Iesaki rakstu:

Maksas ieviešana par plānveida veselÄ«bas aprÅ«pi ir necilvÄ“cÄ«ga pret, iespÄ“jams, lÄ«dz 300 000 trÅ«cÄ«gāko iedzÄ«votāju. Jaunā kārtÄ«ba ir arÄ« pretrunā Satversmes 111. pantam.

Valsts pamatlikums tika pieņemts 1922. gadā, pirms tika izdomāts penicilÄ«ns! Satversmes pieprasÄ«to un garantÄ“to veselÄ«bas aprÅ«pi mÅ«sdienās sašaurināt tikai lÄ«dz Ä£imenes ārsta un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas pieejamÄ«bai – tā ir nostāšanās pret ārstu un medicÄ«nas darbinieku Ä“tikas principiem.

VÄ“l jo vairāk – zinot, ka Latvijā ir augstākā mirstÄ«ba starp trijām Baltijas valstÄ«m un ka jau tagad 30% trÅ«cÄ«gāko Latvijas iedzÄ«votāju nevar atļauties aiziet pie ārsta vai nopirkt medikamentus, šÄ«s maksas ieviešana samazinās pieeju plānveida veselÄ«bas aprÅ«pei, pieaugs gan ielaisto slimÄ«bu biežums, gan mirstÄ«ba valstÄ«.

Strādāju ASV un zinu – visi pÄ“tÄ«jumi ir parādÄ«juši, ka šajā valstÄ« cilvÄ“ku grupā, kurai ir piekļuve tikai akÅ«tai veselÄ«bas aprÅ«pei, mirstÄ«ba ir par 25% augstāka! Uz to iepriekš esmu norādÄ«jis atklātā vÄ“stulÄ“ par VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma robiem.

Kā rakstÄ«ts, sociālo nodokli nemaksājušajiem, lai iekļūtu “sistÄ“mā”, 2018. gadā bÅ«s jāmaksā “sods” 51 eiro apmÄ“rā, 2019. gadā – 154 eiro un 2020. gadā – 258 eiro. Ja visi nemaksājušie pÄ“kšÅ†i sāks maksāt, budžetā ieripos 15,46 vai 77 miljoni eiro. Taču skaidrs, ka “visi” nemaksās un summas bÅ«s mazākas.

Mums jāsaprot arÄ« tas, ka Latvijā privāto maksājumu lÄ«menis veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir katastrofāli augsts. HolandÄ“ tie ir 6%, Igaunijā – 18,4%, ASV – 12,5%, kamÄ“r Latvijā – 37,8% no kopÄ“jā finansÄ“juma veselÄ«bas aprÅ«pei jeb 260 eiro gadā uz vienu iedzÄ«votāju jau tagad. Pie kā tas noved, jau esmu uzsvÄ“ris publikācijā par Latvijas Bankas ieteikumiem veselÄ«bas aprÅ«pei.

Skaidrs, ka veselÄ«bas aprÅ«pei ir nepieciešams daudz vairāk lÄ«dzekļu. TomÄ“r nevaram palielināt darbaspÄ“ka nodokļus uz trÅ«cÄ«gāko un vidusšÄ·iras rÄ“Ä·ina, kamÄ“r JÅ«rmalas mÄ“rs atlaiž Ä«pašuma nodokļus par 70% Latvijas, Krievijas un citu valstu miljonāru Ä«pašumiem.

Īpašumu nodokļus citās ES varam apskatÄ«t šeit. ES valstÄ«s vidÄ“ji no IKP Ä«pašuma nodokļos ieņem 1,92%, Latvijā 1,0%, Somijā 1,27%, Polijā 1,39%, Īrijā 2%, Itālijā 2,7%, GrieÄ·ijā 3%, Francijā 3,8%.

Ienākumus no Ä«pašuma nodokļa Latvijā palielinot lÄ«dz Īrijas lÄ«menim, veselÄ«bas budžets tiktu papildināts par aptuveni 270 miljoniem eiro. Ir jāpalielina Ä«pašuma nodoklis luksusa Ä«pašumiem, cilvÄ“kiem, kuriem pieder vairāki dārgi Ä«pašumi, kā arÄ« luksusa precÄ“m, piemÄ“ram, dārgiem auto. Savukārt Ä«pašuma nodoklis pilnÄ«bā bÅ«tu jāatlaiž Ä£imenes vienÄ«gajam Ä«pašumam, ja tā tirgus vÄ“rtÄ«ba ir zem kādas noteiktas summas, teiksim, zem 50 000 eiro, vai Ä«pašnieki ir trÅ«cÄ«gi un Ä«pašumu ieguvuši privatizācijas ceļā deviņdesmito gadu sākumā.

Lieki teikt, ka esmu absolÅ«ti pret pieņemto VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumu un veidu, kā tas palielinās saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu. No politiÄ·iem, kas par to balsoja, ir jāprasa atbildÄ«ba.

Jaunajai Saeimai, ko ievÄ“lÄ“sim šoruden, jāsper pragmatiski soļi veselÄ«bas un sociālās aprÅ«pes finansÄ“šanas un kvalitātes uzlabošanā.

Ticu, ka mūsu vienīgo valsti varam pārvaldīt godīgāk, bet mums visiem ir jāiesaistās!

* Ä€rsts endokrinologs, profesors, Teksasas “Southwestern” universitāte

Pārpublicēts no lvportals.lv