CilvÄ“ki, kuri ir iesaistÄ«ti kaucoÅ¡o motoru trokšņu traÅ¡u uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ, pilnÄ«bÄ ietekmÄ“ visu valsts iestÄžu rÄ«cÄ«bu
Elza Freiberga · 13.09.2020. · Komentāri (0)2020.gada 8.septembrÄ« publicÄ“ts Eiropas Vides aÄ£entÅ«ras (EEA) ziņojums "VeselÄ«ga vide, veselÄ«ga dzÄ«ve: kÄ vide ietekmÄ“ veselÄ«bu un labklÄjÄ«bu EiropÄ”. EEA, kas ir Eiropas SavienÄ«bas (ES) institÅ«cija, atzina, ka vides piesÄrņojuma apkarošana ir svarÄ«ga veselÄ«bas un labklÄjÄ«bas veicinÄšanai EiropÄ, sevišÄ·i tÄdÄm apdraudÄ“tÄm grupÄm kÄ bÄ“rni, gados veci cilvÄ“ki un nabadzÄ«gÄki cilvÄ“ki.
EEA vÄ“rtÄ“jumÄ par veselÄ«bu un vidi, kurÄ izmantoti Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas (PVO) 2012.gada dati un citi avoti, atzÄ«mÄ“ts, ka gaisa piesÄrņojums ir "svarÄ«gÄkais vides faktors, kas veicina slimÄ«bu".
Gaisa piesÄrņojums tiek vainots vairÄk nekÄ 400 000 pÄragras nÄves gadÄ«jumos ik gadu Eiropas SavienÄ«bÄ, paziņoja EEA, atzÄ«mÄ“jot tÄ saistÄ«bu ar elpvadu slimÄ«bÄm un sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm.
Otrs svarÄ«gÄkais vides risks ir trokšÅ†a piesÄrņojums, kas saistÄ«ts ar daudzÄm veselÄ«bas problÄ“mÄm, ieskaitot sirds slimÄ«bas un pat pÄragru nÄvi.
Ilgtermiņa ekspozÄ«cija uz vides troksni katru gadu izraisa apmÄ“ram 12 000 pÄragras nÄves gadÄ«jumu Eiropas reÄ£ionÄ, vÄ“stÄ«ja EEA, atzÄ«mÄ“jot, ka galvenais tÄ avots ir autotransports.
Daudzas hroniskas slimÄ«bas ne vien samazina pacienta mūža ilgumu un dzÄ«ves kvalitÄti, bet arÄ« rada slogu viņu Ä£imenÄ“m, sabiedrÄ«bai un veselÄ«bas sistÄ“mai.
Eiropas iedzÄ«votÄju veselÄ«bas un labklÄjÄ«bas uzlabošana ir svarÄ«gÄka nekÄ jebkad agrÄk, un pašlaik uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta Covid-19 pandÄ“mijas apkarošanai. ŠÄ« pandÄ“mija ir spilgts piemÄ“rs sarežģītajÄm saiknÄ“m starp vidi, mÅ«su sociÄlajÄm sistÄ“mÄm un veselÄ«bu.
NozÄ«mÄ«ga slimÄ«bu radÄ«tÄ sloga daļa EiropÄ joprojÄm tiek saistÄ«ta ar cilvÄ“ku darbÄ«bas radÄ«to vides piesÄrņojumu. ŠajÄ ziņojumÄ, kurÄ plaši izmantoti Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas dati par nÄves un slimÄ«bu cÄ“loņiem, uzsvÄ“rts, ka Eiropas vides kvalitÄtei ir bÅ«tiska nozÄ«me mÅ«su veselÄ«bas un labklÄjÄ«bas noteikšanÄ. Tas parÄda, kÄ sociÄlÄ nenodrošinÄtÄ«ba, neveselÄ«gs dzÄ«vesveids un demogrÄfiskÄs pÄrmaiņas EiropÄ ietekmÄ“ vides veselÄ«bu, vissmagÄk skarot neaizsargÄtÄkÄs iedzÄ«votÄju grupas.
