Menu
Pilnā versija

Cik tālu ir Grieķija? Un Latvija? 3. turpinājums

Smaka (literārs pseidonÄ«ms) · 10.05.2015. · Komentāri (21)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ak, cik notikumiem bagāts laiks. ValdÄ«bas babuška atbrauca no Briseles un sāka sprediÄ·ot, ka jābÅ«t ir cilvÄ“cÄ«giem, jāuzņem bÄ“gļi. ArÄ« Latvijai. Tikai Eiropas SavienÄ«ba caur banku afÄ“rām Latviju ir tā izsÅ«kusi, ka katra bÄ“gļa uzturÄ“šanai dienā vajadzÄ“s summu, par kuru iztiek trÄ«s Latvijas pensionāri.

Cik jauki! Nu varÄ“ja vismaz Latvijai atmest kādu kripatiņu no Eiropas monopolu peļņas. Bet Latvijai bÅ«s jāuzņem tÅ«kstošiem un tÅ«kstošiem bÄ“gļu jau šogad. Lieki piebilst, ka bÄ“gļu esamÄ«ba pati par sevi ir Rietumu demokrātijas eksporta asiņainās sekas. LÄ«bija bija plaukstoša zeme ar augstu dzÄ«ves lÄ«meni. Bet tās teritorijā atrodas nafta un citi izrakteņi, demokrātijas uzbrukums nebija ilgi jāgaida.

Nu Latvijai bÅ«s jātÄ“rÄ“ simtiem miljonu EUR tikai pirmajā gadā pārprastās Rietumu demokrātijas seku birokrātiskai novÄ“ršanai. Nekādus papildu budžetus veselÄ«bas aprÅ«pes un izglÄ«tÄ«bas nozarÄ“m. Mums jāceļ barakas bÄ“gļiem. Un vÄ“l mums jārej pret Krieviju, lai pazaudÄ“tu vÄ“l 2-2,5 miljardus no Latvijas kopprodukta. Un tad nu, Ä«sā laikā zaudÄ“juši 15% no iekšzemes kopprodukta veiksmes stāsta rezultātā, varam brÄ«nÄ«ties par bezdarba pieaugumu un cilvÄ“ku došanos prom vergu ceļos, jo pašu zemÄ“ darba vairs nav. Bet naftas cena ceļas, un Krievijā situācija uzlabojas. Cik ilgi mÅ«su kāršu namiņš vÄ“l lepni turÄ“sies?

Tikko Hitlera nāves dienas 70. gadskārta. NSDAP biedrs ar numuru 555. Vācijā 30. gados bija blēžu un izvirtuļu paradÄ«ze, kurai dažos mÄ“nešos tika pielikts punkts, atjaunota tikumÄ«ba un likuma vara. LikvidÄ“ja pašvaldÄ«bas - blēžu centrāles. NovÄ“rsa drausmÄ«go nabadzÄ«bu un bezdarbu. Atjaunoja sociālo taisnÄ«gumu, un cilvÄ“ki varÄ“ja izrāpties no mÄ“slu bedres.

Vai to visu varÄ“ja izdarÄ«t citādāk? Kur ir robeža, ja vienā pusÄ“ redzam valdošo nespÄ“jÄ«gu, nevarÄ«bu, negribÄ“šanu, ierÄ“dņu sÄ«ku zaglÄ«gumu un milzÄ«gu kaitÄ“jumu valstij, izvirtÄ«bu un perversiju, iestāžu, uzņēmumu un banku vadÄ«tāju neizmÄ“rojamu alkatÄ«bu bet arÄ« katastrofālu stulbumu; un otrā Rubikonas pusÄ“ ir totalitārisms, bet tā ir arÄ« varas efektivitāte, kur lÄ“mumi tiek pieņemti un arÄ« izpildÄ«ti, kur jauniem un spÄ“jÄ«giem ir iespÄ“jas strādāt ar savu galvu, ne dibenu, kur tauta vairojas un veciem cilvÄ“kiem ir saulains stÅ«rÄ«tis lÄ«dz pÄ“dÄ“jai dienai. Kurš piestādÄ«s rÄ“Ä·inu (Eine Abrechnung...) izvÄ“les izdarÄ«tājiem – kāršu spÄ“lmaņiem?

Hitlera fenomens padarÄ«ja smieklÄ«gus apsvÄ“rumus par to, ka pasauli vada likumsakarÄ«bas, ekonomiski faktori (kas tos pārstāv - pastulbie privātÄ«pašnieki?), un tikpat smieklÄ«gi ir šodienas apsvÄ“rumi par ekoloÄ£ijas, brÄ«vÄ«bas un inteliÄ£ences it kā lielo lomu pasaules vadÄ«bā - tā teikt, saliksim parametrus ekonometriskajā desā un zināsim, kas notiks simts gadus uz priekšu.

