Cik tÄlu ir GrieÄ·ija? Un Latvija? 3. turpinÄjums
Smaka (literÄrs pseidonÄ«ms) · 10.05.2015. · Komentāri (21)Ak, cik notikumiem bagÄts laiks. ValdÄ«bas babuška atbrauca no Briseles un sÄka sprediÄ·ot, ka jÄbÅ«t ir cilvÄ“cÄ«giem, jÄuzņem bÄ“gļi. ArÄ« Latvijai. Tikai Eiropas SavienÄ«ba caur banku afÄ“rÄm Latviju ir tÄ izsÅ«kusi, ka katra bÄ“gļa uzturÄ“šanai dienÄ vajadzÄ“s summu, par kuru iztiek trÄ«s Latvijas pensionÄri.
Cik jauki! Nu varÄ“ja vismaz Latvijai atmest kÄdu kripatiņu no Eiropas monopolu peļņas. Bet Latvijai bÅ«s jÄuzņem tÅ«kstošiem un tÅ«kstošiem bÄ“gļu jau šogad. Lieki piebilst, ka bÄ“gļu esamÄ«ba pati par sevi ir Rietumu demokrÄtijas eksporta asiņainÄs sekas. LÄ«bija bija plaukstoša zeme ar augstu dzÄ«ves lÄ«meni. Bet tÄs teritorijÄ atrodas nafta un citi izrakteņi, demokrÄtijas uzbrukums nebija ilgi jÄgaida.
Nu Latvijai bÅ«s jÄtÄ“rÄ“ simtiem miljonu EUR tikai pirmajÄ gadÄ pÄrprastÄs Rietumu demokrÄtijas seku birokrÄtiskai novÄ“ršanai. NekÄdus papildu budžetus veselÄ«bas aprÅ«pes un izglÄ«tÄ«bas nozarÄ“m. Mums jÄceļ barakas bÄ“gļiem. Un vÄ“l mums jÄrej pret Krieviju, lai pazaudÄ“tu vÄ“l 2-2,5 miljardus no Latvijas kopprodukta. Un tad nu, Ä«sÄ laikÄ zaudÄ“juši 15% no iekšzemes kopprodukta veiksmes stÄsta rezultÄtÄ, varam brÄ«nÄ«ties par bezdarba pieaugumu un cilvÄ“ku došanos prom vergu ceļos, jo pašu zemÄ“ darba vairs nav. Bet naftas cena ceļas, un KrievijÄ situÄcija uzlabojas. Cik ilgi mÅ«su kÄršu namiņš vÄ“l lepni turÄ“sies?
Tikko Hitlera nÄves dienas 70. gadskÄrta. NSDAP biedrs ar numuru 555. VÄcijÄ 30. gados bija blēžu un izvirtuļu paradÄ«ze, kurai dažos mÄ“nešos tika pielikts punkts, atjaunota tikumÄ«ba un likuma vara. LikvidÄ“ja pašvaldÄ«bas - blēžu centrÄles. NovÄ“rsa drausmÄ«go nabadzÄ«bu un bezdarbu. Atjaunoja sociÄlo taisnÄ«gumu, un cilvÄ“ki varÄ“ja izrÄpties no mÄ“slu bedres.
Vai to visu varÄ“ja izdarÄ«t citÄdÄk? Kur ir robeža, ja vienÄ pusÄ“ redzam valdošo nespÄ“jÄ«gu, nevarÄ«bu, negribÄ“šanu, ierÄ“dņu sÄ«ku zaglÄ«gumu un milzÄ«gu kaitÄ“jumu valstij, izvirtÄ«bu un perversiju, iestÄžu, uzņēmumu un banku vadÄ«tÄju neizmÄ“rojamu alkatÄ«bu bet arÄ« katastrofÄlu stulbumu; un otrÄ Rubikonas pusÄ“ ir totalitÄrisms, bet tÄ ir arÄ« varas efektivitÄte, kur lÄ“mumi tiek pieņemti un arÄ« izpildÄ«ti, kur jauniem un spÄ“jÄ«giem ir iespÄ“jas strÄdÄt ar savu galvu, ne dibenu, kur tauta vairojas un veciem cilvÄ“kiem ir saulains stÅ«rÄ«tis lÄ«dz pÄ“dÄ“jai dienai. Kurš piestÄdÄ«s rÄ“Ä·inu (Eine Abrechnung...) izvÄ“les izdarÄ«tÄjiem – kÄršu spÄ“lmaņiem?
Hitlera fenomens padarÄ«ja smieklÄ«gus apsvÄ“rumus par to, ka pasauli vada likumsakarÄ«bas, ekonomiski faktori (kas tos pÄrstÄv - pastulbie privÄtÄ«pašnieki?), un tikpat smieklÄ«gi ir šodienas apsvÄ“rumi par ekoloÄ£ijas, brÄ«vÄ«bas un inteliÄ£ences it kÄ lielo lomu pasaules vadÄ«bÄ - tÄ teikt, saliksim parametrus ekonometriskajÄ desÄ un zinÄsim, kas notiks simts gadus uz priekšu.
