BÅ«vniecÄ«bas kontroles biroja direktors: normatÄ«vos jÄnosaka, ka par visu atbildÄ«gs Ä£enerÄluzņēmÄ“js
PIETIEK · 15.08.2016. · Komentāri (14)Kad pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas aktualizÄ“jÄs jautÄjums par bÅ«vniecÄ«bas valsts kontroli, tika radÄ«ts BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs Ä·Ä“rÄs pie publisko Ä“ku ekspluatÄcijas uzraudzÄ«bas, lai pÄrliecinÄtos, ka publiskÄs Ä“kÄs neapdraud cilvÄ“ku drošÄ«bu. Jau gadu tas veic arÄ« bÅ«vdarbu uzraudzÄ«bu un publisko bÅ«vju pieņemšanu ekspluatÄcijÄ, bet kopš šÄ gada 1.jÅ«lija tiesÄ«bas veikt bÅ«vekspertÄ«zes ir tikai BVKB sertificÄ“tiem ekspertiem. Kas šajÄ laikÄ paveikts, kÄdas problÄ“mas atklÄjušÄs, vai šÄ« biroja izveide ir garantija, ka lÄ«dzÄ«gas traģēdijas kÄ ZolitÅ«dÄ“ neatkÄrtosies, - to Pietiek intervijÄ jautÄ biroja direktoram PÄ“terim DruÄ·im.
- Kas ir nozÄ«mÄ«gÄkais, ko BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs paveicis savÄ pastÄvÄ“šanas laikÄ?
- EkspluatÄcijas ietvaros publiskajÄs Ä“kÄs mÄ“s esam likuši Ä«pašniekiem aizdomÄties par savas Ä“kas drošÄ«bu, veikt attiecÄ«gos uzlabojumus, turklÄt gan privÄtajÄ, gan publiskajÄ sektorÄ. Protams, ir dažÄdi argumenti, piemÄ“ram, jÅ«s noteikti atceraties RÄ«gas cirka sakarÄ, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bÄ«stami, ka cilvÄ“ki var atrasties Ä“kÄ. MÄ“s operÄ“jam tikai ar tiem datiem, ko secina bÅ«vinspektori. Ja bÅ«vinspektori, kas ir speciÄli šim mÄ“rÄ·im apmÄcÄ«ti, uzskata, ka tas ir bÄ«stami, tad arÄ« top administratÄ«vie lÄ“mumi.
Protams, ka ir paskaidrojums no Ä«pašnieka puses. LielÄkoties Ä«pašnieki piekrÄ«t mÅ«su vÄ“rtÄ“jumam. Pat, ja publiskÄ telpÄ kÄdreiz saka, ka tur nekÄ tÄda nav, piemÄ“ram, RÄ«gas Volejbola skolÄ, kur Ä«pašnieku pÄrstÄvji publiski saka, ka tÄ jau tikai dekoratÄ«vÄ siena, mÄ“s to nojauksim. PatiesÄ«bÄ viņi paši saprot bÄ«stamÄ«bu un veic nepieciešamos darbus. TaÄu, ko mÄ“s šajÄ sakarÄ redzam, ka pašvaldÄ«bai nevajadzÄ“tu pašai veikt tiesiski nesakÄrtotus darbus jeb patvaļīgo bÅ«vniecÄ«bu. JÅ«s varat veikt bÅ«vdarbus, kad esat saņēmuši attiecÄ«go atļauju, un tas, ka pašvaldÄ«bai ir pašai sava bÅ«vvalde, nenozÄ«mÄ“, ka var ignorÄ“t likumu un darÄ«t darbus bez bÅ«vatļaujas. TÄ nevajadzÄ“tu darÄ«t. Ar to tiek rÄdÄ«ti nepareizi piemÄ“ri arÄ« citiem.
