Iesaki rakstu:

BÄ“dÄ«gi slavenais uzņēmums Ceļu pārvalde nule ir nosvinÄ“jis iegÅ«tu gandrÄ«z pusmiljonu eiro vÄ“rtu pasÅ«tÄ«jumu no Nila Ušakova vadÄ«tās RÄ«gas pašvaldÄ«bas iegādājoties jaunu luksus klases Mercedes Benz automašÄ«nu sava saimnieka vajadzÄ«bām, - dārgais pirkums aplÅ«kojams Pietiek publicÄ“tajā attÄ“lā.

Kā rāda Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja informācija, šÄ gada 4. aprÄ«lÄ« ir paziņots, ka RÄ«gas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļas iepirkumā „Iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu atjaunošana RÄ«gas pilsÄ“tas administratÄ«vajā teritorijā” ir uzvarÄ“jusi AS Ceļu pārvalde, kas šos darbus veiks par 464 822 eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma patiesā labuma guvÄ“js ir tā valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Adigjozals Mamedovs.

Savukārt CSDD dati rāda, ka nepilnu mÄ“nesi pÄ“c šÄ« priecÄ«gā notikuma uzņēmums ir reÄ£istrÄ“jis no Vācijas atvestu, tiesa, nevis jaunu, bet četrus gadus vecu automašÄ«nu Mercedes Benz SLS AMG ar valsts numuru LJ4225. Jaunais auto papildinās remontuzņēmuma luksus autoparku, kurā jau pirms tam bija 2016. gada izlaiduma automašÄ«na Porsche 911 Turbo S ar „Ä«pašo” valsts numuru AC911.

PrecÄ«za jaunā pirkuma cena nav zināma, taču tā ļauj aptuveni lÄ“st Ceļu pārvaldes peļņas daļu RÄ«gas domes iepirkumos: autotirdzniecÄ«bas portālos 2014. gada izlaiduma Mercedes Benz SLS AMG maksā no 150 lÄ«dz 200 tÅ«kstošiem eiro, atsevišÄ·os gadÄ«jumos arÄ« vairāk.

RÄ«gas pašvaldÄ«ba 2013. gada aprÄ«lÄ« no tai piederošajiem 88,73% Ceļu pārvaldes akciju atbrÄ«vojās, tos par 6,2 miljoniem latu pārdodot Adigjozalam Mamedovam piederošajai AS RÄ«gas Sanitārā transporta autobāze.

Savukārt tā paša gada augustā Ä¢enerālprokuratÅ«ra astoņām personām, tostarp bijušajām amatpersonām, uzrādÄ«ja apsÅ«dzÄ«bas lietā par finanšu lÄ«dzekļu nelikumÄ«gu iegÅ«šanu no Ceļu pārvaldes, bet kopš tā laika nekādas ziņas par kriminālprocesa gaitu nav izskanÄ“jušas.

Toreiz kļuva zināms, ka RÄ«gas pašvaldÄ«bai piederÄ“jušÄ uzņēmuma Ceļu pārvalde amatpersonas, ko Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vainoja ļaunprātÄ«gā dienesta stāvokļa izmantošanā un lielu zaudÄ“jumu nodarÄ«šanā uzņēmumam, ir tā bijusÄ« finanšu direktore Anita Gaile un administratÄ«vā direktore Laima Karatājeva.

KaitÄ“juma nodarÄ«šanā uzņēmumam tika vainots arÄ« bijušais Ceļu pārvaldes valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Mārtiņš Lauva, un KNAB dokumenti detalizÄ“ti rādÄ«ja, kā uzņēmuma amatpersonas "saimniekojušas" zem pašvaldÄ«bas "jumta", ar starpnieku palÄ«dzÄ«bu mākslÄ«gi palielinot izmaksas.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā KNAB bija konstatÄ“jis, ka toreizÄ“jā Ceļu pārvaldes valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile, bÅ«dama pilnvarota slÄ“gt uzņēmuma vārdā lÄ«gumus, 2010.gada 30.augustā noslÄ“gusi lÄ«gumu par bituma iegādi Ceļu pārvaldes vajadzÄ«bām ar starpniekuzņēmumu Deutsche Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. TādÄ“jādi, mākslÄ«gi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radÄ«ts kaitÄ“jums ne mazāk kā Ls 16 495 apmÄ“rā.

Tāpat KNAB bija konstatÄ“jis, ka toreizÄ“jā Ceļu pārvaldes administratÄ«vā direktore Laima Karatājeva 2011.gada 9.maijā noslÄ“gusi lÄ«gumu par bituma iegādi ar citu starpniekuzņēmumu - SIA Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. TādÄ“jādi, mākslÄ«gi sadārdzinot izejvielu izmaksas, šajā gadÄ«jumā Ceļu pārvaldei radÄ«ts kaitÄ“jums vismaz Ls 36 337.

Bija konstatÄ“ts arÄ«, ka Karatājeva tā paša 2011.gada 11.maijā un 19.maijā lÄ«gumu par dolomÄ«ta šÄ·embu iegādi Ceļu pārvaldes vajadzÄ«bām noslÄ“gusi ar starpniekuzņēmumu SIA Kliners, nevis tieši ar šÄ·embu piegādātāju AB Dolomitas. TādÄ“jādi, mākslÄ«gi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radÄ«ts kaitÄ“jums ne mazāk kā Ls 21 801.

Īpatni saimniekojis bija arÄ« toreizÄ“jais uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Mārtiņš Lauva: viņš noslÄ“dzis pilnvarojuma lÄ«gumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam par 1000 latiem mÄ“nesÄ« veikt SIA CP UzturÄ“šana un SIA CP Transports valdes locekļa amata pienākumus. Taču KNAB bija noskaidrojis, ka Lauvas privātbiznesa kompanjons Rutkis oficiāli noteiktos amata pienākumus nemaz nav pildÄ«jis, tādÄ“jādi no pašvaldÄ«bas uzņēmuma nepamatoti saņemot 3000 latu.

Foto no Konstantīna Zorina Twitter profila.