Ceram, ka valdÄ«ba un koalÄ«cija pieņems pareizo lÄ“mumu un atdos mums visu, ko pieprasÄm
Dmitrijs Krupņikovs* · 04.08.2020. · Komentāri (0)Esam gandarÄ«ti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdÄ«ba joprojÄm pievÄ“rš uzmanÄ«bu holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautÄjumam un atmiņas par OtrÄ pasaules kara laikÄ notikušÄ genocÄ«da pret ebrejiem saglabÄšanai. Holokaustu pÄrdzÄ«vojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagÄkajiem un briesmÄ«gÄkajiem no jebkad nodarÄ«tajiem noziegumiem pret cilvÄ“ci, tostarp slepkavÄ«bÄm, postam un Ä«pašumu izlaupÄ«šanai.
ASV Valsts departamenta publicÄ“tajÄ ziņojumÄ sakarÄ ar JUST Act (TaisnÄ«guma atjaunošanas likums) ir sniegta informÄcija par valstu sasniegto progresu attiecÄ«bÄ uz kompensÄciju piešÄ·iršanu traģēdijas upuriem.
Å…emot vÄ“rÄ, ka dzÄ«vo vidÅ« ir palikuši tik maz upuru, uzskatÄm, ka Latvijas Saeimai bÅ«tu vÄ“rts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatÄ«šanas un pieņemt to; tas nodrošinÄtu minimÄlu kompensÄciju par vairÄk nekÄ 200 Ä«pašuma objektiem, kuri bija konfiscÄ“ti ebreju kopienai OtrÄ pasaules kara un padomju okupÄcijas laikÄ.
ASV Valsts departamenta ziņojuma sadaļÄ, kas ir veltÄ«ta Latvijai, kura ir parakstÄ«jusi Terezinas deklarÄciju, ir atzÄ«meti nozÄ«mÄ«gi sasniegumi tÄdÄs jomÄs kÄ arhÄ«vu un vÄ“sturiskie pÄ“tÄ«jumi, sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana un holokausta upuru piemiņas saglabÄšana.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un tajÄ ietilpstošÄs organizÄcijas aktÄ«vi piedalÄ«jÄs šajÄ darbÄ, kurš turpinÄsies ar Latvijas valsts atbalstu. TÄ, pÄ“dÄ“jo 20 gadu laikÄ esam uzcÄ“luši piemiņas objektus vairÄk nekÄ 200 ebreju masveida nÄvessodu vietÄs. Esam noskaidrojuši simtiem glÄbÄ“ju vÄrdus, piemiņa par kuriem ir iemūžinÄta memoriÄlÄ RÄ«gas centrÄ. Esam atklÄjuši jaunus faktus, identificÄ“jusi un izpÄ“tÄ«juši jaunus dokumentus.
Diemžēl, ziņojumÄ vienlaikus tiek pievÄ“rsta uzmanÄ«ba pÄrÄk lÄ“najam Latvijas progresam ebreju Ä«pašumu restitÅ«cijas jautÄjumos. 1991.–2016. gadÄ valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no kopienas un reliÄ£iskajiem Ä«pašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscÄ“ti padomju okupÄcijas laikÄ un holokausta gados; lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vÄ“l 265 Ä«pašumus, kuriem jÄpiemÄ“ro restitÅ«cija.
Ka tiek atzÄ«mÄ“ts ASV Valsts departamenta ziņojumÄ, viens no faktoriem, kas ietekmÄ“ja 2019. gada likumprojekts atsaukšanu, bija politiskÄ pretestÄ«ba. Turpat ir norÄdÄ«ts, ka politiski apsvÄ“rumi un bažas par ar restitÅ«ciju saistÄ«tajiem finansiÄlajiem izdevumiem novilcina nepieciešamo pasÄkumu Ä«stenošanu arÄ« citÄs valstÄ«s.
Kopš 1990. gadu beigÄm Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastÄvÄ«gu dialogu ar valdÄ«bu un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas Ä«pašumu restitÅ«ciju. Šis process bija lÄ“ns un grÅ«ts. TomÄ“r ceram, ka valdÄ«ba un koalÄ«cijas partijÄm izrÄdÄ«s politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lÄ“mumu. JoprojÄm ceram arÄ«, ka jau drÄ«z Latvija kļūs par vienu no tÄm valstÄ«m, kas pilnÄ apmÄ“rÄ izpildÄ«jušas no Terezinas deklarÄcijas izrietošÄs saistÄ«bas.
Neskatoties uz to, ka holokausta notikumus nekad nedrÄ«kst aizmirst, restitÅ«cijas Ä«stenošana palÄ«dzÄ“s mÅ«su valstij pašÄ·irstÄ«t šÄ« traÄ£iskÄ vÄ“stures perioda lappusi.
* Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks, rakstÄ saglabÄta oriÄ£inÄlÄ rakstÄ«ba