„Cant†latviskajÄ vidÄ“ jeb meli ar tÄ«ru sirdsapziņu
Arturs PriedÄ«tis · 04.08.2017. · Komentāri (36)Angļu valodÄ ir divi vÄrdi „cant”. Tie ir homonÄ«mi – vienÄdi rakstÄmi un vienÄdi izrunÄjami vÄrdi ar atšÄ·irÄ«gu nozÄ«mi. Nr.1 „cant” nozÄ«mÄ“ „slÄ«pums, slÄ«pi nogriezta mala, grÅ«diens; slÄ«pi nogriezt, noliekt, pagÄzt, apgÄzt, apgriezt otrÄdi”. Nr.2 „cant” nozÄ«mÄ“ „žēla, raudulÄ«ga balss, žargons, žēloties raudulÄ«gÄ balsÄ«, runÄt žargonÄ, aprunÄt, celt neslavu”.
SlavenÄkais ir Nr.2 „cant”. Tam ir pasaules slava. Par šo „cant” zina ne tikai angļi. Par Nr.2 „cant” ir sarakstÄ«ti interesanti filosofiski teksti vairÄkÄs lielÄs valodÄs. Tas ir noticis tÄpÄ“c, ka Nr.2 „cant” bez minÄ“tÄ vÄ“l nozÄ«mÄ“ „liekulÄ«ba, liekuļot”. TurklÄt šai tik tikko minÄ“tajai nozÄ«mei ir ļoti savdabÄ«ga semantika – valodas vienÄ«bas jÄ“ga komunikÄcijÄ. ŠÄ« savdabÄ«gÄ semantika ir filosofiskÄs apceres priekšmets.
Lietojot Nr.2 „cant”, nav runa par elementÄru, primitÄ«vu, vulgÄru, cinisku un Ätri atšifrÄ“jamu liekulÄ«bu. Runa ir par Ä«patnu liekulÄ«bu. TurklÄt tÄ ir tÄda liekulÄ«bas Ä«patnÄ«ba, kas mÅ«sdienu pasaulÄ“ ir ļoti izplatÄ«ta un tajÄ skaitÄ plaši sastopama arÄ« latviskajÄ vidÄ“. Nr.2 „Cant” dominÄ“, vÄ“rtÄ“jot Latvijas realitÄti.
Ja šai esejai vajadzÄ“tu izvÄ“lÄ“ties epigrÄfu vai moto, tad šis kodolÄ«gais teiciens un teksta sÄkumÄ lakoniskÄ formÄ izteiktÄ doma, kas atspoguļotu satura pamatjÄ“gu, devÄ«zi, vadlÄ«niju, varÄ“tu bÅ«t teikums „CilvÄ“ki, kas vada mÅ«su valsti, savu darbu dara no sirds”. Autors – parlamenta deputÄts V.Kalnozols.*
Ä»oti iespÄ“jams, daudzos lasÄ«tÄjos teikums izraisa aurošanu. UzticÄ«ba LR valsts vadÄ«tÄjiem ir ar treknu mÄ«nusa zÄ«mi. To apstiprina socioloÄ£iskÄs aptaujas. 2017.gada jÅ«nijÄ medijos rakstÄ«ja: „Latvijas iedzÄ«votÄju uzticÄ«ba valdÄ«bai un tiesu sistÄ“mai ir viena no zemÄkajÄm Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstu vidÅ«, liecina aprÄ«lÄ« veikta "Eirobarometra" aptauja. 10 ES dalÄ«bvalstÄ«s lielÄkÄ daļa respondentu uzticas nacionÄlajai valdÄ«bai, tostarp ZviedrijÄ, SomijÄ, VÄcijÄ, un kaimiņvalstÄ« IgaunijÄ. NÄ«derlandÄ“ to cilvÄ“ku Ä«patsvars, kas valdÄ«bai uzticas, ir lielÄkais – 78%, bet IgaunijÄ 55%. TikmÄ“r 18 valstÄ«s, kuru vidÅ« ir arÄ« Latvija, valdÄ«bai uzticas mazÄkums. LatvijÄ tikai 27% respondentu atbildÄ“juši, ka valdÄ«bai uzticas.”
