Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas aktualizÄ“jās jautājums par bÅ«vniecÄ«bas valsts kontroli, tika radÄ«ts BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs Ä·Ä“rās pie publisko Ä“ku ekspluatācijas uzraudzÄ«bas, lai pārliecinātos, ka publiskās Ä“kās neapdraud cilvÄ“ku drošÄ«bu. Jau gadu tas veic arÄ« bÅ«vdarbu uzraudzÄ«bu un publisko bÅ«vju pieņemšanu ekspluatācijā, bet kopš šÄ gada 1.jÅ«lija tiesÄ«bas veikt bÅ«vekspertÄ«zes ir tikai BVKB sertificÄ“tiem ekspertiem. Kas šajā laikā paveikts, kādas problÄ“mas atklājušÄs, vai šÄ« biroja izveide ir garantija, ka lÄ«dzÄ«gas traģēdijas kā ZolitÅ«dÄ“ neatkārtosies, - to Pietiek intervijā jautā biroja direktoram PÄ“terim DruÄ·im.

- Kas ir nozÄ«mÄ«gākais, ko BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs paveicis savā pastāvÄ“šanas laikā?

- Ekspluatācijas ietvaros publiskajās Ä“kās mÄ“s esam likuši Ä«pašniekiem aizdomāties par savas Ä“kas drošÄ«bu, veikt attiecÄ«gos uzlabojumus, turklāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Protams, ir dažādi argumenti, piemÄ“ram, jÅ«s noteikti atceraties RÄ«gas cirka sakarā, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bÄ«stami, ka cilvÄ“ki var atrasties Ä“kā. MÄ“s operÄ“jam tikai ar tiem datiem, ko secina bÅ«vinspektori. Ja bÅ«vinspektori, kas ir speciāli šim mÄ“rÄ·im apmācÄ«ti, uzskata, ka tas ir bÄ«stami, tad arÄ« top administratÄ«vie lÄ“mumi.

Protams, ka ir paskaidrojums no Ä«pašnieka puses. Lielākoties Ä«pašnieki piekrÄ«t mÅ«su vÄ“rtÄ“jumam. Pat, ja publiskā telpā kādreiz saka, ka tur nekā tāda nav, piemÄ“ram, RÄ«gas Volejbola skolā, kur Ä«pašnieku pārstāvji publiski saka, ka tā jau tikai dekoratÄ«vā siena, mÄ“s to nojauksim. PatiesÄ«bā viņi paši saprot bÄ«stamÄ«bu un veic nepieciešamos darbus. Taču, ko mÄ“s šajā sakarā redzam, ka pašvaldÄ«bai nevajadzÄ“tu pašai veikt tiesiski nesakārtotus darbus jeb patvaļīgo bÅ«vniecÄ«bu. JÅ«s varat veikt bÅ«vdarbus, kad esat saņēmuši attiecÄ«go atļauju, un tas, ka pašvaldÄ«bai ir pašai sava bÅ«vvalde, nenozÄ«mÄ“, ka var ignorÄ“t likumu un darÄ«t darbus bez bÅ«vatļaujas. Tā nevajadzÄ“tu darÄ«t. Ar to tiek rādÄ«ti nepareizi piemÄ“ri arÄ« citiem.

Tā pati Volejbola skola bija spilgts piemÄ“rs, kur uz sienām patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novÄ“rstu sienas atdalÄ«šanos. MÄ“s no inženiertehniskā viedokļa piekrÄ«tam, ka tās tur bija vajadzÄ«gas, jo stāvoklis tiešÄm bija draudÄ«gs. Bet bez attiecÄ«gās dokumentācijas, bez iepriekšÄ“jas izpÄ“tes, bez bÅ«vvaldes saskaņojuma to nedrÄ«kst darÄ«t.

MÄ“s piekrÄ«tam, ka var bÅ«t situācijas, kad ir jāglābj, un nav tā, ka papÄ«rs stāv pirmajā vietā. Nevar bÅ«t tā, ka gāzÄ«sies virsÅ«, bet es iešu pÄ“c papÄ«ra. Bet šis nebija tāds gadÄ«jums, lai tā rÄ«kotos. ReizÄ“m Ä«pašnieki uzskata, ka mÄ“s piekasāmies par daudz. Taču mums ir bÅ«vinspektori, kas ir apmācÄ«ti, un ir procedÅ«ras, lai nebÅ«tu interešu konflikti, lÄ«dz ar to mÄ“s nekad nerÄ«kojamies, ja tam nav pamatojuma.

