Caur elektroniskÄs robežšķērsoÅ¡anas sistÄ“mu izbÄ«dÄ«tas biznesa intereses
PIETIEK · 17.01.2012. · Komentāri (18)Saeimas ceturtdien pieņemtie grozÄ«jumi Robežas likumÄ, kas Satiksmes ministrijai ļauj iecerÄ“tÄs elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas administrÄ“šanu uzticÄ“t autopÄrvadÄtÄju organizÄcijai Latvijas Auto, var novest nevis pie cerÄ“tajiem uzlabojumiem uz Austrumu robežas TerehovÄ, bet pie esošÄs „taloniņu sistÄ“mas” legalizÄcijas un garantÄ“ta biznesa ar bijušÄs Parex bankas akcionÄriem saistÄ«tajai SIA Austrumu kravu terminÄlis, kam pieder maksas stÄvlaukumi uz robežas.
Tie politiÄ·i, kas ar elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanu vÄ“lÄ“jÄs, lai tÄs uzturÄ“šana nenonÄk to pašu ekonomisko grupÄ“jumu rokÄs, kas jau kontrolÄ“ auto plÅ«smu uz Austrumu robežas, varÄ“tu bÅ«t vÄ«lušies. Bija iecerÄ“ts, ka, dodot iespÄ“ju autopÄrvadÄtÄjiem ar interneta vai sms starpniecÄ«bu elektroniski reÄ£istrÄ“ties robežas šÄ·Ä“rsošanai konkrÄ“tÄ laikÄ, viņi, pirmkÄrt, tiktu pasargÄti no nÄ«kšanas kilometriem garajÄ „dzÄ«vajÄ” rindÄ, otrkÄrt, tiktu izskausta nelegÄlÄ kÄrtas numuriņu tirgošana un arÄ« maksas stÄvlaukumu jeb terminÄļu apmeklÄ“šana arÄ« nebÅ«tu spiesta lieta.
TomÄ“r, labi gribÄ“ta, šÄ«s sistÄ“mas administrÄ“šanas uzticÄ“šana neatkarÄ«gai organizÄcijai - Latvijas AutopÄrvadÄtÄju asociÄcijai Latvijas Auto var tik un tÄ palÄ«dzÄ“t saglabÄt ietekmi uz robežas ar bijušÄs Parex bankas akcionÄriem saistÄ«tajai SIA Austrumu kravu terminÄlis, kam pieder miljonus izmaksÄjušais stÄvlaukums TerehovÄ. Latvijas Auto prezidents Valdis TrÄ“ziņš Pietiek neslÄ“pj, ka, stÄstot par organizÄcijas gatavÄ«bu jau kaut tÅ«lÄ«t ieviest sistÄ“mu, rÄ“Ä·inÄs ar tehnisko un programmnodrošinÄjumu, ko jau izstrÄdÄjusi SIA Austrumu kravu terminÄlis, šo firmu sarunÄ dÄ“vÄ“jot par „sadarbÄ«bas partneri”. TrÄ“ziņš zina stÄstÄ«t, ka SIA Austrumu kravu terminÄlis ne tikai izstrÄdÄjusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatÅ«ru, piemÄ“ram, auto reÄ£istrÄcijas zÄ«mes nolasÄ«tÄju, kas jau gaidot sistÄ“mas palaišanu Terehovas robežpunktÄ.
Tas viss rada iespaidu, ka šÄ« firma jau pirms normatÄ«vo aktu pieņemšanas rÄ“Ä·inÄjusies – sistÄ“mas ieviešana galu galÄ tiks uzticÄ“ta viņiem. SIA Austrumu kravu terminÄlis lÄ«dzÄ«pašnieks un valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs JÄnis Kaverskis savukÄrt neslÄ“pj, ka viņa bizness ir ieinteresÄ“ts, lai elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“ma paredzÄ“tu auto izbraukšanu caur maksas stÄvlaukumu. Pat, ja autopÄrvadÄtÄjs attÄlinÄti elektroniski reÄ£istrÄ“jies robežšÄ·Ä“rsošanai konkrÄ“tÄ laikÄ, viņam bÅ«šot grÅ«ti ierasties uz robežas precÄ«zi noteiktajÄ laikÄ, tÄdēļ bez maksas stÄvlaukumiem neiztikt. „Bez stÄvlaukuma sistÄ“ma ir tikai pussistÄ“ma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arÄ« uzņēmums Parex brokeru sistÄ“ma, kas pirms tam piederÄ“jusi Parex bankai.
Daudz ko ietekmÄ“s Ministru kabineta noteikumi, kas jÄizstrÄdÄ Satiksmes ministrijai (SM) un jÄapstiprina valdÄ«bai, jo tieši tajos jÄatrunÄ elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas kÄrtÄ«ba un prasÄ«bas sistÄ“mai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespÄ“jams iestrÄdÄt mehÄnismu, kas autopÄrvadÄtÄjus mudinÄs izmantot maksas autostÄvlaukumus. PÄ“c TrÄ“ziņa teiktÄ var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrÄdÄjis savu piedÄvÄjumu un cer, ka SM to virzÄ«s valdÄ«bÄ. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martÄ no Latvijas Auto gaida prezentÄciju un sekos lÄ«dzi, lai tiktu izraudzÄ«ta autopÄrvadÄtÄjiem izdevÄ«gÄkÄ sistÄ“ma. Ne no viņa, ne SM valsts sekretÄra Anrija MatÄ«sa neizskan, ka ministrija varÄ“tu pati varÄ“tu uzņemties sistÄ“mas izraudzÄ«šanos konkursÄ, un tas tiks uzticÄ“ts Latvijas Auto zem SM „lupas”.
