Cilvēka brīvības un cieņas memorands
Baiba Rudevska, JÅ«lija Stepaņenko, Aira JÄ“kabsone · 13.07.2021. · Komentāri (0)Latvijas Republikas Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzÄ«st un aizsargÄ cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas saskaÅ†Ä ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem.
SaskaÅ†Ä ar ANO StarptautiskÄ pakta par ekonomiskajÄm, sociÄlajÄm un kultÅ«ras tiesÄ«bÄm (turpmÄk tekstÄ – Pakts) 12. panta pirmo daļu Pakta dalÄ«bvalstis atzÄ«st katra cilvÄ“ka tiesÄ«bas sasniegt visaugstÄko fiziskÄs un psihiskÄs veselÄ«bas lÄ«meni.
PaktÄ nostiprinÄto tiesÄ«bu interpretÄcijÄ, ko ir sniegusi ANO Ekonomisko, sociÄlo un kultÅ«ras tiesÄ«bu komiteja, ir norÄdÄ«ts, ka tiesÄ«bas uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu ietver sevÄ« tiesÄ«bas lemt par savu Ä·ermeni, aizliegumu bÅ«t pakļautam medicÄ«niskiem eksperimentiem un tiesÄ«bas uz veselÄ«bas aprÅ«pi, kas ļauj sasniegt visaugstÄko veselÄ«bas stÄvokli[1].
Visi lÄ«dzšinÄ“jie starptautiskie dokumenti, kas ir veltÄ«ti cilvÄ“ku vakcinÄcijai pret galvenajÄm infekcijas slimÄ«bÄm, attiecas uz tÄdÄm vakcÄ«nÄm, par kurÄm zinÄtniskie pÄ“tÄ«jumi ir jau pabeigti un kuru ilgtermiņa efektivitÄte un drošÄ«ba ir zinÄtniski un praktiski pierÄdÄ«ta.
No kÄ izriet, ka visi šie starptautiskie standarti nevar tikt piemÄ“roti tÄdÄm cilvÄ“ku vakcÄ«nÄm, par kurÄm zinÄtniskie pÄ“tÄ«jumi vÄ“l nav pabeigti[2].
TÄdēļ:
lai novÄ“rstu demokrÄtijas apdraudÄ“jumu, iestÄtos par cilvÄ“ktiesÄ«bÄm, cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bu un cieņu, kÄ arÄ« tiesiskÄs vienlÄ«dzÄ«bas principa ievÄ“rošanu LatvijÄ;
lai izvairÄ«tos no cilvÄ“ku segregÄcijas, diskriminÄcijas un nevienlÄ«dzÄ«gas attieksmes veicinÄšanas, Ä«paši jautÄjumos, kas skar veselÄ«bu, nodarbinÄtÄ«bu, izglÄ«tÄ«bu, brÄ«vu pÄrvietošanos, kÄ arÄ«, lai novÄ“rstu sabiedrÄ«bas šÄ·elšanos;
lai stiprinÄtu pilsonisko sabiedrÄ«bu, pamatojoties uz LR Satversmes 2. pantÄ noteikto un, izmantojot savas SatversmÄ“ un starptautiskajos dokumentos noteiktÄs pilsoņa tiesÄ«bas un pienÄkumus, jÅ«tot atbildÄ«bu savas valsts un sabiedrÄ«bas priekšÄ;
lai atgÄdinÄtu lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem, ka arÄ« Eiropas SavienÄ«bas (turpmÄk tekstÄ – ES) dibinÄšanas lÄ«gumos kÄ viens no galvenajiem pienÄkumiem ir noteikta demokrÄtijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu veicinÄšana;
lai novÄ“rstu nekontrolÄ“tu valsts atkÄpšanos no atsevišÄ·Äm saistÄ«bÄm cilvÄ“ktiesÄ«bu jomÄ un citÄm SatversmÄ“ garantÄ“tajÄm pamattiesÄ«bÄm;