- Viens ir jau esošÄs Ä“kas, bet kas notiek ar jaunbÅ«vÄ“jamām Ä“kām?

- Tur mÄ“s esam tikai ceļa sākumā. BÅ«vdarbu kontrolÄ“ mums joprojām nav labo piemÄ“ru. MÄ“s nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mÄ“s teiktu – jā, šÄdi ir jāorganizÄ“ bÅ«vdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.

- Kas ir galvenie grēki, kas parādās būvdarbos?

- Tie galvenie grÄ“ki, ko mÄ“s redzam, ir tas, ka bÅ«vdarbu veicÄ“js kā Ä£enerāluzņēmÄ“js, iespÄ“jams, joprojām neizprot uz viņa uzlikto mandātu. To, ka tieši viņš ir atbildÄ«gs par to, lai jaunbÅ«ve atbilstu normatÄ«vu prasÄ«bām. Viņos joprojām ir iekšÄ vecie stereotipi pÄ“c vecā regulÄ“juma, ka mans uzdevums kā bÅ«vdarbu veicÄ“jam ir gādāt, lai bÅ«ve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatÄ«viem, nav mana darÄ«šana. Es neesmu projektÄ“tājs.

ŠobrÄ«d regulÄ“jums paredz, ka bÅ«vdarbu veicÄ“jam ir jāgādā, lai bÅ«ve atbilst gan projektam, gan normatÄ«viem. Un normatÄ«vi arvien vairāk nosaka prasÄ«bas tieši bÅ«vdarbiem. Protams, joprojām ir strÄ«di un nesaprašanās. MÄ“s piekrÄ«tam, ka regulÄ“jums nedod visas pareizās atbildes, kas ir jādara projektÄ“tājam, cik tālu ir jādetalizÄ“, un kas tālāk jādara bÅ«vdarbu veicÄ“jam. MÄ“s vÄ“l neesam saskārušies ar situāciju, kad Ä£enerāluzņēmÄ“js uzņemas atbildÄ«bu, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektÄ“tājs, pÄ“c tam detalizÄ“, analizÄ“, atrod risinājumus, kā to realizÄ“t, un tam visam aizmugurÄ“ ir pierādÄ«jumi. Tas, ko mÄ“s redzam, ir tas, ka cilvÄ“ki vispirms dara un tad domā - ā, to risinājumu vajadzÄ“ja likt uz papÄ«ra, labi, uzliksim uz papÄ«ra.

 MÄ“s arÄ« negribam bÅ«t tādi birokrāti, kas saka, ka visam ir jābÅ«t aprakstÄ«tam no A lÄ«dz Z, nepārvÄ“rsties par papÄ«ru birokrātijas kalngalu, taču tas, ka Ä£enerāluzņēmÄ“js dēļ nezināšanas vai nevÄ“lÄ“šanās uzņemties atbildÄ«bu par bÅ«ves atbilstÄ«bu prasÄ«bām, tas ir joprojām redzams. MÅ«suprāt Ä£enerāluzņēmÄ“ji joprojām uzskata sevi par starpniekiem starp pasÅ«tÄ«tāju un darbu darÄ«tājiem jeb apakšuzņēmÄ“jiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kāds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainÄ«gie, un mÄ“s paši kā Ä£enerāļi mazgājam rokas nevainÄ«bā.

