CeturtÄ atmoda. Mosties vai zust
IlmÄrs PoikÄns · 28.07.2017. · Komentāri (108)TrešÄ atmoda atjaunoja neatkarÄ«bu, taÄu netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radÄ«ts hibrÄ«ds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika un varas mantojuma un mežonÄ«gÄ kapitÄlisma sliktÄkÄs Ä«pašÄ«bas.
No šodienas atskatoties uz pÄ“dÄ“jiem 30 gadiem, diemžēl nÄkas secinÄt, ka reÄlos varas grožus visu šo laiku un joprojÄm savÄs rokÄs tur bijušie padomju nomenklatÅ«ras darboņi un veikli shÄ“motÄji, kuriem "katrÄ acÄ« zvÄ“ro dolÄri", tie nekad nav sapratuši un nesapratÄ«s, kÄ tas var bÅ«t, ka "mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!".
Padomju Latvija de iure tika likvidÄ“ta, taÄu de facto mÄ“s no tÄs neesam tikuši pavisam vaļÄ. VÄ“l trakÄk - kÄ tas nÄkas, ka daudzi politiÄ·i un Satversmes aizsardzÄ«bas birojs ar MaizÄ«ti priekšgalÄ vÄ“l joprojÄm tik sparÄ«gi sargÄ tos, kuri sadarbojÄs un kalpoja Valsts drošÄ«bas komitejai? Un nav pat runa par kriminÄlu sodÄ«šanu, bet gan par vÄ“sturiskas patiesÄ«bas atjaunošanu.
VÄ“l viens svarÄ«gs jautÄjums - kÄdēļ tik svarÄ«gi ir atskatÄ«ties pagÄtnÄ“, ko daudzi šobrÄ«d pÄrmet un ierosina vairÄk skatÄ«ties un koncentrÄ“ties tikai uz nÄkotni. PagÄtne ir jÄapzinÄs un tÄ jÄpieņem, jÄsaprot, kas ir noticis un ko no tÄ var mÄcÄ«ties. Ja sabiedrÄ«ba par to runÄ, tÄtad ir neatbildÄ“ti jautÄjumi vai melÄ«gas atbildes. Kaut vai Oligarhu sarunas vien ir spilgts apliecinÄjums tam. Un pagÄtne neaizies ne no šodienas, ne no nÄkotnes, kamÄ“r visi rÄ“Ä·ini nebÅ«s nokÄrtoti. Ir tÄds teiciens - cilvÄ“ks, kurš aizmirsis savu pagÄtni, spiests pÄrdzÄ«vot to atkal un atkal, pieļaujot tÄs pašas vecÄs kļūdas, lÄ«dz izprot un izmaina savu attieksmi un rÄ«cÄ«bu.
CeturtÄ atmoda ir nepieciešama, lai Latvija kÄ valsts neizzustu. Vai mÅ«su vecvectÄ“vi savas asinis izlÄ“ja velti, cÄ«noties par Latvijas izveidošanu? Atmoda jo vairÄk nepieciešama arÄ« cilvÄ“ku garÄ«gajai izaugsmei - spÄ“t izstumt neliešus no sava vidus, nebaidÄ«ties uzņemties risku un atbildÄ«bu, lai kaut ko izdarÄ«tu kopÄ“jam labumam. Tikai tad var cerÄ“t, ka arÄ« Latvija neizbÄ“gami uzplauks un par to varÄ“s lepoties ikkatrs.
Jau 2010. gadÄ Neo, publicÄ“jot atalgojumus valsts un pašvaldÄ«bas iestÄdÄ“s un uzņēmumos, nepÄrprotami runÄja par Ceturto atmodu. IespÄ“jams, ka sabiedrÄ«ba tam nebija gatava, pat ja tÄ jau toreiz bija neizbÄ“gamÄ«ba. Par Ceturto atmodu ir runÄjuši, runÄ un runÄs. ManÄ skatÄ«jumÄ tÄ tiešÄm ir neizbÄ“gama, lai vai kÄ to kÄdam negribÄ“tos. Es teiktu, ka tÄ jau ir sÄkusies, tikai pašreizÄ“jÄ stadijÄ tai nav spilgti redzamu ÄrÄ“ju izpausmju - var to dÄ“vÄ“t arÄ« par evolÅ«cijas procesu, kuram ir jÄiziet cauri.