TÄ pati Volejbola skola bija spilgts piemÄ“rs, kur uz sienÄm patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novÄ“rstu sienas atdalÄ«šanos. MÄ“s no inženiertehniskÄ viedokļa piekrÄ«tam, ka tÄs tur bija vajadzÄ«gas, jo stÄvoklis tiešÄm bija draudÄ«gs. Bet bez attiecÄ«gÄs dokumentÄcijas, bez iepriekšÄ“jas izpÄ“tes, bez bÅ«vvaldes saskaņojuma to nedrÄ«kst darÄ«t.
MÄ“s piekrÄ«tam, ka var bÅ«t situÄcijas, kad ir jÄglÄbj, un nav tÄ, ka papÄ«rs stÄv pirmajÄ vietÄ. Nevar bÅ«t tÄ, ka gÄzÄ«sies virsÅ«, bet es iešu pÄ“c papÄ«ra. Bet šis nebija tÄds gadÄ«jums, lai tÄ rÄ«kotos. ReizÄ“m Ä«pašnieki uzskata, ka mÄ“s piekasÄmies par daudz. TaÄu mums ir bÅ«vinspektori, kas ir apmÄcÄ«ti, un ir procedÅ«ras, lai nebÅ«tu interešu konflikti, lÄ«dz ar to mÄ“s nekad nerÄ«kojamies, ja tam nav pamatojuma.
- Viens ir jau esošÄs Ä“kas, bet kas notiek ar jaunbÅ«vÄ“jamÄm Ä“kÄm?
- Tur mÄ“s esam tikai ceļa sÄkumÄ. BÅ«vdarbu kontrolÄ“ mums joprojÄm nav labo piemÄ“ru. MÄ“s nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mÄ“s teiktu – jÄ, šÄdi ir jÄorganizÄ“ bÅ«vdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.
- Kas ir galvenie grÄ“ki, kas parÄdÄs bÅ«vdarbos?
- Tie galvenie grÄ“ki, ko mÄ“s redzam, ir tas, ka bÅ«vdarbu veicÄ“js kÄ Ä£enerÄluzņēmÄ“js, iespÄ“jams, joprojÄm neizprot uz viņa uzlikto mandÄtu. To, ka tieši viņš ir atbildÄ«gs par to, lai jaunbÅ«ve atbilstu normatÄ«vu prasÄ«bÄm. Viņos joprojÄm ir iekšÄ vecie stereotipi pÄ“c vecÄ regulÄ“juma, ka mans uzdevums kÄ bÅ«vdarbu veicÄ“jam ir gÄdÄt, lai bÅ«ve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatÄ«viem, nav mana darÄ«šana. Es neesmu projektÄ“tÄjs.
ŠobrÄ«d regulÄ“jums paredz, ka bÅ«vdarbu veicÄ“jam ir jÄgÄdÄ, lai bÅ«ve atbilst gan projektam, gan normatÄ«viem. Un normatÄ«vi arvien vairÄk nosaka prasÄ«bas tieši bÅ«vdarbiem. Protams, joprojÄm ir strÄ«di un nesaprašanÄs. MÄ“s piekrÄ«tam, ka regulÄ“jums nedod visas pareizÄs atbildes, kas ir jÄdara projektÄ“tÄjam, cik tÄlu ir jÄdetalizÄ“, un kas tÄlÄk jÄdara bÅ«vdarbu veicÄ“jam. MÄ“s vÄ“l neesam saskÄrušies ar situÄciju, kad Ä£enerÄluzņēmÄ“js uzņemas atbildÄ«bu, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektÄ“tÄjs, pÄ“c tam detalizÄ“, analizÄ“, atrod risinÄjumus, kÄ to realizÄ“t, un tam visam aizmugurÄ“ ir pierÄdÄ«jumi. Tas, ko mÄ“s redzam, ir tas, ka cilvÄ“ki vispirms dara un tad domÄ - Ä, to risinÄjumu vajadzÄ“ja likt uz papÄ«ra, labi, uzliksim uz papÄ«ra.
