Iesaki rakstu:

Kaut veselÄ«bas budžets ir vairāk nekā 1 000 000 000 eiro, nevienam nav Ä«sti skaidrs, kas bÅ«tiski uzlabosies veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā un kādas bÅ«s mediÄ·u algas, ko esam apņēmušies samaksāt visi no sava sociālā nodokļa daļas. Lai cik daiļskanÄ«gi nebÅ«tu veselÄ«bas ministres Andas ÄŒakšas runas plÅ«di, skaidrÄ«bas nav nevienam.

Jaunais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums ir klajš brāķis, ko nu uzņēmusies uzlabot ZZS vadÄ«tā Saeimas sociālo lietu komisija. Taču Ä«stas skaidrÄ«bas, ko un kā uzlabot, arÄ« nav, jo nav pilnÄ«gi nekādu aprÄ“Ä·inu vai pamatojuma, lai pārliecinātos, ka likums strādās un bÅ«s ieviešams dzÄ«vÄ“. Nav pat definÄ“ts likuma mÄ“rÄ·is. VeselÄ«bas ministrija (VM) joprojām nav veikusi veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pašizmaksas, tarifu, farmakoefektivātes vai citu ekonomisku rādÄ«tāju aprÄ“Ä·ināšanu un analÄ«zi. Nav izstrādāti arÄ« vienoti standarti un kvalitātes sistÄ“mas vadlÄ«nijas.

Par VM plānošanas ačgārnÄ«bām liecina kaut vai tas, ka jau šobrÄ«d tiek prasÄ«ti papildu lÄ«dzekļi 2018. gada budžetā Mātes un bÄ“rna plāna realizācijai, kaut šÄdi plāni ir bijuši jau iepriekš ar iezÄ«mÄ“tu finansÄ“jumu. VarbÅ«t A.ÄŒakšai pÄ“kšÅ†i radusies dziļi personÄ«ga interese uzlabot šo plānu?

Tas gan netraucÄ“ Nacionālajam veselÄ«bas dienestam (NVD) izsludināt nu jau ikgadÄ“jo ambulatoro pakalpojumu iepirkuma konkursu, kur tiek plānots novirzÄ«t ievÄ“rojamu finansÄ“juma pieaugumu uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina, kas tiek pamatots ar iedzÄ«votāju dzÄ«ves kvalitātes un dzÄ«vildzes uzlabošanu. Taču konkursa nolikums ir tieši tāds pats kā pirms gada, nekādi jauni kritÄ“riji, kvalitātes indikatori, efektivitātes izvÄ“rtÄ“šana vai apjoma cenu iespÄ“jas nav prasÄ«tas vai paredzÄ“tas.

GrÅ«tu pateikt, vai tā ir nejaušÄ«ba, bet tieši šomÄ“nes darbu NVD uzsāk bijusÄ« ministres padomniece, kurai gan nav nekādas pieredzes valsts pārvaldÄ“ vai veselÄ«bas sistÄ“mas administrÄ“šanā. Bet toties ir "slepenā" pazÄ«me - ministre viņu šim amatam ir uzrunājusi, lÄ«dzÄ«gi kā visus lÄ«dz šim, kuri ir uzvarÄ“juši VM rÄ«kotajos improvizÄ“tajos un formālajos konkursos. PÄ“dÄ“jā laikā Ä«paši aktÄ«vi tiek lobÄ“tas privātās medicÄ«nas pārstāvju intereses, un izskatās, ka arÄ« šis NVD rÄ«kotais konkurss nebÅ«s izņēmums.

Algu pielikums tiek solÄ«ts visiem mediÄ·iem, taču privātās ambulatorās iestādes to saņems dubultā, jo plāno dubultot savu ambulatoro pakalpojumu apjomu par valsts naudu un no "neizdevÄ«gajām" valsts kvotām atteikties par labu valsts un pašvaldÄ«bu slimnÄ«cām netaisās. Grandiozi pieteiktais stratÄ“Ä£iskais iepirkums aprobežojas ar pieredzes apliecinājumu pašiem speciālistiem un aparatÅ«ras uzskatÄ«jumu, kas principiāli ne ar ko neatšÄ·iras no kopÄ“jā ambulatorā pakalpojuma iepirkuma. Vairs neizskan priekšlikums pilnÄ«bā nodalÄ«t valsts sniegto medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu no privātās, kas neļautu brÄ«vi manipulÄ“t ar pacientu.