Neizpratne ir loÄ£iska. Nav izprotama pretruna. Ja „cilvÄ“ki, kas vada mÅ«su valsti, savu darbu dara no sirds”, tad kÄpÄ“c tauta adekvÄti nenovÄ“rtÄ“ viņu darbu? Ja valsts vadÄ«tÄji strÄdÄ saskaÅ†Ä ar sirdsapziņu, tad kÄpÄ“c tikai 27% to cienÄ«gi novÄ“rtÄ“?
Pretrunu izskaidro Nr.2 „cant”. Proti, Ä«patnÄ liekulÄ«ba, kas atspoguļojÄs apgalvojumÄ „CilvÄ“ki, kas vada mÅ«su valsti, savu darbu dara no sirds”. Apgalvojums ir liekulÄ«ga melošana.
JÄ! MÅ«su valsts vadÄ«tÄji darbu dara no sirds. Tauta to zina. TaÄu tauta zina arÄ« to, ka no sirds veiktais darbs nav veltÄ«ts tautai. Valsts vadÄ«tÄji nekalpo tautai, bet kalpo vietÄ“jai oligarhijai, Lielajai Bandai, AstoņkÄjim, starptautiskajÄm finansiÄlajÄm struktÅ«rÄm. KatrÄ ziÅ†Ä kalpo savam naudas makam, slavai, varaskÄrei. Velns ir viskompetentÄkais par to, kam LR valdošÄ kliÄ·e vÄ“l kalpo. Kalpo visiem citiem, bet ne tautai un valstij. Tauta to zina, un tÄpÄ“c ir 27%.
Ar Nr.2 „cant” apzÄ«mÄ“ Ä«patnu liekulÄ«bu. TÄ ir liekulÄ«ga melošana ar tÄ«ru sirdsapziņu. Uz to ir spÄ“jÄ«gi cilvÄ“ki, kuri melo un reizÄ“ paši savÄs acÄ«s paliek džentlmeņi (piem., Kalnozols sevi uzskata par džentlmeni). Šo cilvÄ“ku apziÅ†Ä meli ir ieguvuši tik lielÄ mÄ“rÄ patiesÄ«bas seju, ka šo melu likvidÄ“šanai vajadzÄ“tu likvidÄ“t pašus melotÄjus.
Nr.2 „cant” veltÄ«tajos filosofiskajos tekstos tiek apšaubÄ«ta iespÄ“ja „džentlmeņus” atradinÄt no melošanas ar tÄ«ru sirdsapziņu. ŠÄ« šausmÄ«gÄ liekulÄ«ba cilvÄ“kos iesakņojas tik dziļi, ka nekÄdÄ veidÄ nav atraujama no viņu apziņas. „Džentlmeņos” ir izveidojies savdabÄ«gs apziņas stÄvoklis. Tas viņiem ar tÄ«ru sirdsapziņu atļauj runÄt to, ko citi cilvÄ“ki spÄ“tu runÄt vienÄ«gi ar milzÄ«giem sirdsapziņas pÄrmetumiem ÄrkÄrtÄ“jÄ situÄcijÄ.
Nr.2 „cant” ir patiesÄ«bas un melu absurda sintÄ“ze. TÄ „balto” cilvÄ“ku politikÄ strauji vÄ“ršÄs plašumÄ. InternetÄ gudros portÄlos katru dienu nÄkas tikties ar analÄ«tiskiem rakstiem par paranojÄlÄs šizofrÄ“nijas satraucošo kÄpumu politikÄ.
