Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonÄ«mi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšÄ·irÄ«gu nozÄ«mi. Nr.1 „cant” nozÄ«mÄ“ „slÄ«pums, slÄ«pi nogriezta mala, grÅ«diens; slÄ«pi nogriezt, noliekt, pagāzt, apgāzt, apgriezt otrādi”. Nr.2 „cant” nozÄ«mÄ“ „žēla, raudulÄ«ga balss, žargons, žēloties raudulÄ«gā balsÄ«, runāt žargonā, aprunāt, celt neslavu”.

Slavenākais ir Nr.2 „cant”. Tam ir pasaules slava. Par šo „cant” zina ne tikai angļi. Par Nr.2 „cant” ir sarakstÄ«ti interesanti filosofiski teksti vairākās lielās valodās. Tas ir noticis tāpÄ“c, ka Nr.2 „cant” bez minÄ“tā vÄ“l nozÄ«mÄ“ „liekulÄ«ba, liekuļot”. Turklāt šai tik tikko minÄ“tajai nozÄ«mei ir ļoti savdabÄ«ga semantika – valodas vienÄ«bas jÄ“ga komunikācijā. ŠÄ« savdabÄ«gā semantika ir filosofiskās apceres priekšmets.

Lietojot Nr.2 „cant”, nav runa par elementāru, primitÄ«vu, vulgāru, cinisku un ātri atšifrÄ“jamu liekulÄ«bu. Runa ir par Ä«patnu liekulÄ«bu. Turklāt tā ir tāda liekulÄ«bas Ä«patnÄ«ba, kas mÅ«sdienu pasaulÄ“ ir ļoti izplatÄ«ta un tajā skaitā plaši sastopama arÄ« latviskajā vidÄ“. Nr.2 „Cant” dominÄ“, vÄ“rtÄ“jot Latvijas realitāti.

Ja šai esejai vajadzÄ“tu izvÄ“lÄ“ties epigrāfu vai moto, tad šis kodolÄ«gais teiciens un teksta sākumā lakoniskā formā izteiktā doma, kas atspoguļotu satura pamatjÄ“gu, devÄ«zi, vadlÄ«niju, varÄ“tu bÅ«t teikums „CilvÄ“ki, kas vada mÅ«su valsti, savu darbu dara no sirds”. Autors – parlamenta deputāts V.Kalnozols.*

Ä»oti iespÄ“jams, daudzos lasÄ«tājos teikums izraisa aurošanu. UzticÄ«ba LR valsts vadÄ«tājiem ir ar treknu mÄ«nusa zÄ«mi. To apstiprina socioloÄ£iskās aptaujas. 2017.gada jÅ«nijā medijos rakstÄ«ja: „Latvijas iedzÄ«votāju uzticÄ«ba valdÄ«bai un tiesu sistÄ“mai ir viena no zemākajām Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstu vidÅ«, liecina aprÄ«lÄ« veikta "Eirobarometra" aptauja. 10 ES dalÄ«bvalstÄ«s lielākā daļa respondentu uzticas nacionālajai valdÄ«bai, tostarp Zviedrijā, Somijā, Vācijā, un kaimiņvalstÄ« Igaunijā. NÄ«derlandÄ“ to cilvÄ“ku Ä«patsvars, kas valdÄ«bai uzticas, ir lielākais – 78%, bet Igaunijā 55%. TikmÄ“r 18 valstÄ«s, kuru vidÅ« ir arÄ« Latvija, valdÄ«bai uzticas mazākums. Latvijā tikai 27% respondentu atbildÄ“juši, ka valdÄ«bai uzticas.”

Neizpratne ir loÄ£iska. Nav izprotama pretruna. Ja „cilvÄ“ki, kas vada mÅ«su valsti, savu darbu dara no sirds”, tad kāpÄ“c tauta adekvāti nenovÄ“rtÄ“ viņu darbu? Ja valsts vadÄ«tāji strādā saskaņā ar sirdsapziņu, tad kāpÄ“c tikai 27% to cienÄ«gi novÄ“rtÄ“?

Pretrunu izskaidro Nr.2 „cant”. Proti, Ä«patnā liekulÄ«ba, kas atspoguļojās apgalvojumā „CilvÄ“ki, kas vada mÅ«su valsti, savu darbu dara no sirds”. Apgalvojums ir liekulÄ«ga melošana.