“Starp vides stÄvokli un mÅ«su iedzÄ«votÄju veselÄ«bu pastÄv nepÄrprotama saikne. Ikvienam jÄsaprot, ka, rÅ«pÄ“joties par mÅ«su planÄ“tu, mÄ“s ne tikai glÄbjam ekosistÄ“mas, bet arÄ« dzÄ«vÄ«bas, jo Ä«paši tÄs dzÄ«vÄ«bas, kas ir visneaizsargÄtÄkÄs.
ŠobrÄ«d tiek pÄ“tÄ«tas saiknes starp pašreizÄ“jo Covid-19 pandÄ“miju un vides aspektiem.
AttiecÄ«bÄ uz Covid-19 ietekmi uz kopienÄm agrÄ«nie pierÄdÄ«jumi liecina, ka gaisa piesÄrņojums un nabadzÄ«ba var bÅ«t saistÄ«ti ar lielÄku mirstÄ«bu.
VeselÄ«ga daba ir galvenais mehÄnisms, lai nodrošinÄtu veselÄ«gu sabiedrÄ«bu, mazinÄtu slimÄ«bas un sekmÄ“tu labu veselÄ«bu un labklÄjÄ«bu. Videi draudzÄ«gi risinÄjumi dod trÄ«skÄršu ieguvumu veselÄ«bai, sabiedrÄ«bai un videi. Augstas kvalitÄtes zaļÄs un zilÄs zonas pilsÄ“tu teritorijÄs sekmÄ“ veselÄ«bu un labklÄjÄ«bu, piedÄvÄjot vietu fiziskÄm aktivitÄtÄ“m, relaksÄcijai un sociÄlajai integrÄcijai, kas ir Ä«paši labvÄ“lÄ«gi trÅ«cÄ«gajÄm kopienÄm. ZaļÄs un zilÄs zonas karstuma viļņu laikÄ dzesÄ“ pilsÄ“tas, mazina plÅ«dus, ierobežo trokšÅ†a piesÄrņojumu un veicina pilsÄ“tu bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu. Covid-19 pandÄ“mijas laikÄ daudzi komentÄ“tÄji ir norÄdÄ«juši, ka atkal apzinÄs ieguvumus, ko garÄ«gajai veselÄ«bai un labklÄjÄ«bai sniedz piekļuve zaļajÄm un zilajÄm zonÄm, jo Ä«paši pilsÄ“tu teritorijÄs.”
Latvija ir vienÄ«gÄ Eiropas SavienÄ«bas valsts, kurai nav Vides ministrija.
KamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionÄlo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomÄ, jo naudas kÄre vienmÄ“r gÅ«s virsroku.
SaskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvÄra noteikumu Nr.16 „TrokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” (turpmÄk - Noteikumi Nr.16) 2.4.apakšpunktu, šie noteikumi neattiecÄs uz publiskiem pasÄkumiem, kuri ir saskaņoti ar vietÄ“jo pašvaldÄ«bu atbilstoši Publisku izklaides un svÄ“tku pasÄkumu drošÄ«bas likumam (saņemta atļauja).
Ar Satversmes tiesas 2017. gada 19.jÅ«lija spriedumu (turpmÄk - Satversmes tiesas spriedums), kas stÄjÄs spÄ“kÄ 2017.gada 21.decembrÄ«, Noteikumu Nr.16 2.4. apakšpunkts, ciktÄl tas attiecas uz publiskiem pasÄkumiem autosportÄ un motosportÄ, kas norisinÄs apdzÄ«votÄ vietÄ (pilsÄ“tÄ vai ciemÄ) izvietotÄ atklÄtÄ autosporta un motosporta bÄzÄ“ un kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasÄkumu drošÄ«bas likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ ir izsniegta atļauja publisku pasÄkumu rÄ«košanai, atzÄ«ts par spÄ“kÄ neesošu.