NÄ“, vadÄ«šanas spÄ“ja ir Ä«paša, to nerada grÄmatvežu armÄdas un rakstvežu kordoni. TÄpat kÄ saliekot kopÄ 1000 aknas, neradÄ«sies smadzenes, lai arÄ« šÅ«nu skaits tÄds pats, tÄ nekÄdi menedžeri, auditori un eksperti neradÄ«s vadoņus. LÄ«derÄ«bas fenomens ir bijis un bÅ«s pats par sevi. "Leader leads the people, manager manages the tasks," saka amerikÄņi. Un dÄ«vaini, ka pret Hitleru bija vÄ“rsts tik daudz neveiksmÄ«gu atentÄtu, daži no tiem elites organizÄ“ti pilnÄ«gi reflektori. Bet neviens nenostrÄdÄja. LÄ«dzÄ«gi kÄ Fidela Kastro novÄkšanas neizdošanÄs.
Pirms 10 gadiem Spiegel retrospekcijÄ tika konstatÄ“ts, ka Hitlera lielÄkais sasniegums bija jauna sociÄlpolitika. Ūtrupes aizliegšana. Šodien grieÄ·i dara tÄpat – aizliedz Å«trupes, bet VÄcija protestÄ“. Kas ir šodienas VÄcija? Kam tÄ pieder? Paradokss ir tÄds, ka Baltijas valstis visnotaļ varÄ“tu pretendÄ“t uz repariÄciju no VÄcijas. TÄs nepiedalÄ«jÄs divi-plus-Äetri lÄ«guma sarunÄs un parakstÄ«šanÄ, jo neeksistÄ“ja kÄ valstis. TaÄu VÄ“rmahta nodarÄ«tie zaudÄ“jumi LatvijÄ bija milzÄ«gi. Bet Merkele taÄu te tik bieži pieskrien un tÄ atbalstÄ«ja mÅ«su apaļvaidzi, - kÄ nu tagad prasÄ«s repariÄcijas? Fui, tie nejaukie grieÄ·u huligÄni, draud mÅ«su apaļvaidzim goda vÄrtus sabojÄt, no Eirozonas glÄbÄ“ja par Eirozonas kapraci pataisÄ«t.
Kas ir tas, kas parastiem pÄrmijniekiem, ikdienas cilvÄ“kiem liek pÄ“kšÅ†i saklausÄ«t Visuma balsi un rÄ«koties? Kas bija tas, kas lika parastam mikroautobusa vadÄ«tÄjam ieskriet automašÄ«nÄ, kura veda Godmani, Ä«si pirms Latvijas sabrukuma notikumiem? KÄ tolaik runÄja, vienas sekundes starpÄ«ba, un nebÅ«tu bijis nekÄdas banku glÄbšanas, un nekÄda SVF palÄ«dzÄ«ba Latvijai nebÅ«tu vajadzÄ«ga. VispÄr cilvÄ“ki Ätri aizmirst notikumus, zÄ«mes. 2008. gads bija pÄrbagÄts ar tiem - miljonÄra Rožeckina pazušana 16. martÄ un atklÄsme, ka Latvijas identitÄtes iztirgotas pa pasauli lielÄ skaitÄ, Parex naudas izvešana ar AirBaltic lidmašÄ«nu. Nenoliedzami, ka Godmanis LatvijÄ ir bijis lÄ«derÄ«bas inkarnÄcija politikÄ. Par Hitleru teica, ka šis austrietis varÄ“jis tik Ätri kÄpt, jo bija tÄds vietÄ“jais fons, kas viņu pieprasÄ«ja. ArÄ« Godmanis varÄ“ja 2008.gadÄ valdÄ«bu piespiest apstiprinÄt Parex afÄ“ru, jo šÄ« valdÄ«ba personificÄ“ja tikai un vienÄ«gi nevarÄ«bu, nespÄ“jÄ«bu, muļķību, domÄšanas neesamÄ«bu un privÄtu alkatÄ«bu. KÄdēļ tÄds uztraukums par lÄ«derÄ«bÄ balstÄ«tu valdÄ«bu GrieÄ·ijÄ?
