Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas ceturtdien pieņemtie grozÄ«jumi Robežas likumā, kas Satiksmes ministrijai ļauj iecerÄ“tās elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas administrÄ“šanu uzticÄ“t autopārvadātāju organizācijai Latvijas Auto, var novest nevis pie cerÄ“tajiem uzlabojumiem uz Austrumu robežas Terehovā, bet pie esošÄs „taloniņu sistÄ“mas” legalizācijas un garantÄ“ta biznesa ar bijušÄs Parex bankas akcionāriem saistÄ«tajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder maksas stāvlaukumi uz robežas

Tie politiÄ·i, kas ar elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanu vÄ“lÄ“jās, lai tās uzturÄ“šana nenonāk to pašu ekonomisko grupÄ“jumu rokās, kas jau kontrolÄ“ auto plÅ«smu uz Austrumu robežas, varÄ“tu bÅ«t vÄ«lušies. Bija iecerÄ“ts, ka, dodot iespÄ“ju autopārvadātājiem ar interneta vai sms starpniecÄ«bu elektroniski reÄ£istrÄ“ties robežas šÄ·Ä“rsošanai konkrÄ“tā laikā, viņi, pirmkārt, tiktu pasargāti no nÄ«kšanas kilometriem garajā „dzÄ«vajā” rindā, otrkārt, tiktu izskausta nelegālā kārtas numuriņu tirgošana un arÄ« maksas stāvlaukumu jeb termināļu apmeklÄ“šana arÄ« nebÅ«tu spiesta lieta.

TomÄ“r, labi gribÄ“ta, šÄ«s sistÄ“mas administrÄ“šanas uzticÄ“šana neatkarÄ«gai organizācijai - Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto var tik un tā palÄ«dzÄ“t saglabāt ietekmi uz robežas ar bijušÄs Parex bankas akcionāriem saistÄ«tajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā. Latvijas Auto prezidents Valdis TrÄ“ziņš Pietiek neslÄ“pj, ka, stāstot par organizācijas gatavÄ«bu jau kaut tÅ«lÄ«t ieviest sistÄ“mu, rÄ“Ä·inās ar tehnisko un programmnodrošinājumu, ko jau izstrādājusi SIA Austrumu kravu terminālis, šo firmu sarunā dÄ“vÄ“jot par „sadarbÄ«bas partneri”. TrÄ“ziņš zina stāstÄ«t, ka SIA Austrumu kravu terminālis ne tikai izstrādājusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatÅ«ru, piemÄ“ram, auto reÄ£istrācijas zÄ«mes nolasÄ«tāju, kas jau gaidot sistÄ“mas palaišanu Terehovas robežpunktā.

Tas viss rada iespaidu, ka šÄ« firma jau pirms normatÄ«vo aktu pieņemšanas rÄ“Ä·inājusies – sistÄ“mas ieviešana galu galā tiks uzticÄ“ta viņiem. SIA Austrumu kravu terminālis lÄ«dzÄ«pašnieks un valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis Kaverskis savukārt neslÄ“pj, ka viņa bizness ir ieinteresÄ“ts, lai elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“ma paredzÄ“tu auto izbraukšanu caur maksas stāvlaukumu. Pat, ja autopārvadātājs attālināti elektroniski reÄ£istrÄ“jies robežšÄ·Ä“rsošanai konkrÄ“tā laikā, viņam bÅ«šot grÅ«ti ierasties uz robežas precÄ«zi noteiktajā laikā, tādēļ bez maksas stāvlaukumiem neiztikt. „Bez stāvlaukuma sistÄ“ma ir tikai pussistÄ“ma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arÄ« uzņēmums Parex brokeru sistÄ“ma, kas pirms tam piederÄ“jusi Parex bankai.

Daudz ko ietekmÄ“s Ministru kabineta noteikumi, kas jāizstrādā Satiksmes ministrijai (SM) un jāapstiprina valdÄ«bai, jo tieši tajos jāatrunā elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas kārtÄ«ba un prasÄ«bas sistÄ“mai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespÄ“jams iestrādāt mehānismu, kas autopārvadātājus mudinās izmantot maksas autostāvlaukumus. PÄ“c TrÄ“ziņa teiktā var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrādājis savu piedāvājumu un cer, ka SM to virzÄ«s valdÄ«bā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martā no Latvijas Auto gaida prezentāciju un sekos lÄ«dzi, lai tiktu izraudzÄ«ta autopārvadātājiem izdevÄ«gākā sistÄ“ma. Ne no viņa, ne SM valsts sekretāra Anrija MatÄ«sa neizskan, ka ministrija varÄ“tu pati varÄ“tu uzņemties sistÄ“mas izraudzÄ«šanos konkursā, un tas tiks uzticÄ“ts Latvijas Auto zem SM „lupas”.