Jā! MÅ«su valsts vadÄ«tāji darbu dara no sirds. Tauta to zina. Taču tauta zina arÄ« to, ka no sirds veiktais darbs nav veltÄ«ts tautai. Valsts vadÄ«tāji nekalpo tautai, bet kalpo vietÄ“jai oligarhijai, Lielajai Bandai, Astoņkājim, starptautiskajām finansiālajām struktÅ«rām. Katrā ziņā kalpo savam naudas makam, slavai, varaskārei. Velns ir viskompetentākais par to, kam LR valdošÄ kliÄ·e vÄ“l kalpo. Kalpo visiem citiem, bet ne tautai un valstij. Tauta to zina, un tāpÄ“c ir 27%.

Ar Nr.2 „cant” apzÄ«mÄ“ Ä«patnu liekulÄ«bu. Tā ir liekulÄ«ga melošana ar tÄ«ru sirdsapziņu. Uz to ir spÄ“jÄ«gi cilvÄ“ki, kuri melo un reizÄ“ paši savās acÄ«s paliek džentlmeņi (piem., Kalnozols sevi uzskata par džentlmeni). Šo cilvÄ“ku apziņā meli ir ieguvuši tik lielā mÄ“rā patiesÄ«bas seju, ka šo melu likvidÄ“šanai vajadzÄ“tu likvidÄ“t pašus melotājus.

Nr.2 „cant” veltÄ«tajos filosofiskajos tekstos tiek apšaubÄ«ta iespÄ“ja „džentlmeņus” atradināt no melošanas ar tÄ«ru sirdsapziņu. ŠÄ« šausmÄ«gā liekulÄ«ba cilvÄ“kos iesakņojas tik dziļi, ka nekādā veidā nav atraujama no viņu apziņas. „Džentlmeņos” ir izveidojies savdabÄ«gs apziņas stāvoklis. Tas viņiem ar tÄ«ru sirdsapziņu atļauj runāt to, ko citi cilvÄ“ki spÄ“tu runāt vienÄ«gi ar milzÄ«giem sirdsapziņas pārmetumiem ārkārtÄ“jā situācijā.

Nr.2 „cant” ir patiesÄ«bas un melu absurda sintÄ“ze. Tā „balto” cilvÄ“ku politikā strauji vÄ“ršÄs plašumā. Internetā gudros portālos katru dienu nākas tikties ar analÄ«tiskiem rakstiem par paranojālās šizofrÄ“nijas satraucošo kāpumu politikā.

Latvijā ļoti svarÄ«gi ir tas, ka Nr.2 „cant” attiecās uz liekulÄ«go izturÄ“šanos pret LR, to svÄ“tulÄ«gi neatzÄ«stot kā kriminālu valsti ar noziegumu brÄ«vÄ«bu. AizvÄ“rt acis un pret LR izturÄ“ties kā pret normālu valsti ir patiesÄ«bas noklusÄ“šana un traka liekulÄ«ba. Pie mums tas ir LiekulÄ«bas DÄ“mons, visÄ£eniālākā liekulÄ«ba un liekulÄ«bas sākums citām liekulÄ«bām, dzÄ«vi pārvÄ“ršot farizejismā un vÄ“loties farizejismu saglabāt uz visiem laikiem. Diemžēl liekulÄ«gā izturÄ“šanās pret LR attiecās ne tikai uz „politiÄ·iem”. PatiesÄ«bu apmāti cenšas liekulÄ«gi nomaskÄ“t katrs varas inteliÄ£ents, sēžot kādā valsts amata krÄ“slā.

TomÄ“r ir konstatÄ“jams progress. Latviešu sabiedriskās domas pulsācija sociālajos tÄ«klos, interneta publikācijās (tiesa, pagaidām ne reti anonÄ«mās) un komentāros liecina ne tikai par liekulÄ«bas strauju samazināšanos, bet arÄ« par liekulÄ«bas nosodÄ«šanu. PatiesÄ«ba par LR kriminālo bÅ«tÄ«bu un oligarhisko valsts iekārtu latviešu tautā iegÅ«st arvien masveidÄ«gāku autoritāti.