NÄ“, vadÄ«šanas spÄ“ja ir Ä«paša, to nerada grāmatvežu armādas un rakstvežu kordoni. Tāpat kā saliekot kopā 1000 aknas, neradÄ«sies smadzenes, lai arÄ« šÅ«nu skaits tāds pats, tā nekādi menedžeri, auditori un  eksperti neradÄ«s vadoņus. LÄ«derÄ«bas fenomens ir bijis un bÅ«s pats par sevi. "Leader leads the people, manager manages the tasks," saka amerikāņi. Un dÄ«vaini, ka pret Hitleru bija vÄ“rsts tik daudz neveiksmÄ«gu atentātu, daži no tiem elites organizÄ“ti pilnÄ«gi reflektori. Bet neviens nenostrādāja. LÄ«dzÄ«gi kā Fidela Kastro novākšanas neizdošanās.

Pirms 10 gadiem Spiegel retrospekcijā tika konstatÄ“ts, ka Hitlera lielākais sasniegums bija jauna sociālpolitika. Ūtrupes aizliegšana. Šodien grieÄ·i dara tāpat – aizliedz Å«trupes, bet Vācija protestÄ“. Kas ir šodienas Vācija? Kam tā pieder? Paradokss ir tāds, ka Baltijas valstis visnotaļ varÄ“tu pretendÄ“t uz repariāciju no Vācijas. Tās nepiedalÄ«jās divi-plus-četri lÄ«guma sarunās un parakstÄ«šanā, jo neeksistÄ“ja kā valstis. Taču VÄ“rmahta nodarÄ«tie zaudÄ“jumi Latvijā bija milzÄ«gi. Bet Merkele taču te tik bieži pieskrien un tā atbalstÄ«ja mÅ«su apaļvaidzi, - kā nu tagad prasÄ«s repariācijas? Fui, tie nejaukie grieÄ·u huligāni, draud mÅ«su apaļvaidzim goda vārtus sabojāt, no Eirozonas glābÄ“ja par Eirozonas kapraci pataisÄ«t.

Kas ir tas, kas parastiem pārmijniekiem, ikdienas cilvÄ“kiem liek pÄ“kšÅ†i saklausÄ«t Visuma balsi un rÄ«koties? Kas bija tas, kas lika parastam mikroautobusa vadÄ«tājam ieskriet automašÄ«nā, kura veda Godmani, Ä«si pirms Latvijas sabrukuma notikumiem? Kā tolaik runāja, vienas sekundes starpÄ«ba, un nebÅ«tu bijis nekādas banku glābšanas, un nekāda SVF palÄ«dzÄ«ba Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«ga. Vispār cilvÄ“ki ātri aizmirst notikumus, zÄ«mes. 2008. gads bija pārbagāts ar tiem - miljonāra Rožeckina pazušana 16. martā un atklāsme, ka Latvijas identitātes iztirgotas pa pasauli lielā skaitā, Parex naudas izvešana ar AirBaltic lidmašÄ«nu. Nenoliedzami, ka Godmanis Latvijā ir bijis lÄ«derÄ«bas inkarnācija politikā. Par Hitleru teica, ka šis austrietis varÄ“jis tik ātri kāpt, jo bija tāds vietÄ“jais fons, kas viņu pieprasÄ«ja. ArÄ« Godmanis varÄ“ja 2008.gadā valdÄ«bu piespiest apstiprināt Parex afÄ“ru, jo šÄ« valdÄ«ba personificÄ“ja tikai un vienÄ«gi nevarÄ«bu, nespÄ“jÄ«bu, muļķību, domāšanas neesamÄ«bu un privātu alkatÄ«bu. Kādēļ tāds uztraukums par lÄ«derÄ«bā balstÄ«tu valdÄ«bu GrieÄ·ijā?