mÄ“s, tÄlÄk minÄ“to biedrÄ«bu, nodibinÄjumu, arodbiedrÄ«bu, profesionÄlo, reliÄ£isko un citu organizÄciju pilnvarotie pÄrstÄvji un individuÄlie atbalstÄ«tÄji, kÄ arÄ« fiziskÄs un juridiskÄs personas, parakstot šo sadarbÄ«bas Memorandu, vienojamies, cieņpilni sadarbojoties, publiski iestÄties par šÄdÄm vÄ“rtÄ«bÄm:
1. CilvÄ“ka apziņas brÄ«vÄ«ba. Ikvienam ir tiesÄ«bas meklÄ“t atbildes uz jautÄjumiem, šaubÄ«ties un izteikt savu viedokli. Ikvienam ir tiesÄ«bas atteikties nekritiski pieņemt plaši izplatÄ«tus apgalvojumus, nebaidoties saņemt par to nosodÄ«jumu. Viedokļa paušana nedrÄ«kst bÅ«t par iemeslu darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanai vai materiÄla rakstura sankcijÄm.[3]
2. VakcinÄcijas brÄ«vprÄtÄ«gums. Ikvienam ir tiesÄ«bas rÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu saskaÅ†Ä ar savu personisko pÄrliecÄ«bu un gÅ«to pieredzi. Ikvienam ir tiesÄ«bas, iepriekš izvÄ“rtÄ“jot visus riskus, pieņemt lÄ“mumu par vakcinÄciju (tai skaitÄ arÄ« pret Covid-19), vadoties no savas veselÄ«bas prioritÄtÄ“m. Ikvienam ir tiesÄ«bas publiski neizpaust medicÄ«niska rakstura informÄciju par sevi un atteikuma vakcinÄ“ties iemeslus (tai skaitÄ arÄ« pret Covid-19).
3. VienlÄ«dzÄ«ba neatkarÄ«gi no cilvÄ“ka vakcinÄcijas statusa. Nav pieļaujama un ir kategoriski nosodÄma jebkÄda veida personas politiska, vai sociÄla ietekmÄ“šana, vai materiÄla rakstura stimulÄ“šana piekrist veikt vakcinÄciju (tai skaitÄ pret Covid-19). Naudas sodi, iestÄdes atkÄpšanÄs no mÄcÄ«bu, dienesta vai darba lÄ«gumiem, nevienlÄ«dzÄ«ga attieksme no darba devÄ“ja puses ir nosodÄma tikpat stingri, cik naudas balvu un izložu rÄ«košana, atkarÄ«bÄ no vakcinÄcijas statusa. PiedÄvÄjums personai veikt regulÄrus Covid-19 testus par saviem lÄ«dzekļiem nevar tikt uzskatÄ«ts par adekvÄtu alternatÄ«vu vakcinÄcijai darba vietÄs, mÄcÄ«bu iestÄdÄ“s un dienestÄ.
Memoranda dalībnieki, parakstot Memorandu, apliecina, ka:
1. PiekrÄ«t MemorandÄ izklÄstÄ«tÄjÄm vÄ“rtÄ«bÄm un apņemas tÄs stiprinÄt ikdienas viedokļa paušanÄ un iedzÄ«vinot tÄs savÄ darbÄ.
2. SavÄ publiskajÄ komunikÄcijÄ cieņpilni izturÄ“ties pret pretÄ“jiem viedokļiem, aizstÄvot jebkuras personas tiesÄ«bas brÄ«vi paust savu nostÄju un rÄ«koties pÄ“c savas pÄrliecÄ«bas.
3. Ir atvÄ“rti sadarbÄ«bai ar citu valstu sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjiem, politiÄ·iem, sabiedriskajÄm organizÄcijÄm kopÄ«gu mÄ“rÄ·u sasniegšanai, kas izpaužas kÄ Memoranda vÄ“rtÄ«bu stiprinÄšana.
4. PÄrstÄvot CilvÄ“ka brÄ«vÄ«bas un cieņas Memorandu, publiski ievÄ“ros MemorandÄ ietvertÄs vÄ“rtÄ«bas un principus.
Paskaidrojošais pielikums pie CilvÄ“ka brÄ«vÄ«bas un cieņas Memoranda.