LiekulÄ«ba ir parlamenta komisijas veidošana „RÄ«dzenes sarunu” izmeklÄ“šanai. Netieši tiek apliecināta LR kriminālā bÅ«tÄ«ba un oligarhiskā valsts iekārta. Tas izpaužas „politiÄ·u” attieksmÄ“ pret „RÄ«dzenes sarunām”.

Ja pie mums bÅ«tu normāla valsts ar godÄ«giem valsts vadÄ«tājiem, tad „politiÄ·i” iekarsušajai sabiedrÄ«bai vispirms bÅ«tu norādÄ«juši par neformālo sarunu nepieciešamÄ«bu. SabiedrÄ«bu pārliecināt par neformālo sarunu nepieciešamÄ«bu ir ļoti viegli. PolitiÄ·i visur un vienmÄ“r valsts lietas kārto neformālā veidā. Vieta neformālajai valstiskajai komunikācijai var bÅ«t visdažādākā, sākot ar dzÄ«vokli un beidzot ar golfa klubu. Tā tam ir jābÅ«t. Pirms lÄ“muma pieņemšanas lÄ“muma projekts vispirms ir jāsaskaņo ar visām attiecÄ«gajām institÅ«cijām, atbildÄ«gajām personām, ieinteresÄ“tajām sabiedriskajām organizācijām utt. Valsts virzÄ«bā tā ir elementāra darba forma. Nekur un nekad tā nav nosodÄ«ta. Neformālā veidā iespÄ“jams diskutÄ“t bez retoriskā un demagoÄ£iskā manierÄ«guma un glancÄ“juma. Neformālas diskusijas ir daudz auglÄ«gākas nekā oficiālas diskusijas no tribÄ«nes, kurās katrs sevi vairāk ārÄ“ji izrāda, nekā runā par bÅ«tÄ«bu.

Taču mÅ«su „politiÄ·i” necenšas sabiedrÄ«bu pārliecināt par neformālo sarunu nepieciešamÄ«bu. Tas netieši pierāda, ka viņu apziņā LR neeksistÄ“ kā normāla valsts. Viņu apziņā LR ir tas, kas LR reāli ir bijusi visus gadus. „PolitiÄ·i” nav piedalÄ«jušies neformālās sarunās par valsts attÄ«stÄ«bu. Viņi ir piedalÄ«jušies vienÄ«gi neformālās sarunās par zagšanu. Viņu apziņā neformālas sarunas ir vienÄ«gi oligarhiskas, bandÄ«tiskas, mafiozas sarunas par naudas sadalÄ«šanu un pārdalÄ«šanu. Viņi nemaz nesaprot, kas ir neformālas sarunas par tautas un valsts interesÄ“m.

Bet pats galvenais ir tas, ka mums ar saviem cilvÄ“ciskajiem resursiem nav iespÄ“jams izveidot izmeklÄ“šanas komisiju „RÄ«dzenes sarunām”. Varam izveidot vienÄ«gi komisijas simulakru. Tam ir stabili iemesli.

Pirmkārt, tāda tipa „sarunas” principā bija jau „perestroikas” laikā un joprojām turpinās. Bez tām nav iespÄ“jama krimināli oligarhiskās LR pastāvÄ“šana. Ja gribam bÅ«t objektÄ«vi pret „RÄ«dzenes sarunām”, tad ir jābÅ«t objektÄ«viem pret visām „sarunām” mÅ«su dārgajā organizÄ“tās noziedzÄ«bas cÅ«kkÅ«tÄ«.

Otrkārt, Latvijā pašlaik nav neviena institÅ«ta ar tÄ«rām rokām un tÄ«ru sirdsapziņu. Pat baznÄ«cas ir saÄ·Ä“pājušÄs dažādos nedarbos. Veidot no Saeimas deputātiem izmeklÄ“šanas komisiju ir tas pats, kas kādreiz bÅ«tu Anša KaupÄ“na noziegumu izmeklÄ“šanu uzticÄ“t viņa māsai Anetei, Voldemāram Piebalgam un visiem pārÄ“jiem lÄ«dzdalÄ«bniekiem lielceļu braucÄ“ju aplaupÄ«šanā. Bruņinieku namā nekad nav sÄ“dÄ“jis neviens deputāts ar tÄ«rām rokām un tÄ«ru sirdsapziņu. Izlikties to nezinām, ir Nr.2 „cant” tipiska liekulÄ«ba.