MÄ“s arÄ« negribam bÅ«t tÄdi birokrÄti, kas saka, ka visam ir jÄbÅ«t aprakstÄ«tam no A lÄ«dz Z, nepÄrvÄ“rsties par papÄ«ru birokrÄtijas kalngalu, taÄu tas, ka Ä£enerÄluzņēmÄ“js dēļ nezinÄšanas vai nevÄ“lÄ“šanÄs uzņemties atbildÄ«bu par bÅ«ves atbilstÄ«bu prasÄ«bÄm, tas ir joprojÄm redzams. MÅ«suprÄt Ä£enerÄluzņēmÄ“ji joprojÄm uzskata sevi par starpniekiem starp pasÅ«tÄ«tÄju un darbu darÄ«tÄjiem jeb apakšuzņēmÄ“jiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kÄds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainÄ«gie, un mÄ“s paši kÄ Ä£enerÄļi mazgÄjam rokas nevainÄ«bÄ.
MÅ«s kÄ kontroles biroju apakšuzņēmÄ“ju klÄtbÅ«tne maz interesÄ“, jo mums darbu darÄ«tÄjs ir Ä£enerÄluzņēmÄ“js. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmÄ“jus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmÄ“jus un tie atkal nÄkamos, tas mÅ«s neinteresÄ“. MÅ«s interesÄ“, lai bÅ«vlaukumÄ visus procesus pÄrvaldÄ«tu un kontrolÄ“tu Ä£enerÄluzņēmÄ“js un risinÄjumi atbilst normatÄ«vo aktu prasÄ«bÄm. ReizÄ“m dzirdam - pasÅ«tÄ«tÄjs mums par to nemaksÄ. ZemÄkÄ cena dzen mÅ«s taisÄ«t brÄÄ·i. ArÄ« šÄda mÄ“dz bÅ«t retorika. MÄ“s uzskatÄm, ka tad, ja tu kÄ Ä£enerÄluzņēmÄ“js esi nosolÄ«jis un apņēmies šos darbus paveikt par šÄdu cenu, tev ir jÄtiek galÄ, tu nevari atļauties vainot pasÅ«tÄ«tÄju.
VÄ“l viena problÄ“ma ir normatÄ«vu nezinÄšana. Tas, ar ko aprobežojas normatÄ«vu zinÄšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un bÅ«vnormatÄ«vi, bet tÄlÄk ir bÅ«vniecÄ«bas standarti. Un šajos standartos ir aprakstÄ«ts, kÄ ir jÄrealizÄ“ viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezinÄšana ir sistÄ“miska problÄ“ma.
Esam gan konstatÄ“juši, ka bÅ«vniecÄ«bas standartu zinÄšanu trÅ«kums ir arÄ« bÅ«vinspektoriem, tÄdēļ mÄ“s plÄnojam sÄkt visu Latvijas bÅ«vinspektoru izglÄ«tošanas kampaņu caur PašvaldÄ«bu mÄcÄ«bu centru. TaÄu tas neatceļ to, ka par bÅ«vdarbiem un to kvalitÄti atbild Ä£enerÄluzņēmÄ“js. ArÄ« tad, kad runÄjam par ZolitÅ«des traģēdiju, arÄ« tur atbildes ir standartos. Var jau runÄt par cÄ“loņiem, var aizbildinÄties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodÄ, ka tie jÄpÄ“rk par naudu, bet par to nav jÄraud, jo tÄ ir visas pasaules prakse.
PiemÄ“ram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jÄzina, kÄ viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pÄ“c kuriem veic tehnisko apskati. TÄ ir visÄs jomÄs. BÅ«vniecÄ«bÄ cilvÄ“ki nezin kÄpÄ“c ir iedomÄjušies, ka valstij šie standarti bÅ«tu jÄdod pa velti, vÄ“l jÄiztulko latviski, jo runa taÄu ir par drošÄ«bu, un šÄ« drošÄ«ba it kÄ bÅ«tu svarÄ«ga valstij, nevis bÅ«vniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. MÄ“s aicinÄm uzņēmÄ“jus apzinÄties, ka drošÄ«ba pirmÄm kÄrtÄm ir svarÄ«ga viņiem pašiem.
- ArÄ« bÅ«veksperti norÄda, ka standartu izstrÄde atstÄta viņu pašu ziņÄ.
