Iesaki rakstu:

PublicÄ“jam komisijas darba pirmo divarpus mÄ“nešu laikā veiktos rezultātus par laiku no 2015. gada 1. oktobra lÄ«dz 2015. gada 14. decembrim. LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisija publicÄ“ komisijas pÄ“tnieka ArtÅ«ra Žvinkļa apskatu "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošÄ«bas komitejas darbinieku Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatÅ«ras kadru personas lietu analÄ«ze", kurā autors noskaidro nomeklatÅ«rā ietilpstošo LPSR IeTK, VDM un VDK štata darbinieku jeb "čekistu" biogrāfiskās ziņas.

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts drošÄ«bas komitejas (VDK) personālsastāva noskaidrošana un zinātniskā izpÄ“te ir atzÄ«stama par vienu no bÅ«tiskākajiem VDK zinātniskās izpÄ“tes uzdevumiem. Diemžēl zinātnieku rÄ«cÄ«bā nav VDK personālsastāva arhÄ«va, kas aptvertu visu padomju drošÄ«bas iestāžu darbÄ«bas laiku Latvijā – no 1940. lÄ«dz 1941. gadam un no 1944. lÄ«dz 1991. gadam. VÄ“l aizvien zinātniekiem nav izveidojusies sadarbÄ«ba ar Satversmes aizsardzÄ«bas biroja Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centru (TSDC), kura tiešajos pienākumos ietilpst arÄ« VDK darbinieku apzināšana.

VienÄ«gā zinātniekiem pieejamā un zinātniskiem mÄ“rÄ·iem derÄ«gā dokumentu bāze VDK personālsastāva jautājumu pÄ“tniecÄ«bai ir Latvijas Nacionālā arhÄ«va Latvijas Valsts arhÄ«va (LVA) glabāšanā esošÄ Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) nomenklatÅ«ras kadru lietu kolekcijā (PA-15500. fonds, 1. un 2. apraksts) un LKP CK fonda (PA-101. fonds) atsevišÄ·os aprakstos ietilpstošÄs padomju valsts drošÄ«bas iestāžu, vadošo darbinieku (ministru, komitejas priekšsÄ“dÄ“tāju, to vietnieku, centrālā aparāta daļu priekšnieku, pilsÄ“tu un rajonu daļu priekšnieku un partijas komitejas sekretāru) nomenklatÅ«ras kadru lietas. Taču jāņem vÄ“rā, ka konkrÄ“tās personu lietas vispirms ir jāatrod kopÄ“jā LKP CK nomenklatÅ«ras lietu masÄ«vā, kas ir darbietilpÄ«gs uzdevums. Pirms tam ir jāizskata visi LKP CK biroja sēžu protokoli, kas satur ar padomju valsts drošÄ«bas iestāžu darbÄ«bu un personālu saistÄ«tos jautājumus. VÄ“l attiecÄ«gās personu lietas iespÄ“jams noskaidrot no informācijas jau atrastās lietās, jo tās bieži satur norādes uz personu nomaiņām amatos.

1. LKP CK nomenklatūras lietu sastāvs

Katram, kurš stājās nomenklatÅ«ras amatā, bija pašrocÄ«gi jāaizpilda personālā kadru uzskaites lapa jeb anketa. LÄ«dz divdesmitā gadsimta četrdesmito gadu beigām šajā anketā bija jāatbild uz 38 jautājumiem, ietverot atbildes uz tādiem jautājumiem kā vecāku šÄ·iriskā piederÄ«ba un nodarbošanās lÄ«dz 1917. gadam, iesaisti baltgvardu armijā vai valdÄ«bu dienestā un atrašanos nacionālsociālistiskās Vācijas okupÄ“tajā teritorijā no 1941. lÄ«dz 1945. gadam. Piecdesmito gadu sākumā vadošo kadru uzskaites anketā atbildamo jautājumu skaits pieauga lÄ«dz 40. Papildus iepriekšminÄ“tajiem nācās norādÄ«t vecāku un savu nodarbošanos lÄ«dz 1940. gada jÅ«nijam, kā arÄ« nekustamā Ä«pašuma esÄ«bu un algota darbaspÄ“ka izmantošanu.