AtsevišÄ·s Nr.2 ”cant” variants ir SvÄ“to Govju liekulÄ«ba. Runa ir par ļoti liekulÄ«giem atsevišÄ·iem indivÄ«diem. Viņu grandiozajam ieguldÄ«jumam kriminālās valsts pastāvÄ“šanā ir aksiomātisks vÄ“riens. Viņi ir daudzus gadus strādājuši ļoti atbildÄ«gos valsts amatos. Viņu darba uzdevums bija vÄ“rsties pret noziedzÄ«bu. Taču viņi to nekad nav darÄ«juši un tāpÄ“c paši ir uzskatāmi par noziedzniekiem. Bordāna, StrÄ«Ä·es, Juraša liekulÄ«ba ir jau vispusÄ«gi iztirzāta un masveidā nosodÄ«ta. Tās ir trÄ«s pretÄ«gas SvÄ“tās Govis ar nelielu atbalstu sabiedrÄ«bā.

Neliels atbalsts ir arÄ« tādai SvÄ“tai Govij kā bijušajai Latvijas Valsts kontrolierei Sudrabai. Viņa augstajā amatā bija no 2004.gada lÄ«dz 2013.gadam, bet pÄ“c tam sāka tÄ“lot „politiÄ·i”. Viņa nodibināja savu „kabatas partiju” ar debilu nosaukumu „No sirds Latvijai”.

Sudraba nesen publicÄ“ja riebÄ«gi sentimentālu atklāto vÄ“stuli premjerministram sakarā ar paredzÄ“tajām izmaiņām vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likumā. Dāma nav kaunÄ“jusies izmantot citu cilvÄ“ku ciešanas. Viņa sevi patÄ“tiski norobežo atsevišÄ·Ä pasaulÄ“. Viņa sevi nekaunÄ«gi atdala no valdošÄs kliÄ·es un cenšas iekļaut sociāli apkrāptajā tautas daļā.

LÅ«k, cik zemisks ir vÄ“stules sākums: „Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! IespÄ“jams, ka mÄ“s dzÄ«vojam divās dažādās un ļoti atšÄ·irÄ«gās pasaulÄ“s, kur JÅ«su pasaulÄ“ nav nabadzÄ«bas un nav bÄ“rnu, kas klaiņo apkārt, nav Ä£imeņu, kas savus bÄ“rnus atstājušas novārtā, JÅ«su pasaulÄ“ nav mazā Ivana, kas bezspÄ“cÄ«gi un visu pamests vientulÄ«bā nomirst mežā.”

VÄ“stulÄ“ ir šÄds rezumÄ“jums: „Vairāku gadu pÄ“tÄ«jumi rāda, ka Latvijas skolās salÄ«dzinoši ar citām valstÄ«m ir augstāks vardarbÄ«bas lÄ«menis, Latvijā joprojām liels procents izglÄ«tojamo neapmeklÄ“ izglÄ«tÄ«bas iestādes, sekmju lÄ«menis, ņemot vÄ“rā pÄ“dÄ“jos centralizÄ“to eksāmenu rezultātus, pazeminās. Latvijā nabadzÄ«ba nav izskausta, sociāli neaizsargātas un maznodrošinātas ir tieši Ä£imenes ar bÄ“rniem.”

Neapšaubāmi, sabiedrÄ«bas kādu daļu var aizkustināt Sudrabas kundzes atklātÄ«ba un drosme teikt patiesÄ«bu par bÄ“rnu vardarbÄ«bu, nemācÄ«šanos, nabadzÄ«bu Ä£imenÄ“s ar bÄ“rniem. SabiedrÄ«bas kāda daļa var nesaskatÄ«t Nr.2 „cant” bijušÄs Valsts kontrolieres emocionālajās tirādÄ“s.

Lai pa Ä«stam novÄ“rtÄ“tu šo SvÄ“to Govi, jāzina Valsts kontroles funkcijas. RespektÄ«vi, jāzina, ko Sudraba varÄ“ja praktiski izdarÄ«t tautas labā un cik lielā mÄ“rā viņa varÄ“ja vÄ“rsties pret kriminālo dzÄ«ves kārtÄ«bu. To zinot, nav grÅ«ti aptvert Sudrabas kardinālo vainu visās tajās mÅ«su dzÄ«ves nelaimÄ“s, no kurām viņa liekulÄ«gi norobežojas un nepatÄ«kami tÄ“lo caurspÄ«dÄ«gu nevainÄ«bu.

