Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

10 gadi un 2 mÄ“neši cietumā – šÄdu sodu RÄ«gas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa pirmdien aiz slÄ“gtām durvÄ«m piesprieda par uzņēmÄ“ja Igora Ivanova slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājuma organizÄ“šanu apsÅ«dzÄ“tajai bijušajai RÄ«gas Centrālcietuma DrošÄ«bas daļas darbiniecei Tatjanai Smoļakovai.

Kriminālprocess bija ierosināts pÄ“c diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavÄ«bu pastiprinošos apstākļos - mantkārÄ«gā nolÅ«kā un grupā. ApsÅ«dzÄ“ta par šo noziegumu tika bijusÄ« RÄ«gas Centrālcietuma DrošÄ«bas daļas darbiniece Smoļakova, savukārt cietušais bija labi pazÄ«stamais uzņēmÄ“js Ivanovs, kurš notiesāts uz 12,5 gadiem par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«šanu 2008. gada janvārÄ«.

Tieši Ivanova slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājums, viņam jau atrodoties ieslodzÄ«juma vietā, bija ticis organizÄ“ts ar cietuma darbinieces palÄ«dzÄ«bu. Turklāt tas nebÅ«tu pirmais šÄds atgadÄ«jums Centrālcietuma 365. kamerā, kur mÄ«t Ivanovs 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pÄ“kšÅ†i un strauji nomira ieslodzÄ«tais Aleksandrs Dudkins.

"Par A. Dudkina nāves faktu RÄ«gas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklÄ“šanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbÄ«ga un iestājusies sirds slimÄ«bas rezultātā," - šÄds ir IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes oficiālais slÄ“dziens.

Taču vairāki avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka nāve "sirds slimÄ«bas rezultātā" ieslodzÄ«tajam iestājusies pÄ“c tam, kad Dudkins izdzÄ“ris Ivanovam paredzÄ“tu buljona krÅ«zÄ«ti. "Domāju, tāpÄ“c, ka buljons bija paredzÄ“ts man, ārsti atnāca pÄ“c 35-40 minÅ«tÄ“m pat bez medicÄ«niskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šÄda ir versija Pietiek rÄ«cÄ«bā esošajās Ivanova ar roku rakstÄ«tajās liecÄ«bās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecÄ«bu - buljons bijis nāvÄ“jošs un bijis paredzÄ“ts viņam.

"Es piezvanÄ«ju A. Dudkina sievai un piesardzÄ«gi ieteicu uzstāt uz ekspertÄ«zi. A . Dudkina sieva pÄ“c tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! (..) Manam lÅ«gumam sniegt liecÄ«bas attiecÄ«bā uz A. Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica - es vienÄ«gais no visas kameras netiku nopratināts," - šÄdi Ivanovs trÄ«s gadus vÄ“lāk sÅ«dzÄ“jies prokuratÅ«rai, taču viņa sÅ«dzÄ«bas nav uzskatÄ«tas par vÄ“rā ņemamām.

Savukārt IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes vadÄ«tāja Ilona Spure tagad tā arÄ« nevar vai nevÄ“las atbildÄ“t uz Pietiek jautājumu - vai Dudkinam ir veikta tiesu medicÄ«niskā ekspertÄ«ze un kas tieši to veicis. Taču jebkurā gadÄ«jumā - ja ne attiecÄ«bā uz buljonu, tad kopumā Ivanova bažas par savu dzÄ«vÄ«bu aiz it kā drošajiem cietuma mÅ«riem tiešÄm nav bijušas bez pamata.

Izrādās, jau 2011. gada 9. februārÄ«, "pamatojoties uz DrošÄ«bas policijas ziņojumu par operatÄ«vā ceļā iegÅ«tu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbÄ«bas no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ä»ebedeva puses, lai organizÄ“tu Igora Ivanova slepkavÄ«bu", ir ticis sākts kriminālprocess pÄ“c Krimināllikuma panta par slepkavÄ«bu (faktiski - slepkavÄ«bas organizÄ“šanu).