- Viņi ir cilvÄ“ki, kas veic ekspertÄ«zes, viņi zina, kÄ tÄs jÄveic. Ja kÄds sagaida, ka kÄds ierÄ“dnis uzrakstÄ«s, kÄ veikt ekspertÄ«zi ekspertam, tad tas bÅ«tu tÄ, it kÄ mÄ“s maizes cepÄ“ja vietÄ rakstÄ«tu receptes, kÄ viņam cept maizi. Ekspertīžu veicÄ“jiem pašiem jÄnosaka, kÄ vÄ“rtÄ“t, lai nebÅ«tu sajÅ«ta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazÄk un kaut ko haltÅ«rÄ“, tad attiecÄ«gi viņiem no savas puses ir jÄgÄdÄ, ka attiecÄ«gi standarti tiek izstrÄdÄti. MÄ“s varam saukt, piemÄ“ram, zvÄ“rinÄtus revidentus. ArÄ« viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstÄ«juši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. TÄdēļ mÄ“s aicinÄm industriju aktÄ«vi piedalÄ«ties standartizÄcijas darbÄ un noteikt prasÄ«bas darbu izpildÄ“.
BÅ«vniecÄ«bÄ ar Latvijas standartiem lÄ«dz šim gandrÄ«z nekas nav darÄ«ts. Ir mÄ“Ä£inÄts tehniskos jautÄjumus risinÄt ar bÅ«vnormatÄ«viem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozÄ«mÄ“ tehniskas dabas jautÄjumus uzticÄ“t izlemt ierÄ“dņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jÄbÅ«t saprašanai par šÄdiem jautÄjumiem. KaimiņvalstÄ«s, piemÄ“ram, Igaunijai ir labÄka situÄcija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. LatvijÄ mums ir jÄpÄrņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomÄs, kur nav Eiropas standarti, jÄizstrÄdÄ Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairÄk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo bÅ«vniecÄ«ba jau sen ir pÄrrobežu darbÄ«ba.
Un tas izgaismo vÄ“l vienu problÄ“mu - ierobežotÄ konkurence Latvijas bÅ«vniecÄ«bÄ. SakarÄ ar sertifikÄcijÄm un nacionÄlajÄm reglamentÄcijÄm Latvijas tirgus ir noslÄ“gts, jo Ärvalstu kompÄnijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikÄtiem. MÅ«su bÅ«vnieki strÄdÄ VÄcijÄ, NorvÄ“Ä£ijÄ, utt., jo tur nav šÄ«s barjeras – ja uzņēmums var pierÄdÄ«t savu kompetenci Ä£enerÄluzņēmÄ“jam, viņam nav nepieciešami sertifikÄti. Ja mÄ“s turpinÄm uzskatÄ«t, ka tirgus ir mazs, tÄdēļ ir jÄaizsargÄ, tÄdēļ mÄ“s radÄm noslÄ“gtu vidi, kurÄ mÄ“s nevaram attÄ«stÄ«ties.
- PÄ“c jÅ«su domÄm, Latvijai vajadzÄ“tu atteikties no sertifikÄcijas?
- Mans aicinÄjums industrijai bÅ«tu, ka šai sertifikÄcijai ir jÄbÅ«t brÄ«vprÄtÄ«gai. Ja mÄ“s paskatÄmies uz to pašu ZolitÅ«des traģēdiju. Kas sēž uz apsÅ«dzÄ“to sola? Tie ir cilvÄ“ki, kuriem ir attiecÄ«gie sertifikÄti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistÄ«bas par to, par ko parakstÄ«jÄs. Es domÄju, ka daudzi ir neapmierinÄti, kÄdēļ kompÄnijas darbinieki sēž uz apsÅ«dzÄ“to sola, bet kompÄnijas vadÄ«ba tur nav. Ja tÄda lieta notiktu VÄcijÄ vai SomijÄ, pirmie uz apsÅ«dzÄ“to sola sÄ“dÄ“tu tieši uzņēmumu vadÄ«tÄji.
