Iesaki rakstu:

Šis gads atmiņā paliks ne tikai ar netÄ«rāko priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņu, bet arÄ« ar Äekas maisu zÄ«mogu. Jautājums, vai Valsts drošÄ«bas komitejas (VDK) dokumentus nodot publiskai apskatei, izteikti prevalÄ“ja pirmajā pusgadā, kad vÄ“sturnieki steidza paveikt darbu pie dokumentu izpÄ“tes un galÄ«gā lÄ“muma pieņemšanas.

Tā arÄ« nav pilna skaidrÄ«ba par to, vai izpÄ“tes komisija ir iesniegusi pilnvÄ“rtÄ«gu gala ziņojumu vai tikai daļēju. Taču balstoties uz Kaktiņa ekstrasensu kantorÄ«ša datiem, vairākums Latvijas sabiedrÄ«bas grib, lai dokumenti tiek publiskoti un bÅ«tu pieejami visiem.

Taču, neskatoties uz sabiedrÄ«bas degsmi ieraudzÄ«t savā kaimiņā nodevÄ“ju, simt negudrie turpina bremzÄ“t un meklÄ“t atrunas, lai Äekas maisus nepadarÄ«tu atklātus. Ne par velti runā, ka Saeimas Ä“kā un citur valsts augstākajos varas ešelonos ir pilns ar bijušajiem danošÄikiemun citiem meža un kÅ«ts iemÄ«tniekiem.

No Saeimas partijām visaktÄ«vāk pÄ“dÄ“jo dienu laikā pret šo maisu publiskošanu ir darbojusies tieši Saskaņa, kura, visticamākais, pilda Kremļa norādÄ«jumus, jo, ja atklātÄ«bā nonāks informācija par danošÄikiem, tad Maskavas garajai rokai vairs nebÅ«s ietekme pār šiem cilvÄ“kiem. Te gan ar Saskaņu veiksmÄ«gi saslÄ“gsies un draudzÄ“sies gan ZZS biedri, gan arÄ« citu partiju biedri, kas darbojušies komjaunatnÄ“ un kompartijā.

AtzÄ«mÄ“šanas vÄ“rts ir pieņēmums, ka MaizÄ«ša priekšgājÄ“js SAB priekšnieka amatā Kamaldiņš (tas pats, kurš mÄ“dza izskatÄ«ties pÄ“c kārtÄ«ga sutenera) un tādi izmeklÄ“tāji kā zivju konservu Babris u.c., veiksmÄ«gi izÄ·eksÄ“ja laukā „pareizo” puišu lietas, lai uz tiem nemūžam nekristu aizdomu Ä“na, ka tie ir sadarbojušies ar VDK. Jā, tie ir atsevišÄ·i multimiljonāri un sabiedrÄ«bā labi zināmi un cienÄ«jami cilvÄ“ki, kuri pretÄ“ji Rokpeļņa piemÄ“ram lÄ«dz savai pÄ“dÄ“jai dzÄ«ves minÅ«tei neatzÄ«tu savu sadarbošanos ar VDK.

Izskatās, ka Äekas maisu liktenis tiks norakts priekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ un daudzi no mums nepiedzÄ«vos to dienu, kad varÄ“s aplÅ«kot tos vai nu digitālo kopiju veidā, vai kādā no Okupācijas muzeja izstādÄ“m.

Tam visam pa virsu pÄ“dÄ“jā laikā uzradušies sabiedrÄ«bā labi zināmi cilvÄ“ki, kuri sevi dÄ“vÄ“ par biedrÄ«bu „Latvija PasaulÄ“”. Tā ir dibināta pavisam nesen - 2017.gada 7.augustā Zinātņu akadÄ“mijas telpās.