LatvijÄ Ä¼oti svarÄ«gi ir tas, ka Nr.2 „cant” attiecÄs uz liekulÄ«go izturÄ“šanos pret LR, to svÄ“tulÄ«gi neatzÄ«stot kÄ kriminÄlu valsti ar noziegumu brÄ«vÄ«bu. AizvÄ“rt acis un pret LR izturÄ“ties kÄ pret normÄlu valsti ir patiesÄ«bas noklusÄ“šana un traka liekulÄ«ba. Pie mums tas ir LiekulÄ«bas DÄ“mons, visÄ£eniÄlÄkÄ liekulÄ«ba un liekulÄ«bas sÄkums citÄm liekulÄ«bÄm, dzÄ«vi pÄrvÄ“ršot farizejismÄ un vÄ“loties farizejismu saglabÄt uz visiem laikiem. Diemžēl liekulÄ«gÄ izturÄ“šanÄs pret LR attiecÄs ne tikai uz „politiÄ·iem”. PatiesÄ«bu apmÄti cenšas liekulÄ«gi nomaskÄ“t katrs varas inteliÄ£ents, sēžot kÄdÄ valsts amata krÄ“slÄ.
TomÄ“r ir konstatÄ“jams progress. Latviešu sabiedriskÄs domas pulsÄcija sociÄlajos tÄ«klos, interneta publikÄcijÄs (tiesa, pagaidÄm ne reti anonÄ«mÄs) un komentÄros liecina ne tikai par liekulÄ«bas strauju samazinÄšanos, bet arÄ« par liekulÄ«bas nosodÄ«šanu. PatiesÄ«ba par LR kriminÄlo bÅ«tÄ«bu un oligarhisko valsts iekÄrtu latviešu tautÄ iegÅ«st arvien masveidÄ«gÄku autoritÄti.
LiekulÄ«ba ir parlamenta komisijas veidošana „RÄ«dzenes sarunu” izmeklÄ“šanai. Netieši tiek apliecinÄta LR kriminÄlÄ bÅ«tÄ«ba un oligarhiskÄ valsts iekÄrta. Tas izpaužas „politiÄ·u” attieksmÄ“ pret „RÄ«dzenes sarunÄm”.
Ja pie mums bÅ«tu normÄla valsts ar godÄ«giem valsts vadÄ«tÄjiem, tad „politiÄ·i” iekarsušajai sabiedrÄ«bai vispirms bÅ«tu norÄdÄ«juši par neformÄlo sarunu nepieciešamÄ«bu. SabiedrÄ«bu pÄrliecinÄt par neformÄlo sarunu nepieciešamÄ«bu ir ļoti viegli. PolitiÄ·i visur un vienmÄ“r valsts lietas kÄrto neformÄlÄ veidÄ. Vieta neformÄlajai valstiskajai komunikÄcijai var bÅ«t visdažÄdÄkÄ, sÄkot ar dzÄ«vokli un beidzot ar golfa klubu. TÄ tam ir jÄbÅ«t. Pirms lÄ“muma pieņemšanas lÄ“muma projekts vispirms ir jÄsaskaņo ar visÄm attiecÄ«gajÄm institÅ«cijÄm, atbildÄ«gajÄm personÄm, ieinteresÄ“tajÄm sabiedriskajÄm organizÄcijÄm utt. Valsts virzÄ«bÄ tÄ ir elementÄra darba forma. Nekur un nekad tÄ nav nosodÄ«ta. NeformÄlÄ veidÄ iespÄ“jams diskutÄ“t bez retoriskÄ un demagoÄ£iskÄ manierÄ«guma un glancÄ“juma. NeformÄlas diskusijas ir daudz auglÄ«gÄkas nekÄ oficiÄlas diskusijas no tribÄ«nes, kurÄs katrs sevi vairÄk ÄrÄ“ji izrÄda, nekÄ runÄ par bÅ«tÄ«bu.
