Iesaki rakstu:

Esam gandarÄ«ti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdÄ«ba joprojām pievÄ“rš uzmanÄ«bu holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušÄ genocÄ«da pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzÄ«vojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmÄ«gākajiem no jebkad nodarÄ«tajiem noziegumiem pret cilvÄ“ci, tostarp slepkavÄ«bām, postam un Ä«pašumu izlaupÄ«šanai.

ASV Valsts departamenta publicÄ“tajā ziņojumā sakarā ar JUST Act (TaisnÄ«guma atjaunošanas likums) ir sniegta informācija par valstu sasniegto progresu attiecÄ«bā uz kompensāciju piešÄ·iršanu traģēdijas upuriem.

Å…emot vÄ“rā, ka dzÄ«vo vidÅ« ir palikuši tik maz upuru, uzskatām, ka Latvijas Saeimai bÅ«tu vÄ“rts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatÄ«šanas un pieņemt to; tas nodrošinātu minimālu kompensāciju par vairāk nekā 200 Ä«pašuma objektiem, kuri bija konfiscÄ“ti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā.

ASV Valsts departamenta ziņojuma sadaļā, kas ir veltÄ«ta Latvijai, kura ir parakstÄ«jusi Terezinas deklarāciju, ir atzÄ«meti nozÄ«mÄ«gi sasniegumi tādās jomās kā arhÄ«vu un vÄ“sturiskie pÄ“tÄ«jumi, sabiedrÄ«bas izglÄ«tošana un holokausta upuru piemiņas saglabāšana.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un tajā ietilpstošÄs organizācijas aktÄ«vi piedalÄ«jās šajā darbā, kurš turpināsies ar Latvijas valsts atbalstu. Tā, pÄ“dÄ“jo 20 gadu laikā esam uzcÄ“luši piemiņas objektus vairāk nekā 200 ebreju masveida nāvessodu vietās. Esam noskaidrojuši simtiem glābÄ“ju vārdus, piemiņa par kuriem ir iemūžināta memoriālā RÄ«gas centrā. Esam atklājuši jaunus faktus, identificÄ“jusi un izpÄ“tÄ«juši jaunus dokumentus.

Diemžēl, ziņojumā vienlaikus tiek pievÄ“rsta uzmanÄ«ba pārāk lÄ“najam Latvijas progresam ebreju Ä«pašumu restitÅ«cijas jautājumos. 1991.–2016. gadā valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no kopienas un reliÄ£iskajiem Ä«pašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscÄ“ti padomju okupācijas laikā un holokausta gados; lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vÄ“l 265 Ä«pašumus, kuriem jāpiemÄ“ro restitÅ«cija.

Ka tiek atzÄ«mÄ“ts ASV Valsts departamenta ziņojumā, viens no faktoriem, kas ietekmÄ“ja 2019. gada likumprojekts atsaukšanu, bija politiskā pretestÄ«ba. Turpat ir norādÄ«ts, ka politiski apsvÄ“rumi un bažas par ar restitÅ«ciju saistÄ«tajiem finansiālajiem izdevumiem novilcina nepieciešamo pasākumu Ä«stenošanu arÄ« citās valstÄ«s.

Kopš 1990. gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvÄ«gu dialogu ar valdÄ«bu un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas Ä«pašumu restitÅ«ciju. Šis process bija lÄ“ns un grÅ«ts. TomÄ“r ceram, ka valdÄ«ba un koalÄ«cijas partijām izrādÄ«s politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lÄ“mumu. Joprojām ceram arÄ«, ka jau drÄ«z Latvija kļūs par vienu no tām valstÄ«m, kas pilnā apmÄ“rā izpildÄ«jušas no Terezinas deklarācijas izrietošÄs saistÄ«bas.

Neskatoties uz to, ka holokausta notikumus nekad nedrÄ«kst aizmirst, restitÅ«cijas Ä«stenošana palÄ«dzÄ“s mÅ«su valstij pašÄ·irstÄ«t šÄ« traÄ£iskā vÄ“stures perioda lappusi.

* Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks, rakstā saglabāta oriÄ£inālā rakstÄ«ba