Uzņēmumu vadÄ«tÄjiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jÄtur rÅ«pe par savu kvalitÄtes nodrošinÄšanas sistÄ“mu objektÄ un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitÄtes nodrošinÄšanas sistÄ“ma nav nostrÄdÄjusi un par to ir atbildÄ«gs uzņēmuma vadÄ«tÄjs. Tad, kad uzņēmuma vadÄ«tÄjs bÅ«s atbildÄ«gs arÄ« LatvijÄ, tad viņš pats bÅ«s ieinteresÄ“ts ņemt darbÄ cilvÄ“kus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jÄizvÄ“las, vai cilvÄ“ku ar sertifikÄtu vai bez tÄ, viņam pašam bÅ«tu jÄsaprot, ka cilvÄ“kam ar sertifikÄtu ir augstÄka kompetence.
Protams, tas, ka ir sertifikÄts, negarantÄ“, ka cilvÄ“kam bÅ«s augsta atbildÄ«bas izjÅ«ta. MÄ“s paši esam saskÄrušies ar gadÄ«jumiem, kad cilvÄ“ks ar augstu kompetenci un sertifikÄtiem izturas vieglprÄtÄ«gi. Ja skatÄmies Latvijas BÅ«vniecÄ«bas likumÄ, tad tur jau ir noteikts, ka par bÅ«vdarbiem atbild bÅ«vdarbu veicÄ“js, bet tÄlÄk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildÄ«bas jau noteiktas bÅ«vspeciÄlistiem, un, kamÄ“r saglabÄsies atbildÄ«ba uz atsevišÄ·iem speciÄlistiem un nevis uzņēmumu vadÄ«tÄjiem, tikmÄ“r mÄ“s joprojÄm dzÄ«vosim tÄdÄ sistÄ“mÄ, kurÄ par visu beigu beigÄs atbildÄ«ga bÅ«s pati valsts, kas ir Ä£enerÄ“jusi šo sistÄ“mu.
- No 1.jÅ«lija bÅ«vekspertus sertificÄ“ BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jÅ«s spÄ“siet nepieciešamo skaitu sertificÄ“t, tÄpat tika pausta negatÄ«va nostÄja pret eksÄmeniem, kas jÄkÄrto bÅ«vekspertiem. KÄda ir situÄcija ar bÅ«vekspertiem?
- ŠÄ« ir jauna joma, jo lÄ«dz šim bÅ«vekspertus vispÄr nesertificÄ“ja. Bija kÄrtÄ«ba, ka jebkurš, kuram ir sertifikÄts projektÄ“šanÄ vai bÅ«vdarbu veikšanÄ, var bÅ«t arÄ« savas jomas eksperts. LÄ«dz ar to vieni un tie paši projektÄ“tÄji uzticÄ“ja ekspertÄ«zi viens otram – tu ekspertÄ“ manu projektu, es tavÄ“jo. TajÄ pašÄ ZolitÅ«dÄ“ ekspertÄ«zi veica persona, kas bija izstrÄdÄjusi projektu BrocÄ“nu rÅ«pnÄ«cas Cemex angÄram, kurš sabruka. EkspertÄ«zi šim projektam veica ZolitÅ«des projektÄ“tÄjs.
ŠÄ« situÄcija izgaismoja to, ka ir atsevišÄ·i jÄizceļ prasÄ«bas pašiem ekspertiem. IlgtermiÅ†Ä skatoties, šÄdai sertifikÄcijai vajadzÄ“tu bÅ«t pie sertifikÄcijas iestÄdÄ“m, valsts iestÄdÄ“m ar sertifikÄciju nevajadzÄ“tu nodarboties. SertifikÄcijas iestÄdÄ“m bÅ«tu jÄdod tiesÄ«bas arÄ« anulÄ“t sertifikÄtus cilvÄ“kiem, kuri pÄrkÄpj kÄdus noteikumus vai nespÄ“j tikt galÄ ar pienÄkumiem. TaÄu problÄ“ma ir tÄ, ka sertifikÄcijas process ievelk lÄ«dzi administratÄ«vo procesu, kas ir lÄ«dzÄ«gs kriminÄlprocesam, kur tad, ja nav pierÄdÄ«ta vaina, tiek uzskatÄ«ts, ka cilvÄ“ks nav vainÄ«gs. PierÄdÄ«t profesionÄlos pÄrkÄpumus ir ÄrkÄrtÄ«gi sarežģīti. ArÄ« ZolitÅ«des gadÄ«jumÄ tiesvedÄ«ba ilgs gadiem, un sakarÄ ar nevainÄ«guma prezumpcijas jautÄjumiem sertifikÄtus apsÅ«dzÄ“tajiem nevar anulÄ“t.