Katrs no mums ir kÄdÄ no pieņemšanas cikla stadijÄm - 1) normÄla eksistence, neapzinoties, ka kaut kas nav kÄrtÄ«bÄ; 2) uzzinÄjis, ka kaut kas neesot kÄrtÄ«bÄ; 3) noliegums - nÄ“, viss Ä«stenÄ«bÄ ir kÄrtÄ«bÄ; 4) dusmas un agresija, bieži vien attiecÄ«bÄ pret slikto ziņu vÄ“stnešiem; 5) depresija - problÄ“ma ir, bet es tur neko nevaru darÄ«t, viss ir bezcerÄ«gi; 6) kaulÄ“šanÄs - varbÅ«t tomÄ“r kaut kas jÄdara; 7) slikto ziņu pieņemšana un problÄ“mas risinÄšana.
Ir dabiski, ka pÄrmaiņas un nezinÄmais rada bailes un bažas. Un tikai reizÄ“m un pat ne visi cilvÄ“ki ir gatavi pÄrmaiņÄm labprÄtÄ«gi. Tas prasa drosmi un pašapziņu, un dažkÄrt, tikai stÅ«rÄ« iedzÄ«ti, mÄ“s apzinÄmies, cik stipri vai vÄji esam. Ir jÄsaprot, ka arÄ« tie cilvÄ“ki, kam šÄ«brīža eksistence, pat ja ne ideÄla, bet tomÄ“r gana Ä“rta, cÄ«nÄ«sies, lai to paturÄ“tu un saglabÄtu pÄ“c iespÄ“jas ilgÄk. Cik daudzi no mums ir tÄdi, kuri gatavi cÄ«nÄ«ties par kopÄ“ju labumu, ja jÅ«tas relatÄ«vi komfortabli šobrÄ«d? Tas ir morÄles aspekts, vÄ“rtÄ«bu un principu jautÄjums.
Citos gadÄ«jumos katalizators var bÅ«t bezpalÄ«dzÄ«bas un bezizejas sajÅ«ta vai dusmas un dziļš aizvainojums. Ja mÄ“s pieņemam ideju par to, ka vÄ“lamies pÄrmaiņas, tad vienkÄrši turpinÄt peldÄ“t pa straumi neizdosies, bÅ«s jÄcÄ«nÄs un arÄ« no kaut kÄ jÄatsakÄs. Un jÄapzinÄs, ka tas var dÄrgi maksÄt. Tad ir jautÄjums, vai ir ko zaudÄ“t un cik vÄ“rts ieguvums. Nevar cerÄ“t uz uzvaru, ja esi nekÄds - neitrÄls vai vienaldzÄ«gs, ja esi jau iepriekš nolÄ“mis, ka uzvara nav iespÄ“jama, jo tu atsakies no cīņas - fiziskas vai garÄ«gas. LabÄkÄ dÄvana sliktajiem ir sabiedrÄ«bas vienaldzÄ«ba un bezdarbÄ«ba.
Ja sabiedrÄ«bas lielÄkÄ daļa ir pasÄ«va, pieņem ļauno vÄ“rtÄ«bas un klusÄ“jot akceptÄ“ nelietÄ«gu rÄ«cÄ«bu, tad viņiem nav tiesÄ«bu pat cerÄ“t, ka kaut kas mainÄ«sies. ŠobrÄ«d lielÄkÄ daļa sabiedrÄ«bas, pat satiekot reÄlajÄ dzÄ«vÄ“ visus sliktos personÄžus, ieskaitot visus nožēlojamos pakalpiņus, kuri ikdienÄ ir tepat starp mums - uz ielas, restorÄnos, darbavietÄs utt., kuri ir nepÄrprotami kaitnieki un ļaunprÄtÄ«gi izmantotÄji, ne vien atklÄti neizrÄda savu patieso attieksmi vai zinÄšanas, bet pat mierÄ«gi sveicina, laipni smaida un respektÄ“ šos sumpurņus un ielikteņus. IzklausÄs diezgan tÄlu lÄ«dz drosmei un cīņai… Varam tikai cerÄ“t, ka tÄ ir tÄlredzÄ«ga liekulÄ«ba, nevis verga padevÄ«ba un gļēvums.
