Iesaki rakstu:

Tad kā ir – esam pieraduši vai ir apnicis, ka mÅ«s salÄ«dzina ar kaimiņiem? Lietuviešiem un igauņiem. Ar slÄ“ptāku vai mazāk slÄ“ptu mājienu, ka esam atpalicÄ“jos. PatiesÄ«bu sakot, pasaulÄ“, ārpus mÅ«su vides un mediju telpas vairs nesalÄ«dzina. MÅ«s salÄ«dzina ar Rumāniju un Bulgāriju, un tam ir pamats.

Igauņu ekspremjera posts kārtÄ“jo reizi parādÄ«ja atšÄ·irÄ«bu. MentalitātÄ“, racionalitātÄ“, bÅ«tiskā un nebÅ«tiskā atšÄ·iršanā. Bet ir, kā ir. Igaunijas ekspremjers publiski pauž sašutumu par to, par ko Latvijā ne esošais premjers, ne bijušie premjeri nebilst ne vārda. Un tā ir situācija mÅ«su banku sektorā.

Īss ieskats vÄ“sturÄ“. 2018. gada pavasarÄ« ASV Valsts kases departaments, kurš cÄ«nās ar pašmāju un starptautiskajiem naudas mazgātājiem un terorisma finansÄ“tājiem, – FinCen (Financial Crimes Enforcement Network), paziņoja, ka pÄ“c 60 dienām no paziņojuma iznākšanas brīža plāno Latvijas komercbanku ABLV iekļaut sankcionÄ“to finanšu institÅ«ciju sarakstā. Banka izbeidzās dienās 14, paziņoja par pašlikvidāciju. Starp citu - tā arÄ« netika iekļauta sankcionÄ“to sarakstā joprojām. Nekādi tālākie paziņojumi, lÄ“mumi vai tiesvedÄ«ba ne no ASV, ne Eiropas vai kādām citām iestādÄ“m nesekoja.

Bet stāsts šis nav par ABLV. Šis stāsts ir par to, kas sekoja un kas seko joprojām.

Mūsu valsts vadītāji ar lielu entuziasmu metās apliecināt lojalitāti FinCen paziņojumam. Sekoja valsts augstāko amatpersonu publiski paziņojumi, tai skaitā no Saeimas tribīnes. Paziņojumu būtība - mēs ar visu bardzību valstiski metīsimies virsū naudas atmazgātājiem un terorisma finansētājiem.

Pie mums sāka braukāt visādi Eiropas garlaikotie birokrāti, kuri nu mÅ«s biedÄ“ja par iekļaušanu visādu tumšu nokrāsu sarakstos. Blakus Irānai. Bet kā nu ne - jo nu bija atrasts peramais. Turklāt peramais pats novilka bikses un pagriezās. Katram birokrātam jāpierāda sava eksistence, arÄ« Eiropā.

Tad premjers Kariņš izdomāja, ka ir sācies Latvijas komercbanku nozares “kapitālais remonts”. Tika izveidota organizācija, kuru nosauca par Finanšu izlÅ«košanas dienestu (FID). Es nejautāšu par cilvÄ“ku lielummānijas apmÄ“ru, lai organizāciju Latvijā šÄdi nosauktu. Kaut gan, ja mÄ“s kosmosu pÄ“tām… Labi, bet arÄ« ne par to ir stāsts.

Tika nomainÄ«ta FKTK (vietÄ“jais komercbanku uzraugs) vadÄ«ba. IepriekšÄ“jais vadÄ«tājs, lai arÄ« amatā bija nonācis kā iepriekšÄ“jā Latvijas Bankas vadÄ«tāja (kuru tagad tur aizdomās par smagu noziegumu izdarÄ«šanu – koruptÄ«vām darbÄ«bām) uzticÄ«bas persona, ar laiku, sevišÄ·i noslÄ“dzošajā posmā bija sācis uzdot pareizus jautājumus un ieņēma negaidÄ«ti drosmÄ«gu pozÄ«ciju. Viņš nederÄ“ja “kapitālā remonta” darbiem.

FKTK turpināja jau pirms tam iesākto komercbanku sodÄ«šanu - rindā tika noliktas un sodÄ«tas pārÄ“jās nerezidentus apkalpojošas bankas (izņemot Rietumu banku, kas ir ļoti interesanti Dombrovska kreditÄ“tā neveiksmÄ«gā Ä£imenes biznesa kontekstā) ar daudzciparu sodiem. Ar nerezidentus apkalpojošÄm neaprobežojās. Savus “tiketus” saņēma arÄ« “pareizās” bankas. Interesenti interneta dzÄ«lÄ“s var sameklÄ“t - cik, kuram, par ko?

ValdÄ«ba un regulators (FKTK) izstrādāja normatÄ«vos dokumentus, veica izmaiņas likumdošanā, kuras pÄ“c bÅ«tÄ«bas bankām uzliek tiesÄ«bsargājošo iestāžu funkcijas. VÄ“l vairāk, Latvijā likumdošana finanšu sfÄ“rā atceļ nevainÄ«guma prezumpciju. Klientam var likt pierādÄ«t naudas izcelsmes legalitāti. Nevis policijai un prokuratÅ«rai ir jāpierāda tās nelegālā, kriminālā izcelsme.