MÅ«s kā kontroles biroju apakšuzņēmÄ“ju klātbÅ«tne maz interesÄ“, jo mums darbu darÄ«tājs ir Ä£enerāluzņēmÄ“js. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmÄ“jus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmÄ“jus un tie atkal nākamos, tas mÅ«s neinteresÄ“. MÅ«s interesÄ“, lai bÅ«vlaukumā visus procesus pārvaldÄ«tu un kontrolÄ“tu Ä£enerāluzņēmÄ“js un risinājumi atbilst normatÄ«vo aktu prasÄ«bām. ReizÄ“m dzirdam - pasÅ«tÄ«tājs mums par to nemaksā. Zemākā cena dzen mÅ«s taisÄ«t brāķi. ArÄ« šÄda mÄ“dz bÅ«t retorika. MÄ“s uzskatām, ka tad, ja tu kā Ä£enerāluzņēmÄ“js esi nosolÄ«jis un apņēmies šos darbus paveikt par šÄdu cenu, tev ir jātiek galā, tu nevari atļauties vainot pasÅ«tÄ«tāju.

VÄ“l viena problÄ“ma ir normatÄ«vu nezināšana. Tas, ar ko aprobežojas normatÄ«vu zināšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un bÅ«vnormatÄ«vi, bet tālāk ir bÅ«vniecÄ«bas standarti. Un šajos standartos ir aprakstÄ«ts, kā ir jārealizÄ“ viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezināšana ir sistÄ“miska problÄ“ma.

Esam gan konstatÄ“juši, ka bÅ«vniecÄ«bas standartu zināšanu trÅ«kums ir arÄ« bÅ«vinspektoriem, tādēļ mÄ“s plānojam sākt visu Latvijas bÅ«vinspektoru izglÄ«tošanas kampaņu caur PašvaldÄ«bu mācÄ«bu centru. Taču tas neatceļ to, ka par bÅ«vdarbiem un to kvalitāti atbild Ä£enerāluzņēmÄ“js. ArÄ« tad, kad runājam par ZolitÅ«des traģēdiju, arÄ« tur atbildes ir standartos. Var jau runāt par cÄ“loņiem, var aizbildināties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodā, ka tie jāpÄ“rk par naudu, bet par to nav jāraud, jo tā ir visas pasaules prakse.

PiemÄ“ram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jāzina, kā viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pÄ“c kuriem veic tehnisko apskati. Tā ir visās jomās. BÅ«vniecÄ«bā cilvÄ“ki nezin kāpÄ“c ir iedomājušies, ka valstij šie standarti bÅ«tu jādod pa velti, vÄ“l jāiztulko latviski, jo runa taču ir par drošÄ«bu, un šÄ« drošÄ«ba it kā bÅ«tu svarÄ«ga valstij, nevis bÅ«vniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. MÄ“s aicinām uzņēmÄ“jus apzināties, ka drošÄ«ba pirmām kārtām ir svarÄ«ga viņiem pašiem.

- ArÄ« bÅ«veksperti norāda, ka standartu izstrāde atstāta viņu pašu ziņā.

- Viņi ir cilvÄ“ki, kas veic ekspertÄ«zes, viņi zina, kā tās jāveic. Ja kāds sagaida, ka kāds ierÄ“dnis uzrakstÄ«s, kā veikt ekspertÄ«zi ekspertam, tad tas bÅ«tu tā, it kā mÄ“s maizes cepÄ“ja vietā rakstÄ«tu receptes, kā viņam cept maizi. Ekspertīžu veicÄ“jiem pašiem jānosaka, kā vÄ“rtÄ“t, lai nebÅ«tu sajÅ«ta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazāk un kaut ko haltÅ«rÄ“, tad attiecÄ«gi viņiem no savas puses ir jāgādā, ka attiecÄ«gi standarti tiek izstrādāti. MÄ“s varam saukt, piemÄ“ram, zvÄ“rinātus revidentus. ArÄ« viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstÄ«juši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. Tādēļ mÄ“s aicinām industriju aktÄ«vi piedalÄ«ties standartizācijas darbā un noteikt prasÄ«bas darbu izpildÄ“.

BÅ«vniecÄ«bā ar Latvijas standartiem lÄ«dz šim gandrÄ«z nekas nav darÄ«ts. Ir mÄ“Ä£ināts tehniskos jautājumus risināt ar bÅ«vnormatÄ«viem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozÄ«mÄ“ tehniskas dabas jautājumus uzticÄ“t izlemt ierÄ“dņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jābÅ«t saprašanai par šÄdiem jautājumiem. KaimiņvalstÄ«s, piemÄ“ram, Igaunijai ir labāka situācija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. Latvijā mums ir jāpārņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomās, kur nav Eiropas standarti, jāizstrādā Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairāk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo bÅ«vniecÄ«ba jau sen ir pārrobežu darbÄ«ba.