TaÄu mÅ«su „politiÄ·i” necenšas sabiedrÄ«bu pÄrliecinÄt par neformÄlo sarunu nepieciešamÄ«bu. Tas netieši pierÄda, ka viņu apziÅ†Ä LR neeksistÄ“ kÄ normÄla valsts. Viņu apziÅ†Ä LR ir tas, kas LR reÄli ir bijusi visus gadus. „PolitiÄ·i” nav piedalÄ«jušies neformÄlÄs sarunÄs par valsts attÄ«stÄ«bu. Viņi ir piedalÄ«jušies vienÄ«gi neformÄlÄs sarunÄs par zagšanu. Viņu apziÅ†Ä neformÄlas sarunas ir vienÄ«gi oligarhiskas, bandÄ«tiskas, mafiozas sarunas par naudas sadalÄ«šanu un pÄrdalÄ«šanu. Viņi nemaz nesaprot, kas ir neformÄlas sarunas par tautas un valsts interesÄ“m.
Bet pats galvenais ir tas, ka mums ar saviem cilvÄ“ciskajiem resursiem nav iespÄ“jams izveidot izmeklÄ“šanas komisiju „RÄ«dzenes sarunÄm”. Varam izveidot vienÄ«gi komisijas simulakru. Tam ir stabili iemesli.
PirmkÄrt, tÄda tipa „sarunas” principÄ bija jau „perestroikas” laikÄ un joprojÄm turpinÄs. Bez tÄm nav iespÄ“jama kriminÄli oligarhiskÄs LR pastÄvÄ“šana. Ja gribam bÅ«t objektÄ«vi pret „RÄ«dzenes sarunÄm”, tad ir jÄbÅ«t objektÄ«viem pret visÄm „sarunÄm” mÅ«su dÄrgajÄ organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas cÅ«kkÅ«tÄ«.
OtrkÄrt, LatvijÄ pašlaik nav neviena institÅ«ta ar tÄ«rÄm rokÄm un tÄ«ru sirdsapziņu. Pat baznÄ«cas ir saÄ·Ä“pÄjušÄs dažÄdos nedarbos. Veidot no Saeimas deputÄtiem izmeklÄ“šanas komisiju ir tas pats, kas kÄdreiz bÅ«tu Anša KaupÄ“na noziegumu izmeklÄ“šanu uzticÄ“t viņa mÄsai Anetei, VoldemÄram Piebalgam un visiem pÄrÄ“jiem lÄ«dzdalÄ«bniekiem lielceļu braucÄ“ju aplaupÄ«šanÄ. Bruņinieku namÄ nekad nav sÄ“dÄ“jis neviens deputÄts ar tÄ«rÄm rokÄm un tÄ«ru sirdsapziņu. Izlikties to nezinÄm, ir Nr.2 „cant” tipiska liekulÄ«ba.
AtsevišÄ·s Nr.2 ”cant” variants ir SvÄ“to Govju liekulÄ«ba. Runa ir par ļoti liekulÄ«giem atsevišÄ·iem indivÄ«diem. Viņu grandiozajam ieguldÄ«jumam kriminÄlÄs valsts pastÄvÄ“šanÄ ir aksiomÄtisks vÄ“riens. Viņi ir daudzus gadus strÄdÄjuši ļoti atbildÄ«gos valsts amatos. Viņu darba uzdevums bija vÄ“rsties pret noziedzÄ«bu. TaÄu viņi to nekad nav darÄ«juši un tÄpÄ“c paši ir uzskatÄmi par noziedzniekiem. BordÄna, StrÄ«Ä·es, Juraša liekulÄ«ba ir jau vispusÄ«gi iztirzÄta un masveidÄ nosodÄ«ta. TÄs ir trÄ«s pretÄ«gas SvÄ“tÄs Govis ar nelielu atbalstu sabiedrÄ«bÄ.
Neliels atbalsts ir arÄ« tÄdai SvÄ“tai Govij kÄ bijušajai Latvijas Valsts kontrolierei Sudrabai. Viņa augstajÄ amatÄ bija no 2004.gada lÄ«dz 2013.gadam, bet pÄ“c tam sÄka tÄ“lot „politiÄ·i”. Viņa nodibinÄja savu „kabatas partiju” ar debilu nosaukumu „No sirds Latvijai”.