TÄdÄ“jÄdi Noteikumi Nr.16 attiecas uz publiskajiem pasÄkumiem, uz kuriem vienlaikus attiecinÄmi visi turpmÄk minÄ“tie priekšnoteikumi:
1) pasÄkums ir publisks;
2) pasÄkums norisinÄs autosportÄ vai motosportÄ;
3) pasÄkums norisinÄs apdzÄ«votÄ vietÄ (pilsÄ“tÄ vai ciemÄ);
4) pasÄkuma norises vieta ir autosporta un motosporta bÄze;
5) kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasÄkumu drošÄ«bas likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ ir izsniegta atļauja publisku pasÄkumu rÄ«košanai.
TrokšÅ†u robežlielumiem publiskajÄ pasÄkumÄ BiÄ·ernieku sporta bÄzÄ“ jÄatbilst TrokšÅ†a noteikumu prasÄ«bÄm.
Visi trÄ«s 2018.gada trokšÅ†a testÄ“šanas pÄrskati un 2019.gada testÄ“šanas pÄrskats apliecina to, ka trokšÅ†a robežlielumi tiek pÄrkÄpti un tieši BKSB uzņēmÄ“jdarbÄ«bas laikÄ troksnis kļūst ievÄ“rojami lielÄks.
SpÄ“kÄ esošie trokšÅ†a noteikumi pašlaik šÄdas sacensÄ«bas ikdienÄ darbojošÄs trasÄ“s nepieļauj.
Iepriekš minÄ“tais nozÄ«mÄ“ to, ka 2018., 2019.gadÄ BiÄ·ernieku kompleksÄ nedrÄ«kstÄ“ja rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas un tÄdas nedrÄ«kst rÄ«kot arÄ« 2020.gadÄ.
AdministratÄ«vÄ rajona tiesas tiesnese E.ApÄ«ne 2020.gada 25.jÅ«nijÄ atteicÄs pieņemt manu pieteikumu par RÄ«gas domes izsniegtÄs atļaujas pasÄkuma rÄ«košanai BiÄ·erniekos atzÄ«šanu par prettiesisku, pamatojoties uz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 191.panta pirmÄs daļas 8.punktu – pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesÄ«bu iesniegt pieteikumu.
Par iepriekš minÄ“to lÄ“mumu iesniedzu blakus sÅ«dzÄ«bu.
AdministratÄ«vo lietu departamenta SenÄta rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ senatori A.Kovaļevska, L.Slica, I.VišÄ·ere 2020.gada 14.jÅ«lijÄ nolÄ“ma atteikties izskatÄ«t manu blakus sÅ«dzÄ«bu pamatojoties APL 320.1pantu – blakus sÅ«dzÄ«ba ir acÄ«mredzami nepamatota.
AdministratÄ«vÄs rajona tiesas tiesneses lÄ“mums pamatots tikai uz judikatÅ«ru bÅ«vniecÄ«bas lietÄs, nevis vides aizsardzÄ«bas jomÄ.
PirmÄs instances tiesas un SenÄta lÄ“mumi ir nonÄkuši pretrunÄ AugstÄkÄs tiesas mÄjas lapÄ 2017.gada 11.septembrÄ« publicÄ“tajÄ rakstÄ minÄ“tajam: ”... UzrunÄjot Eiropas AdministratÄ«vo tiesnešu asociÄcijas vides tiesÄ«bu darba grupas sanÄksmes dalÄ«bniekus, AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta priekšsÄ“dÄ“tÄja Veronika KrÅ«miņa norÄdÄ«ja, ka tÄdÄ veidÄ par vidi rÅ«pÄ“ties ir arÄ« tiesnešu iespÄ“ja un pienÄkums. LatvijÄ vides lietas izskata administratÄ«vÄs tiesas, un šajÄs lietÄs administratÄ«vajÄ tiesÄ ikviens sabiedrÄ«bas loceklis var vÄ“rsties ar populÄrsÅ«dzÄ«bu. “Tas ir viens no veidiem, kÄ juridiskÄ lÄ«menÄ« apliecinÄt, ka vides aizsardzÄ«ba ir kopÄ“ja vÄ“rtÄ«ba visai sabiedrÄ«bai. Paredzot šÄdu iespÄ“ju, Latvijas likumdevÄ“js ir uzsvÄ“ris, ka videi ir nepieciešama pastiprinÄta tiesiskÄ aizsardzÄ«ba, un izvÄ“lÄ“jies ļoti atvÄ“rtu pieeju, ieviešot nacionÄlajÄs tiesÄ«bÄs OrhÅ«sas konvencijas 9.pantu,” norÄdÄ«ja Veronika KrÅ«miņa.”