Smoļakova bija RÄ«gas Centrālcietuma DrošÄ«bas daļas vecākā inspektore, savukārt Ä»ebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadÄ«tājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā no Ivanova mājas, kur notikusi gan Ellast Ivanovas slepkavÄ«ba, gan citi dramatiski atgadÄ«jumi.

Nu kriminālprocess, kurā bija apsÅ«dzÄ“ta bijusÄ« Centrālcietuma darbiniece, ir iztiesāts Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā, Smoļakovai piespriežot 10 gadu un 2 mÄ“nešu cietumsodu un viņu apcietinot tiesas zālÄ“.

Jebkāda informācija par prāvu bija noslepenota, tiesa notika aiz slÄ“gtām durvÄ«m, taču Pietiek rÄ«cÄ«bā ir Smoļakovas izmeklÄ“šanas laikā sniegta liecÄ«ba: "Sarunas laikā Ä»ebedevs pateica, ka lieli cilvÄ“ki, kuri ir ieinteresÄ“ti Igora Ivanova slepkavÄ«bā un par tās veikšanu ir liela nauda. Ä»ebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavÄ«bu šie cilvÄ“ki var samaksāt 100 000, kādā naudas mÄ“rvienÄ«bā es neatceros."

SaistÄ«bā ar šo procesu un tā izmeklÄ“šanu ir arÄ« virkne citu faktu, kas skaidri apliecina - notiesāts ir "bandinieks", savukārt Ä«stie nozieguma organizÄ“tāji palikuši brÄ«vÄ«bā un neatklāti. VÄ“l vairāk - izmeklÄ“šanas laikā ir izdarÄ«ts viss, lai tā notiktu.

Normunda Mežvieta vadÄ«tā DrošÄ«bas policija, kuras operatÄ«vā informācija bija pamatā nozieguma plānošanas atklāšanai, tagad par savu lomu tajā ir Ä«paši atturÄ«ga: "DrošÄ«bas policija šo kriminālprocesu nodeva RÄ«gas tiesu apgabala prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2013. gada 4. martā. Å…emot vÄ“rā, ka šis kriminālprocess vairāk nav DrošÄ«bas policijas lietvedÄ«bā, plašÄkus komentārus nevaram sniegt."

Tas ir viss, ko šÄ« struktÅ«ra vÄ“las atbildÄ“t uz virkni jautājumu - tostarp arÄ« par to, vai Smoļakova ir vienÄ«gā persona, kuras noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi ir tikuši izmeklÄ“ti saistÄ«bā ar šo noziegumu, kas ir pārÄ“jās personas un kāds ir statuss kriminālprocesā saistÄ«bā ar šo personu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanu.

Šai atturÄ«bai ir virkne iemeslu, tostarp - izmeklÄ“šana acÄ«mredzami ir tikusi maksimāli novilcināta. Tas, ka pats Ivanovs par apdraudÄ“jumu viņa dzÄ«vÄ«bai tika informÄ“ts tikai divus gadus vÄ“lāk, vÄ“l nebÅ«tu tik bÅ«tiski. Taču, neraugoties uz procesa sākšanu 2011. gada februārÄ«, kad jau bija ziņas par Smoļakovas un Ä»ebedeva lomu slepkavÄ«bas organizÄ“šanā, pats Ä»ebedevs tika nopratināts gandrÄ«z divus gadus vÄ“lāk - 2012. gada 13. decembrÄ«.

"Par manu iespÄ“jamo lÄ«dzdalÄ«bu Igora Ivanova slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«šanā uz doto brÄ«di neko paskaidrot nevaru, tādēļ, ka neatceros, tādēļ, ka ir pagājis ilgstošs laika periods," - šis ir nevis slikts joks, bet fragments no Ä»ebedeva liecÄ«bām nopratināšanā DrošÄ«bas policijā.