TomÄ“r ar prieku vÄ“roju, ka arvien vairÄk ir tÄdu, kuri uzdrošinÄs ne vien neklusÄ“t, bet arÄ« ir gatavi darbÄ«bai un jau rÄ«kojas. Katrs mazs solÄ«tis un protests pret sistÄ“mu ir maza uzvara. JÄ, varbÅ«t šÄ« drosme samulsina pašu un apkÄrtÄ“jos, varbÅ«t neizdodas atrast skaistÄkos vÄrdus savas apņēmÄ«bas formulÄ“šanai, jo ir mazliet bail no savas drosmes un uzdrÄ«kstÄ“šanÄs. Bet tam nav nozÄ«mes - ja ir saturs, tad formu var pilnveidot.
Var, protams, cerÄ“t, ka CeturtÄs atmodas process bÅ«s mierÄ«gs un evolucionÄrs. TaÄu reÄlists manÄ« saka, ka tÄ nebÅ«s - vienÄ mirklÄ« notiks "sprÄdziens" un process kļūs revolucionÄrs. To vÄ“l šobrÄ«d neviens nezina, kas vai kurš bÅ«s tas pÄ“dÄ“jais salmiņš, kas "salauzÄ«s kamieļa muguru".
PašreizÄ“jÄs pseidoelites drošÄ«bas sajÅ«ta balstÄs uz pieņēmumu, ka cilvÄ“kiem LatvijÄ ir bezgalÄ«gs pacietÄ«bas mÄ“rs, jo lÄ«dz šim viss ir izdevies, un viņi iet tÄlÄk un tÄlÄk nesodÄ«ti savÄ visatļautÄ«bÄ. TurklÄt arvien brutÄlÄk nostiprinot savas rÄ«cÄ«bas leÄ£itimitÄti likumdošanÄ, "iebÄ«dot" sev Ä“rtÄkos "lielÄkos kretÄ«nus" un "divpirkstu pierÄ«tes" tiesÄ«bsargÄjošÄs, tiesu un citÄs atslÄ“gas iestÄdÄ“s ar mÄ“rÄ·i izmantot šos resursus tikai un vienÄ«gi savÄ labÄ. Ar savu darbošanos šÄdi sumpurņi demoralizÄ“ un diskreditÄ“ likumu kÄ tÄdu. Un turpinÄjums bÅ«s viņu bezatbildÄ«gÄs un ciniskÄs rÄ«cÄ«bas likumsakarÄ«gs rezultÄts.
TaisnÄ«gums ir ticis aizmirsts kÄ šÄ·ira. MÄ“s esam kļuvuši "akli", "miglas pÅ«šana acÄ«s" ir tapusi izsmalcinÄtÄka. Un dažkÄrt rodas jautÄjums - vai nepieņemams ir fakts, ka mÅ«s mulÄ·o, vai muļķo nepietiekami gudri un tik izsmalcinÄti, lai neciestu pašcieņa? VienkÄrši Oligarhu sarunu publiskošana vairs nepieļauj izlikšanos, un tÄ ir liela problÄ“ma liekulÄ«bas tirgÅ«.
Ne viss, kas ir likumÄ«gs, ir taisnÄ«gs, un ne viss, kas ir taisnÄ«gs ir likumÄ«gs. Kas notiek, ja robežšÄ·irtne starp taisnÄ«gi un likumÄ«gi kļūst pÄrÄk liela? Vai pie varas esošie pašnÄvnieki nemÄcÄs no citu kļūdÄm? Vai tiešÄm viņi nesaprot, ka, tÄ spļaujot uz tiem, kas viņus pacietÄ«gi barojuši un pagaidÄm vÄ“l pieklÄjÄ«gi skaidrojuši, ka nedrÄ«kst tÄ uzvesties, var aizspÄ“lÄ“ties lÄ«dz brÄ«dim, kad galu galÄ Ä«stenosies plÄns Z? Kas to var paredzÄ“t, kas var notikt tad, kad pat visfanÄtiskÄkajam pacifistam LatvijÄ pierÄdÄ«s, ka nevardarbÄ«gÄ ceÄ¼Ä šo sistÄ“mu nav iespÄ“jams mainÄ«t?