Iesaki rakstu:

Man Latvija ir viena. Viena vienÄ«gā. Taču laiku pa laikam man nākas saprast, ka uztveru, principu, pārliecÄ«bu, vÄ“rtÄ«bu ziņā Latvijas ir vairākas. Un dikti sāp tad, ja kāda cita (it kā) latvieša valsts ne tikai nav manas draugs, kaimiņš vai vismaz sabiedrotais, bet ir acÄ«mredzams tās ienaidnieks. Par to esmu spiests atkal aizdomāties tagad, kad ar Satversmes tiesas (ST) 12.novembra spriedumu man tā nopietni saļodzÄ«ta zeme zem kājām.

Atgādinu, par ko ir runa. Viena lesbiete vÄ“rsās ST, pieprasÄ«dama, lai tā atzÄ«st, ka saistÄ«bā ar bijušÄ mācÄ«tāja Māra Santa pielaulātās viņas dzÄ«vesbiedrenes mākslÄ«gās apaugļošanas ceļā iegÅ«to bÄ“rnu viņai ir tiesÄ«bas uz Darba likuma 155.panta pirmajā daļā paredzÄ“to t.s. “tÄ“va atvaļinājumu”.

ST šajā spriedumā ne tikai atzina, ka šÄ« tiesÄ«bu norma, uz kuras pamata tas liegts, neatbilstot Satversmes 110.pantam, bet arÄ« norādÄ«ja, ka likumdevÄ“jam (Saeimai) jānosaka “viendzimuma partneru Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskais regulÄ“jums un sociālās un ekonomiskās aizsardzÄ«bas un atbalsta pasākumi ar atbilstošu formu un saturu”…

LÄ«dz ar šo ST spriedumu es piepeši atjÄ“dzos citā valstÄ«, jo ST ar vienu spalvas vilcienu pilnÄ«bā nomainÄ«ja Latvijas valsts identitāti. Mana Valsts – lÄ«dzÄ«gi kā krievu okupācijas sākumā – nogāja pagrÄ«dÄ“.

Ir ļoti svarÄ«gi saprast, ka aiz tās lesbietes brÄ“kas par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem slÄ“pjas mÅ«sdienu “kreisā” ideoloÄ£ija. Kreisos ne velti dÄ“vÄ“jam par liberastiem – šis apzÄ«mÄ“jums ir visnotaļ trāpÄ«gs saliktenis no vārdiem “liberāls” un … (paši sapratāt).

Atskatoties redzu, ka kreisā ideoloÄ£ija lienoši ienāca Manā ValstÄ« jau uzreiz pÄ“c tās neatkarÄ«bas atjaunošanas. Ar visādu Rietumu ekspertu, Sorosa finansÄ“to fondu utt. ievazāto ideoloÄ£iju nu jau pāris jaunākajām paaudzÄ“m tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi skalotas smadzenes. Liberasti ne tikai izturas iecietÄ«gi pret viendzimuma kopdzÄ«ves un tamlÄ«dzÄ«gu parādÄ«bu pieļaujamÄ«bu – nÄ“, viņi vÄ“las, lai to atzÄ«šanu valsts aktÄ«vi uzspiestu visiem sabiedrÄ«bas locekļiem ar likumiem, draudiem un sodiem.

Tie, kuri nule jÅ«tas panākuši “jaunās pasaules kārtÄ«bas” triumfa Latvijā pirmo fāzi, jau spÄ“ruši nākamo soli – prasa, lai likumdevÄ“js ar Krimināllikumu apkaro t.s. naida runu. Proti, viņi (Ä«steni komunistu reinkarnācijas bÅ«dami) vÄ“las, lai tos, kuri domā, runā un raksta citādi, liek cietumā. Labi zināms ir arÄ« viņu izgudrotais un ieviestais vārds “homofobija”. Ar birku “homofobs” aplÄ«mÄ“jot sev nevÄ“lamos, viņi cenšas aizbāzt mutes – pārtraukt vai pat neuzsākt nekādas diskusijas par cilvÄ“kus un sabiedrÄ«bu uztraucošiem svarÄ«giem jautājumiem.

Par šÄ« jaunā laika (Gunāra Astras vārdiem izsakoties – “ļaunā murga”) “izgaišanu” ir jācÄ«nās. Jā, PAR to, kas ne simtiem, bet tÅ«kstošiem gadu ir cilvÄ“kiem normāls, dabisks un pašsaprotams bijis, tagad ir jācÄ«nās! Kā pret ļaunu vÄ«rusu, kurš pārņēmis valsts organismu. ST spriedums apliecina – ar vienu tabletÄ«ti katru rÄ«tu, tukšÄ dÅ«šÄ vairs nepietiks, lai Mana (Tava, MÅ«su) Valsts atlabtu.

LāčplÄ“ša dienā un valsts svÄ“tkos pieminam mÅ«su tautas varoņus, kuri daudz neprātoja, lieki nevāvuļoja, nemeklÄ“ja pašlabumu, nemurgoja, ka gāzmasku lietošana pārkāpj cilvÄ“ktiesÄ«bas, ka savas Ä£imenes un savas zemes aizstāvÄ“šana liecina par ksenofobiju un ka šaušana neveicina iekļaujošas, tolerantas sabiedrÄ«bas veidošanos, bet cÄ“lās cīņā par Savu un MÅ«su Latviju. Ceru, ka viņu gÄ“ni mÅ«su tautā vÄ“l dzÄ«vi!