Anketas 13. jautājumā bija jāatbild, vai bijis biedrs tādās Latvijas Republikas politiskajās partijās kā sociāldemokrātu partijā, Latviešu zemnieku savienÄ«bā, Nacionālajā apvienÄ«bā, Latvijas Jaunsaimnieku un sÄ«kgruntnieku partijā, Demokrātiskajā centrā. Savukārt nākamajā, 14. jautājumā, vajadzÄ“ja sniegt atbildi par dalÄ«bu, piemÄ“ram, biedrÄ«bā Strādnieku Sports un Sargs, Aizsargu organizācija, Latviešu tautas apvienÄ«ba PÄ“rkonkrusts vai kādā no studentu korporācijām. Protams, ka atbildÄ“m uz visiem šiem jautājumiem bija jābÅ«t  noliedzošÄm, citādi jelkāda nomenklatÅ«ras amata ieņemšana nebÅ«tu iespÄ“jama. Turklāt apstiprinoša atbilde varÄ“ja kļūt par “politiskas krimināllietas” rosināšanas pamatu. Katrā ziņā čekista darbu ar tādu politisko pagātni nevarÄ“ja veikt.

PretÄ“ji plaši izplatÄ«tajam viedoklim par visaptverošu rusifikāciju padomju režīma laikā un partijas nomenklatÅ«ras lietvedÄ«bu tikai krievu valodā 1953. gadā bija iespiestas un atsevišÄ·os gadÄ«jumos lietotas LKP CK nomenklatÅ«ras vadošo kadru anketas tikai latviešu valodā, piemÄ“ram, 1954. gada 3. jÅ«lijā tādu nācās aizpildÄ«t latviešu valodu neprotošajam VDK pilnvarotajam KuldÄ«gas rajonā Aleksejam Repinam, kurš to, protams, aizpildÄ«ja krieviski.[1]

Divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu sākumā personāla kadru uzskaites lapā vairs prasÄ«tas atbildes tikai uz 20 jautājumiem, bet anketas teksts bija iespiests latviešu un krievu valodā.[2] No anketas bija pazuduši jautājumi par vecāku šÄ·irisko piederÄ«bu un mantisko stāvokli lÄ«dz 1940. gada jÅ«nijam, kā arÄ« par anketas aizpildÄ«tāja varbÅ«tÄ“jo dalÄ«bu Latvijas Republikas politiskajās organizācijās un biedrÄ«bās vai atrašanos nacionālsociālistiskās Vācijas okupÄ“tajā teritorijā. NemainÄ«ga prasÄ«ba palika šÄdu ziņu uzrādÄ«šana: biogrāfiskie dati, tautÄ«ba, šÄ·iriskā izcelsme, Padomju SavienÄ«bas komunistiskās partijas (PSKP) biedra stāžs un biedra kartes numurs, izglÄ«tÄ«ba, sniedzot ziņas arÄ« par pabeigto vai nepabeigto izglÄ«tÄ«bas iestādi, valodu, arÄ« Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) tautu valodu prasmi, iepriekš veiktiem darba un amata pienākumiem, iekļaujot informāciju par pieņemšanu darbā un atbrÄ«vošanu no tā, ieņemto amatu, iestādes, organizācijas, uzņēmuma vai arÄ« ministrijas (resora) nosaukumu un to atrašanās vietu, ziņas par atrašanos ārzemÄ“s, norādot laiku, valsti un apmeklÄ“juma mÄ“rÄ·i. Tāpat bija jānorāda ziņas par saņemtiem apbalvojumiem, noteiktiem partijas sodiem, karaklausÄ«bu un militāro dienesta pakāpi, Ä£imenes stāvokli, uzskaitot Ä£imenes locekļus un norādot to vecumu un dzÄ«ves vietas adresi.

Otra nemainÄ«ga LKP CK nomenklatÅ«ru lietas sastāvdaļa bija pašrocÄ«gi rakstÄ«ta autobiogrāfija, ko bieži nācās rakstÄ«t vairākkārtÄ«gi un kurā bija jāsniedz ziņas par vecākiem, savām darba gaitām un Ä£imenes locekļiem.

Pārceļot un apstiprinot darbinieku citā amatā, katrreiz bija jāaizpilda izziņa Nr. 1, kurā ietilpa viss kadru uzskaites anketas saturs un ko vajadzības gadījumā precizēja un papildināja.

VÄ“l viena nozÄ«mÄ«ga lietas sastāvdaļa ir valsts drošÄ«bas iestāžu vadÄ«bas parakstÄ«tie darbinieku dienesta raksturojumi, kā arÄ« partijas komitejas sekretāra parakstÄ«tie partijas un dienesta vai partijas raksturojumi. Lietās atrodas arÄ« izraksti no LKP CK biroja un partijas rajonu komiteju biroju sēžu protokoliem par attiecÄ«go amatpersonu apstiprināšanu, pārcelšanu vai atcelšanu, kā arÄ« izziņas par pārcelšanas vai atbrÄ«vošanas iemesliem.

