Iesaki rakstu:

Ažiotāžu sacÄ“lušie Vestarda Šimkus izteikumi no skatuves par savu klausÄ«tāju nedalÄ«šanu vakcinÄ“tajos un nevakcinÄ“tajos parāda, lÄ«dz kam pie mums nonākusi koronavÄ«rusa apkarošana: par sabiedrÄ«bas glābšanu no nāvÄ“jošas sÄ“rgas publiski strÄ«das divi pianisti.

Un tas nebÅ«tu nekas slikts, jo viedokļa lÄ«deriem sabiedrÄ«bā (pie kam pianists un komponists Vestards Šimkus te varÄ“tu bÅ«t pat augstāk novÄ“rtÄ“ts viedokļa lÄ«deris nekā pianists un ministrs Daniels Pavļuts) var un vajag izteikt dažādus viedokļus. Neesam jau Baltkrievija.

Latvija ilgi vilkās iepakaļ citām ES valstÄ«m vakcinācijas tempos, arÄ« tagad neesam no pÄ“dÄ“jām vietām gluži izkārpÄ«jušies ārā. Kad pirmās AstraZeneca vakcÄ«nas piegādes bija klāt, ministri un deputāti pirmie steidzās vakcinÄ“ties, kaut arÄ« neietilpst riska grupā: vÄ“lāk izrādÄ«jās, ka viņi to domājuši kā… iedrošinājumu cilvÄ“kiem vakcinÄ“ties.

Kā tas nostrādāja, visiem ir redzams.

Tagad ir ienākušas arÄ« Pfizer, Moderna un Janssen vakcÄ«nas, var pat izvÄ“lÄ“ties vienu no četrām, savukārt AstraZeneca iepirkta tādos daudzumos, ka var atdot Kenijai nevajadzÄ«gās dozas. Un tas ir labi, jo neesam lÅ«dzÄ“ju lomā!

VÄ«rusa jaunie beta, gamma, delta paveidi (iepriekš pazÄ«stami ar to valstu nosaukumiem, kurās attiecÄ«gās mutācijas pirmoreiz konstatÄ“tas) ir vai nu Latvijā jau iekšÄ, vai neizbÄ“gami te iekļūs. SabiedrÄ«bas vairākums vakcinÄ“jas, bet pārÄ“jie nogaida (ieskaitot tos, kam ir reāls iemesls atlikt, piemÄ“ram, veci cilvÄ“ki ar vairākām hroniskām slimÄ«bām, kas nezina, kā viņu novājinātie organismi reaģēs uz vakcÄ«nu).

Cik var spriest bez attiecÄ«gas socioloÄ£ijas, tad stabili lielākais sabiedrÄ«bas vairākums varÄ“tu bÅ«t uzticÄ«gi ārstiem un zinātniekiem, taču zināmu daļu atbaida valdÄ«bas un Saeimas konvulsÄ«vā ņemšanās un arvien pieaugoša ziņu plÅ«sma par labi atalgotiem “Covid projektiem”, kuru “rezultātus” redz katrs. Kremļa propaganda un viltus ziņas nespÄ“tu ietekmÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bu tādā mÄ“rā, ja vietÄ“jo amatpersonu raustÄ«bas no viena grāvja uz otru nebÅ«tu tik redzamas.

Šajos apstākļos divu slimnÄ«cā un veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“ nekad nestrādājušu pianistu (Pavļuta un Šimkus) dažādie teksti par vienu tÄ“mu, kas demokrātiskā sabiedrÄ«bā ir pavisam normālas debates, vÄ“lreiz parāda: vakcÄ«nu jautājuma komunikācija Krišjāņa Kariņa vadÄ«tajai valdÄ«bai ir tāda pati kā viss cits šai valdÄ«bai.

Jau kopš šÄ«s valdÄ«bas apstiprināšanas visos jautājumos pastāv tikai vienÄ«gā pareizā uzskata izplatÄ«šana no augšas uz leju (tas nekas, ka pareizie izplatāmie uzskati var mainÄ«ties kuru katru dienu), principiāla arogance saskarÄ“ ar nozaru profesionālajām un iedzÄ«votājus pārstāvošajām organizācijām, tÄ«ša ignorance attiecÄ«bā uz iedzÄ«votāju faktiskajām nepieciešamÄ«bām. Ministru kabinets pÄ“dÄ“jos divarpus gadus valstiskā lÄ«menÄ« nodarbojas ar kaut ko lÄ«dzÄ«gu RÄ«gas “staÄ·Ä«šiem” (transportu traucÄ“jošiem stabiņiem): te ministri ievieš Covid ierobežojumus un pÄ“c tam tos maina bez konkrÄ“ti izskaidrojama pamata, te dubulto nodokļus visiem nepilnas slodzes darbiniekiem un radošo profesiju pārstāvjiem, vÄ“l pirms tam brauca uz Vašingtonu izlÅ«gties sankciju uzlikšanu pašu valsts ostai, kas noveda pie likumsakarÄ«gas tranzÄ«ta sagrāves utt.

