Iesaki rakstu:

Ķeguma novada bÅ«vvalde rÄ«kojusies ļoti dÄ«vaini, kad tika konstatÄ“ts, ka Daugavas kreisajā krastā norakts stāvkrasts, lai iekārtotu ceļu, kas beidzas tieši Daugavā. BÅ«vvalde atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“jusi, ka uzreiz pÄ“c pārkāpuma konstatÄ“šanas Ä«pašnieks – pazÄ«stamā Polijas vistu kÅ«pinātāja Rubeņi Ä«pašnieka dÄ“ls - nelikumÄ«go bÅ«vniecÄ«bu pārtraucis, sadarbojies gan ar Valsts vides dienestu, gan Valsts meža dienestu, samaksājis visus sodus un pÄ“c tam jau saņēmis visus nepieciešamos saskaņojumus bÅ«vdarbu turpināšanai.

NelikumÄ«gos bÅ«vdarbus Daugavas krastā Ķeguma novadā pirms gada bija pamanÄ«jis kāds Pietiek lasÄ«tājs. “Regulāri atpÅ«šos pie radiem Ķeguma novadā Daugavas krastā. Esmu mierÄ«gas atpÅ«tas uz Å«dens cienÄ«tājs. PÄ“rn pamanÄ«ju radikālas izmaiņas Daugavas kreisajā krastā. Zemes Ä«pašnieki brutālā veidā ar traktortehniku noraka stāvkrastu, lai iekārtotu sev  ceļu, kurš beigtos tieši Daugavā. Tā kā es zinu aizsargjoslu likumu (Daugavai aizsargjosla ir 500 metri - Aizsargjoslu likuma 7. pants) un to, ka veikt šÄdas darbÄ«bas likums liedz, man bija skaidrs, ka novÄ“roju nelikumÄ«gas darbÄ«bas. NofotografÄ“ju bÅ«vdarbu radÄ«tos postÄ«jumus, kurus pievienoju pielikumā arÄ« šim e-pastam. Kā arÄ« pievienoju arÄ« ekrānuzņēmumu no kadastrs.lv, kurā ir redzams šis Ä«pašums ortofoto pirms dažiem gadiem. Iesniedzu iesniegumu Valsts Vides dienestā un Ķeguma novada domÄ“ (bÅ«vvaldÄ“),” raksta Pietiek lasÄ«tājs.

AtbildÄ«gie dienesti pateikuši viņam paldies par ziņošanu un solÄ«juši veikt pārbaudi. Taču pÄ“c gada Pietiek lasÄ«tājs konstatÄ“jis, ka nelegālie bÅ«vdarbi nav apturÄ“ti, gluži otrādi – tie pabeigti. “Šogad  atgriežoties nozieguma (pret dabu) vietā, ieraudzÄ«ju skaisti pieblietÄ“tu grants ceļu, kurš beidzas Daugavā. Ja arÄ« viņi grantij uzbÄ“rs virsÅ« melnzemi un iestādÄ«s mauriņu, tad tas daudz nemainÄ«s lietas bÅ«tÄ«bu - stāvkrasts nopostÄ«ts, un ir izbÅ«vÄ“ta iespÄ“ja upÄ“ nolaist savu Å«dens transporta lÄ«dzekli,” raksta lasÄ«tājs.

Savu neizpratni par notikumu attÄ«stÄ«bu pÄ“c ziņošanas viņš paudis arÄ« atbildÄ«gajiem dienestiem. “Ir pagājis gandrÄ«z gads, un ceļa bÅ«vdarbi ir veiksmÄ«gi pabeigti - krasts skaisti noformÄ“ts, un grants ceļš ir skaisti pieblietÄ“ts un beidzas Daugavā. Es atvainojos, bet tā ir klaja ņirgāšanās par likumpaklausÄ«gajiem Latvijas pilsoņiem. Man tomÄ“r nav Ä«sti saprotams - kā tas ir iespÄ“jams, ka 2016. gadā zemes Ä«pašnieki pārkāpj likumu (ļoti labi apzinādamies, ko dara) un izposta dabu, samaksā tiem uzlikto sodu un tik un tā sasniedz savu mÄ“rÄ·i? It kā nav vairs mežonÄ«gie deviņdesmitie, kad valdÄ«ja patvaļa un visatļautÄ«ba. Kur ir taisnÄ«gums? Kas ir jādara, lai šÄda patvaļa vienreiz beigtos? Šovasar šajā vietā jau bija jābÅ«t atjaunotam stāvkrastam, nevis glÄ«ti iekārtotam ceļam, par kuru upÄ“ nolaist savu jahtu vai kuteri. ŠÄdi notikumi pamatÄ«gi iedragā ticÄ«bu mÅ«su valstij. Sanāk, ka uzbÅ«vÄ“t var jebkur un jebko, galvenais, ka ir gana pietiekams EUR daudzums makā,” savu sašutumu Valsts vides dienestam pauž lasÄ«tājs.

