Iesaki rakstu:

SavdabÄ«gi, ka pÄ“dÄ“jās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartÄ«tes. Medijos raksta, ka vÄ“l ir aptuveni 447 kartÄ«tes, kuras arhÄ«vs neesot tiesÄ«gs publicÄ“t. Izskatās, ka pirmajā „čekas” maisu publicÄ“šanas vilnÄ« sabiedrÄ«bai tika pasviesti tikai zemnieku, dzejnieku un dažu muzikantu vārdi kā tāds pliks kauls izbadÄ“jušam sunim saplosÄ«šanai, pietaupot miesu 447 kartÄ«šu izskatā. LoÄ£isks jautājums rodas, vai tā ir tikai sakritÄ«ba, ko radÄ«jusi birokrātiska kļūda dokumentu sagatavošanas procesā, vai arÄ« apzināta sabotāža no kādas procesā iesaistÄ«tās personas/organizācijas.

Interesanti ir arÄ« tas, ka šoreiz nav nekādas reakcijas no valsts drošÄ«bas iestādÄ“m (Satversmes aizsardzÄ«bas biroja un Valsts drošÄ«bas dienesta), kas liecina par to, ka 447 tā saucamo „stukaču” vārdu publiskošana neko ļaunu sabiedrÄ«bas vienotÄ«bai un valsts drošÄ«bai nenodarÄ«s. Manuprāt, tam varÄ“tu bÅ«t divi iemesli.

Pirmkārt, budžeta plānošana ir beigusies, un šobrÄ«d nav vajadzÄ«gs attaisnot savu pastāvÄ“šanu, baidot tautu ar dažādām briesmām. Budžets par 100% tiks apstiprināts vÄ“l pirms Lieldienām.

Lieki piebilst, ka tuvākajos gados paredzÄ“ts vairākkārt palielināt SAB budžetu, kas visus šos neatkarÄ«bas gadus sÄ“dÄ“ja uz čekas maisiem kā suns uz siena kaudzes, ik pa laikam skaļi rejot.

Budžeta lÄ«dzekļu palielināšana ir saistÄ«ta ar jaunas Ä“kas celtniecÄ«bu, bet vai tad Valsts nekustamajiem Ä«pašumiem nav pietiekami daudz neapsaimniekotu Ä“ku, kuras varÄ“tu tikt izmantotas specdienesta vajadzÄ«bām, - kādēļ kaut ko bÅ«vÄ“t no jauna?

Savukārt VDD loma šajā čekas sāgā laikam ir piesegt SAB, jo savu ir panākuši. Nosaukumu no neitrālā „DrošÄ«bas policija” aizmainÄ«juši uz draudÄ«go Valsts drošÄ«bas dienestu, kas, patÄ«k vai nepatÄ«k, lÄ«dzinās VDK (Valsts drošÄ«bas komitejai).

Otrkārt, ticot dažādām sazvÄ“restÄ«bas teorijām, pieļauju, ka, ar pirmo vilni nepublicÄ“taj;as „stukaču” kartiņās ir bijuši vārdi, kas tieši saistÄ«ti ar augsta ranga amatpersonām, kas bija vai vÄ“l joprojām ir pie „siles”.

Nevar izslÄ“gt iespÄ“ju, ka baumas par deviņdesmitajiem, kad no maisiem rauts laukā viss liekais, ir apstiprinājušÄs ar notikumiem arÄ« iepriekšÄ“jos mÄ“nešos, - ja ne apzināti izņemts, tad profesionāli noviltots un samainÄ«ts, lai nemestu Ä“nu. Tikpat labi var pieļaut, ka „stukaču” vārdi ir saistÄ«ti ar specdienestu vadÄ«bu.

Kāda nu ir taisnÄ«ba, neviens to vairs neuzzinās, jo parastiem mirstÄ«gajiem ir ļauts zināt tik daudz, cik saimnieki pateiks. Diskutabls jautājums ir arÄ« par to, vai tā, kas mums visiem ir pieejama, ir pilnā VDK „stukaču” kartotÄ“ka vai tikai daļa no tās. Spiegu filmas vismaz reizi dzÄ«vÄ“ ir skatÄ«jies ikkatrs no mums un apzinās, ka slepena informācija var bÅ«t arÄ« tas, ka nav nekādas slepenas informācijas.

Viss kipišs no specdienestiem ir uzpÅ«sts burbulis, kurš nu ir pārsprādzis un tā gļotas ir sasmÄ“rÄ“jušas Latvijas drošuma dienestu mundierus. NepublicÄ“tās 447 kartÄ«tes pierāda, ka sabiedrÄ«ba tiek turÄ“ta par muļķiem. Ja čekas „stukaču” kartÄ«tes bÅ«tu publicÄ“tas jau deviņdesmitajos, iespÄ“jams, tagad mÄ“s kā sabiedrÄ«ba bÅ«tu daudz lielāki uzvarÄ“tāji. Bet, kā bÅ«tu, ja bÅ«tu, ir tas pats stāsts, ja tantei bÅ«tu riteņi, tad...

Un man ir pÄ“dÄ“jais jautājums - gadÄ«jumā, ja starp šiem 447 nepublicÄ“tajiem čekistu draugu vārdiem mÄ“s ieraudzÄ«sim, ja ieraudzÄ«sim, vienu otru esošu vai bijušo darboni no Saeimas, Ministru kabineta, Prezidenta kancelejas un Latvijas drošuma dienestiem, vai mÄ“s piedzÄ«vosim vienas otras augsta ranga amatpersonas lidošanu ārā no amatiem Latvijas varas struktÅ«rās? Laiks Ä«stajai ilustrācijai.