Neraugoties ne uz to, ne uz pierādÄ«jumiem par Ä»ebedeva lÄ«dzdalÄ«bu sevišÄ·i smaga nozieguma sagatavošanā, DrošÄ«bas policija arÄ« pÄ“c šÄ«s nopratināšanas drošÄ«bas lÄ«dzekli viņam nepiemÄ“roja. Tikai divus mÄ“nešus vÄ“lāk, pierādÄ«jumu daudzumam nemainoties, DrošÄ«bas policija nolÄ“ma piemÄ“rot Ä»ebedevam apcietinājumu. Taču viņš pÄ“c 13. decembra pratināšanas laiku nebija tÄ“rÄ“jis veltÄ«gi un pazudis.

Tagad DrošÄ«bas policija, izvairoties no atbildÄ“m par slepkavÄ«bas organizÄ“šanu, norāda uz Smoļakovas kriminālprocesu, kas tiek izskatÄ«ts tiesā. Tā noklusÄ“ to, ka patiesÄ«bā eksistÄ“ vÄ“l viens kriminālprocess ar citu numuru - "par Staņislava Ä»ebedeva veiktajām noziedzÄ«gajām darbÄ«bām personu grupā ar Tatjanu Smoļakovu". 

"Ä»ebedevs pateica Smoļakovai, ka ietekmÄ«gi cilvÄ“ki ir ieinteresÄ“ti Igora Ivanova slepkavÄ«bā un par to samaksās lielu naudu - 100 000. Ä»ebedevs paskaidroja, ka ir vÄ“rsies noziedzÄ«gajās aprindās un pie savas uzticÄ«bas personas RÄ«gas Centrālcietumā, taču pret personu, kura atrodas cietumā, to grÅ«ti izdarÄ«t," - šis ir fragments no apsÅ«dzÄ«bas Ä»ebedevam šajā procesā.

Taču sakarā ar to, ka DrošÄ«bas policija faktiski brÄ«dināja Ä»ebedevu par reālo situāciju un tās rÄ«cÄ«bā esošajiem pierādÄ«jumiem un vienlaikus deva laiku viņam aizbÄ“gt, šis kriminālprocess 2013. gada 29. maijā apturÄ“ts, "jo apsÅ«dzÄ“tais Ä»ebedevs slÄ“pjas no izmeklÄ“šanas" un "apsÅ«dzÄ“to Ä»ebedevu nav iespÄ“jams nopratināt, jo nav zināma viņa atrašanās vieta".

LÄ«dz ar to, pateicoties DrošÄ«bas policijas darbÄ«bām, no atbildÄ«bas vismaz pagaidām ir paglābts ne tikai Ä»ebedevs, bet arÄ« viņa pieminÄ“tie "lielie cilvÄ“ki", kuri bija pasÅ«tÄ«juši Ivanova slepkavÄ«bu; tāpat nav noskaidrota arÄ« viņa "uzticÄ«bas persona RÄ«gas Centrālcietumā".

Kā var noprast, tiesÄ«bsargājošÄs iestādes arÄ« nav interesÄ“jis tas, kādi vispār bijuši iemesli Ivanova slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«šanai. "Lietas izmeklÄ“šanā savāktie pierādÄ«jumi neapstiprina, ka Ä»ebedevs jebkad sarunās bÅ«tu pieminÄ“jis viņa vai citas personas ieinteresÄ“tÄ«bu pārņemt JÅ«su darÄ«jumus, iegÅ«t JÅ«su mantu, nekustamos Ä«pašumus, kapitāla daļas uzņēmumos," - arÄ« šÄdu atbildi Ivanovam ir nosÅ«tÄ«jusi prokuratÅ«ra.

Vai saistÄ«bā ar DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bu runa ir par vienkāršu nolaidÄ«bu vai motivÄ“tu rÄ«cÄ«bu? Ivanovs savās neskaitāmajās sÅ«dzÄ«bās norāda uz iespÄ“ju, ka Ä»ebedevs varÄ“tu bÅ«t iesaistÄ«ts ne tikai Ellas Ivanovas slepkavÄ«bā (savu vainu tajā Ivanovs kategoriski noliedz), bet arÄ« iespaidÄ«gu materiālo vÄ“rtÄ«bu zādzÄ«bā no Ivanovu mājas Baltezerā, kas lÄ«dz ar to viņam dotu vÄ“rienÄ«gu "motivÄ“šanas" instrumentu.

