus. Turklāt pasÅ«tÄ«tāji lÄ«dztekus bÅ«vuzraugam var arÄ« algot konsultantus, ja vÄ“las dubultā pārliecināties par bÅ«ves drošÄ«bu.

Viņš rosina valstiski noteikt tarifa likmi bÅ«vuzraugam, kas pasÅ«tÄ«tājam bÅ«tu jāmaksā par šo obligāto pasākumu. Tad arÄ« bÅ«vuzraugi varÄ“tu veikt savu darbu pÄ“c tÄ«rākās sirdsapziņas, nebaidoties, ka paliks bez darba savas principialitātes un nelokāmÄ«bas dēļ.

“ŠÄ« ir problÄ“ma, kas jāceļ valsts lÄ«menÄ«, jo es nevaru viens to iekustināt,” pauž Zaičenko. Viņš ir arÄ« kritisks par pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas izveidotā BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja darbÄ«bu. “PÄ“teris DruÄ·is šobrÄ«d ir izdarÄ«jis darbÄ«bu, kuru var nosaukt par zara zāģēšanu, uz kura sÄ“di. Visi no sākuma ļoti baidÄ«jās no BÅ«vniecÄ«bas kontroles biroja inspektoriem, tai skaitā arÄ« es. Kad es ieraudzÄ«ju, kas nāk pārbaudÄ«t, ko raksta un kā pārbauda, es sapratu, ka tie paši vecie pensionāri nāks un paskatÄ«sies, un neko Ä«sti neatradÄ«s, jo viņi neorientÄ“jas likumdošanā tik daudz, cik bÅ«tu nepieciešams. Īpaši tas, kas attiecas uz projektÄ“šanu, nedrošu pazÄ«mju noteikšanu un identificÄ“šanu,” konstatÄ“jis Zaičenko.