Ja sertifikÄcija ir brÄ«vprÄtÄ«ga un netiek veikta pÄ“c administratÄ«vÄ procesa, tad sertifikÄcijas institÅ«cijai ir daudz lielÄkas iespÄ“jas sertifikÄtu anulÄ“t. Šis princips ir visÄ pasaulÄ“. AdministratÄ«vajÄ procesÄ sertifikÄcijas iestÄdei ir jÄpierÄda, ka sertifikÄta Ä«pašnieks ir pÄrkÄpis noteikumus, savukÄrt civiltiesiskajÄ procesÄ sertifikÄta Ä«pašniekam ir pienÄkums pÄrliecinÄt sertifikÄcijas iestÄdi, ka viņš nav pÄrkÄpis noteikumus. TÄ ir milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba. Tas ievÄ“rojami ceļ sertifikÄcijas iestÄdes atbildÄ«bu un prestižu. SertifikÄcijas iestÄdei tad ir iespÄ“jas anulÄ“t sertifikÄtu pat tad, ja ir tikai šaubas par pÄrkÄpumiem, kamÄ“r administratÄ«vajÄ procesÄ ar šaubÄm neko nevar izdarÄ«t. Bet tas ir ilgstošÄks process, kas ir jÄsagremo pašai industrijai.
- Bet vairumÄ gadÄ«jumu taÄu paši projektÄ“tÄji arÄ« veic ekspertÄ«zes savu kolÄ“Ä£u projektiem.
- JÄ, tÄ ir Latvijas problÄ“ma. MÄ“s bieži saskaramies ar situÄcijÄm, kad ekspertÄ«zes veicÄ“ji baidÄs ziņot par kļūdÄm projektos, jo tad var gadÄ«ties, ka nÄkamajÄ reizÄ“ viņa projektu ekspertÄ“s tas, kuru šodien izgÄz, un izgÄzÄ«s tevi. PÄ“c teiciena “vÄrna vÄrnai acÄ«s neknÄbj” viņi mÄ“Ä£ina šos jautÄjumus atrisinÄt paklusÄm. VispÄrÄ«gie bÅ«vnoteikumi paredz, ka gadÄ«jumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasÄ«bÄm, viņš par to sniedz negatÄ«vu atzinumu un par to informÄ“ Ekonomikas ministriju un BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroju.
ŠÄ« prasÄ«ba ir spÄ“kÄ jau gandrÄ«z divus gadus, bet šajÄ laikÄ nav bijis neviens ziņojums par neatbilstÄ«bÄm projektos. Kad mÄ“s jautÄjam – kÄdēļ jÅ«s tÄ darÄt, viņi saka – tÄs Ä«sti nav neatbilstÄ«bas, tÄs ir tÄdas nepilnÄ«bas, mÄ“s šÄ«s nepilnÄ«bas norÄdÄm un projektÄ“tÄjs tÄs izlabo. TaÄu patiesÄ«bÄ viņi paši piesedz viens otru. KamÄ“r paši darbu darÄ«tÄji bÅ«s tiesÄ«gi veikt ekspertÄ«zes, objektÄ«va ekspertÄ«ze LatvijÄ joprojÄm bÅ«s neiespÄ“jama. TaÄu mums ir arÄ« labie precedenti, jo parÄdÄs uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertÄ«zi un paši ar projektÄ“šanu vai bÅ«vdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tÄdu joprojÄm ir maz.