2. VDK darbinieku personu lietās pieejamās vispārīgās informācijas raksturojums

Laika posmā no 2015. gada oktobra lÄ«dz decembrim izpÄ“tÄ«tas 73 VDK darbinieku personu lietas. Rezultātā sagatavots LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK), Valsts drošÄ«bas tautas komisariāta (VDTK), Valsts drošÄ«bas ministrijas (VDM), Iekšlietu ministrijas (IeM) un VDK darbinieku LKP CK nomenklatÅ«ras lietu rādÄ«tājs. Šajā radÄ«tājā sniegtas ziņas par attiecÄ«go valsts drošÄ«bas dienesta darbinieku stāžu PSKP biedru rindās, atrašanās ilgumu valsts drošÄ«bas dienestā, augstāko saņemto dienesta pakāpi un ieņemtajiem amatiem LPSR, ieskaitot arÄ« amatus ārpus drošÄ«bas iestāžu struktÅ«rām.

No 73 valsts drošÄ«bas iestāžu darbiniekiem 43 bija krievi, 24 – latvieši, trÄ«s – ukraiņi, divi – baltkrievi un viens – tatārs. PÄ“c vecāku šÄ·iriskās piederÄ«bas 26 bija zemnieki, 10 – kalpotāji. IegÅ«tais izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis bija sekojošs: augstākā, ieskaitot augstākajā izglÄ«tÄ«bā partijas un čekistu skolu izglÄ«tÄ«bu, bija 24 cilvÄ“kiem, no kuriem septiņi to ieguva dienesta laikā Latvijas teritorijā; nepabeigta augstākā – septiņiem; vidÄ“jā – 22, no kuriem pieci to ieguva dienesta laikā; nepabeigta vidÄ“jā izglÄ«tÄ«ba – 15 un pamatskolas vai tikai dažu klašu izglÄ«tÄ«ba – sešiem.

Kā liecina izskatÄ«tās padomju valsts drošÄ«bas dienesta vadošo darbinieku LKP CK nomenklatÅ«ras lietas, 1944. gadā uz Latviju bija nosÅ«tÄ«ti darbinieki ar pieredzei darbā LPSR IeTK, VDTK no 1940. lÄ«dz 1941. gadam. PiemÄ“ram, Aleksandrs Bokovikovs, ievÄ“rojot SavstarpÄ“jās palÄ«dzÄ«bas paktu starp Latviju un PSRS Latvijā, bija komandÄ“ts uz Latviju jau 1939. gada beigās Sarkanās armijas kontingenta sastāvā ietilpstošÄ 2. strÄ“lnieku korpusa IeTK SevišÄ·Äs daļas vecākā operatÄ«vā pilnvarotā amatā Liepājā. PÄ“c Latvijas Republikas okupācijas viņš tādu pašu amatu ieņēma LPSR IeTK 1. specdaļā, vÄ“lāk viņu paaugstināja par nodaļas priekšnieku. No 1944. gada A. Bokovikovs jau ieņēma VDTK, VDM A daļas priekšnieka amatu.[3] LÄ«dzÄ«gā veidā 1939. gada novembrÄ« kā 18. aviobrigādes IeTK SevišÄ·Äs daļas operatÄ«vais pilnvarotais Latvijā nonāca Ivans Korņejevs. 1945. gadā viņš ieņēma Baltijas kara apgabala pretizlÅ«košanas pārvaldes SMERŠ[4] daļas priekšnieka amatu.[5] Savukārt Mihailu Zarubinu atsÅ«tÄ«ja uz Latviju 1940. gadā LPSR IeTK RÄ«gas ostas nodaļas un Å«deņu daļas nodaļas priekšnieka amatā.[6] No 1940. lÄ«dz 1941. gadam sākto darbÄ«bu LPSR valsts drošÄ«bas iestādÄ“s 1944. gadā LPSR VDTK, VDM izmeklÄ“šanas daļas priekšnieka vietnieka rangā turpināja Fotijs Pešehonovs.[7] No 1940. lÄ«dz 1941. gadam LPSR valsts drošÄ«bas iestādÄ“s sākto darbu turpināja arÄ« atsevišÄ·i vietÄ“jie latviešu tautÄ«bas čekisti, taču viņu kāpiens pa karjeras kāpnÄ“m bija salÄ«dzinoši lÄ“nāks, neraugoties uz to, ka viņi visi iepriekš savu uzticamÄ«bu bija pierādÄ«juši, darbojoties komunistiskajā pagrÄ«des kustÄ«bā Latvijā. PiemÄ“ram, Vladislavs Brolišs 1944. gadā bija tikai VDTK Daugavpils pilsÄ“tas un Jelgavas apriņķa daļas izmeklÄ“tāja statusā. V. Brolišs par nelegālo komunistisko darbÄ«bu bija nonācis ieslodzÄ«jumā 1932. gada beigās un lÄ«dz 1935. gadam izcieta sodu Daugavpils cietumā.[8] ArÄ« JÄ“kabs Alberts Bundulis, salÄ«dzinot ar laiku no 1940. lÄ«dz 1941. gadam, amatā bija “audzis” tikai no operatÄ«vā pilnvarotā lÄ«dz vecākajam operatÄ«vajam pilnvarotajam. J. A. Bundulis par komunistisko darbÄ«bu Latvijā pirmo reizi bija arestÄ“ts jau 1928. gadā, kam sekoja atrašanās ieslodzÄ«jumā no 1930. lÄ«dz 1931. gadam, no 1932. lÄ«dz 1933. gadam, no 1933. lÄ«dz 1937. gadam un no 1939. lÄ«dz 1940. gadam. Neskatoties uz minÄ“to, viņa kompartijas biedra stāžs no 1933. gada nebija atzÄ«ts.[9] Gan no 1940. lÄ«dz 1941. gadam, gan 1944. gadā kā bija, tā arÄ« palika vecākā izmeklÄ“tāja amatā Aleksandrs Vamža, kurš politieslodzÄ«tā statusā RÄ«gas Centrālcietumā atradās no 1939. lÄ«dz 1940. gadam.[10] 1941. gadā LPSR VDTK izmeklÄ“šanas daļas tulka statusā pārtraukto darbÄ«bu 1947. gadā VDM IzmeklÄ“šanas daļā atsāka Jānis Poga, kurš apcietinājumā par komunistisko darbÄ«bu bija atradies no 1929. lÄ«dz 1934. gadam.[11]