Sudraba nesen publicÄ“ja riebÄ«gi sentimentÄlu atklÄto vÄ“stuli premjerministram sakarÄ ar paredzÄ“tajÄm izmaiņÄm vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likumÄ. DÄma nav kaunÄ“jusies izmantot citu cilvÄ“ku ciešanas. Viņa sevi patÄ“tiski norobežo atsevišÄ·Ä pasaulÄ“. Viņa sevi nekaunÄ«gi atdala no valdošÄs kliÄ·es un cenšas iekļaut sociÄli apkrÄptajÄ tautas daļÄ.
LÅ«k, cik zemisks ir vÄ“stules sÄkums: „Augsti godÄtais Ministru prezidenta kungs MÄri KuÄinski! IespÄ“jams, ka mÄ“s dzÄ«vojam divÄs dažÄdÄs un ļoti atšÄ·irÄ«gÄs pasaulÄ“s, kur JÅ«su pasaulÄ“ nav nabadzÄ«bas un nav bÄ“rnu, kas klaiņo apkÄrt, nav Ä£imeņu, kas savus bÄ“rnus atstÄjušas novÄrtÄ, JÅ«su pasaulÄ“ nav mazÄ Ivana, kas bezspÄ“cÄ«gi un visu pamests vientulÄ«bÄ nomirst mežÄ.”
VÄ“stulÄ“ ir šÄds rezumÄ“jums: „VairÄku gadu pÄ“tÄ«jumi rÄda, ka Latvijas skolÄs salÄ«dzinoši ar citÄm valstÄ«m ir augstÄks vardarbÄ«bas lÄ«menis, LatvijÄ joprojÄm liels procents izglÄ«tojamo neapmeklÄ“ izglÄ«tÄ«bas iestÄdes, sekmju lÄ«menis, ņemot vÄ“rÄ pÄ“dÄ“jos centralizÄ“to eksÄmenu rezultÄtus, pazeminÄs. LatvijÄ nabadzÄ«ba nav izskausta, sociÄli neaizsargÄtas un maznodrošinÄtas ir tieši Ä£imenes ar bÄ“rniem.”
NeapšaubÄmi, sabiedrÄ«bas kÄdu daļu var aizkustinÄt Sudrabas kundzes atklÄtÄ«ba un drosme teikt patiesÄ«bu par bÄ“rnu vardarbÄ«bu, nemÄcÄ«šanos, nabadzÄ«bu Ä£imenÄ“s ar bÄ“rniem. SabiedrÄ«bas kÄda daļa var nesaskatÄ«t Nr.2 „cant” bijušÄs Valsts kontrolieres emocionÄlajÄs tirÄdÄ“s.
Lai pa Ä«stam novÄ“rtÄ“tu šo SvÄ“to Govi, jÄzina Valsts kontroles funkcijas. RespektÄ«vi, jÄzina, ko Sudraba varÄ“ja praktiski izdarÄ«t tautas labÄ un cik lielÄ mÄ“rÄ viņa varÄ“ja vÄ“rsties pret kriminÄlo dzÄ«ves kÄrtÄ«bu. To zinot, nav grÅ«ti aptvert Sudrabas kardinÄlo vainu visÄs tajÄs mÅ«su dzÄ«ves nelaimÄ“s, no kurÄm viņa liekulÄ«gi norobežojas un nepatÄ«kami tÄ“lo caurspÄ«dÄ«gu nevainÄ«bu.
Valsts kontroles likumÄ ir teikts: „1.pants. (1) Valsts kontrole ir neatkarÄ«ga koleÄ£iÄla augstÄkÄ revÄ«zijas (audita) iestÄde Latvijas RepublikÄ. (2) Valsts kontrole pakļauta vienÄ«gi likumam”.
TÄtad Sudraba nebija nevienam pakļauta - ne Valsts prezidentam, ne parlamentam un valdÄ«bai. Viņa bija pakļauta tikai likumam. TÄdÄ“jÄdi viņa bija morÄli pakļauta tikai tautai, jo tauta ir likumÄ«bas morÄlais garants. Ja viņai kÄds neļautu realizÄ“t savu misiju, tad viņa varÄ“ja lÅ«gt tautas palÄ«dzÄ«bu. KonkrÄ“ti tas izpaužas, tautu publiski informÄ“jot par problÄ“mu. Citu zemju vÄ“sture liecina, ka tÄdos gadÄ«jumos tautas atbalsts ir bijis simtprocentÄ«gs.