SVF World Economic Outlook paredz, ka Latvijas ārÄ“jais parāds laika posmā 2014.-2019. samazināsies no 40.4 uz 30.8 procentiem. Tātad ielu un tiltu sabrukšana, veselÄ«bas aprÅ«pes nepieejamÄ«ba un rindas nu jau vairāku gadu garumā, izglÄ«tÄ«bas devalvācija ir ieprogrammÄ“tas un piemeklÄ“s mÅ«s daudz lielākā mÄ“rā. Interesanti, ka lielās un sevi cienošÄs valstis gan neko samazināt netaisās. Un nav arÄ« nekādas vajadzÄ«bas to darÄ«t, jo valstu parādzÄ«mju likmes ir faktiski nulle. Bet Fiskālās disciplÄ«nas padome ir Dubulttroika Latvijā. Divi tās pārstāvji ir eksteritoriāli ārzemnieki, tās vadÄ«tājs pārprogrammÄ“ts Džordžtaunas universitātes sindroma ietvaros. Tad vÄ“l Parex afÄ“ras dalÄ«bnieks, peldbaseina direktors un persona ar CV no trijiem teikumiem.

Un tuvojas arÄ« GrieÄ·ijas traģēdijas noslÄ“dzošÄ aina. Kas to vieno ar Hitlera fenomenu - "nācijas vainas" birka. LipÄ«gs džokeris, ko vācieši, kas 70 gadus no šÄ«s vainas birkas cietuši, nu piespÄ“lÄ“ GrieÄ·ijai. Taču melnā kārts var nākt atpakaļ - ja Eirozona sabruks, Vācijai bÅ«s jāuzņemas vaina. Vouliagmeni avÄ“nijā redzams daudz slÄ“gtu kādreiz šiko veikalu, bet ne visi slÄ“gti. Noasa šÄ·irsts reiz piestās krastā, un atkal bundzinieces ar baltām bantÄ“m matos ieskandinās svÄ“tkus pilsÄ“tu avÄ“nijās un bulvāros. SvÄ“tdien tika uzstādÄ«ta dramatiskā Tasa Nifadopulosa skulptÅ«ra "KrÄ«ze" http://www.demotix.com/photo/7472974/crisis-first-public-sculpture-economic-crisis Ar ziedu nolikšanu.

RÄ«ga nekad nebÅ«s gatava, bet Latvija nekam nav gatava. Ja GrieÄ·ija atstās eirozonu, bÅ«s jāmaina Eiropas KonstitÅ«cija. Vai Latvijai ir jābÅ«t tādā izmainÄ«tā ES? Vai tas ir Latvijas interesÄ“s? Ja šÄ« ES ir izraisÄ«jusi lielāko krÄ«zi Latvijas un Livonijas vÄ“sturÄ“ kopš Lielā mÄ“ra? Kādi ir argumenti par palikšanu? Un nejauksim ES ar NATO. Par pievienošanos tādai federālai ES mÄ“s nekad neesam balsojuši, jo tā ir Ä«stena un mūžīga Latvijas valsts likvidācija. Ja UK atstās ES, tad arÄ« bÅ«tu jāsaprot, kas Latvijai bÅ«tu labāk. Cik tālu esam ar ārkārtas plānu gatavošanu?

Šonedēļ daudz atceramies neatkarÄ«bas atjaunošanas gadadienu. Bet vai jÅ«s, Pilsoņu kongresa vÄ«ri, esat gatavi šodien kāpt tribÄ«nÄ“ un pasludināt par nelikumÄ«gām visas Ä«pašuma maiņas, kas notikušas Eiropas SavienÄ«bas likumdošanas terora dēļ, kopš Latvija pievienojusies ES? Lauku zemes pārdošanu ārzemniekiem? 1990. gadā PSRS Ä«pašuma attiecÄ«bas tika izmestas mÄ“slainÄ“, tad kāda problÄ“ma izmest mÄ“slainÄ“ visu, kas noticis ES laikā, ja šÄ« savienÄ«ba sāk brukt? Ak bilaterālie investÄ«ciju lÄ«gumi? Nepagariniet tos! Islande no tiem pakāpeniski atteicās un krÄ«zi pārlaida daudz vieglāk. Neko labu šie ārzemju „labdari” nav nesuši, un šodien ārzemju bankas masveidā jau izved Latvijas iedzÄ«votāju depozÄ«tu naudu. ArÄ« ANO atzÄ«st, ka šie bilaterālie lÄ«gumi ir nelikumÄ«gi http://www.theguardian.com/global/2015/may/04/ttip-united-nations-human-right-secret-courts-multinationals

Ir jāsaprot, ka katru dienu var rasties milzÄ«ga vajadzÄ«ba pÄ“c lÄ«derÄ«bas. Pat vienas mašÄ«nraksta lapas nolasÄ«šana vajadzÄ«gajā vietā un laikā var nest tautai lielu labumu. To esam jau piedzÄ«vojuši, un laikmeti griežas atkal, bÅ«sim paši sava likteņa lÄ“mÄ“ji un savas laimes kalÄ“ji.

Novērtē šo rakstu:

0
0