Eiropas Komisija 29.01.2021.pieņēma Īstenošanas lÄ“mumu C(2021) 698 final, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešÄ·ir tirdzniecÄ«bas atļauju ar nosacÄ«jumiem cilvÄ“kiem paredzÄ“tÄm zÄlÄ“m “COVID-19 Vaccine AstraZeneca-COVID-19 vakcÄ«na (ChAdOx1-S [rekombinants]”. TÄlÄk šis lÄ“mums ir ticis grozÄ«ts ar 21.05.2021. Īstenošanas lÄ“mumu C(2021) 3851 final (t.sk. pÄrdÄ“vÄ“jot nosaukumu par “Vaxzevira”). AnaloÄ£iski lÄ“mumi ir pieņemti arÄ« par pÄrÄ“jÄm Covid vakcÄ«nÄm, kuras šobrÄ«d tirgo ES. Un visos gadÄ«jumos lÄ“mumos ir dota tirdzniecÄ«bas atļauja AR NOSACĪJUMIEM un tÄs derÄ«guma termiņš ir 1 gads (skaitot no lÄ“muma paziņošanas dienas).
SaskaÅ†Ä ar Regulas Nr.726/2004 14.-a panta 1.punktu “[…] Ä€rkÄrtas situÄcijÄs šÄdu zÄļu tirdzniecÄ«bas atļauju var piešÄ·irt arÄ« tad, ja nav nodrošinÄti visaptveroši pirmsklÄ«niskie vai farmaceitiskie dati.”
Komisijas Regulas Nr. 507/2006 4. panta 1.punkts nosaka, ka “TirdzniecÄ«bas atļauju ar nosacÄ«jumiem var piešÄ·irt, ja Komiteja konstatÄ“, ka, lai gan trÅ«kst pilnÄ«gu klÄ«nisko datu par zÄļu drošÄ«bu un efektivitÄti, ir izpildÄ«tas visas sekojošÄs prasÄ«bas: [..]”. TurklÄt, kÄ viens no Ä«pašajiem pienÄkumiem ir prasÄ«ba piešÄ·irtÄs tirdzniecÄ«bas atļaujas turÄ“tÄjam pabeigt iesÄktus pÄ“tÄ«jumus vai sÄkt jaunus pÄ“tÄ«jumus, lai apstiprinÄtu, ka riska un ieguvuma samÄ“rs ir pozitÄ«vs (Regulas Nr. 726/2004 14.-a panta 5.punkts).
TÄpat Komisijas Regulas Nr.507/2006 preambulas 4.apsvÄ“rumÄ ir teikts: “Ja tiek piešÄ·irtas tirdzniecÄ«bas atļaujas AR NOSACĪJUMIEM, tÄm jÄbÅ«t ierobežotÄm ar situÄcijÄm, kad pieteikuma dokumentÄcijÄ tikai klÄ«niskÄ daļa nav tik pilnÄ«ga, kÄ normÄli jÄbÅ«t. NepilnÄ«gus pirmsklÄ«niskos vai farmaceitiskos datus var pieņemt tikai gadÄ«jumÄ, ja zÄles jÄizmanto ÄrkÄrtas situÄcijÄ, reaģējot uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bas apdraudÄ“jumu”.
No iepriekš minÄ“tÄ izriet, ka Covid-19 vakcÄ«nas juridiski nav pielÄ«dzinÄmas tÄm vakcÄ«nÄm, par kurÄm ir iesniegti pilnÄ«gi dati un kurÄm ir izsniegta (pastÄvÄ«gÄ) tirdzniecÄ«bas atļauja. TÄ kÄ tirdzniecÄ«bas atļauja AR NOSACĪJUMIEM aptver vakcÄ«nas, par kurÄm vÄ“l nav visaptverošu pirmsklÄ«nisko un klÄ«nisko (arÄ« farmaceitisko) datu, un joprojÄm ir nepieciešami papildu dati, kÄ arÄ« trÅ«kst visaptverošu klÄ«nisko datu par vakcÄ«nu drošÄ«bu un efektivitÄti, šÄdos gadÄ«jumos nav nekÄda juridiskÄ pamata normatÄ«vajos aktos ieviest šÄdu lÄ«dz galam nepÄrbaudÄ«tu vakcÄ«nu lietošanas obligÄtumu.
ArÄ« tirdzniecÄ«bas atļaujas ar nosacÄ«jumiem izsniegšanas gadÄ«jumÄ nekur ES normatÄ«vajÄ regulÄ“jumÄ nav paredzÄ“ts, ka šÄda atļauja ar nosacÄ«jumiem atļautu obligÄtÄ kÄrtÄ un masveidÄ ar tÄm vakcinÄ“t cilvÄ“kus. TÄ kÄ iesÄktie pirmsklÄ«niskie un klÄ«niskie (arÄ« farmaceitiskie) pÄ“tÄ«jumi ar šÄ«m vakcÄ«nÄm vÄ“l nav pabeigti, tad jebkurš cilvÄ“ks, kurš piekrÄ«t tikt potÄ“ts ar šÄdu produktu, faktiski piedalÄs šÄdos pÄ“tÄ«jumos un, iespÄ“jams, pakļauj savu veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu riskam.