- Latvija pÄrÄk maza?
- Pie visa vainÄ«ga mÅ«su domÄšana. No vienas puses ir uzskats – kÄ mÄ“s dosim vÄ“rtÄ“t projektu cilvÄ“kiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taÄu neko nesaprot. VÄ“l ir uzskats, ka projekta ekspertÄ«zi var veikt tikai projektÄ“tÄjs, un bÅ«vdarbu ekspertÄ«zi tikai bÅ«vdarbu veicÄ“js. MÄ“s uzskatÄm, ka gan bÅ«vnieks var veikt projekta ekspertÄ«zi, gan projektÄ“tÄjs bÅ«vdarbu ekspertÄ«zi.. Ja kÄds saka, ka bÅ«vnieks taÄu nemÄk lasÄ«t projektu, tad mums ir jautÄjums – kÄ tad viņš varÄ“s pÄ“c šÄ« projekta uzbÅ«vÄ“t? BÅ«vinženieriem ir jÄspÄ“j lasÄ«t projekts. Un arÄ« otrÄdi. Ja projektÄ“tÄjs nepÄrvalda bÅ«vdarbus, tad kÄ viņš var izstrÄdÄt projektu?
- KÄ jums veicies ar bÅ«vekspertu sertificÄ“šanu? Vai ir sertificÄ“ts pietiekams daudzums? TÄ bija viena no bažÄm, ka jÅ«s nespÄ“siet sertificÄ“t nepieciešamo skaitu.
- Tad ir jÄskatÄs, cik vispÄr LatvijÄ vajag ekspertus. LÄ«dz šim tÄda statistika netika veikta. PiemÄ“ram, VÄcijÄ ir nedaudz zem 500 bÅ«vekspertiem. Saka, ka LatvijÄ vajag ap 300. Vai mÄ“s esam tikai uz pusi mazÄki kÄ VÄcija? MÄ“s lÄ“šam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mÄ“s spÄ“jam nosertificÄ“t daudz vairÄk. TaÄu nav nemaz tik daudz to gribÄ“tÄju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificÄ“ta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pÄrliecÄ«bas, vai tie eksaminÄ“tÄji kaut ko saprot no ekspertÄ«zes. EksaminÄ“šanu neveic ne DruÄ·is, ne biroja ierÄ“dņi, to veic paši eksperti no konkrÄ“tÄs nozares. MÄ“s viņu lÄ“mumus nespÄ“jam ietekmÄ“t. Bažas jau ir pašiem speciÄlistiem, ka viņi nespÄ“s izturÄ“t eksÄmenu. EksÄmens ir lÄ«dzÄ«gi kÄ augstskolÄ aizstÄvÄ“t bakalaura vai maÄ£istra darbu. Atnes savu projekta ekspertÄ«zi un paskaidro, kÄ nonÄci pie secinÄjuma, ka bÅ«vprojekts vai bÅ«ve atbilst prasÄ«bÄm.
ŠobrÄ«d ir sertificÄ“ti jau 65 bÅ«vprojektu ekspertīžu veicÄ“ji, bet bÅ«vÄ“s gan tikai 11 eksperti. PiemÄ“ram, arhitektÅ«ras risinÄjumiem ir sertificÄ“ti 14 eksperti. JautÄjums, vai 14 eksperti spÄ“j veikt arhitektÅ«ras ekspertÄ«zes visiem Latvijas projektiem, kuriem šÄdas ekspertÄ«zes tiek pieprasÄ«tas. PiemÄ“ram, pastÄv uzskats, ka viens sertificÄ“tais speciÄlists var mÄ“nesÄ« novÄ“rtÄ“t tikai vienu projektu. TaÄu jautÄjums ir par darba organizÄ“šanu. Ir palÄ«gi, ir dažÄdi papildus speciÄlisti, un mÄ“nesÄ« viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arÄ« 50 ekspertÄ«zes. Ir ļoti svarÄ«gi, kÄ šie speciÄlisti organizÄ“ savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildÄ«gs, nenozÄ«mÄ“, ka viņš visu no A lÄ«dz Z veic viens pats. Ir jÄbÅ«t ekspertīžu birojam, kurÄ ir dažÄdi speciÄlisti, palÄ«gi utt. PiemÄ“ram, tajÄs pašÄs revÄ«ziju kompÄnijÄs zvÄ“rinÄtiem revidenti ir skaitÄmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajÄ pašÄ laikÄ tur strÄdÄ vairÄk nekÄ simts darbinieki. LatvijÄ bÅ«vekspertÄ«zÄ“s tÄdas pieredzes nav, tÄdēļ arÄ« katrs sēž viens pats.
