Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 8.septembrÄ« publicÄ“ts Eiropas Vides aÄ£entÅ«ras (EEA) ziņojums "VeselÄ«ga vide, veselÄ«ga dzÄ«ve: kā vide ietekmÄ“ veselÄ«bu un labklājÄ«bu Eiropā”. EEA, kas ir Eiropas SavienÄ«bas (ES) institÅ«cija, atzina, ka vides piesārņojuma apkarošana ir svarÄ«ga veselÄ«bas un labklājÄ«bas veicināšanai Eiropā, sevišÄ·i tādām apdraudÄ“tām grupām kā bÄ“rni, gados veci cilvÄ“ki un nabadzÄ«gāki cilvÄ“ki.

EEA vērtējumā par veselību un vidi, kurā izmantoti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2012.gada dati un citi avoti, atzīmēts, ka gaisa piesārņojums ir "svarīgākais vides faktors, kas veicina slimību".

Gaisa piesārņojums tiek vainots vairāk nekā 400 000 pāragras nāves gadījumos ik gadu Eiropas Savienībā, paziņoja EEA, atzīmējot tā saistību ar elpvadu slimībām un sirds un asinsvadu slimībām.

Otrs svarÄ«gākais vides risks ir trokšÅ†a piesārņojums, kas saistÄ«ts ar daudzām veselÄ«bas problÄ“mām, ieskaitot sirds slimÄ«bas un pat pāragru nāvi.

Ilgtermiņa ekspozīcija uz vides troksni katru gadu izraisa apmēram 12 000 pāragras nāves gadījumu Eiropas reģionā, vēstīja EEA, atzīmējot, ka galvenais tā avots ir autotransports.

Daudzas hroniskas slimības ne vien samazina pacienta mūža ilgumu un dzīves kvalitāti, bet arī rada slogu viņu ģimenēm, sabiedrībai un veselības sistēmai.

Eiropas iedzÄ«votāju veselÄ«bas un labklājÄ«bas uzlabošana ir svarÄ«gāka nekā jebkad agrāk, un pašlaik uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta Covid-19 pandÄ“mijas apkarošanai. ŠÄ« pandÄ“mija ir spilgts piemÄ“rs sarežģītajām saiknÄ“m starp vidi, mÅ«su sociālajām sistÄ“mām un veselÄ«bu.

NozÄ«mÄ«ga slimÄ«bu radÄ«tā sloga daļa Eiropā joprojām tiek saistÄ«ta ar cilvÄ“ku darbÄ«bas radÄ«to vides piesārņojumu. Šajā ziņojumā, kurā plaši izmantoti Pasaules VeselÄ«bas organizācijas dati par nāves un slimÄ«bu cÄ“loņiem, uzsvÄ“rts, ka Eiropas vides kvalitātei ir bÅ«tiska nozÄ«me mÅ«su veselÄ«bas un labklājÄ«bas noteikšanā. Tas parāda, kā sociālā nenodrošinātÄ«ba, neveselÄ«gs dzÄ«vesveids un demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā ietekmÄ“ vides veselÄ«bu, vissmagāk skarot neaizsargātākās iedzÄ«votāju grupas.

“Starp vides stāvokli un mÅ«su iedzÄ«votāju veselÄ«bu pastāv nepārprotama saikne. Ikvienam jāsaprot, ka, rÅ«pÄ“joties par mÅ«su planÄ“tu, mÄ“s ne tikai glābjam ekosistÄ“mas, bet arÄ« dzÄ«vÄ«bas, jo Ä«paši tās dzÄ«vÄ«bas, kas ir visneaizsargātākās.

ŠobrÄ«d tiek pÄ“tÄ«tas saiknes starp pašreizÄ“jo Covid-19 pandÄ“miju un vides aspektiem.

Attiecībā uz Covid-19 ietekmi uz kopienām agrīnie pierādījumi liecina, ka gaisa piesārņojums un nabadzība var būt saistīti ar lielāku mirstību.