BiedrÄ«bas mājaslapā nav minÄ“ti tās biedri, lai vismaz radÄ«tu pienācÄ«gu izpratni par šo organizāciju. Taču, ja ņem vÄ“rā biedrÄ«bas izsÅ«tÄ«to aicinājumu augusta vidÅ« pie visām valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Saeimas frakcijām, vÄ“rsās biedrÄ«bas „Latvijas PasaulÄ“” pārstāvji – Ojārs SpārÄ«tis (Zinātņu akadÄ“mijas prezidents - attÄ“lā); Aloizs Vaznis (izbijis operativņiks un iekšlietu ministrs juku laikos); Andris Ruģēns („Latvija PasaulÄ“" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs; brÄ«vmÅ«rnieks); Jānis Reiniks (bijušais DrošÄ«bas policijas priekšnieks); Andris Trautmanis (bijušais DrošÄ«bas policijas 2. pārvaldes priekšnieks); Indulis ZālÄ«te (bijušais SAB Totalitāro seku dokumentÄ“šanas vadÄ«tājs); Inese Dreimane (vÄ“sturniece); Zigmārs Turčinskis (vÄ“sturnieks); Jānis Vanags (LELB arhibÄ«skaps); Pāvils BrÅ«vers (LELB bÄ«skaps – emeritus); Edvards Pavlovskis (Romas katoļu baznÄ«cas Jelgavas diecÄ“zes bÄ«skaps); Rihards Rasnacis (Romas katoļu baznÄ«cas arhibÄ«skapa Zbigņeva StankÄ“viča uzdevumā priesteris); Mārtiņš Šics (Saeimas deputāts); Jānis Streičs (LZA Goda loceklis), ar aicinājumu „novÄ“rst sociālo konfliktu un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanos”.

Sociālā konflikta un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanas novÄ“ršanas ir spÄ“cÄ«gs arguments, un dažs labs ziņu portālu lasÄ«tājs tam noteikti noticÄ“tu, jo zem šÄda paziņojuma ir parakstÄ«jušies sabiedrÄ«bā zināmi un cienÄ«jami cilvÄ“ki. Tagad, lÅ«dzu, pievÄ“rsÄ«sim uzmanÄ«bu tam, ko jau minÄ“ju dažas rindas iepriekš, proti, ka starp aÄ£entiem un danošÄikiem, iespÄ“jams, ir sabiedrÄ«bā labi zināmi un cienÄ«jami cilvÄ“ki, piemÄ“ram, prātiņu nokodušais Kalniņ’ Imka, bet tas bÅ«tu mazākais ļaunums, Dievs ar viņu.

Tie var bÅ«t arÄ« garÄ«dznieki un zinātnieki. Šai sakarā nāk atmiņā sen aizmirsta manis izvirzÄ«ta hipotÄ“ze par arhibÄ«skapu Vanagu, kurš, iespÄ“jams, ir bijis saistÄ«ts ar Äeku, taču par viņu dati visticamāk glabājas kaut kur Maskavā. ŠÄdam pieņēmumam ir tiesÄ«bas pastāvÄ“t, kamÄ“r tas nav apgāzts, jo patiesÄ«bā Jāņa biogrāfija ir American dream vÄ“rta, un neapstrÄ«dams ir fakts, ka čeka PSRS laikos kontrolÄ“ja visas konfesijas.

Savukārt SpārÄ«tim lÄ«dzÄ«gi kā mÅ«su ārlietu ministram vajadzÄ“tu beidzot iznākt no skapja, jo, iespÄ“jams, viņa mazais noslÄ“pums (ja tā ir taisnÄ«ba) visdrÄ«zāk ir zināms Kremļa gaiteņos. Protams, ja viņš savu orientāciju nav nomainÄ«jis kopš padomijas laikiem. Par to viņu nekādi nevar nosodÄ«t, bet šis noslÄ“pums var tikt izmantots kā spiediena instruments.

Iepriekš uzskaitÄ«tie kungi un viena dāma, tostarp partija Saskaņa, mums vārda tiešÄ nozÄ«mÄ“ draud ar sociālajiem konfliktiem. DrÄ«zāk es to uztvertu par izmisÄ«gu Ä·eršanos pie ne tik smukiem paņēmieniem, lai sabiedrÄ«ba nobÄ«tos un nepieprasÄ«tu Äekas maisu atvÄ“ršanu.

Tad nu atgriezÄ«šos atpakaļ pie tā, ka 60% Latvijas iedzÄ«votāju grib, lai Äekas maisi tiktu atvÄ“rti. Domāju, ka ir pagājis pietiekoši daudz laika, lai iespÄ“jamie pārdarÄ«jumi draugu, paziņu un radu starpā tiktu piedoti. Turklāt pāris sasisti deguni vai izsisti zobi seno laiku vārdā neradÄ«s sociālo konfliktu un sabiedrÄ«bas šÄ·elšanos.