PÄ“c apriņķu likvidācijas un pārejas uz rajonu iedalÄ«jumu LPSR 1950. gada sākumā, sākotnÄ“ji izveidojot 57 nelielus lauku rajonus, radās nepieciešamÄ«ba attiecÄ«gi palielināt arÄ« LPSR VDM štatu. Tam paredzÄ“tie kadri no komunistu vidus pÄ“c izsludināta partijas iesaukuma bija ieskaitÄ«ti PSRS VDM dienestā jau 1948. gada janvārÄ« un februārÄ« un nosÅ«tÄ«ti mācÄ«ties divarpus gadus ilgās mācÄ«bās PSRS VDM Augstākās skolas vadošo operatÄ«vo darbinieku sastāva sagatavošanas kursos Maskavā. Rezultātā 1950. gada vidÅ« šos kursus beidza šÄdas personas un bija ieceltas šÄdos amatos: LeonÄ«ds Cecers, kuru tÅ«daļ pat iecÄ“la LPSR VDM Balvu rajona daļas priekšnieka amatā;[12] Mihails Jeršovs kļuva par LPSR VDM 5. daļas 3. nodaļas priekšnieku;[13] Gļebs Karpenko – LPSR VDM AlÅ«ksnes rajona daļas priekšnieku;[14] Jegors Larionovs – LPSR VDM Krustpils rajona daļas priekšnieku;[15] LeonÄ«ds Ä»evkovičs – LPSR VDM 5. daļas priekšnieku;[16] Georgijs Pesterņikovs – LPSR VDM Kārsavas rajona daļas priekšnieku;[17] Viktors Produvnovs – LPSR VDM Elejas rajona daļas priekšnieku;[18] Andrejs ŠÄendrigins – LPSR VDM Ventspils pilsÄ“tas daļas priekšnieka vietnieku.[19] No 1950. gada lÄ«dz 1952. gadam apmācÄ«bu kursu šajā pašÄ PSRS VDM Augstākajā skolā apguva Aleksejs Pastuhovs – LPSR VDM Saldus rajona daļas priekšnieks,[20] Aleksejs Repins – LPSR VDM Dobeles rajona daļas priekšnieks[21] un Mahmuds Karimovs – LPSR VDM Abrenes rajona daļas priekšnieks.[22] Visas iepriekš minÄ“tās personas bija ar iepriekš iegÅ«tu vai nepabeigtu augstāko izglÄ«tÄ«bu.             