Tas viss, paša vārdiem runājot, ir „nepatÄ«kams pārsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Saeimas deputātam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijas sÄ“dÄ“, kad apspriesti attiecÄ«gie likuma grozÄ«jumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautājumu, vai organizācija pati spÄ“s ieviest elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstāvÄ“jis domu, ka sistÄ“mas administrators jāizvÄ“las konkursā, bet šÄ« ideja tika noraidÄ«ta. Neoficiāli no konkursa idejas oponentiem tobrÄ«d bija dzirdams arguments, ka tādā gadÄ«jumā ir liels risks, ka konkursā pieteiksies un jauno sistÄ“mu pārņems ekonomiskie grupÄ“jumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpināsies vecā shÄ“ma.

AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijas vadÄ«tājs Ainars Latkovskis (VienotÄ«ba) likuma grozÄ«jumu virzÄ«šanas gaitā Pietiek neslÄ“pa, ka ir vÄ“lme izvairÄ«ties no Igaunijas pieredzes, kur noteikts, ka autobraucÄ“jiem pat pÄ“c elektroniskās reÄ£istrÄ“šanās robežas šÄ·Ä“rsošanai pirms tam jāizbrauc cauri maksas stāvlaukumam. Igaunijā, kur sistÄ“ma ieviesta no pÄ“rnā gada augusta, autobraucÄ“jiem nākas lielāko daļu maksas par elektronisko robežšÄ·Ä“rsošanu atstāt maksas stāvlaukumos, – ja pati rezervācija internetā vai ar sms palÄ«dzÄ«bu maksā 1 eiro, iebraukšana stāvlaukumā atkarÄ«bā no tā, cik tuvu robežai tas atrodas, maksā no 1-3 lÄ«dz 14 eiro.

MinÄ“tos grozÄ«jumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tiek ieviesta elektroniskā robežšÄ·Ä“rsošana, Saeima vienbalsÄ«gi pieņēma aizvadÄ«tajā ceturtdienā, 12. janvārÄ«. Likumā noteikts, ka rindu uz robežas administrÄ“ SM, kas ar lÄ«gumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienÄ«bā IRU. SākotnÄ“ji Saeimas AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijā strādājot pie šiem likuma grozÄ«jumiem izskanÄ“jis SM priekšlikums minÄ“t konkrÄ“ti, ka administrÄ“šana jāuztic Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, bet izlemts konkrÄ“tu organizāciju likumā neminÄ“t. TomÄ“r tā kā kritÄ“rijam par starptautisko pārstāvÄ«bu atbilst tikai Latvijas Auto, skaidrs, ka norma attiecas tieši uz šo organizāciju. Tagad rodas aizsomas, ka Latvijas Auto kā „cepuri”, zem kuras paslÄ“pties, izmantojuši uzņēmÄ“ji, kuru atklāta parādÄ«šanās pie apvāršÅ†a jau saknÄ“ varÄ“ja atturÄ“t no jaunās sistÄ“mas ieviešanas.

Deputāti atceras, ka Latvijas Auto prezidents TrÄ“ziņš Saeimas AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijā solÄ«jis, ka pārņemta tiks igauņu sistÄ“ma un tas atvÄ“ris visas durvis, jo igauņu ieviestā elektroniskā robežšÄ·Ä“rsošana tiek pasniegta kā veiksmes stāsts cīņai ar Eiropas SavienÄ«bas Austrumu robežu apkaunojošajām automašÄ«nu rindām. Igaunijas Iekšlietu ministrijas konkursā par elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanu uzvarÄ“ja igauņu firma Girf OU. Konkursā piedalÄ«jās arÄ« firma Sivex International, kurai, izrādās, jau vairāk nekā 10 gadus noslÄ“gts sadarbÄ«bas lÄ«gums ar SIA Parex brokeru sistÄ“ma. Kaverskis atzÄ«st, ka sistÄ“ma, kuru kopā ar Latvijas Auto gatavs palaist Austrumu kravu terminālis, ir izstrādāta kopā ar igauņu Sivex Internetional, un tai dots nosaukums iNext.