Ivanovs tiešÄm ir atzÄ«ts par cietušo vÄ“l vairākos kriminālprocesos, tostarp - par zādzÄ«bu, kas notikusi no viņa mājas Baltezerā (attÄ“lā) laikā no 2011. gada 20. maija lÄ«dz 17. jÅ«nijam.

Saskaņā ar paša Ivanova sniegtu liecÄ«bu savā mājā Baltezerā, Skuju ielā 13 viņš esot glabājis "ievÄ“rojamus naudas lÄ«dzekļus: 8 000 000 EUR, juvelierizstrādājumus 500 000 EUR vÄ“rtÄ«bā, tāpat kārbiņu ar briljantiem, kuru kopÄ«go vÄ“rtÄ«bu pat nevar noteikt.

Nauda, kas bija salikta 16 saimniecÄ«bas maisiņos un koka lādÄ«te ar dārglietām un metāla kārba aizzÄ«mogota ar arābu valodas tekstu bija novietoti arkā virs baseina pie griestiem. Lai piekļūtu tai, bija nepieciešams paņemt pieliekamās kāpnes, tās ielikt baseinā un pakāpties lÄ«dz arkai".

Visas šÄ«s vÄ“rtÄ«bas pazudušas, turklāt tieši laikā, kad mājai bijusi atslÄ“gta signalizācija. IzmeklÄ“šanā, balstoties uz notikuma vietā atrastajām DNS pÄ“dām, aizturÄ“ts zaglis-recidÄ«vists, 1980. gadā dzimušais Jānis N., taču viņš liecinājis, ka, "redzot mājas pagrabam izsistu logu, bija ielÄ«dis mājā paslÄ“pties no lietus, kur bija pastaigājis pa māju, bet nekādas mantas nav ņēmis".

IzmeklÄ“tāji atbilstoši šai versijai apsÅ«dzÄ«bu no zādzÄ«bas pārkvalificÄ“juši par nelikumÄ«gu iekļūšanu svešÄ Ä«pašumā, savukārt nozagtās vÄ“rtÄ«bas tā arÄ« pazudušas bez pÄ“dām - lai gan formāli kriminālprocess par zādzÄ«bu vÄ“l turpinās.

Ivanova advokāte saistÄ«bā ar šo megazādzÄ«bu izmeklÄ“šanas iestādÄ“m ir norādÄ«jusi, ka Ä»ebedevs bijis Ivanova biznesa partnera Bondarika biznesa partneris, "bieži veda Ivanovu ar lielām materiālām vÄ“rtÄ«bām uz mājām Skuju ielā 13, PriedkalnÄ“", zināja šo vÄ“rtÄ«bu aptuvenās atrašanās vietas, "Ä»ebedevs ir profesionālis apsardzes jautājumos, bet zādzÄ«ba no mājas Skuju ielā 13, PriedkalnÄ“ 2011. gada pavasarÄ« izdarÄ«ta profesionāli atslÄ“dzot signalizācijas sistÄ“mu". Taču nekādu atsaucÄ«bu šÄ«s norādes nav izpelnÄ«jušÄs.

"Tas, ka noteiktās uzņēmÄ“ju aprindās pÄ“c viena "izkrišanas no aprites" pārÄ“jie metas savu "kolÄ“Ä£i" aptÄ«rÄ«t, nav nekas neparasts. Taču šajā gadÄ«jumā, spriežot pÄ“c zināmajiem faktiem, var runāt arÄ« par atsevišÄ·u tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvju ciešu saistÄ«bu ar notikušo un kādu Ä«pašu motivāciju. AcÄ«mredzami tas attiecas arÄ« uz kādiem maniem bijušajiem kolÄ“Ä£iem," Pietiek atzina kāds izbijis DrošÄ«bas policijas pārstāvis, kas savu vārdu saprotamu iemeslu dēļ nevÄ“lÄ“jās publiskot.

Novērtē šo rakstu:

0
0