Neapšaubāmi lielu un plašÄk pÄ“tāmu ietekmi atstāja PSRS iekšlietu ministra[23] Lavrentija Berijas centieni panākt pamattautÄ«bas kadru izvirzÄ«šanu republiku valsts drošÄ«bas iestāžu vadošos amatos. Tā rezultātā 1953. gadā maijā un jÅ«nija pirmajā pusÄ“ “sakarā ar amatu nokomplektÄ“šanu ar pamattautÄ«bas kadriem” atbrÄ«voti no darba vai pazemināti amatā bija daudzi, kas nebija latviešu izcelsmes, LPSR VDM, IeM vadošie darbinieki. LPSR VDM ar jau iepriekšminÄ“to formulÄ“jumu no LPSR VDM Zilupes rajona daļas vadÄ«tāja amata atbrÄ«voja Genādiju Andrejevu,[24] AlÅ«ksnes rajona daļas priekšnieku Ivanu Burcevu,[25]Valkas rajona daļas priekšnieku LeonÄ«du Ceceru,[26] Saulkrastu rajona daļas priekšnieku Ivanu Korņejevu, kura personas lietā kā atbrÄ«vošanas iemeslu ierakstÄ«ja latviešu valodas nezināšanu,[27] nepilnu gadu Abrenes rajona daļas priekšnieka amatā nostrādājušo Mahmudu Karimovu,[28] Neretas rajona daļas priekšnieku Vasiliju Kukuškinu arÄ« sakarā ar latviešu valodas neprasmi.[29] Savukārt LPSR VDM RÄ“zeknes pilsÄ“tas daļas priekšnieku Mihailu Jeršovu pazemināja priekšnieka vietnieka amatā.[30] LÄ«dzÄ«gu pazeminājumu piedzÄ«voja LPSR VDM Valmieras rajona daļas priekšnieks Dmitrijs Mironovs,[31] Saldus rajona daļas priekšnieks Aleksejs Pastuhovs,[32] Priekules rajona daļas priekšnieks KonstantÄ«ns Vasins,[33] Dundagas rajona priekšnieks Fjodors Frolovs, kuru pārcÄ“la uz LPSR IeM Kandavas rajona daļas priekšnieka vietnieka amatu.[34] Taču noteiktais amata pazeminājums neturpinājās pārāk ilgi, un jau tā paša 1953. gada rudenÄ« absolÅ«tais vairākums šo čekistu atgriezās iepriekšÄ“jos amatos tajos pašos vai citos rajonos. Vienlaikus L. Berijas veiktās reformas ietekmÄ“ja latviešu tautÄ«bas čekistu straujāku karjeras kāpumu. PiemÄ“ram, Aleksandrs Bidzāns no vecākā operatÄ«vā pilnvarotā kļuva par LPSR IeM Ventspils rajona daļas priekšnieku.[35] Nepilnu gadu iepriekš PSRS VDM Mogiļevas skolu beigušais Laimonis Grasmanis no operatÄ«vā pilnvarotā kļuva par LPSR IeM Viļānu rajona daļas priekšnieku un vÄ“lāk par VDK pilnvaroto [priekšnieku] šajā rajonā.[36] Tāpat no operatÄ«vā pilnvarotā amata par LPSR IeM rajona daļu priekšniekiem kļuva Julmars Krauklis (Valkas rajonā),[37] Vladimirs Kuplais (Krustpils rajonā),[38] PÄ“teris Pušmucāns (Maltas rajonā),[39] Jānis Poga (Alojas rajonā),[40] Jānis Rullis (Limbažu rajonā),[41] Aleksandrs Vidriks (Liepājā).[42] No nodaļas par daļas priekšnieku bija paaugstināts Mintauts Ziediņš,[43] bet Jānis Lukaševics no nodaļas priekšnieka vietnieka kļuva par daļas priekšnieka vietnieku.[44] Uzsverams, ka nacionālo kadru izvirzÄ«šana vadošos amatos LPSR valsts drošÄ«bas iestādÄ“s 1953. gadā notika saskaņā ar PSRS Iekšlietu ministrijas pavÄ“li un bija ministra L. Berijas iniciatÄ«va, kura sava nozÄ«mÄ«guma ziņā LPSR vÄ“sturÄ“ ir tikpat svarÄ«ga kā vÄ“lāk nacionālkomunistu darbÄ«ba, ko tā ievadÄ«ja.