Un tas izgaismo vÄ“l vienu problÄ“mu - ierobežotā konkurence Latvijas bÅ«vniecÄ«bā. Sakarā ar sertifikācijām un nacionālajām reglamentācijām Latvijas tirgus ir noslÄ“gts, jo ārvalstu kompānijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikātiem. MÅ«su bÅ«vnieki strādā Vācijā, NorvÄ“Ä£ijā, utt., jo tur nav šÄ«s barjeras – ja uzņēmums var pierādÄ«t savu kompetenci Ä£enerāluzņēmÄ“jam, viņam nav nepieciešami sertifikāti. Ja mÄ“s turpinām uzskatÄ«t, ka tirgus ir mazs, tādēļ ir jāaizsargā, tādēļ mÄ“s radām noslÄ“gtu vidi, kurā mÄ“s nevaram attÄ«stÄ«ties.

- Pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu atteikties no sertifikācijas?

- Mans aicinājums industrijai bÅ«tu, ka šai sertifikācijai ir jābÅ«t brÄ«vprātÄ«gai. Ja mÄ“s paskatāmies uz to pašu ZolitÅ«des traģēdiju. Kas sēž uz apsÅ«dzÄ“to sola? Tie ir cilvÄ“ki, kuriem ir attiecÄ«gie sertifikāti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistÄ«bas par to, par ko parakstÄ«jās. Es domāju, ka daudzi ir neapmierināti, kādēļ kompānijas darbinieki sēž uz apsÅ«dzÄ“to sola, bet kompānijas vadÄ«ba tur nav. Ja tāda lieta notiktu Vācijā vai Somijā, pirmie uz apsÅ«dzÄ“to sola sÄ“dÄ“tu tieši uzņēmumu vadÄ«tāji.

Uzņēmumu vadÄ«tājiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jātur rÅ«pe par savu kvalitātes nodrošināšanas sistÄ“mu objektā un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitātes nodrošināšanas sistÄ“ma nav nostrādājusi un par to ir atbildÄ«gs uzņēmuma vadÄ«tājs. Tad, kad uzņēmuma vadÄ«tājs bÅ«s atbildÄ«gs arÄ« Latvijā, tad viņš pats bÅ«s ieinteresÄ“ts ņemt darbā cilvÄ“kus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jāizvÄ“las, vai cilvÄ“ku ar sertifikātu vai bez tā, viņam pašam bÅ«tu jāsaprot, ka cilvÄ“kam ar sertifikātu ir augstāka kompetence.

Protams, tas, ka ir sertifikāts, negarantÄ“, ka cilvÄ“kam bÅ«s augsta atbildÄ«bas izjÅ«ta. MÄ“s paši esam saskārušies ar gadÄ«jumiem, kad cilvÄ“ks ar augstu kompetenci un sertifikātiem izturas vieglprātÄ«gi. Ja skatāmies Latvijas BÅ«vniecÄ«bas likumā, tad tur jau ir noteikts, ka par bÅ«vdarbiem atbild bÅ«vdarbu veicÄ“js, bet tālāk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildÄ«bas jau noteiktas bÅ«vspeciālistiem, un, kamÄ“r saglabāsies atbildÄ«ba uz atsevišÄ·iem speciālistiem un nevis uzņēmumu vadÄ«tājiem, tikmÄ“r mÄ“s joprojām dzÄ«vosim tādā sistÄ“mā, kurā par visu beigu beigās atbildÄ«ga bÅ«s pati valsts, kas ir Ä£enerÄ“jusi šo sistÄ“mu.

- No 1.jÅ«lija bÅ«vekspertus sertificÄ“ BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jÅ«s spÄ“siet nepieciešamo skaitu sertificÄ“t, tāpat tika pausta negatÄ«va nostāja pret eksāmeniem, kas jākārto bÅ«vekspertiem. Kāda ir situācija ar bÅ«vekspertiem?