ParalÄ“li tam regulāri publika tiek izklaidÄ“ta ar dažādu, tai skaitā pretterorisma, ātrās reaģēšanas vienÄ«bu uznācieniem. Medijos tiek uzturÄ“ta gaisotne, kura paskaidro visu pieminÄ“to procesu vitālo nepieciešamÄ«bu. Par attieksmi pret nerezidentiem, to investÄ«cijām un uzturÄ“šanās atļaujām šajā rakstā neminÄ“šu neko. Tāpat skaidrs, kas tur notika un notiek.

Ko mÄ“s esam ieguvuši? MÅ«su atlikušÄs komercbankas ir iebiedÄ“tas un, lai sevi pasargātu no nākamā soda, izvirza visneiedomājamākās prasÄ«bas saviem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Banka mierÄ«gi var slÄ“gt kontu, neko nepaskaidrojot. Banka mierÄ«gi var pieprasÄ«t manu konta izrakstu citā bankā. Banka mierÄ«gi var slÄ“gt manu kontu, jo nesaprot manu biznesu. Un tā var turpināt bez gala. Banka vienkārši var nepaskaidrot nevienu no saviem lÄ“mumiem.

Un jÅ«s domājat, ka tā ir tikai jums? Viena vai pat divas Latvijā esošas komercbankas ar skandināvu kapitālu aizvÄ“ra vienam no veiksmÄ«gākajiem Latvijas uzņēmumiem, mÅ«su lepnumam un flagmanim, eksportÄ“tājam, strādājošam IT jomā, kontu, jo esot pārāk liels USD maksājumu skaits! Un es aicinu, pirmkārt, nepārmest bankai. Tā ir komerciāla struktÅ«ra, kura nevar atļauties maksāt sodus.

Es esmu pārliecināts, ka jums katram bÅ«tu kas sakāms šajā sakarā, katram bÅ«tu pieredze, kuru aprakstÄ«t. Bet arÄ« šis nav raksta mÄ“rÄ·is.

Kāds tad ir raksta mērķis?

Lai arÄ« mÅ«su bÄ“du stāsts banku nozarÄ“ sākās ilgi pirms minÄ“tajiem notikumiem 2018. gadā (tam mÄ“s veltÄ«sim laiku citreiz un detalizÄ“ti. BÅ«s interesanti, apsolu), raksta mÄ“rÄ·is ir uzdot jautājumu premjeram Kariņam un pārÄ“jai plejādei amatpersonu, kuri, sākot no 2018. gada pavasara, aktÄ«vi darbojušies “kapitālā remonta” ietvaros - vai viņi saprot, kādas sekas ir viņu pieņemtajiem lÄ“mumiem?

Vai premjers Kariņš ir dzirdÄ“jis, ka Latvijas pilsoņi pietiekamā daudzumā atrod darbu Centrāleiropas komercbankās, tādas eksotiskās zemÄ“s kā Šveice, Luksemburga, Lihtenšteina? Un tie ir pilsoņi, kuri Latvijā radÄ«ja jÅ«tamu pievienoto vÄ“rtÄ«bu – lasi – maksāja lielus nodokļus, tagad to šeit vairs nedara. Un šie Latvijai nevajadzÄ«gie cilvÄ“ki arÄ« netÄ“rÄ“ šeit vairs neko.

Vai premjers Kariņš ir dzirdÄ“jis, ka Latvijas iedzÄ«votājiem slÄ“dz kontus komercbankas, terorizÄ“ tos? Vai premjers Kariņš ir dzirdÄ“jis, kā Latvijas uzņēmÄ“ji ver kontus citu Eiropas valstu bankās, jo šeit notiekošais nav saprotams/izturams? Nesen mans paziņa, rÅ«pnÄ«cas Ä«pašnieks, paziņoja - mÄ“s pārvācāmies uz Somiju. Cits man saka - kāds lielais kravu pārvadātājs uz Vāciju. Stāstu ir nebeidzami daudz.

Jeb premjers Kariņš teiks, ka visi šie mÅ«su cilvÄ“ki, viņu darbÄ«bas atbilst NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas (fantastiskā burtu kombinācija NILLTF) pazÄ«mÄ“m? Šeit, Latvijā, dzÄ«vojot?

Jeb varbÅ«t mÄ“s vienkārši buram drāmu, lai ierÄ“dņiem bÅ«tu ko darÄ«t? Radām problÄ“mu, ar to cÄ«nāmies, ziņojam par panākumiem, viens otram aplaudÄ“jam. VÄ“l interesanta tÄ“ma ir šiem pasākumiem piešÄ·irtās pilnvaras un finansÄ“jums. Nauda atradās. Protams, ka atradās, jo tas atbilst politiskajai gribai un redzÄ“jumam. Man klaviatÅ«ra nodilusi un trÄ«s telefoni nomainÄ«ti, rakstot, kam nauda neatradās mÅ«su valstÄ«…

RezumÄ“jot. Vai premjers Kariņš un viņa svÄ«ta var nosaukt cenu “kapitālajam remontam”? Cik un ko mÄ“s esam ieguvuši? Cik daudzās naudas finanšu un citās investÄ«cijās ieplÅ«da Latvijā? Cik konti ir aizvÄ“rti? Cik uzņēmumi un investori ir aizdzÄ«ti? Kāda ir bijusi cena “kapitālajam remontam”? Vai tik ne tikpat viennozÄ«mÄ«gi lÄ«dzÄ«ga “veiksmes stāsta” cenai? Cik mÄ“s zaudÄ“jām šajā pašiznÄ«cinošajā “kapitālajā remontā”? Tāds ir mans noslÄ“dzošais jautājums.