LPSR valsts drošÄ«bas iestāžu vadošo darbinieku LKP CK nomenklatÅ«ras lietas satur virkni liecÄ«bu par čekistu praktisko darbÄ«bu. PiemÄ“ram, LPSR VDM RÄ«gas apgabala pārvaldes Limbažu rajona daļas priekšnieka valsts drošÄ«bas dienesta apakšpulkveža J. Koroļova 1953. gada 5. janvārÄ« parakstÄ«tajā Limbažu rajona daļas vecākā operatÄ«vā pilnvarotā Riharda Antira raksturojumā norādÄ«ts, ka viņš 1950. gadā arestÄ“jis 14, bet 1951. gadā 10 “bandÄ«tus un bandÄ«tu atbalstÄ«tājus”, 1952. gadā izskatÄ«jis trÄ«s operatÄ«vās uzskaites lietas – divas par soda akciju dalÄ«bniekiem un vienu par bijušo Latvijas Republikas Politiskās pārvaldes aÄ£entu.[45] LPSR IeM 2-N daļas 2. nodaļas operatÄ«vā pilnvarotā Aleksandra Bidzāna 1953. gada 15. aprīļa dienesta raksturojumā norādÄ«ts, ka viņš savu aÄ£entÅ«ru audzinot “uzticÄ«bas garā mÅ«su orgāniem un Padomju valstij, pareizi to mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virza uz nacionālistiskās pagrÄ«des un tās bruņoto bandu lietu izstrādi, kā rezultātā viņa darbā ir pozitÄ«vi sasniegumi”.[46] LPSR VDM Jelgavas apriņķa daļas priekšnieka vietnieka Vladislava Broliša 1949. gada 15. janvāra raksturojumā uzsvÄ“rts, ka, pateicoties viņa prasmÄ«gi veiktajai darbÄ«bai, 1948. gada oktobrÄ« likvidÄ“ta bruņota banda, iznÄ«cinot deviņus “bandÄ«tus – teroristus”.[47]V. Broliša veiksmÄ«gais dienests Jelgavā beidzās 1953. gada janvārÄ«, kad LPSR valsts drošÄ«bas ministrs A. Noviks atzina, ka V. Brolišs izjaucis VDM Jelgavas pilsÄ“tas daļas operatÄ«vi čekistisko darbu.[48] Äªpaši garš bija valsts drošÄ«bas dienesta apakšpulkveža JÄ“kaba Alberta Bunduļa 1957. gada 15. maija dienesta raksturojumā sniegtais sasniegumu saraksts, kurā ietilpa personÄ«gi veikta zviedru izlÅ«ka Andersona aizturÄ“šana 1945. gada oktobrÄ«, Latvijas Nacionālo partizānu organizācijas sagrāves vadÄ«šana 1946. gada februārÄ«, nogalinot deviņus un sagÅ«stot divus šÄ«s organizācijas dalÄ«bniekus, 1946. gada maijā viņš bija Ä«stenojis aÄ£entÅ«ras lietu Zvejnieki, šÄ«s operācijas rezultātā bija apcietināti 29 cilvÄ“ki, kuri gatavojās bÄ“gt uz Zviedriju.[49] LPSR VDM KuldÄ«gas apriņķa daļas priekšnieka Aleksandra Sobačkina raksturojumā 1946. gada 16. novembrÄ« norādÄ«ts, ka viņš ieguvis virkni perspektÄ«vu aÄ£entu, kuri konstatÄ“juši “bandÄ«tiski nacionālistiskos” formÄ“jumus apriņķī, atbilstoši aÄ£entÅ«ras materiāliem 1946. gada janvārÄ« bijusi sagrauta Kārkliņa vadÄ«tā “lielā teroristiskā banda”, jÅ«nijā ar A. Sobačkina un viņa vadÄ«tās aÄ£entÅ«ras lÄ«dzdalÄ«bu KuldÄ«gā likvidÄ“ta nacionālistiskās organizācijas Latviešu demokrātu apvienÄ«ba šÅ«niņa, arestÄ“jot astoņus šÄ«s organizācijas dalÄ«bniekus, septembrÄ« un oktobrÄ« Sobačkina veiktās aÄ£entÅ«ras kombinācijas rezultātā notverts “bandÄ«tiski nacionālistiskās” grupas vadÄ«tājs Caune.[50] LPSR VDM 2. daļas priekšnieka valsts drošÄ«bas dienesta pulkveža Viktora Kozina 1949. gada 15. jÅ«nija raksturojumā Ä«paši izcelta viņa aktÄ«vā dalÄ«ba 1949. gada 25. marta masveida deportācijās:

