Iesaki rakstu:

21. decembra raidÄ«jumā Šodienas jautājums Latvijas TelevÄ«zijas žurnāliste Anete BÄ“rtule iztaujā Saeimas deputātu Alvilu Ašeradenu, ko viņš domājot par manu un Rancāna kunga novÄ“rtÄ“jumu Satversmes tiesai (ST) kā dārgai un dekoratÄ«vai iestādei. Ašeradens stostās un murmina, ka tas viņu apbÄ“dina, ne vārda nepasakot galveno, kā viņš vÄ“rtÄ“ Satversmes tiesas spriedumu, ka Abrene esot „jauniegÅ«ta teritorija”, uz kuru neattiecas prasÄ«ba par tautas nobalsošanu.

Žurnāliste Jaunās VienotÄ«bas deputātam neuzdod jautājumu, ko darÄ«t ar valsts nodevÄ«bā iesaistÄ«tiem tiesnešiem vai kā vÄ“rtÄ“t ST priekšsÄ“dÄ“tājas apgalvojumu, ka sieviete var bÅ«t tÄ“vs vai ka valstij jāaizstāv visas Ä£imenes (poligāmās?), vai ka tautai nav tiesÄ«bu rÄ«kot referendumus par partnerattiecÄ«bu likumu, jo tauta esot likumdevÄ“js, kuram jāpilda ST lÄ“mumi. A. BÄ“rtule neuzdod nevienu jautājumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, atstājot neziņā skatÄ«tājus, ka ST jautājumus kādreiz skatÄ«ja Augstākās tiesas Senāts vai, kā atjaunot ST prestižu.

Par šÄdiem žurnālistiem varÄ“tu neuztraukties, ja katru dienu masu informācijas lÄ«dzekļos nebÅ«tu jāklausās slavinošas un pieglaimÄ«gas diskusijas ar kreisi liberālo viedokļu paudÄ“jiem un naidÄ«gas attieksmes demonstrÄ“šana pret konservatÄ«vi noskaņotiem cilvÄ“kiem. Vai nodokļu maksātāji ar to ilgstoši samierināsies? Šaubos.

Pievienoju stenogrammu, ko patiesībā teicu, jo žurnāliste A. Bērtule neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt manu viedokli.

Saeimas sēde: 21.12.2020 Debates

Ināra MÅ«rniece: Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam

Aleksandrs Kiršteins: Labdien, kolÄ“Ä£i! CienÄ«jamā priekšsÄ“dÄ“tāja, godājamie deputāti! PilnÄ«bā piekrÄ«tu Rancāna kunga teiktajam ar dažiem papildinājumiem. Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Satversmes tiesas prestižs. Un tas sākās ar “slaveno” lÄ“mumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to neattiecas prasÄ«ba par tautas nobalsošanu tās atvienošanas gadÄ«jumā no Latvijas.

Man ir lielas bailes, ka pÄ“c šÄ«s analoÄ£ijas Satversmes tiesa var nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzÄ«ga arÄ« Latgales gadÄ«jumā. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka Latgale atšÄ·irÄ«bā no Kurzemes un Vidzemes nekad nebija autonoma province, - tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arÄ« Pleskavas guberņas sastāvdaļa. LÄ«dz ar to Satversmes tiesa pÄ“c analoÄ£ijas ar Abreni varÄ“tu pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas.

Es piekrÄ«tu Rancāna kungam, Satversmes tiesa - šÄ« dekoratÄ«vā un mums dārgi izmaksājošÄ iestāde - varÄ“tu arÄ« nebÅ«t, jo tādas Satversmes tiesas nav Igaunijā, nav Somijā un nav arÄ« Zviedrijā. KāpÄ“c? Nedaudz paskatÄ«jos, un izrādās, ka tur konstitucionālos jautājumus un Eiropas SavienÄ«bas lÄ“mumu atbilstÄ«bu vietÄ“jai likumdošanai izskata Augstākās tiesas. ArÄ« Latvijā, parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistÄ«tos jautājumus lieliski un profesionāli izskatÄ«ja Augstākās tiesas Senāts. Tad kāpÄ“c mums šobrÄ«d ir vajadzÄ«gas divas paralÄ“li esošas iestādes: gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?

TomÄ“r, kamÄ“r nav pabeigta Latvijas tieslietu sistÄ“mas reforma, mums vajadzÄ“tu kaut ko darÄ«t, lai uzlabotu pašreizÄ“jās Satversmes tiesas prestižu, ko neizbÄ“gami ir sagrāvusi esošÄ Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja ar savu bezgalÄ«go fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstÄ«t visa veida “Ä£imenes” - Ä«paši, ja tās ir reÄ£istrÄ“tas arÄ« ārzemÄ“s.

Tas absolÅ«ti neatbilst patiesÄ«bai. Ne Eiropas SavienÄ«bā, ne Latvijā netiks atbalstÄ«ta, piemÄ“ram, SaÅ«da Arābijā reÄ£istrÄ“ta poligāma Ä£imene. Zināms, ka Francijas prezidents Makrons nesen ir parakstÄ«jis rÄ«kojumu izraidÄ«t no Francijas visas Ä£imenes, kurās vÄ«riem ir vairākas sievas. Tātad Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas paziņojumi nav pareizi. To pasaka arÄ« Civillikums.

Mums vajadzÄ“tu ievÄ“lÄ“t tādu tiesnesi, kas ciena un respektÄ“ Civillikumu ne tikai pÄ“c burta, bet arÄ« pÄ“c gara. Civillikums ļauj saprast, kādu Ä£imeni valsts aizsargā. Civillikumā ir skaidri noteikts, ka tÄ“vs ir tas, kuram var noteikt paternitāti, tātad sieviete nevar saņemt tÄ“vam domātās apmaksātās brÄ«vdienas pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas Ä£imenÄ“, bet tikai sociālo pabalstu, ja tāds tiešÄm ir nepieciešams.

Mums vajadzÄ“tu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO VispārÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants nosaka: “VÄ«riešiem un sievietÄ“m, kas sasnieguši pilngadÄ«bu, ir tiesÄ«bas bez jebkādiem ar rasi, tautÄ«bu vai reliÄ£isko pārliecÄ«bu saistÄ«tiem ierobežojumiem stāties laulÄ«bā un dibināt Ä£imenes.” Tātad šeit ir minÄ“ti tikai trÄ«s ierobežojumi, kas nevar bÅ«t - pārÄ“jie ierobežojumi var bÅ«t un tos nosaka likumdevÄ“js.

Mums ir vajadzÄ«gi tādi Satversmes tiesas tiesneši, kas ciena Ä£imeni un laulÄ«bu, tÄ“vu un māti, necenšoties mainÄ«t šo vārdu patieso nozÄ«mi!