Eiropas Padomes ParlamentÄrÄs asamblejas 2021. gada 27. janvÄra rezolÅ«cijÄ “Covid-19 vakcÄ«nas: Ä“tiski, juridiski un praktiski apsvÄ“rumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1.apakšpunktÄ paredzÄ“ts: “nodrošinÄt pilsoņu informÄ“šanu par to, ka vakcinÄcija nav obligÄta un ka neviens nav politiski, sociÄli vai kÄ citÄdi spiests sevi vakcinÄ“t, ja viņi to nevÄ“las darÄ«t paši.”[4].
EP Ministru komiteja 1997. gada 4. aprÄ«lÄ« pieņēma Konvenciju par cilvÄ“ktiesÄ«bu un cieņas aizsardzÄ«bu medicÄ«nÄ, kur 2.nodaÄ¼Ä par PIEKRIŠANU, 2. pantÄ ir noteikts: IejaukšanÄs cilvÄ“ka veselÄ«bÄ var tikt veikta tikai pÄ“c tam, kad attiecÄ«gÄ persona tikusi informÄ“ta un brÄ«vi devusi piekrišanu to veikt. Šai personai iepriekš jÄsaņem atbilstoša informÄcija par iejaukšanÄs mÄ“rÄ·i un raksturu, kÄ arÄ« par tÄs sekÄm un risku. AttiecÄ«gÄ persona jebkurÄ laikÄ var brÄ«vi atsaukt piekrišanu.
Satversmes 96. pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas uz privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.
Satversmes 106. pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos un darbavietu, atbilstoši savÄm spÄ“jÄm un kvalifikÄcijai. Satversmes tiesa vairÄkkÄrt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantÄ“ tiesÄ«bas uz darbu, bet gan tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arÄ« tiesÄ«bas saglabÄt esošo nodarbošanos un darbavietu[5]. Satversmes 106. panta pirmajÄ teikumÄ nostiprinÄtÄs pamattiesÄ«bas aizsargÄ personu pret visÄm valsts darbÄ«bÄm, kas ierobežo personas brÄ«vÄ«bu izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos[6].
Satversmes 91. pants. TiesiskÄs vienlÄ«dzÄ«bas princips liedz valsts institÅ«cijÄm izdot tÄdas normas, kas bez saprÄtÄ«ga pamata pieļauj atšÄ·irÄ«gu attieksmi pret personÄm, kuras atrodas vienÄdos un pÄ“c noteiktiem kritÄ“rijiem salÄ«dzinÄmos apstÄkļos [7].
Satversmes 111. pants, saskaÅ†Ä ar kuru valsts aizsargÄ cilvÄ“ku veselÄ«bu [..]. ŠajÄ pantÄ ir ietverts valsts pozitÄ«vais pienÄkums aizsargÄt cilvÄ“ka veselÄ«bu, savukÄrt Satversmes 96. pants nosaka valstij negatÄ«vu pienÄkumu, proti, neaizskart neviena cilvÄ“ka privÄto dzÄ«vi. Valsts pozitÄ«vais pienÄkums pÄ“c definÄ«cijas nevar bÅ«t prioritÄrs pÄr valsts negatÄ«vo pienÄkumu. TÄdēļ jebkura cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi prevalÄ“ pÄr valsts centieniem uzspiest visiem obligÄtu vakcinÄ“šanos (tai skaitÄ ar pÄ“tniecÄ«bas stadijÄ esošo vakcÄ«nu pret COVID-19) cilvÄ“ku veselÄ«bas aizsardzÄ«bas aizsegÄ.
[1] https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-starptautiskais-pakts-par-ekonomiskajam-socialajam-un-kulturas-tiesibam
[2] https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-209039%22]}
[3] Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu Konvencijas 10. pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus”.
Satversmes 100. pants nosaka, ka Ikvienam ir tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta.
[4] (https://pace.coe.int/en/files/29004#trace-4)
[5] (Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma 13.1.apakšpunkts)
[6] Turpat.
[7] (Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietÄ Nr.2020-14-018.punkts)