Valsts kontroles likumā ir teikts: „1.pants. (1) Valsts kontrole ir neatkarÄ«ga koleÄ£iāla augstākā revÄ«zijas (audita) iestāde Latvijas Republikā. (2) Valsts kontrole pakļauta vienÄ«gi likumam”.

Tātad Sudraba nebija nevienam pakļauta - ne Valsts prezidentam, ne parlamentam un valdībai. Viņa bija pakļauta tikai likumam. Tādējādi viņa bija morāli pakļauta tikai tautai, jo tauta ir likumības morālais garants. Ja viņai kāds neļautu realizēt savu misiju, tad viņa varēja lūgt tautas palīdzību. Konkrēti tas izpaužas, tautu publiski informējot par problēmu. Citu zemju vēsture liecina, ka tādos gadījumos tautas atbalsts ir bijis simtprocentīgs.

Par Sudrabas iespÄ“jām vÄ“rsties pret budžetu zādzÄ«bām, Lielās Bandas noziegumiem liecina šÄds daudzsološs ieraksts minÄ“tajā likumā: „2.pants. (1) Valsts kontrole, veicot finanšu, likumÄ«bas un lietderÄ«bas revÄ«zijas, kontrolÄ“: 1) valsts, pašvaldÄ«bu un citu atvasināto publisko personu budžetu lÄ«dzekļu ieņēmumus un izdevumus, valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrÄ«bu finanšu lÄ«dzekļus likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitāla daļām un kapitālsabiedrÄ«bām” izpratnÄ“, kā arÄ« to kapitālsabiedrÄ«bu finanšu lÄ«dzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder valsts vai pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrÄ«bām likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitāla daļām un kapitālsabiedrÄ«bām” izpratnÄ“”.

Sudrabas noziedzÄ«gā bezdarbÄ«ba Valsts kontrolÄ“ un Nr.2 „cant” dziļais sakņojums viņas apziņā tiek dāsni atalgots. 2017.gada 27.jÅ«lijā Saeima viņai uzticÄ“ja vadÄ«t „RÄ«dzenes sarunu” parlamentāro izmeklÄ“šanas komisiju. ValdošÄ kliÄ·e zina, kurš cilvÄ“ks nav spÄ“jÄ«gs apdraudÄ“t viņu noziedzÄ«bu pret latviešu tautu. Sudrabas vadÄ«bā „RÄ«dzenes sarunas” tiks apdÅ«motas ar tādu Nr.2 „cant” slāni, ka varbÅ«t pats kristiešu Dievs noticÄ“s mÅ«su oligarhu godÄ«gumam un nesavtÄ«gajai gādÄ«bai par tautu. Latviešu mīļie dieviņi Å«siņi, pÄ“rkoni, dÄ“klas, kārtas, jumi, māras, meža mātes, vÄ“ju mātes acÄ«mredzot vienmÄ“r ticÄ“ja „RÄ«dzenes sarunu” nevainÄ«bai. Kā nekā 27% tomÄ“r ir liels atbalsts neliešiem, nodevÄ“jiem, noziedzniekiem un viņu sasmÄ“rÄ“tajai necienÄ«gajai dzÄ«vei. CilvÄ“ces pieredze liecina, ka pagānisms parasti iet roku rokā ar sociāli politisko konformismu un sociāli politisko infantÄ«lismu. Ar auseklÄ«šiem apkārušies „labieši” atbalsta visu, ko dara Ä«sts latvietis.

ArÄ« Sudraba ir Ä«sta latviete. Tikai Ä«sts latvietis var partijai izdomāt nosaukumu „No sirds Latvijai”. Tas nekas, ka viņa ir minÄ“ta slavenajās sarunās. Turklāt kā Maskavas noskatÄ«ta premjerministre. Bet tas nekas! Īstam latvietim var visu piedot, sākot ar sadarbÄ«bu ar VDK (sveiciens mÄ«lulim Stradiņam!) un beidzot ar Maskavas uzticÄ«bas personas statusu.

*Teikums sastopams V.Kalnozola rakstā „MÄ“s esam slikti saimnieki savā zemÄ“”, kas internetā publicÄ“ts 2017.g.14.jÅ«lijā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0