JudikatÅ«ra par to, ka mani un citu iedzÄ«votÄju pieteikumi par auto-moto trašu troksni jÄskata kÄ pieteikumi vides aizsardzÄ«bas jomÄ, bija jau no 2006.gada.
Iepriekš minÄ“tÄ AugstÄkÄs tiesas rÄ«cÄ«ba liecina to, ka kaut kÄdu iemeslu dēļ pašlaik tiesa ”nedrÄ«kst” vai ”negrib” radÄ«t par ”nenoregulÄ“tÄm trokšÅ†u lietÄm” Satversmei un likumiem atbilstošu judikatÅ«ru.
PÄ“c 2020.gada 14.janvÄra SenÄta rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“muma Kandavas kartinga trasÄ“ tika atjaunota uzņēmÄ“jdarbÄ«ba pilnÄ apjomÄ.
Tiesneši pieņem lÄ“mumus un pasludina spriedumus LATVIJAS VALSTS vÄrdÄ.
Tiesu vara Latvijas RepublikÄ pieder rajonu (pilsÄ“tu) tiesÄm, apgabaltiesÄm, AugstÄkajai tiesai. TiesvedÄ«ba Latvijas RepublikÄ tiek veikta saskaÅ†Ä ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludinÄts Latvijas Republikas vÄrdÄ.
Iepriekš minÄ“tais nozÄ«mÄ“ to, ja amatpersonu - tiesnešu rÄ«cÄ«bÄ ir saskatÄma likuma normu, Ä“tikas, utt. pat iespÄ“jamie pÄrkÄpumi, tad šÄdi cilvÄ“ki nedrÄ«kst Latvijas Republikas vÄrdÄ pasludinÄt spriedumus.
Par visu iepriekš minÄ“to tiesnešu lÄ“mumiem, rÄ«cÄ«bu esmu rakstÄ«jusi Valsts prezidentam, AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjam, Tieslietu ministrijai, Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai.
Saņēmusi Iesnieguma likumÄ paredzÄ“tajÄ termiÅ†Ä formÄlas atbilžu vÄ“stules. Neviena no šÄ«m valsts iestÄdÄ“m neizmantoja pat likumos noteiktÄs tiesÄ«bas.
Viena kartinga skaņas jauda ir no 97dB līdz 137dB, trasi izbrauc 45-50sek.
Nenoliedzami, ka pa BiÄ·ernieku trasÄ“m braukÄjoša 1 sporta motocikla, mašÄ«nas skaņas jaudas lÄ«menis ir lielÄks par 1 kartinga skaņas jaudu.
2019.gada testÄ“šanas pÄrskatÄ par BiÄ·erniekiem rakstÄ«ts: ”...Starp mÄ“rÄ«jumu vietu un trasÄ“m atrodas vairÄkus metrus augstÄs tribÄ«nes (faktiski trokšÅ†a aizsargsiena) un vienalga mÄ“rÄ«jumu rezultÄti liecina, ka tiek pÄrsniegti dienas un vakara trokšÅ†a robežlielumi.”
KÄpÄ“c mÄ“rÄ«jumu vieta nebija BiÄ·ernieku slimnÄ«cas teritorijÄ visvairÄk troksnim pakļautÄ vieta?
Vai tiešÄm šajÄs kaucošÄ trokšÅ†a auto-moto trasÄ“s veiktÄ uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ir tik stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga valsts attÄ«stÄ«bai un drošÄ«bai, ka BiÄ·erniekos par miljoniem atpirks daļu zemi no iznomÄto zemju Ä«pašniekiem, lai varÄ“tu turpinÄt uzlabot esošÄs trases?
Pašlaik cilvÄ“ki, kuri ir iesaistÄ«ti šajÄ kaucošo motoru trokšÅ†u trašu uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ, pilnÄ«bÄ ietekmÄ“ visu valsts iestÄžu rÄ«cÄ«bu.