Lai nu kā, ir skaidrs, ka nākamā gadā šajā sektorā nekas nemainÄ«sies. Tik vien, ka koalÄ«cija nedaudz neÄ“rtā situācija ir nostādÄ«jusi A.ÄŒakšu, pieprasot skaidrot un mainÄ«t slimnÄ«cu lÄ«meņus. Izskan runas arÄ« par kartÄ“juma maiņu pilnÄ«bā, kas saistÄ«ts ar neapmierinātÄ«bu par ES naudas sadali. Kaut veselÄ«bas nozarÄ“ tiek iepludināti simtiem miljonu, vairāk nekā puse nonāk Stradiņu slimnÄ«cas bÅ«vniecÄ«bā, kas ir neadekvāti dārga.

Pamatoti tiek apšaubÄ«ta divu milzÄ«gu universitāšu slimnÄ«cu nepieciešamÄ«ba, jo jau tagad gultu noslogojums tām ir zems un operācijas zāles stāv dÄ«kstāvÄ“. Ir iespÄ“jams medicÄ«niskos resursus koncentrÄ“t vienā augstas klases slimnÄ«cā, taču tas nav iespÄ“jams dažu medicÄ«nas "oligarhu" dēļ, kurus nu jau pavisam atklāti lobÄ“ A.ÄŒakša, ignorÄ“jot sabiedrÄ«bas kopÄ“jā labuma intereses.

Netiek apsvÄ“rta arÄ« abu medicÄ«nas augstskolu apvienošana, kaut arÄ« šeit ir zināms, ka esošÄ apmācÄ«bu sistÄ“ma ir ļoti neefektÄ«va - no vienas puses, tiek sagatavots daudz mediÄ·u valstij par valsts naudu, bet tai pat laikā to katastrofāli trÅ«kst reÄ£ionos... Kaut RSU rektora vÄ“lÄ“šanas vÄ“l priekšÄ, uzvara jau tiek prognozÄ“ta savÄ“jam prof. A.PÄ“tersonam, un pašos pamatos bija liegts uz konkursu pieteikties progresÄ«vam latviešu profesoram no ASV UÄ£im Gruntmanim. ArÄ« uz RSU plÅ«st veselÄ«bas budžeta miljoni, kas nodrošina bezmaksas studijas un sedz mācÄ«bu bāzes izmaksas, ļaujot labi pelnÄ«t uz ārzemju studentu rÄ“Ä·ina.

Visiem viss ir apsolÄ«ts, sadalÄ«ts starp "savÄ“jiem", un bÅ«tu miers nozarÄ“, ja nebÅ«tu Ä£imenes ārsti, kas visās A.ÄŒakšas shÄ“mās ir bārenÄ«šu lomā, jo naudas visiem nepietiek. Ja grib labi finansÄ“t valsts milzÄ«gās kapitālsabiedrÄ«bas, nodrošināt pietiekamu peļņu privātajā sektorā, pilnÄ«bā apmierināt augstskolu vajadzÄ«bas, nevar atrast tik vien kā 3 miljonus Ä£imenes ārstu algu pielikumam jeb palielināt kapitācijas naudu.

Jo vājāka ir primārā aprÅ«pe, jo lielāks pacientu skaits nokļūst ambulatorā privātā lÄ«menÄ«, un, kā zināms, katrs pacients atnes naudu - poliklÄ«nikai, diagnostiskām firmām, laboratorijām, aptiekām un vairumtirgotājiem utt., kā nākamais " slaukšanas" etaps - slimnÄ«ca...

SabiedrÄ«ba Ä«sti nesaprot, kā darbojas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma, ir skaidrs tikai viens, ka bez naudas labu ārstÄ“šanu saņemt nevar, un bieži arÄ« par lielu naudu netiek saņemta pretÄ« gaidÄ«tā aprÅ«pe un ārstÄ“šana atbilstošÄ kvalitātÄ“, bet tas A.ÄŒakšu neinteresÄ“, jo kvalitātes sistÄ“mas, vadlÄ«nijas nav VM darba kārtÄ«bā.

A.ÄŒakšas „veiksmes formula” veselÄ«bas ministres amatā ir vienkārša - dabÅ«t vairāk naudas no valsts (t.i. sabiedrÄ«bas, pat uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina), kura jāsadala starp "savÄ“jiem" privātajā ambulatorajā, slimnÄ«cu un augstskolas sektorā, neskatoties uz to, ka viņu veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitāte sen jau vairs nav ne slÄ“pjams Ä«lens maisā, pat ne skabarga acÄ«... šis baļķis jau ir padarÄ«jis aklu gan premjeru, gan Saeimu.