Tas viss, paša vÄrdiem runÄjot, ir „nepatÄ«kams pÄrsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentÄrajam sekretÄram, Saeimas deputÄtam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijas sÄ“dÄ“, kad apspriesti attiecÄ«gie likuma grozÄ«jumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautÄjumu, vai organizÄcija pati spÄ“s ieviest elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstÄvÄ“jis domu, ka sistÄ“mas administrators jÄizvÄ“las konkursÄ, bet šÄ« ideja tika noraidÄ«ta. NeoficiÄli no konkursa idejas oponentiem tobrÄ«d bija dzirdams arguments, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ ir liels risks, ka konkursÄ pieteiksies un jauno sistÄ“mu pÄrņems ekonomiskie grupÄ“jumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpinÄsies vecÄ shÄ“ma.
AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijas vadÄ«tÄjs Ainars Latkovskis (VienotÄ«ba) likuma grozÄ«jumu virzÄ«šanas gaitÄ Pietiek neslÄ“pa, ka ir vÄ“lme izvairÄ«ties no Igaunijas pieredzes, kur noteikts, ka autobraucÄ“jiem pat pÄ“c elektroniskÄs reÄ£istrÄ“šanÄs robežas šÄ·Ä“rsošanai pirms tam jÄizbrauc cauri maksas stÄvlaukumam. IgaunijÄ, kur sistÄ“ma ieviesta no pÄ“rnÄ gada augusta, autobraucÄ“jiem nÄkas lielÄko daļu maksas par elektronisko robežšÄ·Ä“rsošanu atstÄt maksas stÄvlaukumos, – ja pati rezervÄcija internetÄ vai ar sms palÄ«dzÄ«bu maksÄ 1 eiro, iebraukšana stÄvlaukumÄ atkarÄ«bÄ no tÄ, cik tuvu robežai tas atrodas, maksÄ no 1-3 lÄ«dz 14 eiro.
MinÄ“tos grozÄ«jumus Latvijas Republikas valsts robežas likumÄ, ar kuriem tiek ieviesta elektroniskÄ robežšÄ·Ä“rsošana, Saeima vienbalsÄ«gi pieņēma aizvadÄ«tajÄ ceturtdienÄ, 12. janvÄrÄ«. LikumÄ noteikts, ka rindu uz robežas administrÄ“ SM, kas ar lÄ«gumu šo uzdevumu var deleģēt autopÄrvadÄtÄju profesionÄlajai organizÄcijai, kas Latviju pÄrstÄv StarptautiskajÄ AutopÄrvadÄtÄju savienÄ«bÄ IRU. SÄkotnÄ“ji Saeimas AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijÄ strÄdÄjot pie šiem likuma grozÄ«jumiem izskanÄ“jis SM priekšlikums minÄ“t konkrÄ“ti, ka administrÄ“šana jÄuztic Latvijas AutopÄrvadÄtÄju asociÄcijai Latvijas Auto, bet izlemts konkrÄ“tu organizÄciju likumÄ neminÄ“t. TomÄ“r tÄ kÄ kritÄ“rijam par starptautisko pÄrstÄvÄ«bu atbilst tikai Latvijas Auto, skaidrs, ka norma attiecas tieši uz šo organizÄciju. Tagad rodas aizsomas, ka Latvijas Auto kÄ „cepuri”, zem kuras paslÄ“pties, izmantojuši uzņēmÄ“ji, kuru atklÄta parÄdÄ«šanÄs pie apvÄršÅ†a jau saknÄ“ varÄ“ja atturÄ“t no jaunÄs sistÄ“mas ieviešanas.
DeputÄti atceras, ka Latvijas Auto prezidents TrÄ“ziņš Saeimas AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijÄ solÄ«jis, ka pÄrņemta tiks igauņu sistÄ“ma un tas atvÄ“ris visas durvis, jo igauņu ieviestÄ elektroniskÄ robežšÄ·Ä“rsošana tiek pasniegta kÄ veiksmes stÄsts cīņai ar Eiropas SavienÄ«bas Austrumu robežu apkaunojošajÄm automašÄ«nu rindÄm. Igaunijas Iekšlietu ministrijas konkursÄ par elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanu uzvarÄ“ja igauņu firma Girf OU. KonkursÄ piedalÄ«jÄs arÄ« firma Sivex International, kurai, izrÄdÄs, jau vairÄk nekÄ 10 gadus noslÄ“gts sadarbÄ«bas lÄ«gums ar SIA Parex brokeru sistÄ“ma. Kaverskis atzÄ«st, ka sistÄ“ma, kuru kopÄ ar Latvijas Auto gatavs palaist Austrumu kravu terminÄlis, ir izstrÄdÄta kopÄ ar igauņu Sivex Internetional, un tai dots nosaukums iNext.