Ķeguma novada bÅ«vvaldes vadÄ«tāja Laila JÄ“kabsone Pietiek skaidro, ka Ä«pašnieks tagad ir visus dokumentus sakārtojis un viņam tik tiešÄm ļauts ceļu bÅ«vÄ“t lÄ«dz pat Daugavai. “Tur nu gan nekāda stāvkrasta nav,” uz jautājumu, kādēļ bÅ«vvalde pieļāvusi stāvkrasta postÄ«šanu, atbildÄ“ja JÄ“kabsone.

PÄ“c viņas pārliecÄ«bas, celt trauksmi par šo gadÄ«jumu nav nekāda pamata. “Tur bija apturÄ“ti darbi, tika uzlikts sods, pats Ä«pašnieks vÄ“rsās Valsts vides dienestā. Viņš sadarbojās ar šÄ«m institÅ«cijām. Viņš sadarbojās arÄ« Valsts mežu dienestu, jo tur bija nelikumÄ«gi izcirsti alkšÅ†i. Nelieli, bet vienalga. Tur arÄ« viņš samaksāja visus sodus. Un tika izstrādāts projekts, tas bija vajadzÄ«gs, to mÄ“s ar pašvaldÄ«bas policiju konstatÄ“jām, ka tādi darbi tiek veikti. Viņš izstrādāja projektu, mÄ“s akceptÄ“jām, aizsÅ«tÄ«jām arÄ« visus dokumentus, apliecinājuma dokumentus. Es tagad nezinu, cik tā lieta ir tālu. Viņam bija jānostiprina ceļa malas. Nevienam jau nebija pretenzijas, ka tas tur tā ir,” skaidro Ķeguma bÅ«vvaldes vadÄ«tāja.

Lai gan bÅ«vvalde konstatÄ“jusi nelikumÄ«gu bÅ«vniecÄ«bu, sodu par to nav uzlikusi, jo to jau esot izdarÄ«juši „citi dienesti”. “Divas reizes vienu galvu nevar nocirst,” sacÄ«ja JÄ“kabsone.

Kā Pietiek noskaidroja Valsts vides dienestā (VVD), ceļa bÅ«vÄ“tājam uzlikts 700 eiro liels sods par nelikumÄ«gu bÅ«vniecÄ«bu. Kā skaidro VVD vadÄ«tāja Inga Koļegova, tālāk dienesta rokas esot sasietas. “Tā jau ir ierasta prakse, ka bÅ«vvaldes legalizÄ“ nelikumÄ«gu bÅ«vniecÄ«bu. MÄ“s tur neko nevaram darÄ«t,” saka Koļegova.

PÄ“c viņas skaidrojuma, ja tiek konstatÄ“ts, ka kāds kaut ko ir izdarÄ«jis nelikumÄ«gi, tad bÅ«vvaldei ir jāpieņem lÄ“mums, vai šÄda darbÄ«ba vispār ir pieļaujama vai ir pretrunā likumiem. Ja ir pretrunā likumiem, tad jādara viss, lai atgrieztos sākotnÄ“jais stāvoklis, cik nu vien iespÄ“jams. Savukārt, ja bÅ«vniecÄ«ba ir pieļaujama un tur vienkārši nav ievÄ“rotas procedÅ«ras, tad bÅ«vvalde pieņem lÄ“mumu, ko tālāk darÄ«t.

“MÄ“s izvÄ“rtÄ“jam no vides viedokļa, ja ir kaut kas darÄ«ts nelikumÄ«gi, tad mÄ“s sodām. Bet lÄ“mumu pieņemt, vai tur var tālāk darboties, tas nav mÅ«su kompetencÄ“. Tas ir pašvaldÄ«bas lÄ“mums,” norāda VVD vadÄ«tāja, piebilstot, ka likuma normu interpretÄ“šana dažādās pašvaldÄ«bās “klibo ar abām kājām un vÄ“l uz kruÄ·iem”, katrai pašvaldÄ«bai pa savam interpretÄ“jot šÄ«s normas.