SIA Parex brokeru sistÄ“ma partneris Sivex International Latvijā jau reÄ£istrÄ“jis mājaslapu inext.lv, kur testa režīmā iespÄ“jams apskatÄ«t elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas reÄ£istrācijas sistÄ“mu. Mājaslapā norādÄ«tais kontakttālrunis atrodas Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā. Austrumu kravu terminālis ar robežsardzes Ludzas pārvaldi jau iepriekš ir noslÄ“dzis lÄ«gumu par kārtas numuriņu dalÄ«šanu „dzÄ«vās” auto rindas regulÄ“šanai uz robežas. Iepriekš izskanÄ“jusi informācija par gadÄ«jumiem, kad šie bezmaksas taloniņi tirgoti pat par 100-150 eiro gabalā. Neoficiāli izskan bažas, ka ,elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanā iesaistoties ar „pareksiešu” grupÄ“jumu saistÄ«tiem uzņēmÄ“jiem, notiktu esošÄs talonu tirgošanas sistÄ“mas legalizācija.

Tagad TrÄ“ziņš Pietiek nevar konkrÄ“ti pateikt, kuru sistÄ“mu domā – Girf OU vai Parex brokeru sistÄ“mas sadarbÄ«bas partneru izstrādāto. Piesauktas tiek abas, un TrÄ“ziņš tikai norāda, ka piedāvājumi ir vairāki. Jebkurā gadÄ«jumā, lai kuru sistÄ“mu no igauņiem vÄ“lÄ“tos pārņemt Latvijas Auto Girf OU vai Sivex International –, abās tiek respektÄ“tas pierobežas stāvlaukumu Ä«pašnieku biznesa intereses, kuras vÄ“lÄ“jās apiet Latvijas likumdevÄ“js. ŠobrÄ«d Igaunijā notiek tiesāšanās starp sistÄ“mas administratoru Girf OU un Sivex International, jo pÄ“dÄ“jie uzskata, ka sistÄ“mas ieviesÄ“js nozadzis viņu izstrādātās sistÄ“mas ideju, kamÄ“r tā bijusi publiski pieejama testa režīmā.

Īpaši aktÄ«vi elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas ieviešanu lobÄ“ja tā dÄ“vÄ“tais ZRP šÄ·eltnieku sešinieks. Īsajā likuma grozÄ«jumu apspriešanas gaitā sešu pie partijām nepiederošo Saeimas deputātu grupa paguva izplatÄ«t vismaz trÄ«s atbalstošus paziņojumus par šo tÄ“mu, neskaitot individuālo uzstāšanos. Decembra sākumā, kad Saeima šo likumu skatÄ«ja priekšpÄ“dÄ“jā - otrajā – lasÄ«jumā, sešinieka neformālais lÄ«deris Klāvs Olšteins uzstājās debatÄ“s, aizstāvot šÄ«s sistÄ“mas uzticÄ“šanu tieši Latvijas Auto, kas jau ilgāku laiku esot strādājusi pie elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas sistÄ“mas izveides. „Asociācijas rÄ«cÄ«bā jau šobrÄ«d ir visa nepieciešamā kompetence un aprÄ«kojums, lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu. Asociācija ir arÄ« norādÄ«jusi uz to, ka šÄdu sistÄ“mu varÄ“tu ieviest mÄ“neša laikā, vajadzÄ«ga vien zaļā gaisma no atbildÄ«gajām institÅ«cijām un sakārtota likumdošana,” uzsvÄ“ra Olšteins. Tagad zināms, ka Olšeina piesauktais Latvijas Auto rÄ«cÄ«bā it kā esošais aprÄ«kojums un kompetence ir SIA Austrumu kravu terminālis izstrādātā sistÄ“ma. Lai gan atsevišÄ·iem kādreizÄ“jiem Olšteina partijas biedriem gan no VienotÄ«bas, gan no ZRP šÄ«s aktivitātes izraisÄ«ja piesardzÄ«bu, konkrÄ“tas aizdomas par lobÄ“šanu, kuras politiÄ·i bÅ«tu gatavi oficiāli paust, neizskanÄ“ja. Tika piedāvāta nevainÄ«gākā versija, ka Olšteins, nespÄ“dams iegÅ«t solÄ«to amatu SM, vÄ“las izmantot situāciju un sevi pozicionÄ“t kā elektroniskās robežšÄ·Ä“rsošanas ieviesÄ“ju, kas tiek pasniegta kā veiksmes stāsts.

Novērtē šo rakstu:

0
0