SIA Parex brokeru sistÄ“ma partneris Sivex International LatvijÄ jau reÄ£istrÄ“jis mÄjaslapu inext.lv, kur testa režīmÄ iespÄ“jams apskatÄ«t elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas reÄ£istrÄcijas sistÄ“mu. MÄjaslapÄ norÄdÄ«tais kontakttÄlrunis atrodas Valsts robežsardzes Ludzas pÄrvaldes Terehovas robežkontroles punktÄ. Austrumu kravu terminÄlis ar robežsardzes Ludzas pÄrvaldi jau iepriekš ir noslÄ“dzis lÄ«gumu par kÄrtas numuriņu dalÄ«šanu „dzÄ«vÄs” auto rindas regulÄ“šanai uz robežas. Iepriekš izskanÄ“jusi informÄcija par gadÄ«jumiem, kad šie bezmaksas taloniņi tirgoti pat par 100-150 eiro gabalÄ. NeoficiÄli izskan bažas, ka ,elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanÄ iesaistoties ar „pareksiešu” grupÄ“jumu saistÄ«tiem uzņēmÄ“jiem, notiktu esošÄs talonu tirgošanas sistÄ“mas legalizÄcija.
Tagad TrÄ“ziņš Pietiek nevar konkrÄ“ti pateikt, kuru sistÄ“mu domÄ – Girf OU vai Parex brokeru sistÄ“mas sadarbÄ«bas partneru izstrÄdÄto. Piesauktas tiek abas, un TrÄ“ziņš tikai norÄda, ka piedÄvÄjumi ir vairÄki. JebkurÄ gadÄ«jumÄ, lai kuru sistÄ“mu no igauņiem vÄ“lÄ“tos pÄrņemt Latvijas Auto – Girf OU vai Sivex International –, abÄs tiek respektÄ“tas pierobežas stÄvlaukumu Ä«pašnieku biznesa intereses, kuras vÄ“lÄ“jÄs apiet Latvijas likumdevÄ“js. ŠobrÄ«d IgaunijÄ notiek tiesÄšanÄs starp sistÄ“mas administratoru Girf OU un Sivex International, jo pÄ“dÄ“jie uzskata, ka sistÄ“mas ieviesÄ“js nozadzis viņu izstrÄdÄtÄs sistÄ“mas ideju, kamÄ“r tÄ bijusi publiski pieejama testa režīmÄ.
Īpaši aktÄ«vi elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanu lobÄ“ja tÄ dÄ“vÄ“tais ZRP šÄ·eltnieku sešinieks. ĪsajÄ likuma grozÄ«jumu apspriešanas gaitÄ sešu pie partijÄm nepiederošo Saeimas deputÄtu grupa paguva izplatÄ«t vismaz trÄ«s atbalstošus paziņojumus par šo tÄ“mu, neskaitot individuÄlo uzstÄšanos. Decembra sÄkumÄ, kad Saeima šo likumu skatÄ«ja priekšpÄ“dÄ“jÄ - otrajÄ – lasÄ«jumÄ, sešinieka neformÄlais lÄ«deris KlÄvs Olšteins uzstÄjÄs debatÄ“s, aizstÄvot šÄ«s sistÄ“mas uzticÄ“šanu tieši Latvijas Auto, kas jau ilgÄku laiku esot strÄdÄjusi pie elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas izveides. „AsociÄcijas rÄ«cÄ«bÄ jau šobrÄ«d ir visa nepieciešamÄ kompetence un aprÄ«kojums, lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu. AsociÄcija ir arÄ« norÄdÄ«jusi uz to, ka šÄdu sistÄ“mu varÄ“tu ieviest mÄ“neša laikÄ, vajadzÄ«ga vien zaÄ¼Ä gaisma no atbildÄ«gajÄm institÅ«cijÄm un sakÄrtota likumdošana,” uzsvÄ“ra Olšteins. Tagad zinÄms, ka Olšeina piesauktais Latvijas Auto rÄ«cÄ«bÄ it kÄ esošais aprÄ«kojums un kompetence ir SIA Austrumu kravu terminÄlis izstrÄdÄtÄ sistÄ“ma. Lai gan atsevišÄ·iem kÄdreizÄ“jiem Olšteina partijas biedriem gan no VienotÄ«bas, gan no ZRP šÄ«s aktivitÄtes izraisÄ«ja piesardzÄ«bu, konkrÄ“tas aizdomas par lobÄ“šanu, kuras politiÄ·i bÅ«tu gatavi oficiÄli paust, neizskanÄ“ja. Tika piedÄvÄta nevainÄ«gÄkÄ versija, ka Olšteins, nespÄ“dams iegÅ«t solÄ«to amatu SM, vÄ“las izmantot situÄciju un sevi pozicionÄ“t kÄ elektroniskÄs robežšÄ·Ä“rsošanas ieviesÄ“ju, kas tiek pasniegta kÄ veiksmes stÄsts.