VeselÄ«ga daba ir galvenais mehānisms, lai nodrošinātu veselÄ«gu sabiedrÄ«bu, mazinātu slimÄ«bas un sekmÄ“tu labu veselÄ«bu un labklājÄ«bu. Videi draudzÄ«gi risinājumi dod trÄ«skāršu ieguvumu veselÄ«bai, sabiedrÄ«bai un videi. Augstas kvalitātes zaļās un zilās zonas pilsÄ“tu teritorijās sekmÄ“ veselÄ«bu un labklājÄ«bu, piedāvājot vietu fiziskām aktivitātÄ“m, relaksācijai un sociālajai integrācijai, kas ir Ä«paši labvÄ“lÄ«gi  trÅ«cÄ«gajām kopienām. Zaļās un zilās zonas karstuma viļņu laikā dzesÄ“ pilsÄ“tas, mazina plÅ«dus, ierobežo trokšÅ†a piesārņojumu un veicina pilsÄ“tu bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu. Covid-19 pandÄ“mijas laikā daudzi komentÄ“tāji ir norādÄ«juši, ka atkal apzinās ieguvumus, ko garÄ«gajai veselÄ«bai un labklājÄ«bai sniedz piekļuve zaļajām un zilajām zonām, jo Ä«paši pilsÄ“tu teritorijās.”

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav Vides ministrija.

Kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „TrokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” (turpmāk - Noteikumi Nr.16) 2.4.apakšpunktu, šie noteikumi neattiecās uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietÄ“jo pašvaldÄ«bu atbilstoši Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumam (saņemta atļauja).

Ar Satversmes tiesas 2017. gada 19.jÅ«lija spriedumu (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums), kas stājās spÄ“kā 2017.gada 21.decembrÄ«, Noteikumu Nr.16 2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzÄ«votā vietā (pilsÄ“tā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzÄ“ un kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumā noteiktajā kārtÄ«bā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rÄ«košanai, atzÄ«ts par spÄ“kā neesošu.

TādÄ“jādi Noteikumi Nr.16 attiecas uz publiskajiem pasākumiem, uz kuriem vienlaikus attiecināmi visi turpmāk minÄ“tie priekšnoteikumi:

1) pasākums ir publisks;

2) pasākums norisinās autosportā vai motosportā;

3) pasākums norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā);

4) pasākuma norises vieta ir autosporta un motosporta bāze;

5) kuriem Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumā noteiktajā kārtÄ«bā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rÄ«košanai.

TrokšÅ†u robežlielumiem publiskajā pasākumā BiÄ·ernieku sporta bāzÄ“ jāatbilst TrokšÅ†a noteikumu prasÄ«bām.

Visi trÄ«s 2018.gada trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati un 2019.gada testÄ“šanas pārskats apliecina to, ka trokšÅ†a robežlielumi tiek pārkāpti un tieši BKSB uzņēmÄ“jdarbÄ«bas laikā troksnis kļūst ievÄ“rojami lielāks.

SpÄ“kā esošie trokšÅ†a noteikumi pašlaik šÄdas sacensÄ«bas ikdienā darbojošÄs trasÄ“s nepieļauj.

Iepriekš minÄ“tais nozÄ«mÄ“ to, ka 2018., 2019.gadā BiÄ·ernieku kompleksā nedrÄ«kstÄ“ja rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas un tādas nedrÄ«kst rÄ«kot arÄ« 2020.gadā.

AdministratÄ«vā rajona tiesas tiesnese E.ApÄ«ne 2020.gada 25.jÅ«nijā atteicās pieņemt manu pieteikumu par RÄ«gas domes izsniegtās atļaujas pasākuma rÄ«košanai BiÄ·erniekos atzÄ«šanu par prettiesisku, pamatojoties uz AdministratÄ«vā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktu – pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesÄ«bu iesniegt pieteikumu.

Par iepriekš minÄ“to lÄ“mumu iesniedzu blakus sÅ«dzÄ«bu.

AdministratÄ«vo lietu departamenta Senāta rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ senatori A.Kovaļevska, L.Slica, I.VišÄ·ere 2020.gada 14.jÅ«lijā nolÄ“ma atteikties izskatÄ«t manu blakus sÅ«dzÄ«bu pamatojoties APL 320.1pantu – blakus sÅ«dzÄ«ba ir acÄ«mredzami nepamatota.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmums pamatots tikai uz judikatūru būvniecības lietās, nevis vides aizsardzības jomā.