- ŠÄ« ir jauna joma, jo lÄ«dz šim bÅ«vekspertus vispār nesertificÄ“ja. Bija kārtÄ«ba, ka jebkurš, kuram ir sertifikāts projektÄ“šanā vai bÅ«vdarbu veikšanā, var bÅ«t arÄ« savas jomas eksperts. LÄ«dz ar to vieni un tie paši projektÄ“tāji uzticÄ“ja ekspertÄ«zi viens otram – tu ekspertÄ“ manu projektu, es tavÄ“jo. Tajā pašÄ ZolitÅ«dÄ“ ekspertÄ«zi veica persona, kas bija izstrādājusi projektu BrocÄ“nu rÅ«pnÄ«cas Cemex angāram, kurš sabruka. EkspertÄ«zi šim projektam veica ZolitÅ«des projektÄ“tājs.

ŠÄ« situācija izgaismoja to, ka ir atsevišÄ·i jāizceļ prasÄ«bas pašiem ekspertiem. Ilgtermiņā skatoties, šÄdai sertifikācijai vajadzÄ“tu bÅ«t pie sertifikācijas iestādÄ“m, valsts iestādÄ“m ar sertifikāciju nevajadzÄ“tu nodarboties. Sertifikācijas iestādÄ“m bÅ«tu jādod tiesÄ«bas arÄ« anulÄ“t sertifikātus cilvÄ“kiem, kuri pārkāpj kādus noteikumus vai nespÄ“j tikt galā ar pienākumiem. Taču problÄ“ma ir tā, ka sertifikācijas process ievelk lÄ«dzi administratÄ«vo procesu, kas ir lÄ«dzÄ«gs kriminālprocesam, kur tad, ja nav pierādÄ«ta vaina, tiek uzskatÄ«ts, ka cilvÄ“ks nav vainÄ«gs. PierādÄ«t profesionālos pārkāpumus ir ārkārtÄ«gi sarežģīti. ArÄ« ZolitÅ«des gadÄ«jumā tiesvedÄ«ba ilgs gadiem, un sakarā ar nevainÄ«guma prezumpcijas jautājumiem sertifikātus apsÅ«dzÄ“tajiem nevar anulÄ“t.

Ja sertifikācija ir brÄ«vprātÄ«ga un netiek veikta pÄ“c administratÄ«vā procesa, tad sertifikācijas institÅ«cijai ir daudz lielākas iespÄ“jas sertifikātu anulÄ“t. Šis princips ir visā pasaulÄ“. AdministratÄ«vajā procesā sertifikācijas iestādei ir jāpierāda, ka sertifikāta Ä«pašnieks ir pārkāpis noteikumus, savukārt civiltiesiskajā procesā sertifikāta Ä«pašniekam ir pienākums pārliecināt sertifikācijas iestādi, ka viņš nav pārkāpis noteikumus. Tā ir milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba. Tas ievÄ“rojami ceļ sertifikācijas iestādes atbildÄ«bu un prestižu. Sertifikācijas iestādei tad ir iespÄ“jas anulÄ“t sertifikātu pat tad, ja ir tikai šaubas par pārkāpumiem, kamÄ“r administratÄ«vajā procesā ar šaubām neko nevar izdarÄ«t. Bet tas ir ilgstošÄks process, kas ir jāsagremo pašai industrijai.

- Bet vairumā gadÄ«jumu taču paši projektÄ“tāji arÄ« veic ekspertÄ«zes savu kolÄ“Ä£u projektiem.

- Jā, tā ir Latvijas problÄ“ma. MÄ“s bieži saskaramies ar situācijām, kad ekspertÄ«zes veicÄ“ji baidās ziņot par kļūdām projektos, jo tad var gadÄ«ties, ka nākamajā reizÄ“ viņa projektu ekspertÄ“s tas, kuru šodien izgāz, un izgāzÄ«s tevi. PÄ“c teiciena “vārna vārnai acÄ«s neknābj” viņi mÄ“Ä£ina šos jautājumus atrisināt paklusām. VispārÄ«gie bÅ«vnoteikumi paredz, ka gadÄ«jumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasÄ«bām, viņš par to sniedz negatÄ«vu atzinumu un par to informÄ“ Ekonomikas ministriju un BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroju.