“1949. gadā naidÄ«gā elementa izsÅ«tÄ«šanas sagatavošanas posmā biedrs Kozins vadÄ«ja kulaku un nacionālistu noskaidrošanas darbu. Operācijas laikā viņš bija komendants vienā no lielākajām iekraušanas stacijām. Ar šo darbu viņš tika galā labi, parādot labas organizatoriskās un administratora spÄ“jas.”[51]

ArÄ« LPSR VDM Valmieras rajona daļas priekšnieka Dmitrija Mironova 1951. gada 10. oktobra raksturojumā uzsvÄ“rts, ka viņa vadÄ«bā 1949. gadā bija veikts liels darbs Valmieras apriņķa teritorijas “attÄ«rÄ«šanā no kontrrevlucionārā nacionālistiskā elementa.”[52] LPSR MP VDK priekšsÄ“dÄ“tāja J. VÄ“vera 1957. gada 9. augustā parakstÄ«tajā valsts drošÄ«bas dienesta apakšpulkveža Vladislava Laizāna raksturojumā norādÄ«ts, ka, strādājot par VDK pilnvaroto bijušajā Cesvaines rajonā, viņš

“veicis tur lielu darbu bruņotā bandÄ«tisma likvidācijā, vairākkārtÄ«gi personÄ«gi piedalÄ«jies kaujas operācijās pret bandām, kur parādÄ«jis drosmi un attapÄ«bu”.[53]

LPSR VDM IzmeklÄ“šanas daļas priekšnieka Borisa Knipsta 1946. gada 26. oktobra raksturojumā norādÄ«ts, ka 1946. gada astoņu mÄ“nešu laikā IzmeklÄ“šanas daļa spÄ“jusi pabeigt vairāk nekā tÅ«kstoti izmeklÄ“šanas lietu.[54] Viņa pÄ“cteča, IzmeklÄ“šanas daļas priekšnieka, Fotija Pešehonova 1950. gada 27. jÅ«nija raksturojumā norādÄ«ts, ka viņš

“izmeklÄ“šanas darbu mÄ«l, sniedz palÄ«dzÄ«bu izmeklÄ“tājiem viņu ikdienas darbā. Viņa tiešÄ vadÄ«bā un ar viņa tiešu lÄ«dzdalÄ«bu atmaskota virkne svarÄ«gu valsts noziedznieku un ārvalstu izlÅ«kdienestu aÄ£entÅ«ra”.[55]

Taču vÄ“lākā IzmeklÄ“šanas daļas priekšnieka Kārļa VÄ«tola centÄ«gā darbÄ«ba bija novÄ“rtÄ“ta visai kritiski:

“1960. gadā b. VÄ«tols pieļāvis sociālistiskās likumÄ«bas pārkāpšanas faktus, kas izpaudušies nekritiskā attieksmÄ“ pret ienākušajiem materiāliem. Tas novedis pie atsevišÄ·u krimināllietu nepamatotas ierosināšanas un sekojošas to pārtraukšanas izmeklÄ“šanas gaitā. Bez sevišÄ·as nepieciešamÄ«bas atsevišÄ·Äs lietās tika pieļauta liela skaita liecinieku izsaukšana. Par pieļautajām nopietnajām kļūdām izmeklÄ“šanas darbā b. VÄ«tols ar PSRS VDM priekšsÄ“dÄ“tāja 1960. gada 29. decembra pavÄ“li tika brÄ«dināts par nepietiekamu atbilstÄ«bu dienestam. PÄ“c tam b. VÄ«tols sāka izturÄ“ties prasÄ«gāk pret sevi un padotajiem. IzmeklÄ“šanas daļa vairāk nepieļāva procesuālo normu pārkāpumus.”[56]

LPSR IeM cietuma Nr. 1 vecākā operatÄ«vā pilnvarotā Jāņa Ruļļa raksturojumā 1953. gada 19. maijā uzteikts, ka viņš Ä«paši labi apguvis aÄ£entÅ«ras operatÄ«vo darbu ieslodzÄ«to vidÅ«, kā rezultātā izmeklÄ“šanas orgāniem izdevies papildus arestÄ“t grupu “ievÄ“rojamu valsts noziedznieku”. VÄ“lāk jau kā LPSR MP VDK pilnvarotais Liepājas pilsÄ“tā un ostā J. Rullis bija apbalvots ar PSRS MP VDK goda rakstu par to, ka 1963. gadā ar viņa tiešu lÄ«dzdalÄ«bu bijis atmaskots MÄ“tra, kurš “nodarbojies ar spiegošanas rakstura informācijas vākšanu.”[57]

