Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunā RÄ«gas teātra lietā tiesas uzliktam liegumam VAS “Valsts nekustamie Ä«pašumi” slÄ“gt lÄ«gumu par teātra bÅ«vniecÄ«bas turpināšanu var bÅ«t dramatiskākas sekas, nekā sākotnÄ“ji šÄ·iet. Liegums nav savietojams ar bÅ«vniecÄ«bas lÄ«gumu dabu.

Prasot liegumu, PS “RERE BŪVE 1” savu biznesa interesi – peļņu nostāda augstāk par valsts pienākumu publiskā iepirkumā izvÄ“lÄ“ties izdevÄ«gāko piedāvājumu. BÅ«vnieka paustais vedina domāt, ka tas nemaz nav plānojis pildÄ«t noslÄ“gto lÄ«gumu, jo RERE apliecinājumi “nozÄ«mÄ“jot daudz mazāk nekā pasÅ«tÄ«tāji iedomājas”.

RERE apņēmās divos gados pārbÅ«vÄ“t teātri par 21 miljonu eiro. Kaut arÄ« pagājusi gandrÄ«z puse no atvÄ“lÄ“tā laika, ir izpildÄ«ti tikai 3% (!!!). Taču bÅ«vnieks vÄ“las panākt, lai tikai un vienÄ«gi RERE bÅ«tu tiesÄ«bas bÅ«vÄ“t teātri pÄ“c jauniem, paša izvirzÄ«tiem noteikumiem.

Galvenais trumpis ir minÄ“tais liegums. To izmantojot, RERE vÄ“las apiet visu publisko iepirkumu sistÄ“mu un piespiest VNĪ maksāt vairāk, nekā nolÄ«gts, ignorÄ“jot valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanu. Tiesā RERE lÅ«dz uzlikt VNĪ pienākumu pildÄ«t lÄ«gumu, kura bÅ«tiskie noteikumi – termiņš un cena vairs nemaz nepastāv pašas RERE viscaur procesā pieļauto kļūdu dēļ.

BÅ«vprojekta nepienācÄ«ga izpÄ“te, nepatiesu apliecinājumu sniegšana un drošÄ«bas pārkāpumi bÅ«vdarbu laikā ir bÅ«tiskākās. Tās novedušas pie situācijas, kad RERE finanšu aprÄ“Ä·ins izrādÄ«jies pārāk zems un bÅ«vdarbu izpildes laiks divkāršojies. ŠÄdā gadÄ«jumā VNĪ ir tiesÄ«bas izbeigt lÄ«gumu, ne tikai pamatojoties uz pašu lÄ«gumu, bet arÄ« saskaņā ar Civillikumā paredzÄ“to.

Pārpludinot tiesu ar tehnisko dokumentāciju – 12 sÄ“jumiem, RERE rada ilÅ«ziju par savas prasÄ«bas pamatotÄ«bu, uzliekot tiesai nepateicÄ«gu pienākumu to izvÄ“rtÄ“t likuma noteiktajā termiņā – vienas dienas laikā.

Jau vairāk nekā pirms 100 gadiem civiltiesÄ«bu klasiÄ·is Vladimirs Bukovskis norādÄ«ja, ka uzņēmÄ“ja prasÄ«jums par lÄ«guma izpildi izpaužas vienÄ«gi kā prasÄ«jums par samaksas piedziņu (esošajā lietā par to nav strÄ«da, jo VNĪ visus maksājumus veicis), nevis kā prasÄ«jums par piekļuvi objektam un darbu veikšanu tajā pretÄ“ji Ä«pašnieka gribai. TādÄ“jādi, ja prasÄ«jums ir acÄ«mredzami nepamatots, tad arÄ« tā sasniegšanai vÄ“rstais nodrošinājums – liegums – nav pieļaujams.

Juridiski uzliktais liegums ir pretlikumÄ«gs un nav savietojams ne ar bÅ«vniecÄ«bas lÄ«guma dabu, ne ar samÄ“rÄ«gu prasÄ«bas nodrošinājumu. Tiesas lÄ“muma motÄ«vu daļā nav izvÄ“rtÄ“ta ne lieguma pieļaujamÄ«ba un samÄ“rÄ«gums, ne arÄ« lietas apstākļi, kas ļautu tiesnesim secināt, ka VNĪ uzteikums bijis nepamatots un ka RERE prasÄ«ba par personisku lÄ«guma izpildÄ«jumu pirmšÄ·ietami varÄ“tu bÅ«t pamatota.

ŠÄda lÄ“muma sekas var bÅ«t dramatiskas – iepirkumu ietvaros bÅ«vnieki varÄ“tu solÄ«t neiespÄ“jamas lietas (cenu), bet pÄ“c uzvaras prasÄ«t pasÅ«tÄ«tājam papildu laiku, naudu, izvirzÄ«t citas prasÄ«bas. Tad publisko iepirkumu mÄ“rÄ·is un publisko lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršana kļūst tikpat bezjÄ“dzÄ«ga kā veca butaforija repertuārā neesošai izrādei.

Nereti bÅ«vniecÄ«bas turpināšana ir “sasieta” ar finansÄ“juma pieejamÄ«bu. Nav finansÄ“juma – nav bÅ«vdarbu (objekta), un otrādi. Draudi ar liegumu ir izcils veids, kā piespiest pasÅ«tÄ«tāju objekta Ä«stenošanas vārdā piekrist jebkādām bÅ«vnieka prasÄ«bām.

BÅ«vnieka rÄ«cÄ«ba, vairāk nekā 20 miljonu vÄ“rtā sabiedriski nozÄ«mÄ«gā projektā prasot liegumu, vÄ“rtÄ“jama kā klaji negodprātÄ«ga. Īpaši apstākļos, kad bijis pieejams cits nodrošinājums, kas varÄ“tu aizsargāt gan bÅ«vnieka patieso mantisko interesi – peļņu (lÄ«gumā noteiktajā vien dažu procentu apmÄ“rā) un iespÄ“jamos zaudÄ“jumus, gan bÅ«tu samÄ“rÄ«gi VNĪ un sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

RÄ«cÄ«ba, kas ir pretÄ“ja labai ticÄ«bai un vÄ“rsta uz likuma apiešanu, nevar baudÄ«t tiesas aizsardzÄ«bu. Ne velti Civillikuma 1. pants noteic, ka tiesÄ«bas izlietojamas un pienākumi pildāmi pÄ“c labas ticÄ«bas. TāpÄ“c šis ir brÄ«dis, kad tiesu varai jābÅ«t maksimāli efektÄ«vai un taisnÄ«gai, lai pÄ“c iespÄ“jas ātrāk tautas mÄ«lÄ“tais teātris varÄ“tu atgriezties Smiļģa mājā. Pirmie soļi jau ir sperti – nupat lÄ“muma, ar kuru uzlikts liegums, prettiesiskumu atzinusi Ä¢enerālprokuratÅ«ra. Gaidām otro cÄ“lienu!

Novērtē šo rakstu:

0
0