Par Sudrabas iespÄ“jÄm vÄ“rsties pret budžetu zÄdzÄ«bÄm, LielÄs Bandas noziegumiem liecina šÄds daudzsološs ieraksts minÄ“tajÄ likumÄ: „2.pants. (1) Valsts kontrole, veicot finanšu, likumÄ«bas un lietderÄ«bas revÄ«zijas, kontrolÄ“: 1) valsts, pašvaldÄ«bu un citu atvasinÄto publisko personu budžetu lÄ«dzekļu ieņēmumus un izdevumus, valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bu, publiski privÄto, privÄto kapitÄlsabiedrÄ«bu finanšu lÄ«dzekļus likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄla daļÄm un kapitÄlsabiedrÄ«bÄm” izpratnÄ“, kÄ arÄ« to kapitÄlsabiedrÄ«bu finanšu lÄ«dzekļus, kuru kapitÄla daļas vai akcijas pieder valsts vai pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bÄm, publiski privÄtÄm vai privÄtÄm kapitÄlsabiedrÄ«bÄm likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄla daļÄm un kapitÄlsabiedrÄ«bÄm” izpratnÄ“”.
Sudrabas noziedzÄ«gÄ bezdarbÄ«ba Valsts kontrolÄ“ un Nr.2 „cant” dziļais sakņojums viņas apziÅ†Ä tiek dÄsni atalgots. 2017.gada 27.jÅ«lijÄ Saeima viņai uzticÄ“ja vadÄ«t „RÄ«dzenes sarunu” parlamentÄro izmeklÄ“šanas komisiju. ValdošÄ kliÄ·e zina, kurš cilvÄ“ks nav spÄ“jÄ«gs apdraudÄ“t viņu noziedzÄ«bu pret latviešu tautu. Sudrabas vadÄ«bÄ „RÄ«dzenes sarunas” tiks apdÅ«motas ar tÄdu Nr.2 „cant” slÄni, ka varbÅ«t pats kristiešu Dievs noticÄ“s mÅ«su oligarhu godÄ«gumam un nesavtÄ«gajai gÄdÄ«bai par tautu. Latviešu mīļie dieviņi Å«siņi, pÄ“rkoni, dÄ“klas, kÄrtas, jumi, mÄras, meža mÄtes, vÄ“ju mÄtes acÄ«mredzot vienmÄ“r ticÄ“ja „RÄ«dzenes sarunu” nevainÄ«bai. KÄ nekÄ 27% tomÄ“r ir liels atbalsts neliešiem, nodevÄ“jiem, noziedzniekiem un viņu sasmÄ“rÄ“tajai necienÄ«gajai dzÄ«vei. CilvÄ“ces pieredze liecina, ka pagÄnisms parasti iet roku rokÄ ar sociÄli politisko konformismu un sociÄli politisko infantÄ«lismu. Ar auseklÄ«šiem apkÄrušies „labieši” atbalsta visu, ko dara Ä«sts latvietis.
ArÄ« Sudraba ir Ä«sta latviete. Tikai Ä«sts latvietis var partijai izdomÄt nosaukumu „No sirds Latvijai”. Tas nekas, ka viņa ir minÄ“ta slavenajÄs sarunÄs. TurklÄt kÄ Maskavas noskatÄ«ta premjerministre. Bet tas nekas! Īstam latvietim var visu piedot, sÄkot ar sadarbÄ«bu ar VDK (sveiciens mÄ«lulim Stradiņam!) un beidzot ar Maskavas uzticÄ«bas personas statusu.
*Teikums sastopams V.Kalnozola rakstÄ „MÄ“s esam slikti saimnieki savÄ zemÄ“”, kas internetÄ publicÄ“ts 2017.g.14.jÅ«lijÄ.