Pirmās instances tiesas un Senāta lÄ“mumi ir nonākuši pretrunā Augstākās tiesas mājas lapā 2017.gada 11.septembrÄ« publicÄ“tajā rakstā minÄ“tajam: ”... Uzrunājot Eiropas AdministratÄ«vo tiesnešu asociācijas vides tiesÄ«bu darba grupas sanāksmes dalÄ«bniekus, Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta priekšsÄ“dÄ“tāja Veronika KrÅ«miņa norādÄ«ja, ka tādā veidā par vidi rÅ«pÄ“ties ir arÄ« tiesnešu iespÄ“ja un pienākums. Latvijā vides lietas izskata administratÄ«vās tiesas, un šajās lietās administratÄ«vajā tiesā ikviens sabiedrÄ«bas loceklis var vÄ“rsties ar populārsÅ«dzÄ«bu. “Tas ir viens no veidiem, kā juridiskā lÄ«menÄ« apliecināt, ka vides aizsardzÄ«ba ir kopÄ“ja vÄ“rtÄ«ba visai sabiedrÄ«bai. Paredzot šÄdu iespÄ“ju, Latvijas likumdevÄ“js ir uzsvÄ“ris, ka videi ir nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzÄ«ba, un izvÄ“lÄ“jies ļoti atvÄ“rtu pieeju, ieviešot nacionālajās tiesÄ«bās OrhÅ«sas konvencijas 9.pantu,” norādÄ«ja Veronika KrÅ«miņa.”

JudikatÅ«ra par to, ka mani un citu iedzÄ«votāju pieteikumi par auto-moto trašu troksni jāskata kā pieteikumi vides aizsardzÄ«bas jomā, bija jau no 2006.gada.

Iepriekš minÄ“tā Augstākās tiesas rÄ«cÄ«ba liecina to, ka kaut kādu iemeslu dēļ pašlaik tiesa ”nedrÄ«kst” vai ”negrib” radÄ«t par ”nenoregulÄ“tām trokšÅ†u lietām” Satversmei un likumiem atbilstošu judikatÅ«ru.

Pēc 2020.gada 14.janvāra Senāta rīcības sēdes lēmuma Kandavas kartinga trasē tika atjaunota uzņēmējdarbība pilnā apjomā.

Tiesneši pieņem lÄ“mumus un pasludina spriedumus LATVIJAS VALSTS vārdā.

Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsÄ“tu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai. TiesvedÄ«ba Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā.

Iepriekš minÄ“tais nozÄ«mÄ“ to, ja amatpersonu - tiesnešu rÄ«cÄ«bā ir saskatāma likuma normu, Ä“tikas, utt. pat iespÄ“jamie pārkāpumi, tad šÄdi cilvÄ“ki nedrÄ«kst Latvijas Republikas vārdā pasludināt spriedumus.

Par visu iepriekš minÄ“to tiesnešu lÄ“mumiem, rÄ«cÄ«bu esmu rakstÄ«jusi Valsts prezidentam, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam, Tieslietu ministrijai, Ä¢enerālprokuratÅ«rai.

Saņēmusi Iesnieguma likumā paredzÄ“tajā termiņā formālas atbilžu vÄ“stules. Neviena no šÄ«m valsts iestādÄ“m neizmantoja pat likumos noteiktās tiesÄ«bas.

Viena kartinga skaņas jauda ir no 97dB līdz 137dB, trasi izbrauc 45-50sek.

Nenoliedzami, ka pa BiÄ·ernieku trasÄ“m braukājoša 1 sporta motocikla, mašÄ«nas skaņas jaudas lÄ«menis ir lielāks par 1 kartinga skaņas jaudu.

2019.gada testÄ“šanas pārskatā par BiÄ·erniekiem rakstÄ«ts: ”...Starp mÄ“rÄ«jumu vietu un trasÄ“m atrodas vairākus metrus augstās tribÄ«nes (faktiski trokšÅ†a aizsargsiena) un vienalga mÄ“rÄ«jumu rezultāti liecina, ka tiek pārsniegti dienas un vakara trokšÅ†a robežlielumi.”

Kāpēc mērījumu vieta nebija Biķernieku slimnīcas teritorijā visvairāk troksnim pakļautā vieta?

Vai tiešÄm šajās kaucošÄ trokšÅ†a auto-moto trasÄ“s veiktā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ir tik stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga valsts attÄ«stÄ«bai un drošÄ«bai, ka BiÄ·erniekos par miljoniem atpirks daļu zemi no iznomāto zemju Ä«pašniekiem, lai varÄ“tu turpināt uzlabot esošÄs trases?

Pašlaik cilvÄ“ki, kuri ir iesaistÄ«ti šajā kaucošo motoru trokšÅ†u trašu uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, pilnÄ«bā ietekmÄ“ visu valsts iestāžu rÄ«cÄ«bu.

Novērtē šo rakstu:

0
0