CilvÄ“ki jÅ«t ne tikai valdÄ«bas komunikācijas saturu, bet arÄ« stilu un attieksmi. SabiedrÄ«ba kopumā kā personÄ«bu summa vienmÄ“r bÅ«s gudrāka nekā ierobežotais cilvÄ“ku skaits, kas ieņem valdÄ«bā amatus un ko valdÄ«ba var sev piesaistÄ«t. Un šÄ« valdÄ«ba (atšÄ·irÄ«bā no jebkuras citas valdÄ«bas iepriekšÄ“jo 15 gadu laikā) nevis vienkārši neieklausās sabiedrÄ«bā (tāda bÄ“da mums visiem var gadÄ«ties), bet vispār nepieļauj dialoga iespÄ“jamÄ«bu. AttiecÄ«bās ar sabiedrÄ«bu šai valdÄ«bai ir atrodamas vairāk kopÄ«gas iezÄ«mes ar septiņdesmito gadu LPSR Ministru padomi Jurija Rubeņa vadÄ«bā nekā ar XXI gadsimtu.

KāpÄ“c tieši Vestarda Šimkus iznāciens dialoga neiespÄ“jamÄ«bu starp diviem pianistiem parādÄ«jis Ä«paši skaidri? Nesen RÄ«gas Laikā bija lieliska retrospekcija par kanādiešu pianistu Glenu GÅ«ldu: viņam tiktāl apnika klasiskajā mÅ«zikā vispārizplatÄ«tais “virtuozo brÄ«numtalantu” kults, ka viņš koncertÄ“ja arvien mazāk, to pārtrauca vispār un turpmāk izlaida tikai studijas ierakstus. Nevar noliegt, ka arÄ« Vestards Šimkus savulaik bija tieši tāds “brÄ«numbÄ“rns”, kuram arvien sarÅ«košÄkajā globālajā mÅ«zikas industrijā izdodas gÅ«t arvien lielākus panākumus ar savu darbu vien. Turklāt jāpiezÄ«mÄ“, ka viņš jau kopš studiju laikiem ir arÄ« komponists un tikai viņa slava kā izpildÄ«tājmāksliniekam aizÄ“no viņu pašu kā komponistu un filmu mÅ«zikas autoru.

Ja sekmÄ«gs pianists un komponists, kuru publikas vairākums un mÅ«zikas industrija labprāt ierindo “virtuozā skaņu burvja” plauktiņā un ne citādi, pÄ“kšÅ†i no skatuves sāk izteikt sabiedriskus slÄ“dzienus par jebko citu, kas nav mÅ«zika, tad lielai sabiedrÄ«bas daļai ir tāda sajÅ«ta, it kā no meža bÅ«tu iznācis staltbriedis un skaidrā latviešu valodā izteiktu savu personÄ«go nostāju par mežu ierÄ«cÄ«bu un mazo HES skaitu uz upÄ“m. No vienas puses – apbrÄ«nojami, no otras puses – galÄ«gi nekomfortabli klausÄ«tājiem. Ko lai tam staltbriedim tagad atbild? Un, ja nu vÄ“l iznāk mežacÅ«ka pastāstÄ«t par savu pieredzi Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra pārslimošanā, pret ko nav izstrādāta vakcÄ«na? Mums bÅ«s jāklausās, kā cÅ«ka runā?!

Divu pianistu nostājas ir uzskatāmi atšÄ·irÄ«gas: Šimkus ir gatavs runāt ar valdÄ«bu par vÄ«rusa ierobežojumiem un pamatot savu nostāju, kamÄ“r Pavļuts neizskatās spÄ“jÄ«gs runāt ar to sabiedrÄ«bas daļu, kuras balsi negaidÄ«tā kārtā izpaudis Šimkus.

Ne reizi vien atsevišÄ·i valdÄ«bas pārstāvji konstatÄ“juši, ka problÄ“mas ir komunikācijā (tātad to paši apzinās), un mÄ“Ä£inājuši tajā ieviest izmaiņas. VienÄ«gā nelaime: vakcinācijas reklāma kļūst arvien trulāka, uzkrÄ«tošÄka un vienpusÄ“jāka. Sākumā visus baidÄ«ja ar vÄ«rusa briesmām (pamatoti), tagad baida ar nevakcinÄ“šanos. Agrāk skaidroja ierobežojumus, kad vakcÄ«nas nebija vÄ“l pieejamas, tagad skaidro ierobežojumus, kad cilvÄ“ki jau pamatÄ«gi savakcinÄ“ti, un neizdara to ne vienā, ne otrā gadÄ«jumā pārliecinoši.

Agrāk mÄ“Ä£ināja vienot sabiedrÄ«bu kopÄ«gos centienos, tagad sabiedrÄ«bu ar savām nemākulÄ«gajām kampaņām sašÄ·eļ, nevis mÄ“Ä£inot nevakcinÄ“tos izprast, uzrunāt un iedrošināt, bet gan izsmejot un kauninot – un saņemot izsmieklu un kaunu pretÄ«. Komunikācija kļūst nevis izprotošÄka un iekļaujošÄka, bet arvien propagandistiskāka un plakātiskāka, kas tieši pastiprina sajÅ«tu par sarunas neiespÄ“jamÄ«bu. “Var aizvest zirgu pie upes, bet nevar piespiest viņu dzert,” saka sena paruna. Bet šis ir gadÄ«jums, kad valdÄ«ba dažu labu Ä“rzeli nevar vispār lÄ«dz upei aizdabÅ«t, jo konsekventi uzskata to par Ä“zeli.

Bail iedomāties, kādas bÅ«s partiju reklāmas kampaņas pÄ“c gada…

IepriekšÄ“ja analÄ«ze: var novÄ“rtÄ“t, kā tā piepildÄ«jusies

https://www.pietiek.com/raksti/neatkaribas_atjaunosanas_trisdesmitgade_latvijas_politika_strauji_regrese_uz_devindesmitajiem_gadiem/