Projektu ekspertÄ«zÄ“s sertifikÄciju nokÄrtojušo skaits ir augsts. SavukÄrt bÅ«vju ekspertÄ«zÄ“s tas ir zems. BÅ«vju ekspertÄ«zÄ“s galvenÄ problÄ“ma ir tÄ, ka tie, kas nÄk uz eksÄmenu, piemÄ“ram, nepÄrvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka bÅ«ves stiprÄ«bas principus. CilvÄ“ki, kas ilgus gadus ir strÄdÄjuši par bÅ«vuzraugiem un bÅ«vdarbu vadÄ«tÄjiem, veikuši arÄ« ekspertÄ«zes, taÄu, ja neorientÄ“jas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikÄtus. BÅ«vprojektu eksperti šos standartus zina. MÄ“s prasÄm, lai tie, kas kÄrto eksÄmenu bÅ«ves ekspertÄ«zÄ“s, zinÄtu konstrukciju drošÄ«bas standartus. MehÄniskÄ stiprÄ«ba ir pamatu pamats. Bija plÄnots lielÄks pieteikumu skaits Ä“ku bÅ«vdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.
MÄ“s sÄkam veidot ekspertÄ«zes tradÄ«cijas, taÄu, kÄ jau minÄ“ju, ekspertÄ«zes standartus nenoteiksim mÄ“s. MÄ“s palÄ«dzÄ“sim tos izstrÄdÄt, taÄu to izstrÄdi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemÄ“ram, top standarts pa bÅ«vkonstrukciju ekspertÄ«zi. TaÄu tas paceļ citu jautÄjumu – nevar standartizÄ“t ekspertÄ«zi, kamÄ“r nav standartizÄ“ta pati projektÄ“šana. Tieši projektu standartizÄ“šanÄ LatvijÄ, diemžēl, praktiski nekas nav darÄ«ts. KamÄ“r nebÅ«s vienoto standartu, tikmÄ“r pastÄvÄ“s strÄ«ds, kam kas ir jÄdara. Viens skatÄs uz otru un domÄ, ka tas jau jÄdara tam otram. Standarti šÄdus strÄ«dus izslÄ“gs.
- Vai vispÄr ir iespÄ“jams novÄ“rst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinÄs un izdarÄ«s?
- Var novÄ“rst. Tad ir skaidri un gaiši jÄpasaka, ka par visu atbildÄ«gs ir galvenais bÅ«vnieks. Tad arÄ« viņš skatÄ«sies, lai visos posmos visu ir izdarÄ«juši kvalitatÄ«vi. TÄpat principÄ pareizÄkais risinÄjums bÅ«tu, ka tehniskÄ projektÄ“šana un bÅ«vniecÄ«ba tiek uzticÄ“ta vienam. Tad bÅ«vnieks vairs nevarÄ“s pÄrmest projektÄ“tÄjam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizÄ“ti uzrakstÄ«jis. Viens no šÄdiem piemÄ“riem, kur bÅ«vnieks ir arÄ« projektÄ“tÄjs, ir Stradiņu slimnÄ«ca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tÄpÄ“c, ka projektÄ“šanu un bÅ«vdarbus Ä«stenoja Ä£enerÄluzņēmÄ“js, PasÅ«tÄ«tÄjs tika pasargÄts no riskiem, ka ProjektÄ“tÄjs ar bÅ«vnieku bÅ«tu sÄkuši viens otram pÄrmest, kurš vainÄ«gs.