IespaidÄ«gs bija par darbÄ«bu LPSR valsts drošÄ«bas iestādÄ“s apbalvoto čekistu saraksts. L. Avdjukevičs 1950. gada jÅ«lijā bija apbalvots ar Ä»eņina ordeni, 1965. gada oktobrÄ« – ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, 1967. gada oktobrÄ« – ar Sarkanā Karoga ordeni un 1971. gada augustā atkārtoti apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.[58]

PÄ“tÄ«juma apskata teksts *.pdf datnÄ“ ar čekistu sarakstu pieejams šeit.

PlašÄka informācija:

pētnieks Artūrs Žvinklis +37129861447

komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris +37126366696

---

[1] Vadošo kadru uzskaites anketa. LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4316. l., 2. – 3. lp.

[2] Personāla kadru uzskaites lapa. LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9126. l., 4. – 5. lp.

[3] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 877. l., 3. lp.

[4] Ð¡Ð¼ÐµÑ€Ñˆ (saÄ«sinājums “Смерть шпионам!”, “Nāve spiegiem!” – krievu val.) dibināts 1943. gada 19. aprÄ«lÄ« kā padomju armijas Galvenās izlÅ«košanas pārvaldes 4. nodaļa. Tā uzdevumos ietilpa pretizlÅ«košana un atbrÄ«voto padomju kara gÅ«stekņu un PSRS okupÄ“to zemju iedzÄ«votāju filtrÄ“šana.

[5] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1442. l., 2. lp.

[6] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 372. l., 3. lp.

[7] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3744. l., 2., 4. lp.

[8] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1019. l., 3., 5. lp.

[9] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 107. l., 3., 6. lp.

[10] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1229. l., 2. lp.

[11] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3836. l., 3. lp.

[12] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6290. l., 1. lp.

[13] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 2487. l., 1., 2. lp.

[14] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 987. l., 2., 3. lp.

[15] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2014. l., 3. lp.

[16] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7693. l., 3. lp.

[17] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3648. l., 2., 3. lp.

[18] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4043. l., 3. lp.

[19] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8420. l., 3. lp.

[20] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3574. l., 3. lp.

[21] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 4316. l., 1. lp.

[22] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 950. l., 1., 2. lp.

[23] 1953. gada 13. aprÄ«lÄ« LPSR VDM apvienoja ar LPSR IeM, izveidojot vienu LPSR IeM. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs. Ведомости Президиума Верховного Совета Латвийской ССР, Nr. 15, 1953, 22. aprÄ«lis, 1. lpp.

[24] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 203. l., 1. lp.

[25] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1131. l., 1. lp.

[26] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6290. l., 1. lp.

[27] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1442. l., 1. lp.

[28] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 950. l., 1. lp.

[29] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1817. l., 1. lp.

[30] LVA, PA-15500. f.,  1. apr., 2487. l., 1. lp.

[31] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2861. l., 1. lp.

[32] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3574. l., 3. lp.

[33] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1293. l., 1. lp.

[34] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 6130. l., 14. lp.

[35] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 750. l., 1. lp.

[36] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1867. l., 1. lp.

[37] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1600. l., 2. lp.

[38] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1855. l., 1. lp.

[39] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9425. l., 4. lp.

[40] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3836. l., 2. lp.

[41] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8341. l., 3. lp.

[42] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1396. l., 1. lp.

[43] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 472. l., 3. lp.

[44] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9305. l., 5. lp.

[45] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7165. l., 7. lp.

[46] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 750. l., 6. lp.

[47] LVA, PA-15500. f., 1. apr., 1019. l., 10. lp.

[48] LVA, PA-15500. f., 22. lp.

[49] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 107. l., 15. lp.

[50] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 5176. l., 9. lp.

[51] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1290. l., 10. lp.

[52] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 2861. l., 14. lp.

[53] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7680. l., 48. lp.

[54] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1253. l., 8. lp.

[55] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 3744. l., 10. lp.

[56] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7339. l., 16. lp.

[57] LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8341. l., 13., 32. lp.

[58] LVA, PA-101. f., 46. apr., 1. l., 5., 48. lp.