SVF World Economic Outlook paredz, ka Latvijas ÄrÄ“jais parÄds laika posmÄ 2014.-2019. samazinÄsies no 40.4 uz 30.8 procentiem. TÄtad ielu un tiltu sabrukšana, veselÄ«bas aprÅ«pes nepieejamÄ«ba un rindas nu jau vairÄku gadu garumÄ, izglÄ«tÄ«bas devalvÄcija ir ieprogrammÄ“tas un piemeklÄ“s mÅ«s daudz lielÄkÄ mÄ“rÄ. Interesanti, ka lielÄs un sevi cienošÄs valstis gan neko samazinÄt netaisÄs. Un nav arÄ« nekÄdas vajadzÄ«bas to darÄ«t, jo valstu parÄdzÄ«mju likmes ir faktiski nulle. Bet FiskÄlÄs disciplÄ«nas padome ir Dubulttroika LatvijÄ. Divi tÄs pÄrstÄvji ir eksteritoriÄli Ärzemnieki, tÄs vadÄ«tÄjs pÄrprogrammÄ“ts Džordžtaunas universitÄtes sindroma ietvaros. Tad vÄ“l Parex afÄ“ras dalÄ«bnieks, peldbaseina direktors un persona ar CV no trijiem teikumiem.
Un tuvojas arÄ« GrieÄ·ijas traģēdijas noslÄ“dzošÄ aina. Kas to vieno ar Hitlera fenomenu - "nÄcijas vainas" birka. LipÄ«gs džokeris, ko vÄcieši, kas 70 gadus no šÄ«s vainas birkas cietuši, nu piespÄ“lÄ“ GrieÄ·ijai. TaÄu melnÄ kÄrts var nÄkt atpakaļ - ja Eirozona sabruks, VÄcijai bÅ«s jÄuzņemas vaina. Vouliagmeni avÄ“nijÄ redzams daudz slÄ“gtu kÄdreiz šiko veikalu, bet ne visi slÄ“gti. Noasa šÄ·irsts reiz piestÄs krastÄ, un atkal bundzinieces ar baltÄm bantÄ“m matos ieskandinÄs svÄ“tkus pilsÄ“tu avÄ“nijÄs un bulvÄros. SvÄ“tdien tika uzstÄdÄ«ta dramatiskÄ Tasa Nifadopulosa skulptÅ«ra "KrÄ«ze" http://www.demotix.com/photo/7472974/crisis-first-public-sculpture-economic-crisis Ar ziedu nolikšanu.
RÄ«ga nekad nebÅ«s gatava, bet Latvija nekam nav gatava. Ja GrieÄ·ija atstÄs eirozonu, bÅ«s jÄmaina Eiropas KonstitÅ«cija. Vai Latvijai ir jÄbÅ«t tÄdÄ izmainÄ«tÄ ES? Vai tas ir Latvijas interesÄ“s? Ja šÄ« ES ir izraisÄ«jusi lielÄko krÄ«zi Latvijas un Livonijas vÄ“sturÄ“ kopš LielÄ mÄ“ra? KÄdi ir argumenti par palikšanu? Un nejauksim ES ar NATO. Par pievienošanos tÄdai federÄlai ES mÄ“s nekad neesam balsojuši, jo tÄ ir Ä«stena un mūžīga Latvijas valsts likvidÄcija. Ja UK atstÄs ES, tad arÄ« bÅ«tu jÄsaprot, kas Latvijai bÅ«tu labÄk. Cik tÄlu esam ar ÄrkÄrtas plÄnu gatavošanu?
Šonedēļ daudz atceramies neatkarÄ«bas atjaunošanas gadadienu. Bet vai jÅ«s, Pilsoņu kongresa vÄ«ri, esat gatavi šodien kÄpt tribÄ«nÄ“ un pasludinÄt par nelikumÄ«gÄm visas Ä«pašuma maiņas, kas notikušas Eiropas SavienÄ«bas likumdošanas terora dēļ, kopš Latvija pievienojusies ES? Lauku zemes pÄrdošanu Ärzemniekiem? 1990. gadÄ PSRS Ä«pašuma attiecÄ«bas tika izmestas mÄ“slainÄ“, tad kÄda problÄ“ma izmest mÄ“slainÄ“ visu, kas noticis ES laikÄ, ja šÄ« savienÄ«ba sÄk brukt? Ak bilaterÄlie investÄ«ciju lÄ«gumi? Nepagariniet tos! Islande no tiem pakÄpeniski atteicÄs un krÄ«zi pÄrlaida daudz vieglÄk. Neko labu šie Ärzemju „labdari” nav nesuši, un šodien Ärzemju bankas masveidÄ jau izved Latvijas iedzÄ«votÄju depozÄ«tu naudu. ArÄ« ANO atzÄ«st, ka šie bilaterÄlie lÄ«gumi ir nelikumÄ«gi http://www.theguardian.com/global/2015/may/04/ttip-united-nations-human-right-secret-courts-multinationals
Ir jÄsaprot, ka katru dienu var rasties milzÄ«ga vajadzÄ«ba pÄ“c lÄ«derÄ«bas. Pat vienas mašÄ«nraksta lapas nolasÄ«šana vajadzÄ«gajÄ vietÄ un laikÄ var nest tautai lielu labumu. To esam jau piedzÄ«vojuši, un laikmeti griežas atkal, bÅ«sim paši sava likteņa lÄ“mÄ“ji un savas laimes kalÄ“ji.