ŠÄ« prasÄ«ba ir spÄ“kā jau gandrÄ«z divus gadus, bet šajā laikā nav bijis neviens ziņojums par neatbilstÄ«bām projektos. Kad mÄ“s jautājam – kādēļ jÅ«s tā darāt, viņi saka – tās Ä«sti nav neatbilstÄ«bas, tās ir tādas nepilnÄ«bas, mÄ“s šÄ«s nepilnÄ«bas norādām un projektÄ“tājs tās izlabo. Taču patiesÄ«bā viņi paši piesedz viens otru. KamÄ“r paši darbu darÄ«tāji bÅ«s tiesÄ«gi veikt ekspertÄ«zes, objektÄ«va ekspertÄ«ze Latvijā joprojām bÅ«s neiespÄ“jama. Taču mums ir arÄ« labie precedenti, jo parādās uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertÄ«zi un paši ar projektÄ“šanu vai bÅ«vdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tādu joprojām ir maz.

- Latvija pārāk maza?

- Pie visa vainÄ«ga mÅ«su domāšana. No vienas puses ir uzskats – kā mÄ“s dosim vÄ“rtÄ“t projektu cilvÄ“kiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taču neko nesaprot. VÄ“l ir uzskats, ka projekta ekspertÄ«zi var veikt tikai projektÄ“tājs, un bÅ«vdarbu ekspertÄ«zi tikai bÅ«vdarbu veicÄ“js. MÄ“s uzskatām, ka gan bÅ«vnieks var veikt projekta ekspertÄ«zi, gan projektÄ“tājs bÅ«vdarbu ekspertÄ«zi.. Ja kāds saka, ka bÅ«vnieks taču nemāk lasÄ«t projektu, tad mums ir jautājums – kā tad viņš varÄ“s pÄ“c šÄ« projekta uzbÅ«vÄ“t? BÅ«vinženieriem ir jāspÄ“j lasÄ«t projekts. Un arÄ« otrādi. Ja projektÄ“tājs nepārvalda bÅ«vdarbus, tad kā viņš var izstrādāt projektu?

- Kā jums veicies ar bÅ«vekspertu sertificÄ“šanu? Vai ir sertificÄ“ts pietiekams daudzums? Tā bija viena no bažām, ka jÅ«s nespÄ“siet sertificÄ“t nepieciešamo skaitu.

- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. LÄ«dz šim tāda statistika netika veikta. PiemÄ“ram, Vācijā ir nedaudz zem 500 bÅ«vekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mÄ“s esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? MÄ“s lÄ“šam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mÄ“s spÄ“jam nosertificÄ“t daudz vairāk. Taču nav nemaz tik daudz to gribÄ“tāju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificÄ“ta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pārliecÄ«bas, vai tie eksaminÄ“tāji kaut ko saprot no ekspertÄ«zes. EksaminÄ“šanu neveic ne DruÄ·is, ne biroja ierÄ“dņi, to veic paši eksperti no konkrÄ“tās nozares. MÄ“s viņu lÄ“mumus nespÄ“jam ietekmÄ“t. Bažas jau ir pašiem speciālistiem, ka viņi nespÄ“s izturÄ“t eksāmenu. Eksāmens ir lÄ«dzÄ«gi kā augstskolā aizstāvÄ“t bakalaura vai maÄ£istra darbu. Atnes savu projekta ekspertÄ«zi un paskaidro, kā nonāci pie secinājuma, ka bÅ«vprojekts vai bÅ«ve atbilst prasÄ«bām.

