BÅ«vniecÄ«bas publiskie iepirkumi melnÄ vēža spÄ«lÄ“s
AdvokÄtu birojs Sorainen · 22.09.2019. · Komentāri (0)JaunÄ RÄ«gas teÄtra lietÄ tiesas uzliktam liegumam VAS “Valsts nekustamie Ä«pašumi” slÄ“gt lÄ«gumu par teÄtra bÅ«vniecÄ«bas turpinÄšanu var bÅ«t dramatiskÄkas sekas, nekÄ sÄkotnÄ“ji šÄ·iet. Liegums nav savietojams ar bÅ«vniecÄ«bas lÄ«gumu dabu.
Prasot liegumu, PS “RERE BŪVE
RERE apņēmÄs divos gados pÄrbÅ«vÄ“t teÄtri par 21 miljonu eiro. Kaut arÄ« pagÄjusi gandrÄ«z puse no atvÄ“lÄ“tÄ laika, ir izpildÄ«ti tikai 3% (!!!). TaÄu bÅ«vnieks vÄ“las panÄkt, lai tikai un vienÄ«gi RERE bÅ«tu tiesÄ«bas bÅ«vÄ“t teÄtri pÄ“c jauniem, paša izvirzÄ«tiem noteikumiem.
Galvenais trumpis ir minÄ“tais liegums. To izmantojot, RERE vÄ“las apiet visu publisko iepirkumu sistÄ“mu un piespiest VNĪ maksÄt vairÄk, nekÄ nolÄ«gts, ignorÄ“jot valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanu. TiesÄ RERE lÅ«dz uzlikt VNĪ pienÄkumu pildÄ«t lÄ«gumu, kura bÅ«tiskie noteikumi – termiņš un cena vairs nemaz nepastÄv pašas RERE viscaur procesÄ pieļauto kļūdu dēļ.
BÅ«vprojekta nepienÄcÄ«ga izpÄ“te, nepatiesu apliecinÄjumu sniegšana un drošÄ«bas pÄrkÄpumi bÅ«vdarbu laikÄ ir bÅ«tiskÄkÄs. TÄs novedušas pie situÄcijas, kad RERE finanšu aprÄ“Ä·ins izrÄdÄ«jies pÄrÄk zems un bÅ«vdarbu izpildes laiks divkÄršojies. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ VNĪ ir tiesÄ«bas izbeigt lÄ«gumu, ne tikai pamatojoties uz pašu lÄ«gumu, bet arÄ« saskaÅ†Ä ar CivillikumÄ paredzÄ“to.
PÄrpludinot tiesu ar tehnisko dokumentÄciju – 12 sÄ“jumiem, RERE rada ilÅ«ziju par savas prasÄ«bas pamatotÄ«bu, uzliekot tiesai nepateicÄ«gu pienÄkumu to izvÄ“rtÄ“t likuma noteiktajÄ termiÅ†Ä – vienas dienas laikÄ.
Jau vairÄk nekÄ pirms 100 gadiem civiltiesÄ«bu klasiÄ·is Vladimirs Bukovskis norÄdÄ«ja, ka uzņēmÄ“ja prasÄ«jums par lÄ«guma izpildi izpaužas vienÄ«gi kÄ prasÄ«jums par samaksas piedziņu (esošajÄ lietÄ par to nav strÄ«da, jo VNĪ visus maksÄjumus veicis), nevis kÄ prasÄ«jums par piekļuvi objektam un darbu veikšanu tajÄ pretÄ“ji Ä«pašnieka gribai. TÄdÄ“jÄdi, ja prasÄ«jums ir acÄ«mredzami nepamatots, tad arÄ« tÄ sasniegšanai vÄ“rstais nodrošinÄjums – liegums – nav pieļaujams.
Juridiski uzliktais liegums ir pretlikumÄ«gs un nav savietojams ne ar bÅ«vniecÄ«bas lÄ«guma dabu, ne ar samÄ“rÄ«gu prasÄ«bas nodrošinÄjumu. Tiesas lÄ“muma motÄ«vu daÄ¼Ä nav izvÄ“rtÄ“ta ne lieguma pieļaujamÄ«ba un samÄ“rÄ«gums, ne arÄ« lietas apstÄkļi, kas ļautu tiesnesim secinÄt, ka VNĪ uzteikums bijis nepamatots un ka RERE prasÄ«ba par personisku lÄ«guma izpildÄ«jumu pirmšÄ·ietami varÄ“tu bÅ«t pamatota.
ŠÄda lÄ“muma sekas var bÅ«t dramatiskas – iepirkumu ietvaros bÅ«vnieki varÄ“tu solÄ«t neiespÄ“jamas lietas (cenu), bet pÄ“c uzvaras prasÄ«t pasÅ«tÄ«tÄjam papildu laiku, naudu, izvirzÄ«t citas prasÄ«bas. Tad publisko iepirkumu mÄ“rÄ·is un publisko lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršana kļūst tikpat bezjÄ“dzÄ«ga kÄ veca butaforija repertuÄrÄ neesošai izrÄdei.
Nereti bÅ«vniecÄ«bas turpinÄšana ir “sasieta” ar finansÄ“juma pieejamÄ«bu. Nav finansÄ“juma – nav bÅ«vdarbu (objekta), un otrÄdi. Draudi ar liegumu ir izcils veids, kÄ piespiest pasÅ«tÄ«tÄju objekta Ä«stenošanas vÄrdÄ piekrist jebkÄdÄm bÅ«vnieka prasÄ«bÄm.
BÅ«vnieka rÄ«cÄ«ba, vairÄk nekÄ 20 miljonu vÄ“rtÄ sabiedriski nozÄ«mÄ«gÄ projektÄ prasot liegumu, vÄ“rtÄ“jama kÄ klaji negodprÄtÄ«ga. Īpaši apstÄkļos, kad bijis pieejams cits nodrošinÄjums, kas varÄ“tu aizsargÄt gan bÅ«vnieka patieso mantisko interesi – peļņu (lÄ«gumÄ noteiktajÄ vien dažu procentu apmÄ“rÄ) un iespÄ“jamos zaudÄ“jumus, gan bÅ«tu samÄ“rÄ«gi VNĪ un sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
RÄ«cÄ«ba, kas ir pretÄ“ja labai ticÄ«bai un vÄ“rsta uz likuma apiešanu, nevar baudÄ«t tiesas aizsardzÄ«bu. Ne velti Civillikuma 1. pants noteic, ka tiesÄ«bas izlietojamas un pienÄkumi pildÄmi pÄ“c labas ticÄ«bas. TÄpÄ“c šis ir brÄ«dis, kad tiesu varai jÄbÅ«t maksimÄli efektÄ«vai un taisnÄ«gai, lai pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk tautas mÄ«lÄ“tais teÄtris varÄ“tu atgriezties Smiļģa mÄjÄ. Pirmie soļi jau ir sperti – nupat lÄ“muma, ar kuru uzlikts liegums, prettiesiskumu atzinusi Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra. GaidÄm otro cÄ“lienu!