ŠobrÄ«d ir sertificÄ“ti jau 65 bÅ«vprojektu ekspertīžu veicÄ“ji, bet bÅ«vÄ“s gan tikai 11 eksperti. PiemÄ“ram, arhitektÅ«ras risinājumiem ir sertificÄ“ti 14 eksperti. Jautājums, vai 14 eksperti spÄ“j veikt arhitektÅ«ras ekspertÄ«zes visiem Latvijas projektiem, kuriem šÄdas ekspertÄ«zes tiek pieprasÄ«tas. PiemÄ“ram, pastāv uzskats, ka viens sertificÄ“tais speciālists var mÄ“nesÄ« novÄ“rtÄ“t tikai vienu projektu. Taču jautājums ir par darba organizÄ“šanu. Ir palÄ«gi, ir dažādi papildus speciālisti, un mÄ“nesÄ« viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arÄ« 50 ekspertÄ«zes. Ir ļoti svarÄ«gi, kā šie speciālisti organizÄ“ savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildÄ«gs, nenozÄ«mÄ“, ka viņš visu no A lÄ«dz Z veic viens pats. Ir jābÅ«t ekspertīžu birojam, kurā ir dažādi speciālisti, palÄ«gi utt. PiemÄ“ram, tajās pašÄs revÄ«ziju kompānijās zvÄ“rinātiem revidenti ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajā pašÄ laikā tur strādā vairāk nekā simts darbinieki. Latvijā bÅ«vekspertÄ«zÄ“s tādas pieredzes nav, tādēļ arÄ« katrs sēž viens pats.

Projektu ekspertÄ«zÄ“s sertifikāciju nokārtojušo skaits ir augsts. Savukārt bÅ«vju ekspertÄ«zÄ“s tas ir zems. BÅ«vju ekspertÄ«zÄ“s galvenā problÄ“ma ir tā, ka tie, kas nāk uz eksāmenu, piemÄ“ram, nepārvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka bÅ«ves stiprÄ«bas principus. CilvÄ“ki, kas ilgus gadus ir strādājuši par bÅ«vuzraugiem un bÅ«vdarbu vadÄ«tājiem, veikuši arÄ« ekspertÄ«zes, taču, ja neorientÄ“jas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikātus. BÅ«vprojektu eksperti šos standartus zina. MÄ“s prasām, lai tie, kas kārto eksāmenu bÅ«ves ekspertÄ«zÄ“s, zinātu konstrukciju drošÄ«bas standartus. Mehāniskā stiprÄ«ba ir pamatu pamats. Bija plānots lielāks pieteikumu skaits Ä“ku bÅ«vdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.

MÄ“s sākam veidot ekspertÄ«zes tradÄ«cijas, taču, kā jau minÄ“ju, ekspertÄ«zes standartus nenoteiksim mÄ“s. MÄ“s palÄ«dzÄ“sim tos izstrādāt, taču to izstrādi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemÄ“ram, top standarts pa bÅ«vkonstrukciju ekspertÄ«zi. Taču tas paceļ citu jautājumu – nevar standartizÄ“t ekspertÄ«zi, kamÄ“r nav standartizÄ“ta pati projektÄ“šana. Tieši projektu standartizÄ“šanā Latvijā, diemžēl, praktiski nekas nav darÄ«ts. KamÄ“r nebÅ«s vienoto standartu, tikmÄ“r pastāvÄ“s strÄ«ds, kam kas ir jādara. Viens skatās uz otru un domā, ka tas jau jādara tam otram. Standarti šÄdus strÄ«dus izslÄ“gs.

- Vai vispār ir iespējams novērst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinās un izdarīs?

- Var novÄ“rst. Tad ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka par visu atbildÄ«gs ir galvenais bÅ«vnieks. Tad arÄ« viņš skatÄ«sies, lai visos posmos visu ir izdarÄ«juši kvalitatÄ«vi. Tāpat principā pareizākais risinājums bÅ«tu, ka tehniskā projektÄ“šana un bÅ«vniecÄ«ba tiek uzticÄ“ta vienam. Tad bÅ«vnieks vairs nevarÄ“s pārmest projektÄ“tājam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizÄ“ti uzrakstÄ«jis. Viens no šÄdiem piemÄ“riem, kur bÅ«vnieks ir arÄ« projektÄ“tājs, ir Stradiņu slimnÄ«ca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tāpÄ“c, ka projektÄ“šanu un bÅ«vdarbus Ä«stenoja Ä£enerāluzņēmÄ“js, PasÅ«tÄ«tājs tika pasargāts no riskiem, ka ProjektÄ“tājs ar bÅ«vnieku bÅ«tu sākuši viens otram pārmest, kurš vainÄ«gs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0